Saltar al contenido
Ķepa uz sirds

Ķepa uz sirds

NuevoKāda patiesībā ir dzīve ar čūsku?8 de noviembre de 2026 · 41 min
Episodios
155
Se publica
cada semana
Último episodio
8 Nov 2026

Sobre el podcast

Mājdzīvnieks kā ģimenes loceklis, mājdzīvnieka audzināšana, socializēšana, kopšana, veselība. Dzīvnieku labturība un aizsardzība, sekojot aktualitātēm likumdošanā, jautājot atbildību no atbildīgajām institūcijām, piesaistot nišas ekspertus, tie ir jautājumi, kurus aplūkojam raidījumā "Ķepa uz sirds". Uzklausām ne tikai sabiedrībā pazīstamu, bet arī mazāk publisku cilvēku pieredzi, kas palīdzēs iedrošināt un veicināt lielāku atbildību pret saviem mājas mīluļiem ikvienam. Tiekamies svētdienās raidījuma jaunajās mājās - Latvijas Radio 2 ! Mūs atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.

Episodios 155

  1. Kāda patiesībā ir dzīve ar čūsku?

    41 min

    Kāda patiesībā ir dzīve ar čūsku? Vai šādu dzīvnieku iespējams pieradināt pie cilvēka? Cik bieži tā jābaro, cik maksā piemērots terārijs un ko darīt, ja čūska atsakās no ēdiena vai pēkšņi pazūd no sava mājokļa? …

    Notas del episodio
    Kāda patiesībā ir dzīve ar čūsku? Vai šādu dzīvnieku iespējams pieradināt pie cilvēka? Cik bieži tā jābaro, cik maksā piemērots terārijs un ko darīt, ja čūska atsakās no ēdiena vai pēkšņi pazūd no sava mājokļa? Kāda ir čūsku turēšanas praktiskā puse? Kā atšķirt uzticamu audzētāju no krāpnieka, kādi dokumenti nepieciešami un ko cilvēki visbiežāk nenovērtē, pirms mājās atved savu pirmo čūsku? Studijas viesis – čūsku audzētājs un saimnieks Raitis Rūtenbergs. Sazināsimies arī ar veterinārārsti Sidniju Podnieci, lai noskaidrotu kādi apstākļi čūskām nepieciešami, lai tās būtu veselas, un kā laikus pamanīt problēmas, kas saimniekam var palikt nepamanītas.
  2. Adžiliti - viens no dinamiskākajiem suņu sporta veidiem

    37 min

    Adžiliti ir viens no dinamiskākajiem suņu sporta veidiem, un šajā sportā mums ir pasaules čempioni! Latvijas sportiste Svetlana Krēsliņa kopā ar suni Dance šoruden pasaules čempionātā Somijā izcīnījusi pasaules …

    Notas del episodio
    Adžiliti ir viens no dinamiskākajiem suņu sporta veidiem, un šajā sportā mums ir pasaules čempioni! Latvijas sportiste Svetlana Krēsliņa kopā ar suni Dance šoruden pasaules čempionātā Somijā izcīnījusi pasaules čempionu titulu. Taču šajā sportā ir kāda pārsteidzoša īpatnība. Pirms sacensībām trase vispirms jāiepazīst pašam cilvēkam - bez suņa! Jāiegaumē šķēršļu secība, jāizplāno pagriezieni un jāparedz katra sava kustība. Savukārt suns īstajā startā trasi redz pirmoreiz un paļaujas uz saimnieka komandām. Kā iespējams panākt šādu saprašanos? Vai uzvaru vairāk nosaka suņa ātrums vai cilvēka prāts? Un vai adžiliti iespējams apgūt arī jebkuras ģimenes sunim? Studijas viesi – adžiliti trenere un pasaules čempione Svetlana Krēsliņa un borderkollijs Dance.
  3. Vai Latvija ir suņu vai kaķu zeme?

    41 min

    Vai Latvija ir suņu vai kaķu zeme? Kurš mājdzīvnieks mūsu mājās sastopams visbiežāk? Vai tiesa, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga gaume mājdzīvnieku izvēlē? Vai bērni ģimenē palielina iespēju, ka mājās …

    Notas del episodio
    Vai Latvija ir suņu vai kaķu zeme? Kurš mājdzīvnieks mūsu mājās sastopams visbiežāk? Vai tiesa, ka sievietēm un vīriešiem ir atšķirīga gaume mājdzīvnieku izvēlē? Vai bērni ģimenē palielina iespēju, ka mājās ienāks suns vai kaķis? Un kā ir ar cilvēkiem, kuri dzīvo vieni - vai viņiem mājdzīvnieks ir biežāks sabiedrotais? Kādas ir pasaules lielākās suņu mīļotāju valstis? Kurās valstīs priekšroka tiek dota kaķiem? Un vai mūsu tuvākie kaimiņi savos paradumos ir līdzīgi mums? Studijas viesis - pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš. Šā gada janvārī tika veikta aptauja par mājdzīvniekiem Latvijas mājsaimniecībās, un rezultātus iespējams salīdzināt arī ar starptautisku pētījumu, kurā piedalījušās 44 valstis.
  4. Vai savvaļas dzīvnieks var kļūt par mājdzīvnieku?

    42 min

    Vai savvaļas dzīvnieks vispār var kļūt par mājdzīvnieku? Kur beidzas cilvēka aizraušanās ar eksotiku un sākas atbildība par dzīvnieka labturību? Un vai Latvijā katrs, kurš to vēlas un var atļauties, drīkst …

    Notas del episodio
    Vai savvaļas dzīvnieks vispār var kļūt par mājdzīvnieku? Kur beidzas cilvēka aizraušanās ar eksotiku un sākas atbildība par dzīvnieka labturību? Un vai Latvijā katrs, kurš to vēlas un var atļauties, drīkst iegādāties, piemēram, servalu, čūsku vai pērtiķi? Studijas viešņa - Agnese Meirupska, kuras ģimenē dzīvo divi Āfrikas savvaļas kaķi – servali Nala un Zazu. Uzzināsim, kā ir ikdienā sadzīvot ar šādiem plēsējiem un kādas ilūzijas saimniekiem nācies atmest.
  5. Kāpēc mēs savus dzīvniekus pārbarojam?

    40 min

    Mēs mēdzam teikt - labāk mazliet apaļīgāks nekā pārāk tievs. Un, kad suns ar lielām acīm lūdz vēl vienu kārumu vai kaķis neatkāpjas no ēdiena bļodiņas, atteikt bieži ir grūti. Taču viens kārums kļūst par vēl …

    Notas del episodio
    Mēs mēdzam teikt - labāk mazliet apaļīgāks nekā pārāk tievs. Un, kad suns ar lielām acīm lūdz vēl vienu kārumu vai kaķis neatkāpjas no ēdiena bļodiņas, atteikt bieži ir grūti. Taču viens kārums kļūst par vēl vienu, un nemanot mīlulis iegūst liekos kilogramus. Un dzīvniekam tas jau nav tikai izskata jautājums. Aptaukošanās noslogo locītavas un sirdi, apgrūtina elpošanu un kustības, palielina vairāku slimību risku un ietekmē arī dzīves ilgumu. Kāpēc mēs savus dzīvniekus pārbarojam? Kā saprast, ka mīlulis jau ir par resnu, ja pašam saimniekam viņš šķiet vienkārši mīļi apaļīgs? Un kā palīdzēt sunim vai kaķim notievēt, nepārvēršot mājas par mūžīgu cīņu pie ēdiena bļodas? Studijas viesi - dzīvnieku uztura speciāliste Diāna Kontakeviča, veterinārārste Marta Fela un suņa saimniece Ilze Čursina, kura ar šo problēmu sastapusies pavisam praktiski.
  6. Vai katram cilvēkam vajadzētu būt tiesībām turēt dzīvnieku?

    41 min

    4. oktobrī, atzīmējam Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu. Parasti šajā dienā runājam par to, kā dzīvniekus pasargāt no cilvēka nežēlības. Bet šoreiz gribam uzdot neērtāku jautājumu – vai katram cilvēkam …

    Notas del episodio
    4. oktobrī, atzīmējam Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu. Parasti šajā dienā runājam par to, kā dzīvniekus pasargāt no cilvēka nežēlības. Bet šoreiz gribam uzdot neērtāku jautājumu – vai katram cilvēkam vispār vajadzētu būt tiesībām turēt dzīvnieku? Lai vadītu automašīnu, mums vajadzīgas zināšanas, apmācība un eksāmens. Bet, lai kļūtu par suņa saimnieku, lielākoties pietiek ar vēlēšanos. Arī tad, ja izvēlētais suns ir liels, spēcīgs un prasa zināšanas, kuru jaunajam saimniekam nav. Kur beidzas tiesības uz dzīvnieku un sākas pienākums pierādīt, ka spējam par viņu atbildēt? Vai pirms pirmā suņa iegādes būtu nepieciešamas kaut minimālas zināšanas? Studijas viesi - kinoloģe Ilze Fogele un Pārtikas un veterinārā dienesta pārstāve Meldra Ivbule Sjanita.
  7. Kāpēc patversmēs joprojām nonāk tik daudz dzīvnieku?

    44 min

    Ir cilvēki, kuri dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā bijuši klāt nevis dažus gadus, bet gadu desmitus. Viņi ir redzējuši, kā mainās likumi, patversmes, sabiedrības attieksme un priekšstats par to, ko vispār …

    Notas del episodio
    Ir cilvēki, kuri dzīvnieku aizsardzības jomā Latvijā bijuši klāt nevis dažus gadus, bet gadu desmitus. Viņi ir redzējuši, kā mainās likumi, patversmes, sabiedrības attieksme un priekšstats par to, ko vispār nozīmē atbildība pret dzīvnieku. Patversmes “Dzīvnieku draugs” vadītāja Solvita Vība un patversmes “Labās mājas” vadītāja Astrīda Kārkliņa nupat saņēmušas Borisa un Ināras Teterevu fonda apbalvojumu - Goda zīmi, novērtējot viņu ilggadējo ieguldījumu dzīvnieku aizsardzībā. Ko izdevies šo gadu laikā mainīt? Kāpēc patversmēs joprojām nonāk tik daudz dzīvnieku? Vai cilvēki kļuvuši atbildīgāki? Un kas vēl jāizdara valstij, pašvaldībām un mums pašiem, lai patversmēm nākotnē darba būtu mazāk, nevis vairāk? Studijas viesi - dzīvnieku patversmju vadītājas Solvita Vība un Astrīda Kārkliņa.
  8. Par dzīvi, nāvi, atvadīšanos no cilvēka un dzīvnieka

    38 min

    Par piedzimšanu mēs runājam daudz. Par aiziešanu - daudz retāk. Taču agrāk vai vēlāk zaudējums ienāk ikviena cilvēka dzīvē. Vai sēras ir jāpārvar, vai tomēr jāiemācās tās izdzīvot? Ko teikt cilvēkam, kurš tikko …

    Notas del episodio
    Par piedzimšanu mēs runājam daudz. Par aiziešanu - daudz retāk. Taču agrāk vai vēlāk zaudējums ienāk ikviena cilvēka dzīvē. Vai sēras ir jāpārvar, vai tomēr jāiemācās tās izdzīvot? Ko teikt cilvēkam, kurš tikko zaudējis kādu no saviem mīļajiem - cilvēku, savu suni vai kaķi? Un kuras mierinājuma frāzes labāk neteikt? Un kas ir Latvijā vēl salīdzinoši maz pazīstamā nāves dūla - cilvēks, kurš palīdz būt līdzās aiziešanai un zaudējumiem? LR2 studijā par dzīvi, nāvi, atvadīšanos no cilvēka un dzīvnieka, par spēju turpināt dzīvot. Studijas viešņa - nāves dūla Māra Niedra.
  9. Kas īsti ir nosework, un vai ar to var nodarboties jebkurš suns?

    37 min

    Raidījumā runājām par suņa apbrīnojamo ožu - no pavisam vienkāršas smaržu meklēšanas mājās līdz profesionālam darbam, kur suņa deguns kļūst par īstu darba instrumentu. Kas īsti ir nosework, un vai ar to var …

    Notas del episodio
    Raidījumā runājām par suņa apbrīnojamo ožu - no pavisam vienkāršas smaržu meklēšanas mājās līdz profesionālam darbam, kur suņa deguns kļūst par īstu darba instrumentu. Kas īsti ir nosework, un vai ar to var nodarboties jebkurš suns? Vai meklēšanas spēles var palīdzēt sunim kļūt mierīgākam un pārliecinātākam? Un kā no aktīva kucēna izaug muitas darba suns, kuram starp simtiem citu smaržu jāatrod tieši tā viena, kuru cilvēks meklē? Studijas viesi - suņu apmācības trenere Marika Krauja un muitas kinologs Edgars Sīpols.
  10. Mājdzīvnieki - influenceri, foto un video modeļi

    42 min

    Suņi un kaķi arvien biežāk kļūst ne tikai par mūsu ģimenes locekļiem, bet arī par influenceriem, foto un video modeļiem. Taču vai tiešām katrs suns ir radīts kameras darbam? Kas patiesībā nepieciešams, lai …

    Notas del episodio
    Suņi un kaķi arvien biežāk kļūst ne tikai par mūsu ģimenes locekļiem, bet arī par influenceriem, foto un video modeļiem. Taču vai tiešām katrs suns ir radīts kameras darbam? Kas patiesībā nepieciešams, lai dzīvnieks spētu piedalīties profesionālā fotosesijā vai filmēšanā, kur apkārt ir sveši cilvēki, gaismas, tehnika un neskaitāmi atkārtojumi? Un vēl svarīgāk – kā saprast, vai sunim šī uzmanība un darbošanās patiešām sagādā prieku, nevis viņš vienkārši pacietīgi izpilda saimnieka prasīto? Vai mēs vienmēr spējam pamanīt brīdi, kad skaista bilde top uz dzīvnieka labsajūtas rēķina? Studijas viesi - fotogrāfe, suņu trenere un suņu influenceru saimniece Kristīne Dafnere un četru afgāņu kurtu – foto un video modeļu saimniece Madara Matroze.
  11. Suņu šķirnes, kuras joprojām piedzīvo īstu modes vilni

    37 min

    Ir suņu šķirnes, kuras joprojām piedzīvo īstu modes vilni - toipūdeļi, franču buldogi, pomerānijas špici un vēl citi. Taču lielam pieprasījumam ir arī otra puse. Jo vairāk cilvēku grib konkrētas šķirnes kucēnu …

    Notas del episodio
    Ir suņu šķirnes, kuras joprojām piedzīvo īstu modes vilni - toipūdeļi, franču buldogi, pomerānijas špici un vēl citi. Taču lielam pieprasījumam ir arī otra puse. Jo vairāk cilvēku grib konkrētas šķirnes kucēnu, jo vairāk rodas to, kuri ir gatavi šo pieprasījumu apmierināt – ne vienmēr domājot par suņa ģenētiku, veselību un to, kāda dzīve viņu sagaida. Un bieži par dārgi nopirktu, šķietami perfektu kucēnu vēlāk nākas maksāt vēlreiz – veterinārajās klīnikās. Simtos un pat tūkstošos eiro. Operācijas, izmeklējumi, medikamenti un reizēm ārstēšana visa mūža garumā. Kāpēc dažām populārām šķirnēm veselības problēmas sastopamas tik bieži? Un vai cilvēks, kurš izvēlas suni pēc modes un izskata, patiesībā zina, kam viņš piekrīt? Studijas viesi - veterinārārste Marta Fela un divu franču buldogu saimniece Agnese Ozoliņa. Viņa izglābusi abus suņus, no kuriem veselības dēļ bija atteikušies iepriekšējie saimnieki.
  12. Dzīvnieks nav lieta!

    38 min

    Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties: Latvijā jau kādu laiku tiek diskutēts par nepieciešamību mainīt dzīvnieka juridisko statusu, skaidri pasakot - dzīvnieks nav lieta. Bet vai viens teikums Civillikumā …

    Notas del episodio
    Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties: Latvijā jau kādu laiku tiek diskutēts par nepieciešamību mainīt dzīvnieka juridisko statusu, skaidri pasakot - dzīvnieks nav lieta. Bet vai viens teikums Civillikumā patiešām var mainīt dzīvnieku likteni? Kas pēc tam mainītos tiesās, strīdos starp cilvēkiem un dzīvnieku aizsardzības lietās? Nupat Latvijā par šo tēmu diskutēja arī Šveices jurists un dzīvnieku tiesību eksperts Antuāns Gotšels. Šveices pieredze rāda, ka ar dzīvnieka statusa maiņu likumā viss tikai sākas. Par tēmu sarunājamies ar sabiedriskās iniciatīvas „Mana balss”par dzīvnieka statusa maiņu autori Martu Mackeviču, dzīvnieku aizstāvi un raidījuma “Zootēka” vadītāju Sandri Ādmini un Biznesa augstskolas “Turība” Juridiskās fakultātes dekānu Ivo Krievu.
  13. Retrīveri - medību suņi ar konkrētiem darba uzdevumiem, ne tikai jauki ģimenes locekļi

    42 min

    Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties - Ir suņi, kurus daudzi uztver tikai un vienīgi kā jaukus ģimenes kompanjonus. Tie ir mīļi, lācīgi, ēdelīgi un bieži pārbaroti. Bet patiesībā tie ir medību suņi ar …

    Notas del episodio
    Šonedēļ raidījumā Ķepa uz sirds klausieties - Ir suņi, kurus daudzi uztver tikai un vienīgi kā jaukus ģimenes kompanjonus. Tie ir mīļi, lācīgi, ēdelīgi un bieži pārbaroti. Bet patiesībā tie ir medību suņi ar ļoti konkrētiem darba uzdevumiem. Jā, tie ir skaistie retrīveri, kuri paaudzēs selekcionēti darbam medībās - pamanīt, kur nokritis medījums, pēc komandas doties to meklēt, strādāt gan uz sauszemes, gan ūdenī, un saudzīgi atnest medījumu saimniekam. Bet kas notiek ar šiem instinktiem, ja retrīvers dzīvo pilsētas dzīvoklī, pastaigā iziet ap kvartālu un savu lielāko dzīves izaicinājumu sastop pie pilnas ēdiena bļodas? Sarunāsimies par šo tēmu ar retrīveru medību apmācības treneri Ivetu Straumi un gludspalvainā retrīvera Ausma saimnieku Niku Brensonu.
  14. Kas notiek ar eksotiskajiem dzīvniekiem, kad saimnieki no tiem atsakās?

    38 min

    Vai lapsa var būt mājdzīvnieks? Vai jenots tiešām ir tik mīlīgs, kā izskatās sociālajos tīklos? Un kas notiek brīdī, kad eksotisks dzīvnieks kļūst par nastu savam saimniekam? Arvien vairāk cilvēku vēlas turēt …

    Notas del episodio
    Vai lapsa var būt mājdzīvnieks? Vai jenots tiešām ir tik mīlīgs, kā izskatās sociālajos tīklos? Un kas notiek brīdī, kad eksotisks dzīvnieks kļūst par nastu savam saimniekam? Arvien vairāk cilvēku vēlas turēt ko neparastu – čūskas, ķirzakas, pērtiķus, jenotus, lielus papagaiļus un citus eksotiskus dzīvniekus. Taču aiz eksotikas bieži slēpjas smags ikdienas darbs, milzīgas izmaksas un dzīvnieki kļūst par cilvēku neapdomīgu lēmumu upuriem. Kas notiek ar šiem dzīvniekiem, kad saimnieki no tiem atsakās? Vai Latvijā pietiek vietu, kur tos izglābt? Studijas viesis - izglābto dzīvnieku pansijas dibinātājs Ilmārs Krieviņš.
  15. Kā laikus parūpēties par sava mīluļa nākotni?

    40 min

    Mājdzīvnieks daudziem no mums ir ģimenes loceklis un uzticams draugs.Taču, domājot par nākotni, cilvēki biežāk plāno, kas notiks ar mantu un īpašumiem, nevis ar tiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no viņu rūpēm …

    Notas del episodio
    Mājdzīvnieks daudziem no mums ir ģimenes loceklis un uzticams draugs.Taču, domājot par nākotni, cilvēki biežāk plāno, kas notiks ar mantu un īpašumiem, nevis ar tiem, kuri ir pilnībā atkarīgi no viņu rūpēm. Dzīvnieku glābēji un patversmes regulāri sastopas ar situācijām, kad pēc saimnieka nāves suns vai kaķis paliek viens. Ne vienmēr radinieki ir gatavi uzņemties atbildību, un bieži dzīvnieks, kurš visu mūžu dzīvojis ģimenē, nonāk patversmē. Vai dzīvnieku var iekļaut mantojumā? Un kā laikus parūpēties par sava mīluļa nākotni? Ko paredz likums, ko savā darbā redz dzīvnieku glābēji un kā katrs saimnieks jau šodien var pasargāt savu suni vai kaķi no nenoteiktas nākotnes? Studijas viesi - Latvijas zvērinātu notāru padomes vadītāja vietniece un notāre Ilze Metuzāle, dzīvnieku glābēja, biedrības “Ķepu sargi” vadītāja Karīna Vilsone un juriste, dzīvnieku tiesību aizstāve Inese Bāra.
  16. Vai visus kaķus iespējams pieradināt pie ceļošanas?

    35 min

    Arvien biežāk redzam kaķus pārgājienos, kempingos, laivu braucienos un automašīnās. Vieni apbrīno šādus piedzīvojumus, citi uzdod jautājumu – vai tas tiešām patīk pašam kaķim, vai tomēr tā vairāk ir saimnieka …

    Notas del episodio
    Arvien biežāk redzam kaķus pārgājienos, kempingos, laivu braucienos un automašīnās. Vieni apbrīno šādus piedzīvojumus, citi uzdod jautājumu – vai tas tiešām patīk pašam kaķim, vai tomēr tā vairāk ir saimnieka vēlme dalīties savā dzīvesveidā ar mīluli? Vai visus kaķus iespējams pieradināt pie ceļošanas? Kā saprast, vai dzīvnieks jūtas droši un komfortabli? Kādas ir biežākās kļūdas, ko pieļauj saimnieki, mēģinot kaķi ņemt līdzi visur? Un kad labākā izvēle tomēr ir atstāt kaķi mājās, viņam pazīstamā vidē? Studijas viesi - kaķu audzētāji un saimnieki Signija un Arnis Purgaiļi!
  17. Kā pamanīt dzīvnieka pirmās slimības pazīmes?

    40 min

    Vēzis ir diagnoze, kuru baidās dzirdēt ikviens mājdzīvnieka saimnieks. Taču veterinārārsti atzīst – onkoloģiskās saslimšanas suņiem un kaķiem tiek diagnosticētas arvien biežāk. Vienlaikus attīstās arī …

    Notas del episodio
    Vēzis ir diagnoze, kuru baidās dzirdēt ikviens mājdzīvnieka saimnieks. Taču veterinārārsti atzīst – onkoloģiskās saslimšanas suņiem un kaķiem tiek diagnosticētas arvien biežāk. Vienlaikus attīstās arī veterinārmedicīna, un daudzas diagnozes, kas vēl pirms dažiem gadiem šķita kā spriedums, šodien iespējams veiksmīgi kontrolēt un izārstēt. Kā pamanīt dzīvnieka pirmās slimības pazīmes? Kā pieņemt lēmumu par ārstēšanu? Vai dzīvnieki spēj panest ķīmijterapiju un citas procedūras? Un kā saglabāt cerību, vienlaikus saglabājot godīgumu pret sevi un savu mīluli? Studijas viesi - veterinārārste Maija Catlakša un dobermaņa Barona saimniece Diāna Trinska Laķe. Barons un viņa saimniece ir īsti cīnītāji, pēc atklātās limfomas diagnozes.
  18. Vai bailes no čūskām patiešām ir pamatotas?

    41 min

    Daudziem čūska joprojām šķiet biedējošs un noslēpumains dzīvnieks, taču arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši pitonus, boas un citas čūskas par saviem mājas mīluļiem. Kas cilvēkus piesaista šajos klusajos un …

    Notas del episodio
    Daudziem čūska joprojām šķiet biedējošs un noslēpumains dzīvnieks, taču arvien vairāk cilvēku izvēlas tieši pitonus, boas un citas čūskas par saviem mājas mīluļiem. Kas cilvēkus piesaista šajos klusajos un neparastajos dzīvniekos? Kā izskatās ikdiena mājās, kur līdzās kaķim vai sunim dzīvo arī čūska? Un vai bailes no čūskām patiešām ir pamatotas? Studijas viesi Dita Brauna Lejniece un Kaspars Lejnieks, kuru mājās čūskas kļuvušas par pilntiesīgiem ģimenes locekļiem.
  19. Kad meža dzīvnieku piebarošana kļūst par atbalstu, bet kad – par kaitējumu?

    41 min

    Raidījumā par kādu tēmu, kas daudziem dabas mīļotājiem ir īpaši tuva – savvaļas dzīvnieku piebarošana. Jā, jā, tas nekas, ka ir jau vasara, jo ļoti daudzi cilvēki mīl piebarot putnus un zvērus visu gadu. Vai …

    Notas del episodio
    Raidījumā par kādu tēmu, kas daudziem dabas mīļotājiem ir īpaši tuva – savvaļas dzīvnieku piebarošana. Jā, jā, tas nekas, ka ir jau vasara, jo ļoti daudzi cilvēki mīl piebarot putnus un zvērus visu gadu. Vai palīdzēt vāverēm un citiem meža iemītniekiem ir labi vienmēr? Kad piebarošana kļūst par atbalstu, bet kad – par kaitējumu? Kādi našķi vāverēm ir piemēroti, un kādi var nopietni apdraudēt to veselību? Studijas viesi - Diāna Ozola, kura jau vairākus gadus piebaro vāveres savās mājās Vecāķos un Rīgas nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
  20. Kaķis Antoška lauž visus priekšstatus par tipisku murrātāju

    37 min

    Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo …

    Notas del episodio
    Šoreiz raidījumā “Ķepa uz sirds” runājām par kādu kaķi, kurš jau sen vairs neiekļaujas priekšstatā par tipisku dīvāna murrātāju. Kaķis Antoška dodas izbraucienos, iepazīst jaunas vietas, piesaista apkārtējo uzmanību un, šķiet, dzīvi izbauda ar īpašu stilu. Bet vai tas ir kaķa raksturs, saimnieces nopelns vai abu neparastā draudzība? Studijas viesi ir Anita Zaharenko ar savu kaķi Antošku un dzīvnieku aktieru trenere Daina Matskina, kura labi zina, ko nozīmē sagatavot suni, kaķi, zirgu un pat žurciņu darbam kameras priekšā un kā atpazīt īstu dzīvnieka talantu. Daina pazīst arī Antošku, jo kaķis jau ir arī paspējis darboties kā filmu aktieris.
  21. Vai dzīvnieki sajūt to, ko cilvēks neredz?

    38 min

    Saulgrieži latviešiem vienmēr bijis īpašs laiks – brīdis, kad daba ir spēka pilna un robeža starp redzamo un neredzamo šķiet trauslāka nekā ikdienā. Mūsu senči vēroja kokus, putnus, mājdzīvniekus, meklējot …

    Notas del episodio
    Saulgrieži latviešiem vienmēr bijis īpašs laiks – brīdis, kad daba ir spēka pilna un robeža starp redzamo un neredzamo šķiet trauslāka nekā ikdienā. Mūsu senči vēroja kokus, putnus, mājdzīvniekus, meklējot zīmes, kas palīdzētu saprast pasauli. Vai dzīvnieki sajūt to, ko cilvēks neredz? Vai tie uztver zemes āderes, enerģijas laukus un pārmaiņas dabā? Un ko par to saka senču gudrība un mūsdienu novērojumi? Studijas viesis šoreiz rīkstnieks un baltu ritu vadītājs Māris Zvaunis.
  22. Laist kaķi ārā vai tomēr turēt tikai mājās?

    41 min

    Ir vasara un kaķu saimnieku vidū viens no karstākajiem jautājumiem ir - laist kaķi ārā vai tomēr turēt tikai mājās? Vieni saka - kaķim nepieciešama brīvība, svaigs gaiss un iespēja izdzīvot savus instinktus …

    Notas del episodio
    Ir vasara un kaķu saimnieku vidū viens no karstākajiem jautājumiem ir - laist kaķi ārā vai tomēr turēt tikai mājās? Vieni saka - kaķim nepieciešama brīvība, svaigs gaiss un iespēja izdzīvot savus instinktus. Citi ir pārliecināti - drošākā vieta kaķim ir telpās, jo ārā viņu apdraud mašīnas, slimības, citi dzīvnieki un cilvēki. Bet vai iespējams arī vidusceļš? Studijas viesi - kaķu saimniece Inese Stankeviča, kuras kaķi dzīvo gan telpās, gan ārā un Uldis Pļaviņš, kurš kā kaķa saimnieks izveidojis īpašus voljērus un drošas āra zonas kaķiem - meklējot kompromisu starp brīvību un drošību.
  23. Kā zirgi maina cilvēka ikdienu?

    43 min

    Kā zirgi maina cilvēka ikdienu, ko tie māca par mieru, pacietību un uzticēšanos? Kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē kontaktu ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem? Raidījuma viesi - cilvēki, kuru dzīvē zirgi nav …

    Notas del episodio
    Kā zirgi maina cilvēka ikdienu, ko tie māca par mieru, pacietību un uzticēšanos? Kāpēc arvien vairāk cilvēku meklē kontaktu ar šiem majestātiskajiem dzīvniekiem? Raidījuma viesi - cilvēki, kuru dzīvē zirgi nav sports vai sacensības - tie ir ģimenes locekļi, draugi un ikdienas līdzgaitnieki. Studijā - Kristīne un Druvis Gredzeni. Gredzenu ģimene audzē īpašus un ne tik bieži sastopamus zirgus - īru tinkerus.
  24. Kāpēc suns grauž kurpes, plēš dīvānu vai demolē māju, palicis viens?

    40 min

    Kāpēc suns grauž kurpes, plēš dīvānu vai demolē māju, palicis viens? Kāpēc kaķis kož, plūc segas un košļā drēbes? Vai tā ir tikai niķīga uzvedība, garlaicība, stress, vai tomēr signāls, ka dzīvniekam kaut kā …

    Notas del episodio
    Kāpēc suns grauž kurpes, plēš dīvānu vai demolē māju, palicis viens? Kāpēc kaķis kož, plūc segas un košļā drēbes? Vai tā ir tikai niķīga uzvedība, garlaicība, stress, vai tomēr signāls, ka dzīvniekam kaut kā pietrūkst? Bieži vien mēs domājam, ka mīlulis dara to “spītējot”, taču patiesībā aiz šādas uzvedības visbiežāk slēpjas pavisam konkrēti iemesli - trauksme, neizlādēta enerģija, garlaicība, instinkti vai pat veselības problēmas. Ko mūsu dzīvnieki ar šādu uzvedību cenšas pateikt un kā viņiem palīdzēt? Studijas viesi - zoopsihiatrs, dzīvnieku uzvedības eksperts Alberts Čipuštanovs un kaķa saimniece Ilze Jansone. Ilzes kaķis ilgstoši grauž saimnieku drēbes un citus priekšmetus un saimniece vērsusies pie “Ķepa uz sirds” eksperta pēc palīdzības.
  25. Es gribu kucēnu! Ko tas patiesībā nozīmē?

    41 min

    Pirmie mēneši kopā ar kucēnu ir aizraujoši, taču vienlaikus arī izaicinoši. Kā iemācīt kucēnam mājas kārtību? Kad sākt apmācību? Vai tiešām kucēnu skoliņa ir nepieciešama ikvienam sunim? Un kāpēc tieši agrīna …

    Notas del episodio
    Pirmie mēneši kopā ar kucēnu ir aizraujoši, taču vienlaikus arī izaicinoši. Kā iemācīt kucēnam mājas kārtību? Kad sākt apmācību? Vai tiešām kucēnu skoliņa ir nepieciešama ikvienam sunim? Un kāpēc tieši agrīna socializācija var noteikt to, kāds suns izaugs nākotnē? Sarunāsimies ar kucēnu skolas vadītāju un suņu apmācības eksperti Jeļenu Palamarčuku un dziedātāju Emīliju, kura nesen savā ģimenē uzņēmusi kucēnu.
  26. Kāda ir atbildība, kas nāk komplektā ar eksotisku mājdzīvnieku?

    38 min

    Eksotiski dzīvnieki – papagaiļi, rāpuļi, seski, pundureži – arvien biežāk nonāk cilvēku mājās. Tie ir interesanti, neparasti un reizēm pat šķiet vienkāršāk turami par suni vai kaķi. Bet cik daudz mēs patiesībā …

    Notas del episodio
    Eksotiski dzīvnieki – papagaiļi, rāpuļi, seski, pundureži – arvien biežāk nonāk cilvēku mājās. Tie ir interesanti, neparasti un reizēm pat šķiet vienkāršāk turami par suni vai kaķi. Bet cik daudz mēs patiesībā zinām par viņu vajadzībām? Kāda ir aprūpe, izmaksas, ārstēšana un galu galā - kāda ir atbildība, kas nāk komplektā ar eksotisku mājdzīvnieku? Studijas viesis - eksotisko dzīvnieku ārsts Aleksandrs Makarovs.
  27. Vai senioram aprūpes namā blakus var būt četrkājains draugs?

    42 min

    Latvijā arvien biežāk runājam par vientulību vecumdienās. Tajā pašā laikā patversmēs nonāk daudzi suņu un kaķu seniori, kuri arī gaida savu cilvēku. Bet ko darīt, ja šie divi stāsti satiekas? Vai senioram …

    Notas del episodio
    Latvijā arvien biežāk runājam par vientulību vecumdienās. Tajā pašā laikā patversmēs nonāk daudzi suņu un kaķu seniori, kuri arī gaida savu cilvēku. Bet ko darīt, ja šie divi stāsti satiekas? Vai senioram aprūpes namā blakus var būt četrkājains draugs? Un vai dzīvniekam no patversmes tas var kļūt par īstām mājām? Vai senioram pansionātā drīkst un vajag dzīvnieku? Vai tas uzlabo dzīves kvalitāti - vai tomēr rada papildu riskus? Studijas viesi - sociālās aprūpes un rehabilitācijas centru pārstāve Juta Krīgere un dzīvnieku patversmes Ulūbele pārstāve Linda Novicka.
  28. Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu?

    39 min

    Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu? Mūsdienās arvien biežāk uztveram suni kā ģimenes locekli. Mēs viņu lutinām, sargājam, runājam ar viņu kā ar cilvēku un bieži vien – arī uztveram kā cilvēku, kurš …

    Notas del episodio
    Vai mīlēt savu suni nozīmē atļaut viņam visu? Mūsdienās arvien biežāk uztveram suni kā ģimenes locekli. Mēs viņu lutinām, sargājam, runājam ar viņu kā ar cilvēku un bieži vien – arī uztveram kā cilvēku, kurš taču visu saprot. Vai suns ir jāapmāca? Vai mīlestība nozīmē robežas? Vai, ļaujot visu, mēs patiesībā sunim palīdzam vai kaitējam? Studijas viesi - suņu apmācības eksperte Jeļena Palamarčuka; suņu saimnieki ar atšķirīgām pieejām suņu audzināšanā - Inese Krastiņa, kura ar borderkolliju Lūku daudz pavada laiku apmācībā un treniņos, franču buldoga saimniece Linda Rancāne, kura savam Vaiperam atļauj daudz, bet suns arī tiek vests uz pamatapmācības nodarbībām, kā arī trīs franču buldogu saimnieks Ivars Upenieks, kurš savus suņus sauc par bērniem un uzskata, ka viņi visu saprot, bieži pat bez vārdiem.
  29. Kur beidzas suņa brīvība un sākas saimnieka atbildība?

    39 min

    Parki, skvēri un zaļās zonas ir vieta, kur atpūšas ģimenes, bērni un arī mūsu suņi. Taču arvien biežāk izskan sūdzības - suņi tiek laisti bez pavadas, izrakņā apstādījumus, bojā puķu dobes, un ne vienmēr tiek …

    Notas del episodio
    Parki, skvēri un zaļās zonas ir vieta, kur atpūšas ģimenes, bērni un arī mūsu suņi. Taču arvien biežāk izskan sūdzības - suņi tiek laisti bez pavadas, izrakņā apstādījumus, bojā puķu dobes, un ne vienmēr tiek ievērota cieņa pret citiem cilvēkiem. Vai tā ir nezināšana, attieksme vai izglītības trūkums? Un kur beidzas suņa brīvība un sākas saimnieka atbildība? Studijas viesi - SIA Rīgas Meži pārstāve Arta Krūmiņa, Ziedoņdārza dārzniece Natālija Belgasema un suņu apmācības eksperte Andra Pašujeva.
  30. Andra Tomase - sastop gan pamestību, gan cerību, kā arī piedzīvo īstus brīnumus

    41 min

    Pirms 15 gadiem viņa bija viena no pirmajām sižeta varonēm TV raidījumā “Ķepa uz sirds”. Toreiz - rīdziniece, tulkotāja un iespējams, vēl pati līdz galam nezināja, ka viņas ceļš aizvedīs uz pavisam citu dzīvi …

    Notas del episodio
    Pirms 15 gadiem viņa bija viena no pirmajām sižeta varonēm TV raidījumā “Ķepa uz sirds”. Toreiz - rīdziniece, tulkotāja un iespējams, vēl pati līdz galam nezināja, ka viņas ceļš aizvedīs uz pavisam citu dzīvi. Šobrīd viņa dzīvo Ugālē, glābj dzīvniekus, ikdienā sastop gan pamestību, gan cerību, kā arī piedzīvo īstus brīnumus, kad suns vai kaķis beidzot sagaida savu īsto cilvēku un īstās mājas. Studijas viešņa - biedrības “Ar sirdi delnā” vadītāja Andra Tomase.

Aquí están los 40 episodios más recientes de 155. Los anteriores están en el feed del podcast.

¿Es tu podcast?

Confírmalo con una entrada en tu feed: aquí recibes un código, lo añades como podcast:txt en el canal de tu feed y nosotros lo comprobamos. Después tu podcast aparecerá como «verificado» en SoundNode.

Ajustes

Visualización

Idioma

Determina qué emisoras ves primero en la página de inicio.

Historial

Las emisoras y episodios escuchados recientemente y tus últimas búsquedas solo se guardan en este navegador.

Avisos

Un breve aviso cuando un pódcast que sigues tiene un episodio nuevo. Puedes desactivar pódcast concretos con la campana de su página.

Cuenta

Guarda tus favoritos: en la app y en la web.

Atajos de teclado

/
Abrir búsqueda
Espacio
Reproducir o pausar
← →
En el reproductor: 15 s atrás, 30 s adelante (episodios) · en una fila: siguiente tarjeta
↑ ↓
En una fila: destino dentro de la tarjeta
Inicio / Fin
En una fila: primera o última tarjeta
Esc
Cerrar ventana o menú
?
Este resumen
Reproduciendo ahora

Ir a la emisora

A continuación

    Añade episodios con «A continuación»: sonarán después del episodio actual.