CILVĒKJAUDA

1. #275 Par brīvību, meistarību un dzīvesprieku. Aktieris ANDRIS KEIŠS

   9 de noviembre de 20261 h 37 minEpisodio 275A continuación

   Andris Keišs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Četras reizes saņēmis Lielo Kristapu kā labākais aktieris un divas reizes kļuvis par Spēlmaņu nakts gada aktieri.Viņš daudz filmējas. Filma „Nemīlestība”, kurā viņš …

   Notas del episodio

   Andris Keišs ir Jaunā Rīgas teātra aktieris. Četras reizes saņēmis Lielo Kristapu kā labākais aktieris un divas reizes kļuvis par Spēlmaņu nakts gada aktieri.

   Viņš daudz filmējas. Filma „Nemīlestība”, kurā viņš spēlē, bija nominēta Oskaram.

   Kopš trešā kursa Andris strādā bez pārtraukuma: ziemā teātris, vasarā kino, un tā katru gadu. Tāpēc dienās, kad pēc treniņa sporta zālē var pasēdēt kafejnīcā, vēlāk palasīt grāmatu, tad vakarā pieķer sevi pie domas: „Ak dievs, nu galīgi nekas nenotika šodien.”

   Sarunā Andris teica, ka brīvība viņam ir svarīgāka par mīlestību: „Ja tu neesi brīvs, tad tu arī nespēj tā mīlēt.” Bet arī viņu dažbrīd vēl iegrožo doma, ko citi par viņu padomās. Viņš atgādina, ka tas uztrauc visus.

   Andri izjautāju par viņa meistarību, dzīvesprieku un darbaspējām.

   Par savu bērnu pieaugšanu Andris atgādināja Nabokova teikto, ka vienīgā pasaules sāpe ir tā, ka skaistums aiziet un tu nepaspēj tam pateikt, cik ļoti tu to mīli.

   Filma „Tabita” ar Andra meitu Magdalēnu titullomā būs uz kinoekrāniem 2027. gadā.

   Tuvākie pasākumi ar Andri Keišu:
   13. novembrī „Šekspīrs. Soneti. Pauls | Busulis | Keišs”. Biļetes
   13. novembrī „O. Vācieša tikšanās ar skatītājiem” kopā ar dēlu Ādamu Keišu un pianistu Romānu Vendiņu.
   20. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes
   22. novembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes
   28.decembrī "Disko Roze". Biļetes
   31. decembrī „Pauls un Keišs. Vīrieši labākos gados”. Biļetes
   JRT izrādēs

   Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.
   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.

   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads
   3:11 Brīvība vai mīlestība
   4:46 Kā gāja, saņēmot Harija Liepiņa balvu
   8:49 Mīļākā bērnības atmiņa
   11:32 Kad tēva vairs nav
   13:25 Kad bērni kļūst par pusaudžiem
   21:35 Vecums sākas 75 gados
   24:10 „Es aktierēšu līdz mūža galam”
   28:08 Ko citi par mani padomās
   31:52 Meita Magdalēna un filma „Tabita”
   36:02 Ērti savā ādā un paškritika
   37:59 Kursa biedri un ceļš uz Jauno Rīgas teātri
   45:41 Par pirmajiem gadiem ar dvīņiem
   48:41 Divi skatuves mākslinieki vienā ģimenē
   55:16 Kā radās „Disko Roze”
   58:27 Izrāde, ko Andris neļautu izdzēst
   1:05:47 Kāpēc brīva diena ir gandrīz vai darbs
   1:09:53 Trīs treniņi nedēļā trenera uzraudzībā
   1:14:40 Grāmatas, ko Andris iesaka
   1:18:09 Filma, ko Andris neatdotu
   1:23:06 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies
   1:26:11 „Nemīlestība” un Oskara nominācija
   1:29:41 Izvēle runāt atklāti par meitu

2. #274 Dzīves spēks neziņas laikā: kā trenēt savu psiholoģisko noturību. PhD Psych. DIĀNA ZANDE

   2 de noviembre de 20261 h 34 minEpisodio 274A continuación

   Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai …

   Notas del episodio

   Šajā sarunā psiholoģijas doktore Diāna Zande piedāvā risinājumus, kā stiprināt savu dzīvesspēku jeb psiholoģisko noturību, kad dzīvē daudz neziņas. Tas noderēs, ja uztraucies, ka varētu zaudēt darbu vai ienākumus mākslīgā intelekta ietekmē vai vecuma dēļ. Kā arī ja fonā jūti trauksmi par kara iespējamību.
   
   Diāna ir psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe un kognitīvi biheiviorālā terapeite.
   
   Diāna dalījās ar stāstu par kādreiz grūto laiku savā dzīvē, kad pēc aiziešanas no vīra viņa palika bez darba, ar trim bērniem un pēdējiem diviem latiem.
   
   Šajā sarunā Diāna skaidro, ka dzīvesspēks nerodas, ja cilvēkam noņem visas problēmas. To trenē, ejot cauri grūtībām. Arī cauri tām bailēm, kas cilvēkus satrauc šobrīd. Sarunas laikā viņa parāda dažādus paņēmienus situācijām, kas rada bažas daudziem.
   
   Diāna savā Instagram @diana.zande veido interesantus un noderīgus video ierakstus par attiecībām un iespējām dzīvot labāk.
   
   Iepriekšējās intervijas ar Diānu Zandi:
   Pirmā #117 bija par drošu piesaisti un tās ietekmi uz cilvēka dzīvi.
   Otrā #142 – kā veidot veselīgākas attiecības ar saviem vecākiem.
   Trešā #171, lai svētki nes prieku, nevis iznes smadzenes.
   Ceturtā #208 – kā prasmīgi veidot profesionālo dzīvi un attiecības, nepazaudējot sevi.
   Piektā #248 kopā ar Juri Sērmukšu – risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD).
   
   Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.
   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.
   
   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads
   1:39 Neziņa par darbu, mākslīgā intelekta ietekmi uz ienākumiem un karu
   4:44 Nenoteiktība ir dzīves normalitāte
   8:02 Zaķītis vai lācis mežā
   11:28 Kad stress pieaug un kad tas mazinās
   14:01 “Es nedzīvoju kara gaidās”
   16:19 Ozols, kas nogāzās Diānas īpašumā
   17:27 Dzīvesspēku trenē, ejot cauri grūtībām
   18:52 Diānas pirmās grūtības
   20:07 Šķiršanās, trīs bērni un pēdējie divi lati
   22:43 Kā raudāšana palīdz tikt galā ar stresu
   31:53 Cīņa par to, kurš lielāks upuris
   35:47 Kā atšķiras pašvērtējums un pašefektivitāte
   46:09 Bailes un trauksme ir divas dažādas lietas
   52:44 Jautājums „Vai tas notiek tagad?”
   54:53 Ko tavā darbā mākslīgais intelekts nevar aizvietot
   1:00:00 Eidžisms: nav neperspektīvu darbinieku
   1:04:47 „Diāna, tu proti strādāt”
   1:06:32 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies
   1:07:33 Kā neziņas laikā nekļūt stulbākiem un izdegušākiem
   1:23:59 Četras kompetences pakāpes
   1:27:57 Grūtības, ar kurām jau tiki galā

3. #273 Kad uzlabojam savu attieksmi pret nāvi, mēs uzlabojam savu dzīvi. ILZE NEIMANE-NEŠPORA

   26 de octubre de 20261 h 47 minEpisodio 273A continuación

   Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs.Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti.Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs?Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no …

   Notas del episodio

   Es miršu, tu mirsi, manējie mirs, tavējie mirs.

   Un, nē, es te nepiesaucu nelaimi ne sev, ne tev. Tie ir fakti.

   Kāda būs mūsu dzīves kvalitāte tad, kad katrs no mums mirs?

   Slimnīcu palātās hospisa brīvprātīgie no mirstošiem pacientiem regulāri dzird:

   „Ko es šeit daru? Mani te neviens neārstē. Es gribu būt mājās.”

   Ar Hospiss LV dibinātāju Ilzi Neimani-Nešporu pirmo reizi par nāvi Cilvēkjaudā runājām pirms pieciem gadiem (saruna #83). Ilze teica, ka pēc tās sarunas hospiss ieguva vairāk brīvprātīgo, kuri tik ļoti vajadzīgi.

   To sarunu dzirdēja arī mūsu Ginesa rekordists Kārlis Bardelis. Viņš izvēlējās vākt naudu pirmajai hospisa mājai Latvijā, kamēr airēja pāri Indijas okeānam.

   Vēlāk Kārlim atklāja agresīvu smadzeņu audzēju, un savas dzīves pēdējo posmu viņš pavadīja mājās, hospisa komandas aprūpē.

   Šoreiz sarunā piedalās arī trīs hospisa cilvēki.

   Veterinārārsts Jānis Bite ir hospisa brīvprātīgais Bauskas slimnīcā.

   Žurnāliste Ilze Veģe stāsta par hospisa atbalstu laikā, kad mira viņas tētis.

   Un Gunta Groskaufmane savos sešdesmit gados nolēma darīt tikai to, kas viņai patīk no sirds, un pieteicās hospisā. Tagad viņa to sauc par labāko darbu savā mūžā.

   Latvijā ir valsts apmaksāta hospisa aprūpe mājās. Kā Ilze teica: “No desmit ārstiem par to zina divi.”

   Ja tev rūp, lai smagi slims, mirstošs cilvēks savu atlikušo dzīves laiku var pavadīt kopā ar savējiem, tad ziedo hospisa mājas celšanai: airemaju.lv

   Pieteikties hospisa brīvprātīgajos var hospiss.lv.

   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads

   2:22 Kā pasaules apceļotājs Kārlis Bardelis izlēma airēt māju

   4:31 Bailes no nāves nepāries

   14:41 „Meitiņ, ko es šeit daru?”

   17:17 Tā nav mediķu vaina

   24:48 Brīvprātīgā Jāņa Bites dzīve pirms un pēc hospisa

   40:15 Nāve var būt skaista

   43:39 Kā saņemt valsts apmaksātu hospisa aprūpi mājās

   47:35 Lielākais klupšanas akmens

   53:35 Kā hospiss palīdzēja Ilzei atbalstīt tēti

   1:01:16 „Tēt, tagad tu mirsti, bet tu, lūdzu, nebaidies”

   1:02:21 Aicinājuma profesija sievietēm pēc 50

   1:10:14 Par hospisa pakalpojumu zina 2 no 10 ārstiem

   1:12:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

   1:15:33 Guntiņas labākais darbs visā mūžā

   1:33:34 Hospisa māja vai mazi hospisi tuvu mājām

   1:41:36 Kā pieteikties hospisa brīvprātīgajos

4. #272 Par drosmi piedzīvot savu vienreizējo dzīvi. Teologs JURIS RUBENIS

   19 de octubre de 20261 h 50 minEpisodio 272A continuación

   Teologs Juris Rubenis grāmatā „Uguns pavedieni” stāsta par desmit mistiķiem, kuri uzdrīkstējās izdzīvot savu dzīvi, arī tad, kad tā atšķīrās no apkārtējo priekšstatiem un sagādāja viņiem nepatikšanas. Seši no …

   Notas del episodio

   Teologs Juris Rubenis grāmatā „Uguns pavedieni” stāsta par desmit mistiķiem, kuri uzdrīkstējās izdzīvot savu dzīvi, arī tad, kad tā atšķīrās no apkārtējo priekšstatiem un sagādāja viņiem nepatikšanas. Seši no viņiem dzīvoja divdesmitajā gadsimtā.

   Jurim pastāstīju, ko bieži dzirdu no cilvēkiem, kuri grib mainīt savu nodarbošanos: „Es izniekoju savu dzīvi.” Juris atbildēja ar līdzību no Jaunās Derības. Bagāts cilvēks dodas ceļojumā un trim cilvēkiem iedod naudu. Divi ar to darbojas un nopelna vēl. Trešais aiz bailēm naudu aprok, un tieši viņš saņem vislielākos pārmetumus. Jura ieteikums: „Labāk riskēt pazaudēt to, kas tev ir, nekā nedarīt neko.”

   Šajā sarunā Juris stāsta, kāpēc lielas pārmaiņas bieži notiek tikai dzīves vidū. Tikai tad mums ir slēdzieni, atziņas un prasmes, kādu divdesmit gadu vecumā cilvēkam vēl nevarēja būt.

   Juris vērsa uzmanību arī uz to, kā skatīties uz savām kļūdām. Cilvēka dzīve ar visām kļūdām ir materiāls pārmaiņām, un nekas no tās nav jāizmet.

   Juris Rubenis ir teoloģijas doktors un Integrālās izglītības institūta direktors. Vairāk nekā 30 gadus viņš bija luterāņu mācītājs un ir uzrakstījis vairāk nekā 20 grāmatas.

   „Uguns pavedienus” es sāku lasīt gadumijā, svētku vakaros. Lasīju ļoti lēnām, jo negribēju, lai grāmatas stāsti beigtos. Parasti grāmatās pasvītroju citātus, salieku izsaukuma zīmes un pierakstus, bet šajā neuzdrošinājos ierakstīt neko. Jura iepriekšējo grāmatu „Starp divām bezgalībām” iesaku katram, kas meklē sevi, un par to bija mūsu pirmā (#140) saruna Cilvēkjaudā.

   Jura Rubeņa vadībā top Elijas klosteris, kas būs vieta klusumam un iekšējai atjaunotnei. Ja gribi palīdzēt šī skaistā un vajadzīgā darba īstenošanā, tad piedalies ar savu ziedojumu klostera celšanai.

   Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.
   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.

   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   Saites uz sarunā pieminētās informācijas avotiem atradīsi 272.sarunas lapā.

   SARUNAS PIETURPUNKTI:
   
   0:00 Ievads
   3:34 Grāmata „Uguns pavedieni” par 10 neparastu mistiķu dzīvēm
   5:37 Kas ir mistiķis
   6:50 Cik daudz drosmes vajag savai dzīvei
   9:52 Vislaimīgākais vari būt, izdzīvojot savu dzīvi
   12:32 Kā atšķirt mistiķi no šarlatāna
   24:58 Garīgums ir piedzīvojums
   29:20 Klusums pēc daudzu gadu runāšanas
   36:39 Labs garīgums aptver visu cilvēku
   44:54 Katram svētajam ir pagātne, katram grēciniekam nākotne
   46:42 Cilvēka uzdevums ir kļūt par sevi
   52:06 Kā no kāpura veidojas tauriņš
   58:22 Kad sāp pagātnes kļūdas un kauns
   1:07:49 Nav nekā, ko nevarētu piedot
   1:08:51 Aizejošā vilciena fenomens
   1:13:14 Kā piedot sev
   1:19:22 Kontroles ilūzija un bailes no nezināmā
   1:29:57 Būt pašam un bailes izniekot savu dzīvi
   1:31:23 Līdzība par cilvēku, kurš apraka naudu
   1:36:32 Lielas pārmaiņas dzīves vidū
   1:37:39 Power Up Studiju piedāvājums taviem radošajiem projektiem. Piesakies
   1:38:41 Kad tuvs cilvēks iznieko savu potenciālu
   1:40:15 Mēs varam cienīt citu izvēles

5. #271 Par imunitāti, stresu un līdzsvaru. Profesore, imunoloģe un nefroloģe Dr. INESE MIHAILOVA

   12 de octubre de 20261 h 16 minEpisodio 271A continuación

   Ir tāds teiciens, ka visas slimības ir vai nu infekcija, vai nepareiza imunitātes reakcija uz to. Imunitāti lielā mērā nosaka gēni, bet to ietekmē arī tas, kā mēs dzīvojam. Un stress ir viens no faktoriem, kas …

   Notas del episodio

   Ir tāds teiciens, ka visas slimības ir vai nu infekcija, vai nepareiza imunitātes reakcija uz to. Imunitāti lielā mērā nosaka gēni, bet to ietekmē arī tas, kā mēs dzīvojam. Un stress ir viens no faktoriem, kas imūno sistēmu ļoti bieži izsit no līdzsvara.
   
   Imunologu Cilvēkjaudas intervijai meklēju ilgi, un visvairāk ieteikumu saņēmu tieši no ārstiem: „Lūdzu, intervējiet profesori Inesi Mihailovu.”
   
   Dr. Inese Mihailova ir profesore, imunoloģe un nefroloģe ar 40 gadu klīniskā darba pieredzi Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Viņa vada Latvijas Imunologu sertifikācijas komisiju un Rīgas Stradiņa universitātē studentiem un rezidentiem māca imunoloģiju
   
   Dakterei jautāju, ko katrs var darīt savas imunitātes labā un kāpēc imūnā sistēma nogurst. Viņa atbildēja: „No dzīves.”
   
   Šajā sarunā daktere skaidro, kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara. Cilvēks grib visu vienlaicīgi: strādāt, mācīties un bērnus, un tad vēl visu ko. Pa dienu viņš strādā, vakarā mācās, bet katram ir savs enerģijas lādiņš. Kad daktere pacientiem jautā, kas notiek viņu dzīvē, viņa bieži dzird par projektu, kas jānodod, lielu stresu darbā vai problēmām ar naudu.
   
   Profesore vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc gēnus diez vai varam mainīt, bet savu imunitāti varam nesabojāt.
   
   Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.
   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.
   
   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei!
   
   Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 271. sarunas lapā šeit.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:
   
   0:00 Ievads

   4:44 Pirmais imunologa jautājums: cik bieži tu slimo

   6:23 Cik lielā mērā imunitāti nosaka gēni

   8:58 Studenti profesori nesadusmo

   11:28 Ārsta galvenais instruments ir smadzenes

   14:45 Lielās gaidas no medicīnas un jautājums “kāpēc”

   17:20 Kā stress izsit imūno sistēmu no līdzsvara

   19:31 Kāpēc imūnā sistēma nogurst

   24:13 Kas veido imūno sistēmu

   26:38 Kā nostiprināt imūno sistēmu

   27:46 Kā kustības palīdz imunitātei

   31:14 Stresi, ko nevar novērst

   32:03 Līdzsvars un kāpēc izglītība ir pirmajā vietā

   34:51 Dakteres ceļš uz medicīnu un imunoloģiju

   41:40 Kad pacients atnāk ar mapi analīžu

   49:19 Nav vienas receptes visiem

   53:33 Tīrs ūdens, antibiotikas un higiēnas teorija

   54:23 Kā ķermenis var uzbrukt pats sev

   57:20 Imūnās šūnas zarnās un mikroflora

   1:02:14 Uztura bagātinātāji: ne visi vienā maisā bāžami

   1:08:16 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

   1:09:18 Ieteikumi: kustības, miegs un draugi

   1:10:56 Ko daktere dara savai imunitātei

6. #270 Kad jāizdomā sevi no jauna, lai nezaudētu ienākumus un brīvību mākslīgā intelekta ietekmē. Riska kapitāla investors SERGEJS JAKIMOVS

   7 de octubre de 20261 h 38 minEpisodio 270A continuación

   Turpinājums sarunām par dažādu speciālistu ieteikumiem, ko ņemt vērā, kad pieaugusi neziņa par ienākumiem un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz darba tirgu.Sergejs Jakimovs ir riska kapitāla fonda LongeVC …

   Notas del episodio

   Turpinājums sarunām par dažādu speciālistu ieteikumiem, ko ņemt vērā, kad pieaugusi neziņa par ienākumiem un mākslīgā intelekta (MI) ietekmi uz darba tirgu.
   
   Sergejs Jakimovs ir riska kapitāla fonda LongeVC līdzdibinātājs un investē biotehnoloģiju jaunuzņēmumos ilgmūžības jomā. Šī ir mūsu trešā saruna. Šoreiz par MI.
   
   Vienubrīd Sergejs piedāvāja man iejusties ļaunas varas lomā, kam jāuzvar cīņā pret cilvēci, un jautāja, kā to izdarīt bez vardarbības. Atbildēju, ka veicinot apstākļus, kuros cilvēki kļūst arvien dumjāki.
   
   Sergejs tos nosauca par absolūtā komforta apstākļiem. Smadzenes un kritiskā domāšana attīstās diskomfortā: tu mācies, tev nesanāk, nesanāk, nesanāk, un tad sanāk. Kad visu neērto domāšanas darbu atdod MI, tas, kam to atdod, sāk pārvaldīt sabiedrību. Šādai varai vairs nav jāiekaro teritorijas, pietiek ar cilvēkiem, kuriem ir viedtālrunis.
   
   Sarunā Sergejs stāsta, kas darba tirgū varētu mainīties vispirms un kā mākslīgo intelektu (MI) izmantot, lai tā lietošana nemazinātu cilvēka kognitīvās spējas.
   
   Daudzās profesijās MI jau tagad vai tuvāko piecu gadu laikā paveiks darbu efektīvāk, un cilvēkiem tajās sevi vajadzēs izgudrot no jauna. Arī Sergejs pats sev vairākas reizes nedēļā jautā, kāpēc viņš darba jomā ir vērtīgs, jo daudz ko viņa darbā jau var automatizēt.
   
   Mūsu sarunā Sergejs skaidro, kāpēc darba zaudēšana nav trakākais, par ko uztraukties. Lielāks risks ir tas, ka kopā ar kritiskās domāšanas un lēmumu uzticēšanu MI, cilvēki pamazām zaudē arī savu autonomiju.
   
   Sarunas beigās Sergejs paskaidro, kāpēc sevi izgudrot no jauna vajag tagad, kamēr MI vēl nelemj par tavu profesionālo nākotni.
   
   Rudens sākumā ierakstījām jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju".
   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.
   
   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei!

   
   

   Sarunā pieminētos informācijas avotus atradīsi 270.sarunas lapā šeit.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads

   3:11 Mākslīgais intelekts kā aģents ar saviem mērķiem

   7:55 Bailes zaudēt darbu un ienākumus

   13:50 Cūciņa, kura nezina, kā barība nonāk bļodā un kad tā pati kļūst par barību.

   18:03 Kāpēc MI ir īsts birokrātijas rīks

   20:08 Izgudrot sevi no jauna savā profesijā

   22:10 Stāsts par MI aģentu, kas, tā saimniekam nezinot, nopirka sev īstu robotu

   25:08 Par OpenAI aģentiem, kas izlauzās no tiem atļautās teritorijas

   28:07 Algoritmiskā sevis upurēšana, ko spēj MI

   38:42 Kas cilvēku atšķir no MI

   44:42 Pārformatēt sevi jaunai pasaulei

   46:14 Mēs esam pēdējās paaudzes, kas iemācījās domāt bez MI

   52:03 Domāšanas deleģēšana ir savas autonomijas un brīvības deleģēšana

   56:29 Kas vecākiem jāuzmana bērnu mācībās

   57:47 Ko darītu ļaunā vara, lai uzvarētu cilvēci

   1:06:55 Programmētāji, kas mēnešiem nav rakstījuši kodu

   1:11:05 Jautājums par savu vērtību, ko Sergejs uzdod sev

   1:23:43 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

   1:24:44 Kāpēc tagad vajag sevi “izgudrot no jauna”, nevis zaudēt laiku gaidot

   1:28:55 Atrast savu vietu: spuldzīte neradās, uzlabojot sveci

   1:34:03 "Turpiniet darīt grūtas lietas"

7. #269 Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama: kā gatavoties nezināmajam ekonomikā. Swedbank Latvija galvenā ekonomiste LĪVA ZORGENFREIJA

   28 de septiembre de 20261 h 25 minEpisodio 269A continuación

   Ar šo sarunu sākas vairāku sarunu cikls par dažādu speciālistu novērojumiem un rekomendācijām, ko ņemt vērā laikā, kad ekonomikā un dzīvē ir ievērojami pieaugusi neziņa par ienākumiem, dzīves dārdzību, drošību …

   Notas del episodio

   Ar šo sarunu sākas vairāku sarunu cikls par dažādu speciālistu novērojumiem un rekomendācijām, ko ņemt vērā laikā, kad ekonomikā un dzīvē ir ievērojami pieaugusi neziņa par ienākumiem, dzīves dārdzību, drošību un mākslīgā intelekta ietekmi uz darba tirgu.

   Līva Zorgenfreija in Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā. Viņas darba ikdiena ir prognozēt, kas notiks ar Latvijas ekonomiku. Šīs prognozes banka izmanto budžeta plānošanā un lēmumos par to, cik lielus uzkrājumus veidot iespējamiem zaudējumiem. Līva saka, ka viņas darbā svarīgākais ir saprast, kas var notikt ārpus galvenā scenārija. Viņas novērojumi par prognozēšanu var noderēt arī ikdienas cilvēka dzīves lēmumos.

   Šajā amatā Līva strādā kopš 2019. gada. Pirms tam viņa bija ekonomiste Latvijas Bankā un pārstāvēja Latviju Eiropas Centrālās bankas prognožu darba grupā, bet vēl agrāk strādāja Eiropas Komisijā Beļģijā un Rotšildu investīciju bankā Parīzē.

   Rotšildu bankā valdīja vīriešu pasaule. Lai tur izsistos, vajag ļoti lielu drosmi. Tur Līva reiz paprasīja tik daudz datu, ka uzkārās bankas Bloomberg terminālis.

   Mūsu sarunā Līva skaidro, ka vienkāršas atbildes par ekonomiku ļoti patīk populistiem un viņi neņem vērā, ka vienkāršu skaidrojumu par ekonomiku nav. Piemēram, Latvija neatpaliek no Lietuvas vai kādas cits valsts tikai viena iemesla dēļ, kā par to izsakās populisti, kas medī vēlētāju balsis.

   Līva vērsa uzmanību arī uz to, kāpēc mēs pieņemam sliktus naudas lēmumus, pat zinot, kā būtu pareizi. Smejamies par bērniem, bet neredzam, ka paši rīkojamies ļoti līdzīgi un tāpēc nevaram veiksmīgi atrisināt savas naudas problēmas.

   Līva arī atbildēja manus jautājumus ar ieteikumiiem iedzīvotājiem, ņemot vērā viņas novērojumus par ekonomiku un pārmaiņām, ko darba tirgū ienesīs mākslīgais intelekts.

   Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.

   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.

   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads

   2:10 Līvas ceļš: Lielbritānija, Francija un Beļģija

   3:15 Rotšildu investīciju banka: smaga vide sievietei

   9:13 Ko ikdienā dara bankas galvenā ekonomiste

   15:18 Par uzticēšanos datiem – kur ir problēma?

   18:19 Inflācija: krājēja ienaidnieks, aizņēmēja draugs

   20:40 Ko parāda „zemnieku brokastis“ 90. gados un šodien

   23:52 Mīts, ka ekonomikā ir vienkāršas atbildes

   25:43 Kāpēc Latvijai iet sliktāk nekā kaimiņiem

   31:21 Kāpēc 2022. gadā strauji auga procentu likmes

   41:08 Hormuza krīze un procentu likmes šobrīd

   44:03 Vai tagad ir labs brīdis pirkt mājokli

   46:36 Fiksētā vai mainīgā procentu likme

   50:54 Kāpēc pieņemam sliktus finanšu lēmumus

   52:28 Konfekšu maiss tagad vai dzīvoklis vēlāk

   56:09 ETF bums un mākslīgā intelekta burbulis

   1:04:18 Kāpēc brīvprātīgs 2. pensiju līmenis ir bīstams

   1:07:13 Kas Līvu satrauc Latvijas ekonomikā

   1:11:24 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

   1:12:26 Ko mākslīgais intelekts nozīmēs tavam darbam

   1:13:00 Ekonomista padoms, kā rīkoties laikā, kad daudz neziņas

   1:19:19 “Plāni ir bezjēdzīgi, plānošana neaizstājama”

   1:21:16 Kāpēc vajag vismaz 20 scenārijus

8. #268 Būt modriem, lai mums ar viltu nenozog brīvību. Žurnālists AIDIS TOMSONS

   21 de septiembre de 20261 h 35 minEpisodio 268A continuación

   Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās …

   Notas del episodio

   Žurnālists Aidis Tomsons šogad izdeva grāmatu “Ārpus ētera. Žurnālista piezīmes”. Tajā Aidis stāsta par savu ceļu uz žurnālistiku un šī darba aizkulisēm - to, ko pieredzējis, strādājot ar daudziem atjaunotās Latvijas prezidentiem un premjeriem. Viņa stāsti ir aicinājums lasītājiem saprast cēloņsakarības politikā, mācīties no kļūdām un nepieļaut tās.

   Par žurnālista darbu Aidis Tomsons ir ieguvis vairākus apbalvojumus, tajā skaitā Triju Zvaigžņu ordeni. Šobrīd Latvijas Radio 1 viņš vada sociāli politisko raidījumu “Krustpunktā” un starptautisko attiecību raidījumu “Divas puslodes”.

   Kad vasarā no Zvaigzne ABC saņēmu Aida grāmatu, atvēru to, lai aši ieskatītos, bet vairs nenoliku malā, kamēr nebiju izlasījusi visu. Pēc tam vairākiem draugiem sūtīju ziņu, ka viņiem šī grāmata jāizlasa iespējami drīz. Vairāki man atbildēja, ka ir jau to izdarījuši un arī ieteikuši citiem.

   Mūsu sarunā Aidis skaidro, kāpēc neatkarīga žurnālistika ir viens no demokrātijas pamatiem un ko tā maksā cilvēkam, kurš to dara. Deviņdesmitajos gados Aidi izvāca no Latvijas Televīzijas ētera pēc viņa komentāriem par Saeimas deputātu plānotajām mūža pensijām. Vēlāk viņš vairākus gadus pētīja jaunieša slepkavības lietu Ventspilī un secināja, ka šādu darbu nedrīkst darīt viens.

   Aidis parādīja, kā Krievijā neatkarīgo žurnālistiku likvidēja soli pa solim. Sākumā valsts uzņēmums Gazprom pārņēma televīziju NTV, un sabiedrība nodomāja, ka nekas traks jau tas nav. Tad žurnālistiem sāka “ieteikt” šodien kaut ko nerādīt vai atkal “kādu” nointervēt, jo tas esot valstiski svarīgi. Līdz tam, ka reizi nedēļā viņi saņēma norādījumus, kā par katru lietu stāstīt, un žurnālisti kļuva par varai izdevīgu ruporu.

   Aidis pievērsa uzmanību arī deviņdesmito gadu privatizācijai, par kuru maksājam joprojām, un tam, kāpēc Igaunijā neizveidojās tāda oligarhija kā pie mums.

   Sarunas beigās Aidis pastāsta, kāpēc viņa kritēriji izvēlei, par ko pats balsos šajās vēlēšanās, ir politiķu godīgums, drosme pieņemt nepopulārus lēmumus un attieksme pret Krievijas karu.

   Rudens sākumā ierakstījām 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Šī ir viena no tām. Lai varam samontēt un publicēt tās visas, mūsu komandai ļoti noderēs tavs atbalsts, uzsaucot mums „virtuālo kafiju”.

   Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.

   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   Saites uz Aida grāmatu un citiem sarunā pieminētajiem avotiem atradīsi intervijas lapā.

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads

   1:37 Grāmata “Ārpus ētera”, kuru izlasīju vienā rāvienā

   3:42 No “Mikrofona” līdz “Krustpunktā” un “Divām puslodēm”

   5:15 Šaha gājieni: kā Aidis gatavojas intervijām

   8:42 Slepkavība Ventspilī un apšaubāms spriedums

   16:47 Kāpēc Aidis aizgāja no pētnieciskās žurnālistikas

   24:51 Ko nozīmē neatkarīga žurnālistika

   28:20 Kā Krievijā brīvību nozaga soli pa solim

   32:06 Kad žurnālists kļūst par propagandistu

   35:41 Kāpēc mums šķiet, ka “tās” ir mūsu domas

   38:55 Par zaudēto darbu Latvijas Televīzijā

   43:28 Deputātu mūža pensijas un nikni komentāri ēterā

   50:24 Kāpēc Aidis nobremzēja radio un televīzijas apvienošanu

   53:11 Kāpēc vajag daudzveidību

   55:58 “Brīvība nav par brīvu”

   1:03:30 Kāpēc Aidis rakstīja grāmatu un ko tajā iekļāva

   1:09:58 Deviņdesmitie: kāpēc Igaunija aizgāja mums priekšā

   1:11:27 Valsts, ko esam aizņēmušies no saviem bērniem

   1:19:09 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies

   1:20:11 Cik neatkarīga ir privāta nauda medijos

   1:28:51 Kā Aidis izvēlas, par ko balsot

9. #267 Par sabotāžas rokasgrāmatu, lai pamanītu, kad ar tevi manipulē politikā, darbā un dzīvē. Baņķieris KĀRLIS DANĒVIČS

   14 de septiembre de 20261 h 48 minEpisodio 267A continuación

   Cilvēkjaudas fanu pasākumā baņķieris Kārlis Danēvičs pieminēja Sabotieru rokasgrāmatu “Simple Sabotage Field Manual", kas ASV 1944. gadā tika sagatavota kā palīgs izlūkdienesta aģentiem. Slepenības zīmogu tai …

   Notas del episodio

   Cilvēkjaudas fanu pasākumā baņķieris Kārlis Danēvičs pieminēja Sabotieru rokasgrāmatu “Simple Sabotage Field Manual", kas ASV 1944. gadā tika sagatavota kā palīgs izlūkdienesta aģentiem. Slepenības zīmogu tai noņēma 2008. gadā, un tagad to var izlasīt bez maksas.
   
   Kārlis pieminēja, ka grāmatā ir manipulatīvi paņēmieni, ko var novērot darbībā arī pie mums: politikā, darbavietā un arī dzīvē. Toreiz Kārlim teicu, ka par šo tēmu vajag ierakstīt interviju ar viņu. Grāmatu atradu un izlasīju. Un tad tapa mūsu saruna, ko te redzi.
   
   Daži piemēri no grāmatas, ko Kārlis demonstrēja šodienas sadzīvē. Katru jautājumu izskatīt komitejā ar vismaz pieciem cilvēkiem. Katru nākamo sēdi sākt ar to, ka apšaubi iepriekšējā sēdē nolemto. Fokusēties uz detaļām, nevis uz būtību. Izskatās ļoti pazīstami, vai ne?
   
   Šajā sarunā Kārlis parāda, kā sabotāža, kas cilvēku iegāž, darbojas trijos līmeņos: tavā galvā, tavā darbā un mūsu valstī. Kāpēc lielāko ļaunumu mums var nodarīt nevis spiegojot pret mums, bet panākot, ka mēs sākam neticēt sev. Personas vai kolektīva un valsts līmenī.
   
   Kārlis pievērsa uzmanību, kas notiek ar cilvēku, kurš par sevi domā kā par lūzeri, un kāpēc tieši tāds cilvēks ir vieglākais laupījums manipulatoram. Kā ar vienu jautājumu cilvēku var padarīt nelaimīgu, ko Nobela laureāts Daniels Kanemans parādīja ar baltām A4 lapām.
   
   Kārlis Danēvičs ir AS “SEB banka” valdes loceklis un ilggadējs Latvijas SOS Bērnu ciematu padomes priekšsēdētājs, jo tur pārstāv Senātu un vada Finanšu audita komiteju. Sevi sauc par matemātiķi un grāmatu nūģi. Man vienmēr ir ļoti interesanti aprunāties ar Kārli. Un, pieņemot, ka viņa stāstītais interesē ne tikai mani, es šīs sarunas ierakstu Cilvēkjaudas intervijās.
   
   Ja arī tu esi cilvēks, kam kā Kārlim rūp bērnu drošība, tad pārskaiti šeit savu ziedojumu SOS Bērnu ciematiem.
   
   Mums ir ierakstītas 14 jaunas Cilvēkjaudas intervijas. Lai varam tās samontēt un publicēt, mūsu komandai ļoti noderēs Tavs atbalsts, uzsaucot mums šeit „virtuālo kafiju“. Mēs šo naudu neiztērējam kafijai. Tā palīdz segt interviju izmaksas.
   
   Šo sarunu filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, apmācībām, prezentācijām, filmu vakariem un konferencēm ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies šeit iepazīšanās tūrei.

   Saites uz Kārļa pieminētajām grāmatām un citiem informācijas avotiem atradīsi intervijas lapā: cilvekjauda.lv/epizode/267

   
   

   SARUNAS PIETURPUNKTI:

   0:00 Ievads

   3:39 Kā spiegu rokasgrāmata nonāca pie Kārļa

   7:01 "Simple Sabotage Field Manual" un kur to atrast

   8:25 "Lielāko ļaunumu Latvijai var nodarīt mūs sabotējot"

   11:43 Brīdis, kad mēs esam uzvarēti savās galvās

   12:46 250% bagātāki nekā padomju laikos

   18:44 Meklējam utis tam, kam iet labāk

   21:47 Ko Hitlers savā grāmatā pilnīgi atklāti uzrakstīja

   28:40 "Man likās, ka bankā ir iesūtīts konkurents"

   32:11 Komitejas, darba grupas un mūžīgā apšaubīšana

   35:43 Pie pirmās kļūdas cilvēku atdauza. Stāsts par Ķīli

   43:14 Kas ir elle cilvēka dzīvē

   44:55 Tukšvārdības tests

   57:10 Kaķis aiz astes

   1:03:12 Kanemana eksperiments ar A4 lapām

   1:14:45 Kā atšķirt cerības dīleri no manipulatora

   1:23:09 Dostojevskis par to, kā cilvēks attaisno pat slepkavību

   1:25:45 Labākie līderi ir tie, kuri negrib būt līderi

   1:28:11 Power Up Studiju piedāvājums Cilvēkjaudas klausītājiem. Piesakies: https://www.powerupspace.eu/

   1:29:25 Vectēvs, gulags un aktīvi labie cilvēki

   1:30:51 TOP1 nolaupīto bērnu atgūšanā no Krievijas

   1:35:29 Vecmāmiņas telefona numurs un viens bērns vienā reizē

   1:43:33 Ko darīt, lai neiekristu, kad ar tevi manipulē

10. #266 Ko darīt, ja problēma atkārtojas, lai gan jau sen mēģini tikt no tās vaļā. MARIJA ĀBELTIŅA

    18 de junio de 20261 h 35 minEpisodio 266A continuación

    Šī saruna ir par to, ko cilvēks var darīt savā labā, ja viņam ir raksturīgi atkal un atkal iestrēgt vienos un tajos pašos ieradumos, no kuriem jau sen grib tikt laukā. Piemēram, smēķēšanā, pārlieku saldumu …

    Notas del episodio

    Šī saruna ir par to, ko cilvēks var darīt savā labā, ja viņam ir raksturīgi atkal un atkal iestrēgt vienos un tajos pašos ieradumos, no kuriem jau sen grib tikt laukā. Piemēram, smēķēšanā, pārlieku saldumu ēšanā, nesavaldībā vai kliegšanā uz tuviniekiem, kārtējā pārslodzē darbā.

    Marija Ābeltiņa skaidroja trīs sistēmas, kurās mēs funkcionējam: izdzīvošanu, dzīšanos pēc mērķiem un nomierināšanos, par kuru visbiežāk aizmirstam. Tieši trešās sistēmas neizpratne noved pie pārslodzes un ieradumiem, kas no tās izriet.

    Viņa parādīja, kāpēc gribasspēks vien nepalīdz un kā jaunu rīcību nostiprināt soli pa solim, izmantojot kognitīvi biheiviorālās terapijas pieeju, pašapbalvošanu un atkārtotu apņemšanos.

    Marija Ābeltiņa ir klīniskā psiholoģe, psiholoģijas zinātņu doktore un grāmatas "Profesionālā izdegšana" autore. Viņa ir kognitīvi biheiviorālās terapijas speciāliste un daudzus gadus vadījusi biedrības "Skalbes" padomi.

    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads

    2:47 Darbs krīzes centrā Skalbes

    6:21 Maximas traģēdija un dienestu atbalsts

    9:25 Atjaunošanās, ko nepaņēma sev

    11:35 Trīs sistēmas, kurās funkcionējam

    16:46 Sasniedzējs un baudītājs vienā pārī

    22:21 Kā ieplānot atpūtu savā steidzīgajā kalendārā

    26:19 Jēgpilni izaicinājumi pasargā no izdegšanas

    29:12 Slazds: "Man ir jāatrod jēga un tūlīt"

    31:03 Dod sev laiku un eksperimentē

    34:16 Daba kā resurss nomierināšanās sistēmai

    38:16 Jēga ģimenē, parkā vai pie koka

    40:44 Kāpēc iestrēgstam vienos ieradumos

    45:16 Smadzenes, kas taupa enerģiju

    54:02 Smadzeņu frontālā garoza nobriest līdz 25 gadiem

    58:17 Otrais cēliens: kā nostiprināt jauno

    1:00:04 Iemācīties sevi apbalvot veselīgākā veidā

    1:05:48 Apņemšanās kā trešais līmenis

    1:07:24 [Power-Up SPACE] Studijas Rīgas centrā

    1:08:41 "Apņemšanās nav akmens, tā ir kā maize"

    1:12:34 Kāpēc kliedzam uz tuviniekiem, ne klientiem

    1:15:23 Kentaura metafora un dzīvnieciskā daļa

    1:18:21 Bezcerīgie gadījumi psihiatriskajā klīnikā

    1:25:12 "Nav jāgaida, kamēr būs tik traki"

    1:27:06 Ieteicamie soļi: sports un saruna

    1:32:43 Vingrinājumi un optimisma trenēšana

11. #265 Kontrolējošā vardarbība: kā to ieraudzīt un kā palīdzēt. Centra "MARTA" dibinātāja ILUTA LĀCE

    2 de junio de 20261 h 47 minEpisodio 265A continuación

    Saruna par to, kas ir kontrolējošā vardarbība un kāpēc to ir tik grūti ieraudzīt, pat ja tā notiek tepat blakus. Kāpēc cietušie klusē, pāridarītāji tiek attaisnoti un kā stereotipi aizmiglo mūsu skatu. Iluta …

    Notas del episodio

    Saruna par to, kas ir kontrolējošā vardarbība un kāpēc to ir tik grūti ieraudzīt, pat ja tā notiek tepat blakus. Kāpēc cietušie klusē, pāridarītāji tiek attaisnoti un kā stereotipi aizmiglo mūsu skatu. Iluta Lāce stāsta par situācijām ģimenē un ārpus tās. Par fizisko, ekonomisko, emocionālo un kontrolējošo vardarbību, par sieviešu solidaritāti, kuras reizēm nav tad, kad to vajag visvairāk.
    
    Un arī par liecinieka atbildību: ko darīt, ja redzi vai nojaut, ka kādam neklājas labi, un ko katrs varam iesākt, lai situācija mainītos.
    
    Mans viesis ir Iluta Lāce, centra MARTA vadītāja un dibinātāja. Centrs MARTA ir vadošā sieviešu tiesību aizstāvības organizācija Latvijā, kas strādā jau 26 gadus un veic arī vardarbības prevencijas darbu ar jauniešiem.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!
    
    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    0:00 Ievads

    3:58 No dzimumu līdztiesības līdz vardarbības jautājumiem

    5:34 Kādi draudi saņemti, darot šo darbu

    11:04 Afganistāna 2025. gadā: ko tas nozīmē mums tepat Eiropā

    13:17 "Viņam bija grūta bērnība“. Šis arguments neattaisno vardarbību

    20:22 Kontrolējošā vardarbība: "Tu vairs nedzīvo savu dzīvi"

    27:43 Kontrolējošo vardarbību ir grūti pierādīt un ticēt cietušajiem

    29:50 Kauns, bailes un vainas apziņa, kas traucē no situācijas izkļūt

    33:27 Epšteina faili un prostitūcija kā sistēmiska vardarbība

    42:37 Vīrieši, kas iestājas par sieviešu tiesībām uz drošību

    43:15 Raganu medības mūsdienās: demokrātijas drupināšana Gruzijā un Kirgizstānā

    48:02 Krievijā sievietei atņem tiesības uz savu ķermeni

    51:46 Cilvēktirdzniecība: kā cilvēki nonāk šajās situācijās

    58:34 Ko darīt, ja intīmi materiāli publicēti bez personas piekrišanas

    1:03:43 Kursi vardarbības veicējiem: laba ideja, kas ne vienmēr strādā, kā tā iecerēta

    1:09:57 Vai sievietes izmanto sistēmu negodīgi?

    1:14:26 Katra trešā sieviete un ko šis skaitlis nozīmē

    1:16:54 Sieviešu solidaritāte jeb tās trūkums

    1:23:57 Power-Up SPACE studijas un pasākumu telpas Rīgas centrā

    1:26:23 Kā veidot sieviešu solidaritāti: no bērnudārza līdz vadošiem amatiem

12. #264 Kā iegūt kontroli pār savu naudu, neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Personīgo finanšu mentors LĪVA VĒLIŅA-PĒTERSONE

    26 de mayo de 20261 h 53 minEpisodio 264A continuación

    Pētījumi liecina, ka 50% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru mēnesi izjūt trauksmi par naudu. Tikai 18% regulāri krāj pensijai. Un 60% uzskata, ka jāpelna vismaz 2000 eiro, lai vispār varētu sākt krāt.Šajā …

    Notas del episodio

    Pētījumi liecina, ka 50% Latvijas iedzīvotāju gandrīz katru mēnesi izjūt trauksmi par naudu. Tikai 18% regulāri krāj pensijai. Un 60% uzskata, ka jāpelna vismaz 2000 eiro, lai vispār varētu sākt krāt.

    Šajā sarunā pievēršamies tam, kā šī domāšana cilvēku ierobežo un kas ir vajadzīgs, lai nauda sagādātu brīvību, nevis stresu.

    Lai iegūtu finansiālu brīvību, naudu ir jāmāk nopelnīt, saglabāt un pavairot. Mana sarunbiedre stāsta par iespējām, kā to saglabāt (lai pēc tam varētu pavairot).

    Līva Vēliņa-Pētersone ir personīgo finanšu mentors, SEB Life and Pension klientu apkalpošanas nodaļas vadītāja, pārdošanas komandu vadītāja, SEB skolu vēstnešu programmas jauniešu mentors, supervizors.

    Viņa vada finanšu pratības seminārus uzņēmumiem un finanšu mentoringu jauniešiem. Līvas aicinājums ir palīdzēt pārdošanas organizācijām sasniegt biznesa plānu, atbalstot darbiniekus viņu mērķu sasniegšanā, un iedvesmot cilvēkus finansiāli stabilai dzīvei.

    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!
    
    Vairāk informācijas ir 264.sarunas lapā šeit.

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00 Ievads: "Tev ir jāzina, kā naudu nopelnīt, saglabāt un pavairot"

    3:12 Pētījumu dati: latvieši kā kredītu maksātāji un kā krājēji?

    4:53 "Tikai katrs piektais regulāri krāj pensijai. Katrs otrais par to vispār nedomā."

    5:56 Trīs krāšanas kabatas

    7:01 Cik lielam jābūt drošības spilvenam?

    13:28 Mīts: "Man vajag 2000 EUR algu, lai sāktu krāt"

    15:10 Trīs uzdevumi, lai tev ir nauda: nopelnīt, saglabāt, pavairot

    17:06 "50% cilvēku izjūt trauksmi par naudu gandrīz katru mēnesi"

    18:27 Lauras pieredze: kā izdevumu uzskaitīšana izglāba finanses grūtā laikā

    25:35 Ko praksē dod 10% krāšanas likums

    28:45 Labākais laiks sākt krāt, ja vēl nedari to

    29:00 Bez diskusijām: "Samaksā sev pirmajam"

    32:34 Automātiskie maksājumi kā finanšu sistēmas pamats

    37:51 Atsevišķi konti dažādiem mērķiem, kas maina visu

    39:10 Bērnu uzkrājumi un IIN atmaksa: ja noliec 100 EUR, tu faktiski noliec 75

    43:39 "Galvenais, ka tev būs brīvība, tev būs izvēle"

    45:15 Kur patiešām var ietaupīt: pārtikas izdevumi un impulsīvie pirkumi

    59:48 "Vai es tērēju naudu saskaņā ar savām vērtībām?"

    1:04:31 Naudas sarunas ģimenē: tikai 9% vecāku ar bērniem par naudu runā regulāri

    1:06:07 Kabatas nauda bērniem: kā mācīt rīkoties ar naudu

    1:13:31 Grāmatu ieteikumi

    1:20:26 Power-Up SPACE — epizodes filmēšanas vieta Rīgas centrā. Piesakies: powerupspace.eu

    1:25:16 Latvijas pensiju sistēma: 1., 2. un 3. līmenis

    1:29:03 Demogrāfijas izaicinājums, kas notiks ar pensijām nākotnē

    1:35:35 Pirmie soļi, kā praktiski sākt krāt pensijai

    1:43:01 "Neviens brīdis nav par vēlu, lai darītu"

    1:46:51 Vizualizēt nākotnes sevi kā motīvu rīkoties šodien

    1:49:23 Kā sazināties ar Līvu

13. #263 Komforts atņem jaudu, diskomforts to atdod: kā mainās smadzenes, ķermenis un dzīve. Riska kapitāla investors ilgmūžības nozarē: SERGEJS JAKIMOVS

    12 de mayo de 20261 h 49 minEpisodio 263A continuación

    “Pārstāj darīt debīlas lietas," tādu intervijas nosaukumu Sergejs piedāvāja mūsu sarunas beigās, kad apkopoja visu, ko viņš tajā stāstīja. Es viņu izjautāju par jaunumiem ilgdzīvošanas industrijā, jo viņš tos …

    Notas del episodio

    “Pārstāj darīt debīlas lietas," tādu intervijas nosaukumu Sergejs piedāvāja mūsu sarunas beigās, kad apkopoja visu, ko viņš tajā stāstīja. Es viņu izjautāju par jaunumiem ilgdzīvošanas industrijā, jo viņš tos zina no savas investora darba ikdienas, regulāti sadarbojoties ar zinātniekiem, un kas varētu noderēt tiem, kam ir svarīgi būt veseliem un dzīvot kvalitatīvu dzīvi ilgāk, nekā esam pieraduši uzskatīt par iespējamu.
    
    Šī (jau otrā) saruna ar Sergeju ir tieša un faktos pamatota. Sergejs stāsta par kognitīvo lejupslīdi un to, ko ātrais saturs dara ar mūsu spēju koncentrēties. Par to, kāpēc tieši brīdī, kad mācoties gribas kaut ko mest pret sienu, jo nesanāk, ir tas brīdis, kad smadzenes mācās un ir jāturpina. Par cerīgiem jaunumiem no ilgmūžības zinātnes. Un par to, kā atbildība par mūsu veselību ir tikai pašu rokās.
    
    Sergejs Jakimovs ir uzņēmējs un riska kapitāla investors, kurš specializējas biotehnoloģiju un ilgmūžības (longevity) nozarē, un viens no fonda LongeVC dibinātājiem un vadošajiem partneriem. Viņš investē agrīnās stadijas kompānijās, kas meklē risinājumus kardiovaskulārajām, onkoloģiskajām, neirodeģeneratīvajām un metaboliskajām slimībām. Viņš no personīgās pieredzes, kopš bērnības zina, kā ir dzīvot ar autoimūnu, neirodeģeneratīvo slimību. Tāpēc Sergejs uz veselību un dzīvi raugās ar reti sastopamu skaidrību un tiešumu.
    
    Cilvēkjauda 21.-23.maijā rīko šo 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir moderni aprīkotas studijas un daudzpusīgas telpas pasākumiem ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00:00 Ievads

    0:03:01 Kā ātrais kontents maina dopamīna mehānismu

    0:08:08 "Tavas smadzenes ir dators, kuram ir operatīvā atmiņa"

    0:15:55 Mākslīgais intelekts un kognitīvā lejupslīde sabiedrībā

    0:23:31 Diskomforts ir signāls, ka smadzenes mācās

    0:27:07 Info: Cilvēkjaudas piedzīvojums

    0:28:35 Trenēt abas smadzeņu puslodes vienlaikus

    0:33:25 Autoimūna kondīcija: kad ķermenis uzbrūk pats sev

    0:40:00 Kāpēc Alcheimera slimību vēl joprojām nevar izārstēt

    0:43:22 Četri galvenie slepkavas: kardiovaskulārās, onkoloģija, neirodeģeneratīvās, metaboliskās

    0:46:38 Agrīnā diagnostika, olnīcu vēža asins analīze no Bostonas kompānijas

    0:53:36 Jauna tipa veselības aprūpes krīze

    0:54:03 Peptīdi: kāpēc tie kļuvuši populāri un kādi ir riski

    1:01:31 Ko zinātne tiešām iesaka: Omega 3, D vitamīns, magnijs, kreatīns

    1:04:43 Cilvēkjaudas piedzīvojums

    1:06:21 "Cerīgi izskatās tas, ka varēsim ārstēt slimības, no kurām mirstam"

    1:14:20 Ilgmūžības nemainīgā triāde: fiziskā aktivitāte, uzturs, miegs +savlaicīgs skrīnings

    1:17:01 Kur Latvijā veikt ģenētisko testēšanu

    1:18:17 Par smēķēšanu, alkoholu, cukuru, hormoniem, vitamīniem, elektrolītiem

    1:20:28 Kā prātīgi izvēlēties uztura bagātinātājus, nevis baroties no aptiekas plaukta

    1:25:16 Power-Up SPACE

    1:26:34 Slimība kā skolotājs

    1:40:58 Kāpēc ilgtermiņa apņemšanās mums ir tik grūta

    1:47:04 "Pārstāj darīt debīlas lietas"

14. #262 Par drosmi, lēmumiem un profesionalitāti dzīvē un darbā. Aktieris JURIS ŽAGARS

    5 de mayo de 20262 h 15 minEpisodio 262A continuación

    Mans sarunbiedrs ir Juris Žagars, Dailes teātra direktors.Aktieris, kurš pēdējo gadu laikā ir filmējies Netflix seriālā “In from the Cold” un Paramount seriālā “The Agency” (producents Džordžs Klūnijs …

    Notas del episodio

    Mans sarunbiedrs ir Juris Žagars, Dailes teātra direktors.
    Aktieris, kurš pēdējo gadu laikā ir filmējies Netflix seriālā “In from the Cold” un Paramount seriālā “The Agency” (producents Džordžs Klūnijs, galvenajās lomās Maikls Fasbenders un Ričards Gīrs).
    Un īpašnieks Žagarkalnam, kas ir Cēsīs.
    
    Runājām par Žagara drosmi pieņemt nepopulārus lēmumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu rezultātus, par kuriem viņš ir atbildīgs, bet kas 80% gadījumu kādam nepatīk.
    
    Viņš stāstīja par savu pieeju, lai nav bail, ka no sava atbildīgā amata un sirdsdarba var tikt atlaists jebkurā brīdī (tā savulaik notika ar brāli, operas direktoru). Un kāpēc Juris to redz kā izaugsmes iespēju dzīvē, kas dod enerģiju, nevis kā trauksmes avotu.
    
    Daudzpusīga saruna.
    Par fiziskās formas uzturēšanu un darbaspējām dzīves garumā.
    Par brāļa, Andreja Žagara, pieredzi, vadot operu, kas Jurim tagad noder vadot teātri.
    Par kļūdainiem lēmumiem, komandu, bailēm un brīvību darbā un ārpus tā, kas ir daļa no interesantas un piepildītas dzīves.
    Par atziņām, kas radušās, nokļūstot neparastās situācijās.
    Ar profesionāļa ieteikumiem, kā savaldīt savu satraukumu atbildīgos brīžos.
    Un vēl daudz ko citu.
    
    Cilvēkjauda rīko 3 dienu Jaudas piedzīvojumu cilvēkiem, kuri dzīvē grib vairāk gandarījuma un iespēju, kas prasa drosmi.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Vairāk informācijas atradīsi 262. intervijas lapā šeit.

    
    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    0:00:00 Ievads
    0:02:33 “Man patīk strādāt”
    0:05:18 Ko iemācījās no brāļa Andreja Žagara, kas šobrīd noder darbā
    0:12:03 Brīvības sajūta, jo vari tikt atlaists
    0:15:32 Darba stundas un dzīve pēc darba
    0:18:18 Pirmie nepopulārie lēmumi
    0:22:06 Lielākās kļūdas ar cilvēku pārvērtēšanu
    0:31:02 Brīvība kļūdīties ir svarīgāka par perfekcionismu
    0:32:27 Informācija par Jaudas piedzīvojumu
    0:33:25 Kā radīt apstākļus, lai cilvēki atļaujas tev izteikt kritiku
    0:42:52 Sports un sevis uzturēšana formā
    0:46:14 Ārzemju sieva un dzīve starp 2 valstīm
    0:53:03 Draugi un vienaudži, kurus atrast vecumā 60+
    0:57:35 Par brāļa Andreja pieeju dzīvei un viņa zaudēšanu
    1:17:06 90-tie gadi, bēgot ar bandītiem Tulas mežos, un naudu, kas iešūta kaklasaitē
    1:19:35 Žagarkalns ir bērnības sapnis no 10 gadu vecuma un ko tas maksā
    1:24:37 Apmācība kā biznesa neizmantotā niša
    1:26:06 Kad krīti vai kļūdies, tad "tūlīt augšā, tūlīt lejā, vēl ātrāk"
    1:30:30 Filmēšanās ārzemēs, darbs un piedzīvojumi, kas ar to saistīti
    1:37:18 Paņēmieni, kā pārvarēt uztraukumu
    1:39:19 Power-Up SPACE studija
    1:44:54 Pārliecība bez sagatavošanas nestrādā, treniņš ir vienīgā recepte
    1:47:54 Par Dailes teātra repertuāru
    1:51:35 Humors kā seksīga īpašība
    1:58:03 Komēdija, traģēdija un finansiālā realitāte
    2:12:13 Nekas dzīvē nav garantēts, un tāpēc dzīvot ir forši

15. #261 Naudas psiholoģija: kā pārvarēt bailes un neziņu, lai uzlabotu savas finanses. Dr. ARTŪRS MIKSONS

    20 de abril de 20261 h 49 minEpisodio 261A continuación

    Šajā intervijā ar psihoterapeitu Dr. Artūru Miksonu runājam par to, kā cilvēku finanšu lēmumus ietekmē emocijas, ieradumi un priekšstati par naudu. Es dakterim jautāju arī, kāpēc uzkrājumi un ieguldījumi …

    Notas del episodio

    Šajā intervijā ar psihoterapeitu Dr. Artūru Miksonu runājam par to, kā cilvēku finanšu lēmumus ietekmē emocijas, ieradumi un priekšstati par naudu. Es dakterim jautāju arī, kāpēc uzkrājumi un ieguldījumi daudziem joprojām šķiet sarežģīti, nesasniedzami vai “ne jau man domāti”. Es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot spējas prasmīgi apieties ar naudu, jo finansiālā nedrošība ietekmē cilvēka veselību, attiecības un iespējas.

    Saskaņā ar SEB bankas un Norstat aptauju, kas veikta 2026. gada februārī, 22.1% cilvēku uzkrājumu nav vispār. Tikai 21.8% aptaujāto cilvēku naudas pietiktu ilgāk nekā 3 mēnešiem, bet 15.1% - mazāk nekā vienam mēnesim. Tas nozīmē, ka liela daļa dzīvo bez īsta “rezerves plāna”.
    
    Pētījumā konstatēts, ka stress par naudu ir daudzu cilvēku ikdiena: 23.2% bieži vai ļoti bieži izjūt trauksmi par naudu, vēl 32% to jūt laiku pa laikam (gandrīz katru mēnesi). Cilvēku, kuri par naudu vispār nesatraucas, ir tikai 5.7%.
    
    Šo sarunu veidojām ar SEB bankas atbalstu, jo gan bankai, gan Cilvēkjaudai rūp, lai Latvijā pieaugtu cilvēku pārticība un sabiedrības turības līmenis. SEB bankai ir svarīgi palīdzēt cilvēkiem izprast uzkrājumu un ieguldījumu nozīmi, lai viņi varētu veidot labākas attiecības ar naudu un justies pārliecinātāki par savu nākotni.
    
    Saruna palīdz paskatīties uz finanšu tēmām vienkāršāk, cilvēcīgāk un bez liekas spriedzes, lai katram ir iespēja izdevīgāk rīkoties ar finanšu izvēlēm savai nākotnei.

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00 Ievads: kāpēc mēs zinām, bet nedarām

    02:45 SEB un Norstat pētījumu dati par latviešu finansēm

    06:37 Kā veidojas cilvēka attiecības ar naudu

    09:27 Vajadzības vai vēlmes: kāpēc robeža saplūst

    13:21 Padomju mantojums un "tagad varu atļauties"

    18:53 Vai krāt nesanāk, jo tiešām nav naudas?

    20:20 Gulētiešanas analoģija, kad mazais lēmums vakarā ietekmē visu nākamo dienu

    24:33 Pensija šķiet pārāk abstrakts jēdziens, ko smadzenes neuztver nopietni

    31:01 Par ilūziju, kad atbildību uzkraujam savam "nākotnes es"

    39:25 Ja skatīties savos tēriņos šķiet biedējoši

    43:50 Kāpēc zinām, ka vajag, bet nedarām

    48:14 Sāpju slieksnis, iemācītā bezpalīdzība un draugu loka ietekme uz cilvēka finansēm

    59:27 Skaidras vērtības kā pamats veselīgām attiecībām ar naudu

    01:08:20 Kā atrast savu motivācijas sistēmu, lai izdotos

    01:17:18 Neveselīgas attiecības ar naudu: pazīmes un spektrs

    01:26:03 Arī gudri un veiksmīgi cilvēki pieņem muļķīgus finanšu lēmumus

    01:29:57 Kā nesamaitāt nākamās paaudzes attiecības ar naudu

    01:41:35 Kā mainīt iesakņojušos finanšu paradumus

    01:43:16 Šī problēma nav tikai par naudu.

16. #260 Mākslīgais intelekts ikdienā, pārdošana un iespējas uzsākt biznesu arī briedumā. Uzņēmēja ANNA ANDERSONE

    13 de abril de 20261 h 36 minEpisodio 260A continuación

    Šajā sarunā ar uzņēmēju un tehnoloģiju izmantošanas līderi Annu Andersoni runājam par iespējām, kā mākslīgo intelektu (M.I.) izmantot par produktīvu risināšanas partneri, nevis uztvert par “maģisko melno …

    Notas del episodio

    Šajā sarunā ar uzņēmēju un tehnoloģiju izmantošanas līderi Annu Andersoni runājam par iespējām, kā mākslīgo intelektu (M.I.) izmantot par produktīvu risināšanas partneri, nevis uztvert par “maģisko melno kasti”, kas domās mūsu vietā.
    
    Otrā lielā tēma ir pārdošana un uzņēmējdarbība arī brieduma gados. Mēs runājam par bailēm no atraidījuma, latviešu attiecībām ar pārdošanu un to, kā mainīt skatījumu no “cilvēkiem kaut ko iesmērēt” uz “atrodu savus īstos klientus un palīdzu viņiem ar to, ko daru labi”.
    
    Anna dalās pieredzē no Start School, kur pieaugušie un jaunieši trenē tieši tās prasmes, kas Latvijā pietrūkst visvairāk: būvēt un pārdot.
    
    Sarunas gaitā pieskārāmies arī dibinātāja vientulībai, vajadzībai pēc kopienas, kurā saka “krīti, mēs tevi noķersim”, un tam, kā cilvēks, uzlabojot savas digitālās prasmes, iegūst pavisam citu brīvības līmeni darbā un dzīvē.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Sarunā pieminētos rīkus un iespējas atradīsi šīs 260. sarunas lapā.

17. #259 Par zaudējumiem, iespējām un drosmi, kas veido jaudīgu dzīvi. Radio SWH vadītājs JĀNIS ŠIPKĒVICS

    30 de marzo de 20262 h 2 minEpisodio 259A continuación

    Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par …

    Notas del episodio

    Ir cilvēki, kuru dzīvesstāsts liek apstāties un aizdomāties par savu. Tāda ir šī saruna ar Jāni Šipkēvicu, "Radio SWH" un "Radio SWH TV" līdzdibinātāju un vadītāju. Tajā dzirdēsi, kā zaudējumi pārtop par izejmateriālu jaudai, nevis rūgtumam. Kā ir augt, zinot, ka īsto vecāku nav blakus, un kā no šīs plaisas vēlāk izaug spēja vadīt medijus, projektus un cilvēkus.
    
    Mēs runājām par negaidītām vēstulēm, kas saviļņo līdz sirds dziļumiem, par azartu izmantot pēkšņas iespējas un par iekšējiem lēmumiem, kuros dzimst asums un “killer” instinkti - nevis pret citiem, bet pret saviem ierobežojumiem.
    Šī ir saruna par dzīvi, kas nav bijusi ne vienkārša, ne parasta. Tā izraisīs gan spēcīgas emocijas, gan pavērs idejas, kā arī savu pieredzi pārvērst degvielā, kas ved uz priekšu.
    Tāda ir visa grāmata “Ar dziesmu par dzīvi”, ko Jānis piepildījis ar stāstiem par savu krāsaino, neparasto dzīvi un šogad publicējis.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

18. #258 Par sievietes psihisko veselību dažādos dzīves posmos. Profesors ELMĀRS RANCĀNS

    25 de marzo de 20261 h 48 minEpisodio 258A continuación

    Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz …

    Notas del episodio

    Šajā sarunā ar psihiatru, profesoru Elmāru Rancānu, kurš ir Rīgas Stradiņa universitātes Psihiatrijas un narkoloģijas katedras vadītājs, skatāmies uz sievietes psihisko veselību no pubertātes līdz vecumdienām.
    
    Sarunā profesors skaidro:
    - kāpēc premenstruālās emocionālās svārstības nav rakstura vājums, bet fizioloģija;
    - kas ir premenstruālā disforija un kā to atpazīt;
    - kādi ir pēcdzemdību depresijas riska faktori un ko darīt, ja redzi simptomus sevī vai citā;
    - kāpēc perimenopauze ir otrais riska periods depresijas attīstībai;
    - kā rūpēties par smadzeņu veselību, lai sieviete sava mūža vēlīno posmu dzīvotu pilnvērtīgi.
    
    Saruna ir domāta gan sievietēm, gan viņu partneriem, vecākiem un visiem, kam blakus ir sieviete kādā no šiem dzīves posmiem.
    
    Šī ir otrā saruna ar profesoru Rancānu. Pirmā bija 238. epizodē par psihisko veselību: no aizspriedumiem līdz risinājumiem.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, lai rīkotu apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Profesora ieteiktos informācijas avotus atradīsi 258. intervijas lapā šeit.

19. #257 Klejotājnervs un ikdienas izvēles, kas ietekmē veselību un pašsajūtu. KRISTĪNE BRICE

    17 de marzo de 20261 h 30 minEpisodio 257A continuación

    Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums.Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma …

    Notas del episodio

    Saruna ar Kristīni Brici par klejotājnervu. Tas savieno smadzenes ar ķermeni un ietekmē, cik labi guļam, kā strādā gremošana, imunitāte un arī noskaņojums.
    
    Kristīne Brice ir sertificēta TRE®️ (Tension & Trauma Release Exercises) pasniedzēja un jogas pasniedzēja. Savā darbā viņa cilvēkiem palīdz mazināt stresu, trauksmi un ķermeņa spriedzi, izmantojot somatiskās prakses un nervu sistēmas regulācijas metodes.
    
    Sarunā viņa vērš uzmanību uz to:
    - kāpēc ar pozitīvo domāšanu parasti ir par maz, ja ķermenis dzīvo pastāvīgā trauksmes režīmā;
    - kā ikdienas paradumi: kustība, atpūta, miegs, spriedze ķermenī vai nu tonizē, vai nogurdina klejotājnervu;
    - kā sportošana var gan palīdzēt, gan arī neko neatrisināt, ja nervu sistēmai netiek dota īsta atpūta;
    - kāpēc motivācija nerodas, gaidot, kad tā radīsies, bet rodas no rīkošanās;
    - kā ikdiena var ritēt bez ierastām galvassāpēm un ieilguša saspringuma.
    
    Šī saruna noderēs cilvēkiem, kuriem ir daudz atbildības, liela slodze un kuri jūt, ka tā, kā ir tagad, nevar turpināties bez sekām.

    Ja tēma tevi interesē, tad iesakām noklausīties iepriekšējo (Nr 175) sarunu ar Kristīni, kas bija par stresa regulēšanu ikdienā, lai vairāk spēka labi dzīvot.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

20. #256 Iet ārpus zonas, kur mainās uzskati par sevi un citiem. Žurnāliste KRISTĪNE GARKLĀVA

    9 de marzo de 20261 h 51 minEpisodio 256A continuación

    Sen gaidīta saruna ar žurnālisti un TV raidījumu vadītāju Kristīni Garklāvu. Viņa ir profesionāle, kura parasti pati intervē citus (gan TV, gan savā podkāstā “Izgaismots”), bet šoreiz stāsta par sevi. Mēs …

    Notas del episodio

    Sen gaidīta saruna ar žurnālisti un TV raidījumu vadītāju Kristīni Garklāvu. Viņa ir profesionāle, kura parasti pati intervē citus (gan TV, gan savā podkāstā “Izgaismots”), bet šoreiz stāsta par sevi. Mēs pievērsāmies adrenalīnam, bailēm (līdz pat panikai tam visnepiemērotākajā vietā), jūtīgumam, piedzīvojumiem un tam, cik liela drosme patiesībā ir vajadzīga, lai turpinātu rādīt sevi publiski.
    
    Runājam par to, kā nepazust citu gaidās, kad sabiedrība tevi idealizē vai ienīst, kā arī par neredzamo cenu, ko maksā sabiedrībā redzams darbs, un par to, kā darīt savu darbu tā, lai acis joprojām mirdz.
    
    Klausies, ja tevi interesē savu robežu pārvarēšana, drosmes trenēšana un cilvēcīgums. Ja tevi vilina gan piedzīvojumi, gan sevis iepazīšana - saprast, no kā tu bēdz, ko tu meklē un kas tev patiesībā ir svarīgi, tad šī saruna ar Kristīni tevi gan izklaidēs, gan iedvesmos.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.

    Cilvēkjaudas labvēļu pasākums 20.martā bateriju uzlādēšanai.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Vairāk informācijas 256. intervijas lapā.

21. #254 Kad ar mūsu interesēm manipulē – domāšanas skaidrība kā aizsardzība. Profesors JURĢIS ŠĶILTERS

    3 de marzo de 20261 h 30 minEpisodio 255A continuación

    Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet …

    Notas del episodio

    Pētījumi rāda, ka Latvijas iedzīvotāji pēc māņticības līmeņa drīzāk atgādina Filipīnas un pat Krieviju, nevis savus Baltijas kaimiņus. Tas nozīmē ne tikai ticību sliktām zīmēm, pareģojumiem un šarlatāniem, bet arī paaugstinātu risku uzķerties uz sazvērestības teorijām, pseidozinātni un politiskām manipulācijām. Rezultātā iegūstam apdraudētu demokrātiju un iedzīvotāju labklājības līmeni, it īpaši – ilgtermiņā.
    
    Kritiskā un zinātniskā domāšana, kas labklājības veicināšanai būtu jāapgūst tāpat kā lasītprasme, joprojām netiek mācīta pietiekami konsekventi. Skolās un sabiedriskajā telpā trūkst skaidru risinājumu, kā cilvēkiem spēt atšķirt faktus no “pasaciņām” un pierādījumus no viedokļiem.
    
    Rezultātā Latvijā ir liela sabiedrības daļa, kuru viegli sarīdīt, iebaidīt un manipulēt ar vienkāršotiem, emocionāliem stāstiem, kas piespēlē nelietīgu personu un sistēmu interesēm.
    
    Jurģis Šķilters ir kognitīvo zinātņu profesors, Latvijas Universitātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs ar zinātniskiem darbiem par uztveri, domāšanu un to, kā mūsu smadzenes būvē realitātes “attēlu”. Viņš pēta, kā rodas uztveres ilūzijas.
    
    Šajā sarunā profesors stāsta, kā māņticība padara mūs manipulējamus un apdraud sabiedrības ilgtspēju, un, galvenais, ko katrs no mums var darīt, lai stiprinātu savu kritisko domāšanu, nezaudējot cilvēcību. Tā nav saruna par to, “cik viss ir slikti”, bet par to, kā nebūt vientiešiem, kļūt iekšēji brīvākiem un prasmīgākiem pasaulē, kurā mūs mēģina izmantot.
    
    Šī ir otrā saruna ar profesoru Šķilteru. Pirmā bija 245.epziodē: kāpēc pieņemam lēmumus, kas mums kaitē, un kā to mainīt.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE studijā Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00:00 – Kāpēc latviešu māņticība ir šīs sarunas uzmanības centrā

    00:02:22 – Māņticības saknes: nedrošā pasaulē mēs meklējam vienkāršus skaidrojumus

    00:05:17 – Ko māņticība dod cilvēkam un ko tā atņem sabiedrībai

    00:13:58 – Māņticīga sabiedrība ir viegli polarizējama sabiedrība. Kāpēc tas ir bīstami

    00:24:53 – Mēs mīlam vienkāršus stāstus, un kā tas mums iegriež

    00:35:11 – Kā domāt zinātniski: pārbaudāmība, elastīgums un gatavība mainīt viedokli

    00:46:01 – Kad māņticība pāraug fanātismā: kā sabiedrība kļūst bīstami polarizēta

    00:50:00 – Difterija 2024. gadā: ko nozīmē, kad viedokļu līderis pārspēj zinātnieku

    00:53:10 – Stambulas konvencija, kad politiķi izmanto cilvēku sāpes kā āķi balsu vākšanai

    01:03:59 – Zinātnes komunikācijas problēma: kāpēc zinātnieks un māņticīgais viens otru nedzird

    01:06:23 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu

    01:15:54 – Katrai problēmai ir vārds un uzvārds. Zinātnieku atbildība publiski saukt lietas īstajos vārdos

    01:22:33 – Cilvēciskais pār ideoloģisko. Ko katrs no mums var darīt jau šodien

22. #254 Par attiecību robežām, kas vieno, nevis šķeļ. Komunikācijas eksperts EDMUNDS APSALONS

    23 de febrero de 20261 h 51 minEpisodio 254A continuación

    Šajā sarunā ar komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, sabiedrisko mediju ombudu un grāmatu autoru Edmundu Apsalonu runājam par robežām dažādās attiecībās pavisam citādāk nekā ierasts. Teju visi esam …

    Notas del episodio

    Šajā sarunā ar komunikācijas ekspertu, filozofijas doktoru, sabiedrisko mediju ombudu un grāmatu autoru Edmundu Apsalonu runājam par robežām dažādās attiecībās pavisam citādāk nekā ierasts. Teju visi esam dzirdējuši, ka robežas ir svarīgas. Bet ko darīt, ja cilvēks gadiem nav pieradis vilkt robežas? Kā pateikt "nē" tā, lai otra puse to saprot un pieņem, nevis uztver kā uzbrukumu? Un vai stingrās robežas, kuras mēs tik rūpīgi definējam, tiešām mūs aizsargā?
    
    Edmunds Apsalons skaidro, kāpēc fiksētas, uz visiem laikiem novilktas robežas iznīcina attiecības, un piedāvā skatīties uz tām kā uz kaut ko dinamisku - kas mainās. Mēs runājam par komunikācijas "spēlēm" un to noteikumiem, par pozīcijām attiecībās, par to, kāpēc pārpratumi ir komunikācijas norma, un kā tos pārvarēt. Par to, kāpēc mēs baidāmies iedziļināties pretējā viedoklī, kāpēc īstermiņā manipulācija šķiet efektīvāka par atklātu sarunu, un par argumentiem, kas neko nepierāda, bet kurus mēs izmantojam kā pierādījumus.
    
    Šī ir saruna par to, kā pārdefinēt sevi katrā situācijā, kā atrast kopīgo ar otru cilvēku un kā spēt runāt par izmaiņām tā, lai otra puse tās saprastu un pieņemtu. Un par to, ka mēs esam jauni tik ilgi, kamēr spējam mācīties. Bet ko nozīmē mācīties? Mācīties nozīmē mainīties.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    
    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    00:00 IevadS
    04:51 Ko dara sabiedrisko mediju ombuds un kādas robežas medijiem tiek pārkāptas
    13:17 Mēs gribam novilkt robežas, kas būtu derīgas uz visiem laikiem, bet tas nedarbojas
    21:32 Manipulētā "jūs" forma, kad cilvēks turas pie distancētām, formālām attiecībām
    26:14 Par pozīcijām attiecībās - kas ir augšā, kas apakšā, un kā tās mainās sarunas laikā
    30:56 Kāpēc mēs baidāmies no personiskās saskarsmes un nezinām "noteikumus"
    33:11 Par spēles noteikumiem komunikācijā - futbols vai regbijs? Kā mēs neapzināti vienojamies par noteikumiem.
    33:28 Kā pieņēmumi - ko tu domā par mani, ko es domāju par tevi ietekmē sarunas veiksmību
    40:38 "Komunikācijā mēs vairāk pārprotam nekā saprotam"
    44:59 Kāpēc mēs nevēlamies saprast citu viedokli
    51:22 Ar kādiem noteikumiem mēs nākam uz sarunu attiecībās un kā tie veidojas
    58:58 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu
    1:01:09 Praktisks piemērs - padotais, kas saka "nē" papildu darbam.
    01:06:21 Par tradīcijas argumentu, autoritātes argumentu un konsensa argumentu
    01:10:04 Viedokļi nav pierādāmi, bet mēs gribam pierādīt, ka mūsu viedoklis ir patiess
    01:13:07 Nevaram vienkārši mainīt noteikumus, nebrīdinot
    01:17:48 Vai es dzīvoju dzīvi, spēlējot spēli, kuru es gribu spēlēt?
    01:22:13 Veselīgu attiecību pazīme ir dinamika pozīcijās, nevis ieciklēšanās uz vienu modeli
    01:25:16 Runāt atklāti vai manipulēt. Kāda saruna ir bīstamāka
    01:32:22 Dzīves kvalitāte ir jautājums par to, kas mums ir svarīgs šeit un tagad
    01:38:01 Par mentālo novecošanu - mēs esam jauni, kamēr spējam mācīties, tātad - mainīties
    01:46:29 Mēs visu laiku varam pārprast un ka situācijas ir sarežģītākas, nekā šķiet

23. #253 Kāpēc, pat ja zinām, ko gribam, tomēr nedarām? - DR. SANDRA VESTERMANE

    16 de febrero de 20261 h 34 minTemporada 253A continuación

    "Es zinu, kas man jādara. Pat gribu to darīt. Bet vienkārši nevaru saņemties." Pazīstama situācija? Tad noderēs šī saruna ar Dr. Sandru Vestermani- ārsti, neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri. Daktere …

    Notas del episodio

    "Es zinu, kas man jādara. Pat gribu to darīt. Bet vienkārši nevaru saņemties." Pazīstama situācija? Tad noderēs šī saruna ar Dr. Sandru Vestermani- ārsti, neiroloģi un kognitīvo neirozinātņu maģistri. Daktere parāda:
    - kāpēc mēs tā vietā, lai rakstītu svarīgu projektu, pēkšņi metamies mazgāt logus (vai kārtot skapjus, vai uzkopt visu māju);
    - kāpēc ar gadiem kļūst arvien grūtāk saņemties, lai gan mērķi ir skaidri un vēlme ir īsta;
    - un kā atšķirt, vai tas, ko tu sauc par slinkumu, patiesībā ir nogurums, motivācijas traucējumi vai depresija.
    
    Dr. Vestermane runā bez izskaistinājumiem par to, kāpēc smadzenes mūs bremzē ceļā uz mērķi pat tad, kad mums viss ir - zināšanas, prasmes, iespējas.
    
    Te nav uzsauciena: "Saņemies un pacenties!" Viņa dalās arī ar savu ikdienu - kā sevi "apmāna" un piedabū darīt lietas, uz kurām grūti saņemties.
    
    Tu uzzināsi, kā sevis pazīšana ir atslēga tam, lai sevi motivētu (un kāpēc burkāna vai pātagas metode uz visiem nestrādā), kad ir laiks meklēt profesionālu palīdzību, un kā mūsu ekrānu paradumi var būt viens no iemesliem, kāpēc mums vairs nekas nepatīk un īsti neinteresē.
    
    Ja mokies ar nebeidzamu nogurumu, kam īsti nav izskaidrojuma, ja tu dari darbu, kurā neredzi jēgu, vai ja tev vienkārši ir sajūta, ka agrāk viss bija vieglāk, tad šī saruna palīdzēs saprast, kas ar tevi notiek.

    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00 - Ievads
    00:02 - Kāpēc mums jārunā par slinkumu, nogurumu un motivācijas traucējumiem?
    05:50 - Kāpēc smadzenes bremzē mūs ceļā uz mērķi (pat ja mērķis ir skaidrs)
    10:00 - "Es gribu, es zinu kas jādara, bet es nedaru" - motivācijas paradokss
    13:30 - Izdegšana un vēlme mainīt profesiju - kāpēc tā uzrādas ap 30+?
    19:50 - "Tu esi noguris no datora klabināšanas?" - par intelektuālo nogurumu
    26:30 - Garlaicība arī ir stress
    32:10 - Slinkums nav īsti slinkums
    37:30 - "Gudrs, bet slinks" pieaugušā vecumā
    42:20 - Pašmotivācija - vienīgais instruments, kas strādā ilgtermiņā
    52:00 - "Man nav motivācijas" un "Man nav spēka" - kā atšķirt?
    55:42 - Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu
    1:02:30 - Cilvēku pārslodze - kad sociālā mijiedarbība nogurdina
    01:06:30 - Ko darīt, ja nevari saņemties? Diagnostika un pirmie soļi
    01:12:40 - Praktiski risinājumi: testi, psihologs, psihiatrs, karjeras konsultants
    01:15:00 - Kāpēc vīrieši biežāk lieto alkoholu, bet sievietes - antidepresantus
    01:19:00 - Vai tu redzi jēgu tam, ko dari?
    01:24:40 - "Motivācija seko rīcībai, nevis otrādi". Kāpēc nestrādā pieeja - sēdēt un gaidīt
    01:29:30 - Ģeopolitiskā letarģija - "kāpēc sākt, ja viss var beidzies?"

24. #252 Kad vīrietis beidzot saka “man ir grūti”, ko darīt tālāk? Psihoterapeits Dr ARTŪRS MIKSONS

    9 de febrero de 20261 h 50 minEpisodio 252A continuación

    Vīrieši labāk apspriedīs, kādas gumijas riepas izvēlēties savam auto, nekā runās par tēmām, kuras liek viņiem palikt nomodā. Bet kas notiek, kad veiksmīgs vīrietis ar labu darbu, ģimeni un it kā sakārtotu dzīvi …

    Notas del episodio

    Vīrieši labāk apspriedīs, kādas gumijas riepas izvēlēties savam auto, nekā runās par tēmām, kuras liek viņiem palikt nomodā. Bet kas notiek, kad veiksmīgs vīrietis ar labu darbu, ģimeni un it kā sakārtotu dzīvi pēkšņi attopas, ka iekšēji ir tukšs? Šajā sarunā psihoterapeits Dr. Artūrs Miksons atklāj, kāpēc daudziem vīriešiem fiziskie simptomi – muguras sāpes, temperatūra, izdegšana – ir vienīgais veids, kā viņi spēj pateikt "man ir grūti". Un kāpēc pēc vienas neveiksmīgas atklāšanās partnerei vai draugam vīrietis var noslēgties uz gadiem.
    
    Šī nav saruna par vainīgo meklēšanu vai par to, ka "vīrieši ir vāji". Tā ir saruna par to, kā bērnībā izveidojušies aizsardzības mehānismi – vainas izjūta, bailes no savas agresijas, nespēja novilkt robežas – liek vīriešiem dedzināt sevi, līdz viņi vai nu izdeg pilnībā, vai nonāk pie atkarībām. Dr Miksons skaidro, kā atpazīt šos signālus, ko darīt, ja blakus ir cilvēks, kurš cieš, bet to nepateiks, un, svarīgākais, kā mainīt situāciju, ja pats esi tajā nonācis.
    
    Citas intervijas ar dakteri Miksonu atradīsi 252. sarunas lapā.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!
    
    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    00:00:00 – Ievads
    
    00:03:00 – Atskats uz tēmu par vīriešu slēpto depresiju
    
    00:06:00 – Kāpēc sievietes bieži grib “salabot” vīrus, bet vīrieši paši nerīkojas?
    
    00:08:30 – Ārēji veiksmīga dzīve ne vienmēr nozīmē iekšēju piepildījumu?
    
    00:10:20 – Kā bērnības pieredze veido dzīves scenārijus un attiecību modeļus.
    
    00:12:10 – Terapijas mērķis nav atrast vainīgo, bet saprast, kā esam iemācījušies dzīvot.
    
    00:15:30 – Kā bērnības pieredze ietekmē vīrieša pašvērtējumu un attiecības ar vīrieša tēlu.
    
    00:18:15 – Bailes no savas agresijas un nespēja novilkt robežas.
    
    00:23:15 – Vainas izjūta kā aizsardzības mehānisms, kuru nevar vienkārši “nogriezt”.
    
    00:29:00 – Vīrietis pēc vienas neveiksmīgas atklāšanās var noslēgties vēl vairāk.
    
    00:33:30 – Par progresu terapijā, kas no malas var šķist “nekas īpašs”.
    
    00:37:00 – Vīriešu dalīšanās par alkohola atkarību – kas tur bija tik spēcīgi.
    
    00:41:10 – Darbaholisms un izdegšana kā paškaitējuma forma.
    
    00:49:30 – Par tēviem un vīriešu veselību, atklājot dziļākas problēmas.
    
    00:55:30 – Atkarība kā mēģinājums tikt galā ar sāpēm.
    
    00:58:00 – Fiziskie simptomi var būt vienīgais veids, kā vīrietis spēj pateikt: “man ir grūti”.
    
    00:59:35 – Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu
    
    01:09:00 – Pieņemt atzinību ir jāmācās – arī tas ir emocionāls treniņš.
    
    01:18:45 – Instagram realitāte un tās ietekme uz pašvērtējumu.
    
    01:23:00 – Ko mēs patiesībā meklējam, kad dzenamies pēc “taisnības” vai “sasniegumiem”?
    
    01:29:00 – “Es nezinu” – kā šī frāze var kļūt par sākumu īstām pārmaiņām.
    
    01:33:00 – Kāpēc ir svarīgi dzirdēt, ka arī terapeitam ir līdzīgas sajūtas.
    
    01:41:00 – Ko darīt, ja vēl neesi gatavs runāt ar terapeitu? Mazie soļi, kas palīdz sākt.

25. #251 Par emocionālo veselību, kas ietekmē fizisko veselību - PROFESORE GUNTA ANCĀNE

    2 de febrero de 20261 h 28 minEpisodio 251A continuación

    Profesore Gunta Ancāne ir psihoterapijas un psihosomatikas ārste. Šajā sarunā viņa atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas nostāju: "emocionālā veselība nosaka fizisko veselību". Profesori izjautāju, ko …

    Notas del episodio

    Profesore Gunta Ancāne ir psihoterapijas un psihosomatikas ārste. Šajā sarunā viņa atsaucas uz Pasaules Veselības organizācijas nostāju: "emocionālā veselība nosaka fizisko veselību". Profesori izjautāju, ko tas nozīmē praksē. Kāpēc cilvēkam sāp galva, vēders vai mugura, lai gan izmeklējumi rāda, ka viss kārtībā?
    
    Profesore skaidro, kā neizteiktas bailes, dusmas vai kauns kļūst par fiziskām sāpēm. Viņa atklāj, kāpēc dusmas ir noderīgas un nepieciešamas jūtas, kas palīdz aizstāvēt savas robežas. Kāpēc rūpēties par sevi nav egoisms, bet gudra rīcība un pienākums pret sevi un apkārtējiem.
    
    Šī saruna palīdzēs vairāk saprast, kāpēc tu jūties, kā jūties, un ko ar to darīt. Profesore ikdienā strādā Ziemeļeiropas mentālās veselības centrā. Viņas pieredze un zināšanas palīdz saprast, kā emocijas kļūst par slimībām un, kas vēl svarīgāk, kā no tām izārstēties.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!
    
    Vairāk informācijas ir 251.epizodes lapā.
    
    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    00:00 Ievads

    03:08 Kāpēc emocionālā veselība nav tikai emocionālā veselība - Pasaules Veselības organizācijas pozīcija

    07:07 Kas cilvēkiem būtu jāsaprot par emociju rašanos smadzenēs - izjūtas un sajūtas

    14:08 Kā emocionālie faktori rada galvassāpes, muguras sāpes un citus simptomus

    16:20 Kas ir aleksitīmija - cilvēki, kuri neizprot savas jūtas

    19:52 Par mēru - Aristoteļa gudrība par visām jūtām

    21:09 Skaudība kā vērtīga informācija par to, ko es gribu

    23:15 Dusmas ir noderīgas jūtas - kāpēc un kā tās lietot

    30:29 Laicīgi pamanīt, kā es jūtos, un rīkoties

    33:54 Rūpēties par savu pašsajūtu nav tikai tiesības - tā ir pienākums

    36:29 Pareizi/nepareizi - kas ir tas soģis, kas var pateikt, kā ir pareizi?

    38:11 Drīkst/nedrīkst - kā šie vārdi tevi padara par kalpu

    40:02 Labi/slikti - cieņpilna izturēšanās vs vērtējumi

    44:45 Ja ir grūti rūpēties par sevi - kā to darīt?

    51:33 Vajag/nevajag - bīstamākie vārdi Latvijas sabiedrībā

    55:39 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu

    58:05 Kā okupācija un meli mūs pazemoja

    1:00:40 "Es gribu" un "man patīk" - svētie vārdi attiecībā uz veselību

    01:05:29 Ziemeļeiropas mentālās veselības centrs - kur meklēt palīdzību

    01:10:11 Kad ir grūts dzīves posms - ko darīt?

    01:18:02 Nav vienas receptes, bet ir individuāls risinājums

    01:22:08 "Tu esi egoists!"

    01:25:41 Reanimēt vārdu "ambīcijas"

26. #250 No operāciju zāles līdz Himalajiem: dzīve pilnā amplitūdā - plastikas ķirurgs Dr. JĀNIS ĢĪLIS

    26 de enero de 20261 h 43 minEpisodio 250A continuación

    Dr. Jānis Ģīlis 40 gadus strādā par plastikas ķirurgu – no mikroķirurģijas, kur šuves uzliek uz 0,4 milimetru struktūrām, līdz estētiskajai ķirurģijai, kur matemātiski aprēķina skaistuma proporcijas. Viņš ir …

    Notas del episodio

    Dr. Jānis Ģīlis 40 gadus strādā par plastikas ķirurgu – no mikroķirurģijas, kur šuves uzliek uz 0,4 milimetru struktūrām, līdz estētiskajai ķirurģijai, kur matemātiski aprēķina skaistuma proporcijas. Viņš ir vadījis meistarklases 136 valstīs, operējis ar 40 reižu optisko palielinājumu un turpina strādāt operāciju zālē 2-3 dienas nedēļā. Paralēli tam – dakteris Ģīlis regulāri dodas pārgājienos kalnos - Himalajos un Dienvidamerikā, kur piedzīvojis gan ledus ūdens šoku 5000 metru augstumā, gan kalnu upes viltīgi bīstamo spēku.
    
    Šajā sarunā ārsts pastāstīja arī par kritisku veselības situāciju, kas ar viņu notika pirms 20 gadiem, kad 90% pacientu parasti nomirst. Par mēnesi Ķīnas klosterī, kur mācījās "izslēgt domu slēdzi" pēc operācijas un nesaistīt savu labsajūtu ar pacienta gaitām. Par to, kā disciplīna, mērķi un prasme sevi sadalīt ļauj uzturēt gan profesionālo līmeni, gan enerģiju 65 gadu vecumā. Un par lietām, kas strādā viņa dzīves labā, piemēram, 10 000 soļi dienā, treniņi ar ierobežotu skābekli un vakara Scrabble rituāls ar dzīvesbiedri.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Vairāk infomācijas ir 250.sarunas lapā.

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    00:00 Ievads
    02:50 Kas ir Dr. Jānis Ģīlis
    02:20 40 gadi profesijā: kāpēc vēl joprojām patīk iet uz darbu
    07:30 Mikroķirurģija: kā uzliek 7 šuves uz 0,4 milimetriem vai operā 21,5 h no vietas
    12:08 No mikroķirurģijas uz plastikas ķirurģiju un Maskava 1986-1988
    14:02 Vīriešu neauglības ārstēšana: unikāla pieredze ar 265 miljonu valsti
    18:50 Meistarklases 136 valstīs: kā mācīt tā, lai noturētu auditorijas uzmanību
    23:23 Ķīnā ar 4000 plastikas ķirurgiem: kā uzstāties bez tulka
    27:20 Operāciju shēmas: kad māksliniekam jāglezno, nevis jāzīmē
    29:35 Kā fotogrāfija kļuva par neatņemamu prasmi
    34:07 Disciplīna: kā izveidot materiālu sistēmu, lai nekas nepazudtu
    39:41 Dailes teātris un Vijas Artmanes pauze: māksla uzrunāt auditoriju
    40:23 Kārtība domās: ko iedeva mamma – latviešu valodas skolotāja
    42:42 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu
    45:25 Veselības krīze: 90% šādā stāvoklī nomirst nākamo 24 stundu laikā
    47:28 “Gribu dzīvot, gribu ģimeni, gribu atgriezties darbā”
    49:04 Trīs Dalailamas personīgie ārsti un viens padoms: iemācies sadalīt sevi
    52:10 Mēnesis Ķīnas klosterī: 12 stundas meditācijas dienā
    53:39 Intuīcija: vai es to gribu un vai man to vajag?
    54:45 Kalnu kāpšana: kāpēc mocīt sevi 6000 metru augstumā
    59:28 "Jāni, tev nekad nav bijušas nepatikšanas, kamēr neesi muti atvēris"
    01:00:07 Treniņu režīms: 10 000 soļi dienā un 30 000 pirms kalniem
    01:06:06 Labradori: kāpēc divi un kāpēc tieši šī šķirne
    01:07:36 44 gadi laulībā: Scrabble katru vakaru – kāpēc?
    01:10:04 "Kalni nepiedod stulbumu"
    01:16:13 Plastikas ķirurģija: ko mēs nezinām par šo jomu
    01:28:29 Vīrieši un sievietes: kas maina pieeju
    01:34:32 Suņu sakosti cilvēki: kad sportistam ir 58 brūces
    01:36:02 Lieciet skaistus mērķus sev!

27. #249 Par cenu, vērtību un dvēseli darbā. Un uzticēšanos sev biznesā - NATALIJA JANSONE

    19 de enero de 20261 h 29 minEpisodio 249A continuación

    Šajā epizodē viesos ir modes dizainere Natalija Jansone. Saruna ir par to, kā saglabāt dvēseli biznesā, kā noteikt cenu saviem sapņiem un kāpēc ceļš vienmēr ir svarīgāks par galamērķi.Natalija stāsta par laiku …

    Notas del episodio

    Šajā epizodē viesos ir modes dizainere Natalija Jansone. Saruna ir par to, kā saglabāt dvēseli biznesā, kā noteikt cenu saviem sapņiem un kāpēc ceļš vienmēr ir svarīgāks par galamērķi.
    
    Natalija stāsta par laiku kā vienīgo īsto valūtu - kā saprast savu produktu vērtību biznesā; par izdegšanu un atdzimšanu – kā kovids un krīzes mirkļi veda atpakaļ pie būtiskā un mācīja vērtēt to, kas patiešām svarīgs, kā noteikt cenu – un kāpēc tas ir darbs ar sevi un iekšēju pārliecību, ka tavs laiks maksā, par starptautisku panākumu ceļu – no pirmā pasūtījuma Tokijā līdz veikaliem visā pasaulē, par bailēm kā attīstības vietu, kā mācīties uzticēties pirmajai domai, kas ir dvēseles balss.
    
    Šī saruna ir tiem, kas meklē atbildes uz jautājumiem par vērtību darbā un biznesā, par to, kā saglabāt autentiskumu un dvēseli savā darbā, un kā turpināt iet uz priekšu arī tad, kad šķiet, ka pasaule ap tevi mainās pārāk strauji.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Vairāk informācijas ir 249. sarunas lapā.

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00 – Ievads

    05:45 – Dzimšana Sibīrijā un tēvs onkologs

    14:15 – Japāņu maģija

    17:30 – Par "sliktiem" cilvēkiem: kāpēc katrs sastaptais ir mācība

    20:00 – Pārcelšanās uz Latviju 2000. gadā, sekojot mīlestībai

    23:10 – Mākslas vingrošana un ceļš uz modes dizainu

    30:50 – Trīs sapņi: diplomāte, psiholoģe vai māksliniece

    34:20 – Pirmā kolekcija "Cukurs" un ceļš uz Koreju

    38:00 – Japāna: kā 5 minūtes pirms slēgšanas mainīja visu

    48:15 – Mācības no amerikāņu aģenta: bikses ar gumiju un trīs klasiskās krāsas

    56:20 – Cenu noteikšana: audums + darbs un koeficients

    01:01:00 – "Jābūt pārliecībai, ka tavs laiks maksā" – filozofija par vērtību

    01:05:30 – Izdegšana pirms Covid: kad pasaule mainījās

    01:18:20 – Par prokrastināciju: dažreiz tā ir zīme, ka tev tas nav vajadzīgs

    01:22:00 – "Ejiet, kur ir bailes, tikai tur ir attīstība"

    01:25:15 – Veselība: stāvēšana uz naglām un četras minūtes līdz endorfīniem

    01:33:00 – Sapnis par vietu, kur cilvēki var būt ar sevi

    01:36:20 – apģērbu kolekcija un uzticēšanās pirmajai sajūtai

28. #248 Risinājumi sadzīvei ar cilvēku, kura smadzenes uztver pasauli citādi (UDHT jeb ADHD) - DIĀNA ZANDE UN JURIS SĒRMUKŠS

    12 de enero de 20262 h 12 minEpisodio 248A continuación

    Saruna ar diviem izciliem speciālistiem – Diānu Zandi un Juri Sērmukšu, kas abi ir ne tikai psihologi, bet arī pāris, kas jau 30 gadus ir kopā, neskatoties uz to, ka viņu smadzenes darbojas fundamentāli …

    Notas del episodio

    Saruna ar diviem izciliem speciālistiem – Diānu Zandi un Juri Sērmukšu, kas abi ir ne tikai psihologi, bet arī pāris, kas jau 30 gadus ir kopā, neskatoties uz to, ka viņu smadzenes darbojas fundamentāli atšķirīgi, jo vienam pārī ir UDHT (uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumi jeb ADHD), bet otram – ne.
    
    Šī saruna ir piemērs, ka foršas attiecības var būt pat tad, kad viens aizmirst kalendāra ierakstus un otrs plāno dzīvi pa minūtēm. Par to, ka atšķirības var kļūt par spēku, ja tās saprot un pieņem.
    Bieži vien mēs interpretējam UDHT cilvēku uzvedību kā nevērību, nekārtību vai pat necieņu, lai gan patiesībā viņi vienkārši uztver un apstrādā pasauli citādi. Diāna un Juris palīdz saprast, kas notiek otra cilvēka galvā, un, kas vēl svarīgāk, – ko ar to iesākt praktiskā līmenī.
    
    Diāna Zande ir psiholoģijas zinātņu doktore, klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālā terapeite. Juris Sērmukšs ir klīniskais psihologs. Viņi dalās gan ar savu darba pieredzi, gan savā personīgajā ceļā – godīgi un ar humoru stāsta, kāpēc cilvēks ar UDHT var perfekti zināt, kas viņam jādara, bet vienkārši nespēj to izdarīt, kāpēc vienam cilvēkam visi stimuli gāžas virsū vienlaikus, kamēr citi spēj automātiski filtrēt svarīgo no nesvarīgā.
    
    Par to, kā veidot dialogu, nevis cīņu. Kā radīt struktūru, kas palīdz, nevis ierobežo. Kā komunicēt tā, lai otrs tiešām dzird. Un kā atrast līdzsvaru starp pielāgošanos un robežām, kas sargā. Viņi māca būt godīgiem par savām grūtībām, nevis slēpt tās aiz aizbildinājumiem, un vienlaikus atzīt, ka daži izaicinājumi nav raksturs vai slinkums – tie ir neirobioloģija.
    
    Svarīgs atgādinājums no Diānas un Jura – ja rodas aizdomas par UDHT, vērsies pie profesionāļa ar izglītību, kvalifikāciju un ētikas standartiem, nevis nodarbojies ar pašdiagnostiku.

    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.

    Vairāk informācijas 248. sarunas lapā šeit.

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00 Ievads

    03:00 Viesu iepazīšana un sarunu tēmas ievads

    06:00 Kas ir UDHS? Definīcija un galvenie simptomi

    09:00 Kāpēc nevajag sevi diagnosticēt pašiem

    14:15 Vai tas ir UDHS? Atšķiršana no pusaudža vecuma īpatnībām

    19:00 Par nekārtību un izklaidību - kas tas patiesībā ir?

    25:00 Laika uztvere un lineārās funkcijas izaicinājumi

    27:30 Par stimulu blīvumu un informācijas filtrēšanu

    35:00 Kā UDHS ietekmē partnerattiecības

    43:00 Konfliktu risināšana, kad viens partneris ir ar UDHS

    48:00 Praktiskas stratēģijas ikdienai - kalendāri, atgādinājumi, struktūra

    53:00 Par medikamentiem un ārstēšanas iespējām

    01:05:30 Par apzinātības praktiku un meditāciju

    01:11:00 Kā atbalstīt partneri ar UDHS - empātija un izpratne

    01:16:00 Robežas, kas sargā - kad nepieņemams kļūst par pieņemamu

    01:25:30 Pozitīvās UDHS īpašības - spontanitāte, radošums, enerģija

    01:31:00 Bērni ar UDHS - vecāku atbalsts un sapratne

    01:41:00 Darba vide un UDHS - kā atrast piemērotu profesiju

    01:45:00 Par aizmāršību - kas ir normāli un kas nav

    01:50:00 Par modes tendencēm diagnostikā - uzmanību!

    01:59:00 Kā runāt par sevi un UDHS - komunikācijas padomi

    02:09:43 Noslēguma vārdi - par grūtību pārvarēšanu un prieku

29. #247 Kā atgūt jaudu un izkļūt no pārslodzes, kad no dzīves gribas ko vairāk. LAURAS DENNLER solo epizode

    26 de diciembre de 20251 h 35 minEpisodio 247A continuación

    Šī ir citādāka Cilvēkjaudas epizode – esmu bez sarunu biedra, un tā ir kā audio ziņu virkne draugiem.Par to, kāpēc atkārtoti nonākam vienās un tajās pašās situācijās, no kurām esam apņēmušies tikt ārā. Kāpēc …

    Notas del episodio

    Šī ir citādāka Cilvēkjaudas epizode – esmu bez sarunu biedra, un tā ir kā audio ziņu virkne draugiem.

    Par to, kāpēc atkārtoti nonākam vienās un tajās pašās situācijās, no kurām esam apņēmušies tikt ārā. Kāpēc, lai arī sev apsolām: "Šoreiz gan es to mainīšu!", pēc laika atkal esam turpat.

    Pārgurums, stress darbā, sarežģījumi attiecībās, problēmas ar naudu – teju vai katrs ar ko tādu esam saskārušies. Un sākam vainot sevi par slinkumu vai vāju gribasspēku.

    Bet ja nu problēma nav tevī kā cilvēkā? Ja nu tā ir tavā pieejā?
    
    Manuprāt, tās ir labas ziņas. Jo pieeju var mainīt, kad redzi, kas ir izdevīgāk.

    Šajā epizodē dalos ar to:

    • kā smadzenes darbojas pēc budžetēšanas pieejas un kāpēc bloķē pārmaiņas;
    • kā "spēlēt, lai nezaudētu" ilgtermiņā noved pie lielākiem zaudējumiem;
    • kāpēc izeja ir reāli, droši soļi, nevis liela revolūcija.

    Epizode noderēs, ja zini, kā ir iestrēgt situācijā, kurā vairs negribi būt. Ja zini, kas jāmaina, bet nesanāk. Ja apriebies, ka "atkal nekas nav uzlabojies".

    Ja gribi mainīt uz labu savu profesionālo dzīvi, tad epizodes gaitā es pastāstu par iespēju no manis un Mišela saņemt vairākus bezmaksas materiālus, kas tajā var noderēt. Ja tas tevi interesē, tad piesakies šeit: cilvekjauda.lv/darbs

    Galvenais: pietiek sev pārmest neizdošanos. Izdevīgāk ir sākt sevi prasmīgāk atbalstīt.

    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:

    00:00 – Citādāka epizode

    03:46 – Kāpēc draņķīgās situācijas atkārtojas?

    05:40 – Kārtējā nakts darbā un solījumi sev

    07:07 – Attiecības un nauda

    08:51 – Jaungada mērķi, kas atkārtojas gadiem

    10:29 – Kas slēpjas aiz “ko es nezinu” pret “ko es zinu un kas tā galīgi nav?”

    13:57 – Problēma nav cilvēkā, bet gan pieejā

    16:02 – Smadzenes kā budžetēšanas mašīna

    20:06 – Kā smadzenes prognozē, balstoties uz pagātni

    23:26 – Iekšējās sistēmas izvēle pārmaiņās: zaļā gaisma vai bloķēšana

    25:16 – Uzķeršanās uz mītu par "nākotnes ES"

    32:27 – Realitāte: nākotnes ES var nokļūt draņķīgākā kondīcijā un tas iegāzīs

    33:36 – Spēlēt, “lai nezaudētu” vai “dzīvot, lai justos labi”

    36:25 – Stāsts par pārslodzi darbā un mājās

    39:53 – Kad attiecības kļuvušas par pienākumiem, nevis patiesu saikni ar otru

    43:28 – Cik tev maksā ierastā spēle, lai nezaudētu?

    50:40 – Tev netrūkst gribasspēka – te pierādījums

    56:20 – Divi būtiski faktori, lai pārmaiņas izdotos: resursi un skaidrība

    58:16 – Kā tikt galā ar neziņu, kas bloķē pārmaiņas

    1:01:41 – Profesionālās brīvības pieredze

    01:03:32 – Risinājums ir droši eksperimenti, nevis liela revolūcija

    01:07:22 – Naudas problēmu risinājums: sāc ar mazāko parādu

    01:10:56 – Arī attiecībās lielāka izdošanās, vispirms pieķeroties mazām problēmām

    01:16:40 – Kā iekšējais stāsts par sevi ietekmē mūsu spēju uzlabot savu dzīvi

    01:20:17 – Grupas spēks, kas uzlabo drosmi pelnīt vairāk

    01:22:23 – Epikūra trīs laimīgas dzīves pīlāri, kas ietekmē dzīvi arī šodien

    01:26:00 – Kāpēc es un Mišels regulāri pārskatām savu dzīvi

    01:29:43 – Iespēja ielēkt rīcības cilvēku grupā: cilvekjauda.lv/darbs

    01:31:32 – Ieteikumi: terapeits, investīcijas, ienākumi

    01:33:50 – Pietiek sev uzbrukt ar pārmetumiem. Atbalsts sev darbojas jaudīgāk

30. #246 Atgūt savu dzīvi: par atbrīvošanos no atkarības un līdzatkarības - DR. ILZE MAKSIMA

    8 de diciembre de 20252 h 6 minEpisodio 246A continuación

    Kas notiek, kad partneris ir atkarīgs no pornogrāfijas, pieaugušais bērns no alkohola, vai arī- pats nevari pateikt "nē" procesam, kas pārņem tavu dzīvi? Šajā sarunā narkologs un kognitīvi biheiviorālā …

    Notas del episodio

    Kas notiek, kad partneris ir atkarīgs no pornogrāfijas, pieaugušais bērns no alkohola, vai arī- pats nevari pateikt "nē" procesam, kas pārņem tavu dzīvi? Šajā sarunā narkologs un kognitīvi biheiviorālā terapeite Dr. Ilze Maksima skaidro, kāpēc visizplatītākā kļūda ir mēģināt glābt otru, nevis rūpēties par sevi. Viņa atklāj, ka līdzatkarība nav par tavu partneri vai bērnu – tā ir par tevi un tavām robežām. Un tieši tāpēc palīdzību pirmām kārtām jāmeklē sev.
    
    Intervijā uzzināsi par pārmaiņu līmeņiem, caur kuriem iet gan atkarīgais, gan līdzatkarīgais cilvēks, kāpēc "puņķu lupata jāpaņem pieaugušajam bērnam pašam", kam ir atkarība, un kā atpazīt, vai partneris tiešām virzās uz priekšu vai turpina tavā priekšā spēlēt teātri. Dr. Maksima dalās arī konkrētos veidos, kā sports, hobiji un pašcieņa kļūst par īstajām zālēm ceļā uz brīvību – gan no atkarības, gan no līdzatkarības. Šī saruna ir par to, ka tu drīksti izvēlēties savu dzīvi, pat ja tas nozīmē pieņemt sāpīgus lēmumus.
    
    Ja šī vai kāda cita Cilvēkjaudas saruna tev noderēja vai bija interesanta, uzsauc Cilvēkjaudai virtuālo “kafiju”. Tā tu mums palīdzēsi segt gabaliņu no podkāsta izdevumiem, lai varam to turpināt.
    
    Šo epizodi filmējām Power-Up SPACE Rīgas centrā. Te ir viss, kas nepieciešams – moderni aprīkotas studijas un arī daudzpusīgas telpas pasākumiem, kur rīkot apmācības, prezentācijas, filmu vakarus un pat konferences ar skaistu skatu uz Rīgu. Piesakies iepazīšanās tūrei!

    Vairāk informācijas atradīsi 246.sarunas lapā šeit.
    
    

    SARUNAS PIETURPUNKTI:
    
    00:00:00 Ievads

    00:06:00 – Narkoloģija nav tikai par vielām, tā ir arī par procesiem, kas pārņem dzīvi.

    00:09:00 – Alkohols ir biežākais atkarību problēmu iemesls, bet reti nāk viens.

    00:13:00 – Pornogrāfijas atkarība un tās sekas.

    00:16:00 – Noliegums un tieksme – divi galvenie atkarības simptomi.

    00:17:00 – Vectētiņš, kas dzēra līdz 90 nav pretarguments astoņiem miljoniem.

    00:19:00 – Bauda ir pāri visam, jo smadzenes to pieprasa.

    00:20:30 – “Es pats sev reizēm riebjos” – kad atkarība kļūst par ciešanu avotu.

    00:23:00 – Līdzatkarība nav par otru, tā ir par Tevi.

    00:28:00 – Ja man vajag mīlestību, es neeju karā.

    00:30:00 – Pašaizliedzība nav kompliments.

    00:33:30 – Risinājums nav šķiršanās, bet doma par to var būt dziedinoša.

    00:45:00 – Attiecības ir barteris – ja man nedod, es arī nedodu.

    00:50:00 – Recidīvs nav fiasko, bet pieredze, kas palīdz augt.

    00:52:00 – Gads nav gaidīšana – tas ir laiks, kurā notiek virzība.

    00:57:17 Power-Up SPACE – vieta, kur ierakstījām šo Cilvēkjaudas epizodi. Piesakies iepazīšanās tūrei: powerupspace.eu

    00:58:30 – Plānošana sākas ar jautājumu: ko es gribu?

    01:03:00 – Ja depresija traucē rīkoties, medikamenti var būt daļa no plāna.

    01:07:15 – Atkarība nav slimība, ko var aizmirst – tā ir jāatceras.

    01:18:00 – Līdzatkarīgais meklē palīdzību sev, nevis glābj otru.

    01:21:00 – Ja pazūd hobiji, pazūd arī dzīves garša.

    01:27:00 – Pieaugušais bērns var nomirt – un tas ir jāspēj pieņemt.

    01:37:00 – Bailes no vientulības, kas liek darīt neprātīgas lietas.

    01:44:15 – Kad vainas sajūta traucē palīdzēt.

    01:58:00 – Skelets skapī smird, kamēr to nenes ārā.

    
    

Aquí están los 40 episodios más recientes de 275. Los anteriores están en el feed del podcast.