Pāri mums pašiem
NuevoStarptautiskā lietišķo un aktīvo vīru apvienība. Kāpēc vīri sanāk kopā apliecināt Dievu
- Episodios
- 377
- Se publica
- cada semana
- Último episodio
- 8 Nov 2026
Sobre el podcast
Kopā ar raidījuma viesiem - garīdzniekiem, psihologiem, kultūras darbiniekiem un zinātniekiem risinām jautājumus par dzīves jēgu, mūsu aicinājumu un sūtību šajā pasaulē. Mēs meklējam atbildes Svētajos rakstos, meklējam tās citu cilvēku pieredzē, analizējam konkrētas problēmu situācijas, bet pats galvenais, vēlamies izzināt, kā iespējams piedzīvot savā dzīvē Dieva klātbūtni. Atrodot Viņu, tiek atrasts ceļš arī pašam pie sevis.
Episodios 377
Starptautiskā lietišķo un aktīvo vīru apvienība. Kāpēc vīri sanāk kopā apliecināt Dievu
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi šoreiz ir Starptautiskās lietišķo un aktīvo vīru apvienības, kas angliski skanētu "Full Gospel Businessmen fellowship international", pārstāvji. Studijā ir šīs vīru apvienības …
Notas del episodio
Raidījuma Pāri mums pašiem viesi šoreiz ir Starptautiskās lietišķo un aktīvo vīru apvienības, kas angliski skanētu "Full Gospel Businessmen fellowship international", pārstāvji. Studijā ir šīs vīru apvienības vadītājs Gints Rūtenbergs, kā arī ģimene no Aknīstes Ilmārs Svikša un Edīte Svikša. Tas nozīmē, ka šī aktīvo vīru apvienība darbojas nevien Rīgā, bet arī citviet Latvijā. Un, protams, ne tikai Latvijā, bet daudzās citās pasaules valstīs. Vispirms iepazīstamies, ar ko nodarbojas šī apvienība, kāpēc vīri sanāk kopā pat vairāk nekā 85 valstīs, lai apliecinātu Dievu savā dzīvē.Visu svēto diena - kas tā ir un kāpēc to svin?
Visā pasaulē šodien, 1. novembrī, svin Visu svēto dienu. Bet lai runātu par to, kāds stāsts no vakar piedzīvotā. Vakar vakarā es iegāju kafejnīcā, kur pārdevēja mani laipni aicināja cienāties ar saldumiem, viņa …
Notas del episodio
Visā pasaulē šodien, 1. novembrī, svin Visu svēto dienu. Bet lai runātu par to, kāds stāsts no vakar piedzīvotā. Vakar vakarā es iegāju kafejnīcā, kur pārdevēja mani laipni aicināja cienāties ar saldumiem, viņa sacīja šodien ir svētki un deva man konfektes, ietītas tādos raganām un, šķiet, zirnekļiem dekorētos papīrīšos. Gara diskusija mums neizvērtās, bet es sacīju, ka svinēšu rīt, svinēšu Visu svēto dienu, bet sapratu tikai to, ka joprojām īstas skaidrības nav, ko mēs svinam, kā mēs svinam un kāpēc svinam, ja vien svinam. Pierādījums tam ir arī portālā "Mammām un tētiem" nupat lasītais raksts, kas sākas ar teikumu: "Rīt Halovīni jeb Visu svēto diena." Tātad pilnīgi vienlīdzības zīme. Un tieši tāpēc pirmais jautājums ir: kā jums šķiet, kāpēc ir tā, ka 31. oktobra vakarā ir gana liels entuziasms vilkt dažādus mošķu tērpus, drusku baidīties, bet nākošajā dienā, tātad Visu svēto dienā, ar tādu pašu interesi cilvēki nedodas uz baznīcu, lai noskaidrotu, kas tad notiek Visu svēto dienā, kādas noslēpumainas lietas atklājas šajā dievkalpojumā? Jo tā taču ir pārdabiska pieredze. Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir teoloģijas doktors, Latvijas Universitātes profesors, priesteris Jānis Priede.Nedrošība pasaulē ar vien pieaug: kas ir drošības garantijas un kā tās vairot
Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par drošības garantijām. Šis termins aizvien biežāk ir dzirdams plašsaziņas līdzekļos pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Ukraina vēlas panākt tādas drošības garantijas, kas …
Notas del episodio
Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par drošības garantijām. Šis termins aizvien biežāk ir dzirdams plašsaziņas līdzekļos pēc Krievijas uzbrukuma Ukrainai. Ukraina vēlas panākt tādas drošības garantijas, kas pasargātu valsti no atkārtota Krievijas iebrukuma arī pēc iespējamā miera līguma vai pamiera noslēgšanas. Vēlas ne tikai solījumus, ka citas valstis to atbalstīs, bet arī konkrētu rīcības plānu. Arī mums ir svarīgas drošības garantijas, un šķiet, ka ikviens cilvēks vēlas drošu, sakārtotu un arī laimīgu dzīvi. Taču, kā rāda pēdējā laika notikumi, nedrošība pasaulē vairojas un ne tikai šajā reģionā. Tomēr arī izpratni par drošību mēs varam aplūkot no ļoti dažādiem aspektiem. Kas mums garantē drošību? Politiski, protams, eksistē starptautiskās vienošanās, tiek stiprināti bruņotie spēki, galu galā pastāv arī tiesa un likums, kas aizsargā cilvēku. Bet, lai cik spēcīga nebūtu jebkura aizsardzības sistēma, tik un tā mēs esam trausli šajā trauksmainajā pasaulē, kur pilnīgas drošības nav. Ko darīt? Dzīvot stresā, pieņemt to kā normu, ka pasaule vienkārši tāda ir, vai varbūt ieslēgt kaut kādu iekšējās aizsardzības mehānismu un vispār par to nedomāt? Par drošību, arī bailēm un drošības garantijām saruna ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas bīskapu emeritus, kādreiz arī radio "Brīvā Eiropa" žurnālistu Pāvilu Brūveru.Klusums un tā dažādie aspekti
Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par klusumu. Ne par klusumu ēterā, ko reizēm raidījumu vadītāji redz sapņos, ka šķiet, ka nav ko raidīt, nav mūzikas, nav diska, nav ierakstu, kaut kas ir pazudis. Šovakar mēs …
Notas del episodio
Raidījumā Pāri mums pašiem runājam par klusumu. Ne par klusumu ēterā, ko reizēm raidījumu vadītāji redz sapņos, ka šķiet, ka nav ko raidīt, nav mūzikas, nav diska, nav ierakstu, kaut kas ir pazudis. Šovakar mēs runāsim par klusuma dažādiem aspektiem. Un pret klusumu acīmredzot ir divējāda attieksme: ir cilvēki, kuri ilgojas pēc klusuma, un ir cilvēki, kuri no tā izvairās. Sāksim tieši ar šo pirmo momentu. Kāpēc notiek šī izvairīšanās? Mēs taču dzīvojam tik dinamiskā laikmetā, visu laiku ir ziņas. Mums faktiski būtu vajadzīgs kaut kāds detoks. Bet tas nav tik vienkārši. Kāpēc? Raidījuma viesi: Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Oskars Smoļaks un P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kapelāne Kristīne Dzelzīte.Kā emocijas ietekmē mūsu ticības dzīvi?
Raidījumā runājam par to, kā emocijas ietekmē mūsu ticības dzīvi. Pazīstamais amerikāņu psihologs un cilvēka sejas izteiksmju pētnieks Pols Ekmans norādīja uz sešām bāzes jeb pamatemocijām: prieks, bailes …
Notas del episodio
Raidījumā runājam par to, kā emocijas ietekmē mūsu ticības dzīvi. Pazīstamais amerikāņu psihologs un cilvēka sejas izteiksmju pētnieks Pols Ekmans norādīja uz sešām bāzes jeb pamatemocijām: prieks, bailes, skumjas, dusmas, pārsteigums un riebums. Vai arī varētu saukt - nepatika. Vai jums tomēr nešķiet dīvaini, ka cilvēkam, kurš radīts pēc Dieva tēla un līdzības, šajā emociju komplektā ir tikai divas emocijas, kas, varētu tā sacīt, uzlabo garastāvokli, un visas pārējās nu, drīzāk samaitā nekā uzlabo? Raidījuma viesi - Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un šīs draudzes vecākais Egīls Šmagris.Pasaule svin Asīzes Franciska astoņsimtgadi
Šodien ir zīmīga svētdiena daudzās nozīmēs. Protams, tiek apspriesti nupat aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti, Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika svinēti arī Pļaujas svētki. Bet vēl ir kāds notikums, kuru …
Notas del episodio
Šodien ir zīmīga svētdiena daudzās nozīmēs. Protams, tiek apspriesti nupat aizvadīto Saeimas vēlēšanu rezultāti, Evaņģēliski luteriskajā baznīcā tika svinēti arī Pļaujas svētki. Bet vēl ir kāds notikums, kuru svin visā pasaulē, tā ir Svētā Asīzes Franciska astoņsimtgade. Tātad ir apritējuši 800 gadi kopš šī neparastā un izcilā svētā došanās uz debesīm. Ko mēs zinām par Asīzes Francisku? Mākslas vēsturi studējošie droši vien atceras Džoto darinātās freskas. Mūziku mīlošie atcerēsies kaut vai Franča Lista darbus, kas ir veltīti Svētajam Franciskam. Zalcburgas festivālā šovasar pirmizrādi piedzīvoja izcilā franču komponista Olivjē Mesiāna vienīgā opera "Svētais Francisks". Vēl daudz pēc tam tika runāts par šo notikumu, jo uz skatuves parādījās īstas aitiņas, īsti dzīvnieki, un šīs Franciska dzīves ainas tika izspēlētas ļoti reālistiskā veidā. Pilnīgi iespējams, ka visspilgtāko priekšstatu par viņu mēs kādreiz esam guvuši no Franko Dzefirelli filmas "Brālis - Saule, māsa - Mēness", kas uz ekrāniem parādījās, šķiet, vairāk nekā pirms 50 gadiem. Bet katram no radījuma viesiem ir savi iemesli, kāpēc Svētais Francisks un franciskāņu ordenis, kas kopš 12. gadsimta ir plaši sazarojies, ir īpaši. Kāpēc un ar ko jūs ir uzrunājis Svētais Francisks un kā viņš ir izmainījis jūsu dzīves ceļu? Radīījuma Pāri mums pašiem viesi ir publicists Arnis Šablovskis, Latvijas Konsekrētās dzīves institūta viceprezidente Ginta Mākulēna un un kapucīnu tēvs, kurš kalpo Rīgas Svētā Alberta baznīcā, Jānis Savickis.Kas ir patiesība un vai tiešām esam tuvu robežai, kur patiesība sāk pazust
Sarunai raidījumā Pāri mums pašiem izvēlējāmies patiešām neaptveramu tematu, uzstādot jautājumu, ko reiz Poncijs Pilāts vaicāja Jēzum: "Kas ir patiesība?" Vārds patiesība tik bieži parādās diskusijās …
Notas del episodio
Sarunai raidījumā Pāri mums pašiem izvēlējāmies patiešām neaptveramu tematu, uzstādot jautājumu, ko reiz Poncijs Pilāts vaicāja Jēzum: "Kas ir patiesība?" Vārds patiesība tik bieži parādās diskusijās, viedokļos, sarunās, un visbiežāk tik un tā katrs paliek pie savas patiesības. Vai tiešām patiesību ir tik daudz? Un, ja tā, tad kāpēc Jēzus uzņēmās atbildību sacīt: "Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība?" Sarunājas Rīgas Āgenskalna baptistu draudzes mācītājs Edgars Mažis un Salaspils un Ogres draudžu priesteris Ilmārs Tolstovs. Apstāsimies pie šīs patiesības izpratnes. Pirms dažiem gadiem filozofijas doktors, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieks Mārcis Kūlis izdeva grāmatu, kuras nosaukumā tiek uzdots jautājums "Finis veritatis? Par patiesību un meliem". Tas ir pamatīgs pētījums, kas skar sabiedrības attieksmi pret patiesības meklējumiem dažādos laikos, varētu sacīt, no sendienām līdz pat mūsdienām. Apstāsimies tieši pie mūsdienām, pie laika, kurā mēs dzīvojam un ko autors ir nosaucis par "maldu laikiem". Kā jums šķiet, vai tiešām mēs dzīvojam maldu laikā, melu laikā? Vai patiešām ir tik traki, ka "finis veritatis", ka esam tuvu robežai, kur patiesība sāk pazust?Trīs jauni priesteri no Nigērijas sāks kalpot Latvijā
Sestdien, 19. septembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē par priesteriem tika ordinēti trīs diakoni no Nigērijas – Stenlijs Kaosisočukvu Meneke (Stanley Kaosisochukwu Meneke), Paskāls Trinitass Činečerems Mbanugo …
Notas del episodio
Sestdien, 19. septembrī, Rīgas Svētā Jēkaba katedrālē par priesteriem tika ordinēti trīs diakoni no Nigērijas – Stenlijs Kaosisočukvu Meneke (Stanley Kaosisochukwu Meneke), Paskāls Trinitass Činečerems Mbanugo (Paschal Trinitas Chinecherem Mbanugoh) un Džūda Tadejs Nzubečukvu Nsofors (Jude Thaddeus Nzubechukwu Nsofor). Turpmāk šie garīdznieki kalpos Latvijā – zemē, kas ir tik ļoti atšķirīga no viņu dzimtenes Nigērijas. Kāpēc šie jaunie priesteri piekrita doties misijā un kādi bija pirmie pārsteigumi Latvijā – par to runājam raidījumā Pāri mums pašiem, kura kopā ar jauniesvētītajiem garīdzniekiem piedalās arī Rīgas arhibīskaps-metropolīts Zbigņevs Stankevičs.Tēva dienā saruna par tēva lomu mūsdienās
Tiekamies Tēva dienā, tāpēc sveicam visus tēvus. Tāpēc arī saruna par tēviem, par sajūtām, kas rodas, kad vīrietis kļūst par tēvu. Jautājam arī raidījuma viesiem, ko šodien nozīmē būt par tēvu, jo gadsimtu …
Notas del episodio
Tiekamies Tēva dienā, tāpēc sveicam visus tēvus. Tāpēc arī saruna par tēviem, par sajūtām, kas rodas, kad vīrietis kļūst par tēvu. Jautājam arī raidījuma viesiem, ko šodien nozīmē būt par tēvu, jo gadsimtu gaitā izpratne par to krietni mainās. Raidījumā Pāri mums pašiem sarunājas enerģētikas speciālists, divu bērnu tēvs Roberts Grants, atvaļināts Latvijas armijas virsnieks, četru bērnu tēvs Deniss Miglāns, mācītājs, piecu bērnu tēvs un vectētiņš, kustības "Ceturtais musketieris" vadītājs , mentors Mārcis Zīverts un izņēmējs, četru bērnu tētis Artis Krasts.Sirds pārveides noslēpums, ko cilvēkā paveic Dievs
Raidījuma Pāri mums pašiem sarunā pievēršamies tam neredzamajam un arī noslēpumainajam procesam, ko varētu nosaukt par sirds pārveides noslēpumu, ko mūsos paveic Dievs, taču ne bez mūsu līdzdalības. Visā …
Notas del episodio
Raidījuma Pāri mums pašiem sarunā pievēršamies tam neredzamajam un arī noslēpumainajam procesam, ko varētu nosaukt par sirds pārveides noslēpumu, ko mūsos paveic Dievs, taču ne bez mūsu līdzdalības. Visā pasaulē daudzos gadsimtos ir bijuši cilvēki, kuru nesavtīgo rīcību patiešām var apbrīnot - kā ir iespējams būt tik ļoti Dieva mīlestības piepildītam, darīt gluži neiespējamas lietas. Viens piemērs. 5. septembrī svinējām Svētās Mātes Terēzes no Kalkutas piemiņas dienu. Un diez vai katrs no mums tā spētu - dzīvot starp absolūtajiem nabagiem, pamestiem bērniem uz ielas, mirstošiem cilvēkiem un izdarīt šādu izvēli bez nekāda nodrošinājuma. Kā tas ir iespējams? Rraidījuma viesi ir Rīgas Svētā Franciska draudzes priesteris Kārlis Miķelsons un un Garkalnes evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Aigars Vančenko.Kāpēc esam māņticīgi, un kā tas ietekmē mūsu dzīvi
Raidījumā mēģinām noskaidrot, kur ir radusies māņticība. Šajā sfērā dažādu uzskatu un apgalvojumu ir ļoti daudz. Piemēram, ticējums par melno kaķi, kurš pārskrien ceļu, bet ne tikai. Māņticības formas ir tik …
Notas del episodio
Raidījumā mēģinām noskaidrot, kur ir radusies māņticība. Šajā sfērā dažādu uzskatu un apgalvojumu ir ļoti daudz. Piemēram, ticējums par melno kaķi, kurš pārskrien ceļu, bet ne tikai. Māņticības formas ir tik dažādas un, jāteic, patiešām izdomas bagātas. Ja nokrīt dakšiņa, ciemos ieradīsies viešņa, ja nazis, tad ciemiņš būs vīrietis. Kur nu vēl skaidrojumi par skaitli 13, sveicināšanos pāri slieksnim un daudz ko citu. Tomēr dažkārt māņticības formas nav skatāmas vienīgi sadzīvē, bet savu vietu atradušas arī ticīgu cilvēku dzīvē. Vai jums kā mācītājiem ir nācies saskarties ar sadzīvē izplatītām māņticības formām? Varbūt kādreiz jūs paši, kad vēl gājāt uz skolu un ieraudzījāt melnu kaķi, katram gadījumam izvēlējāties citu maršrutu vai nekāpāt no gultas ārā ar kreiso kāju, lai diena būtu veiksmīga? Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Rīgas Vecās Svētās Ģertrūdes draudzes mācītājs Krists Kalniņš un priesteris, televīzijas "EWTN Latvija" vadītājs Rihards Rasnacis.Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļi garīga dimensija
Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka …
Notas del episodio
Spējai pateikties nav vien cilvēciska, bet arī dziļa garīga dimensija. Kāpēc Bībelē ir tik daudz piemēru par pateicību – gan Vecajā, gan Jaunajā derībā, ļoti daudz par pateicību ir arī psalmos. Mēdz sacīt, ka Dieva slavēšana un pateicība ir ļoti spēcīga lieta situācijas izmaiņai uz labu. Par pateicību un spēju pateikties runā arī psihologi. Ir dzirdētas arī teorijas par to, ka cilvēks, kurš ir pateicīgs un spēj pateikties, it kā savā dzīvē piesaista un vairo ap sevi visu labo – labas lietas un labus notikumus. Arī otrādi – ir apgalvojumi, ka tie, kas saka "viss ir slikti", vairo ap sevi konkrēto slikto realitāti. Par pateicību runājam kopā ar Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītāju Alvi Sauku, draudzes vecāko Egilu Šmagri un Rīgas Reformātu draudzes mācītāju Ungaru Gulbi.Pārdomas pēc Svētā Meinarda piemiņas dienas Aglonā
Bīskaps Meinards – pirmais Livonijas bīskaps, kurš 12. gs. beigās ieradās pie lībiešiem Daugavas lejtecē, sludināja vēsti par Kristu. Šogad aprit tieši 840 gadu kopš viņš kļuva par bīskapu un kopš Ikšķilē tika …
Notas del episodio
Bīskaps Meinards – pirmais Livonijas bīskaps, kurš 12. gs. beigās ieradās pie lībiešiem Daugavas lejtecē, sludināja vēsti par Kristu. Šogad aprit tieši 840 gadu kopš viņš kļuva par bīskapu un kopš Ikšķilē tika uzbūvēta pirmā mūra baznīca, kuras drupas mēs skatām joprojām. 14. augustā Aglonā plaši tika svētki Svētā Meinarda svētki, notika arī svētceļnieku svētā mise, kurā vairāk nekā tūkstoš svētceļotāju, kas uz Aglonu bija devušies kājām, liecināja par savu pieredzi. Studijā Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants, mācītājs Jānis Kungs, kurš par mācītāju tika ordinēts pavisam nesen, 14. augustā, Svētā Meinarda svētkos, un Salaspils un Ogres katoļu draudžu prāvests Ilmārs Tolstovs. Visus viesus studijā vieno šī mūsu zemei svarīgā vēsturiska personība – Svētais Meinards.Ceļš, kuru mēro ar sirdi. Svētceļojums uz Aglonu
Ir ceļi, kurus mēro kājām, un ir ceļi, kurus mēro ar sirdi. Viens no šādiem ceļiem Latvijā ved uz Aglonu. Kā mēs zinām, daudzas grupas jau ir šobrīd ceļā no dažādām vietām, un kā sīki un mazi strautiņi, un kā …
Notas del episodio
Ir ceļi, kurus mēro kājām, un ir ceļi, kurus mēro ar sirdi. Viens no šādiem ceļiem Latvijā ved uz Aglonu. Kā mēs zinām, daudzas grupas jau ir šobrīd ceļā no dažādām vietām, un kā sīki un mazi strautiņi, un kā lielāki tie dodas pretī mērķim, kā allaž, lai satiktos jau 14. augustā Svētceļnieku misē un sniegtu savu liecību. Bet šie cilvēki jau savu liecību sniedz arī pa ceļam, jo viņi sastop tik daudz cilvēkus, viņi runā, ir šis dialogs, viņi redz Latviju pilnīgi no cita skatupunkta. Par to arī saruna raidījumā. Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis. Uzklausām arī svētceļniekus. Bet vispirms par pašu svētceļojuma būtību. Kāpēc, pārvarot grūtības, ir jādodas ceļā? Tas nav viegli.Sarunas ar Lidiju Lasmani. Suminām viņu 101. jubilejā
Raidījumu Pāri mums pašiem aizvadām kopā ar cilvēku, kuru pamatoti dēvē par Latvijas sirdsapziņu un godaprātu. Ticības liecinieci un paraugu, kā jebkuros apstākļos nelocīties svešas varas priekšā un neliekuļot …
Notas del episodio
Raidījumu Pāri mums pašiem aizvadām kopā ar cilvēku, kuru pamatoti dēvē par Latvijas sirdsapziņu un godaprātu. Ticības liecinieci un paraugu, kā jebkuros apstākļos nelocīties svešas varas priekšā un neliekuļot, lai izdzīvotu. Lidija Lasmane. Ttrīsreiz apcietināta - pirmoreiz 21 gada vecumā par nacionālo partizānu atbalstīšanu, otro reiz - par Padomju Savienībā aizliegtas literatūras izplatīšanu un 1983. gadā - par aktīvu darbošanos Gaismas akcijā, apcietinājumā kopumā pavadot 14 gadus. 28. jūlijā Lidija Lasmane nosvinēja savu 101. dzimšanas dienu un turpina svinēt dzīvi katru dienu, iedvesmojot arī mūs. Viesojamies pie Lidijās mājās.Kāpēc daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši
Raidījumā Pāri mums pašiem mēģinām noskaidrot, kāpēc tik daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši, it kā caur puķēm, izvēloties runāt līdzībās, pie tam arī tādās, kuru saturs …
Notas del episodio
Raidījumā Pāri mums pašiem mēģinām noskaidrot, kāpēc tik daudzos gadījumos Dievs attiecībās ar cilvēku izvēlas runāt netieši, it kā caur puķēm, izvēloties runāt līdzībās, pie tam arī tādās, kuru saturs sākotnēji pat nav līdz galam izprotams. Svētajos Rakstos ir daudz interesantu līdzību, daudz dziļi apslēpta satura, kuram tā uzreiz nemaz nav iespējams tikt klāt. Pie tam runa nav tikai par populārajiem stāstiem, ko Jēzus stāstīja cilvēkiem, par sējēju, par sēklu, par vīna dārzu, par gudrām un negudrām jaunavām, par viņu eļļas lukturiem un vēl daudzas citas brīnišķīgas līdzības. Bet pievērsīsimies līdzībām par Debesu valstību, par ko Jēzus ir daudz runājis apslēptā formā. Gribas sacīt: Bet Viņš taču ir no šīs Valstības nācis? Tas nozīmē, ka Viņš cilvēkiem varēja pastāstīt brīnumainas lietas, kā tur izskatās. Viņš varēja radīt vēlēšanos tur nokļūt, pēc tās ilgoties kā pēc vislielākās laimes. Tomēr Jēzus izvēlas runāt diezgan noslēpumainās līdzībās. Runā par pērli, par dārgu mantu. Kāpēc tā? Stāsta Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs.Drošība - kur to atrast šajos laikos un ko par to saka Svētie Raksti?
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par drošību. Šķiet, nav tāda cilvēka, īpaši šajā reģionā, kuram šis jautājums nebūtu svarīgs. Arī mācītājiem bieži tiek uzdots jautājums: kā visdrošāk rīkoties, arī kā …
Notas del episodio
Raidījumā Pāri mums pašiem saruna par drošību. Šķiet, nav tāda cilvēka, īpaši šajā reģionā, kuram šis jautājums nebūtu svarīgs. Arī mācītājiem bieži tiek uzdots jautājums: kā visdrošāk rīkoties, arī kā saklausīt Dieva padomu un par to, cik apdraudēti mēs esam. Drošība - kur to atrast šajos laikos un ko par to saka Svētie Raksti? Raidījuma viesis ir Nacionālo bruņoto spēku vecākais eksperts starptautiski militāri reliģiskajos jautājumos, Ikšķiles baptistu draudzes mācītājs, kurš ilgus gadus ir bijis arī Latvijas Nacionālo bruņoto spēku virskapelāns, Elmārs Pļaviņš. Mūsu vēlme būt drošībā ir gluži loģiska. Bet kā to atrast? Un kur to atrast laikā, kas ir tik nedrošības pilns? Elmārs Pļaviņš ir daudz pieredzējis kā kapelāns Latvijas Nacionālajos bruņotajos spēkos, bijis kopā ar karavīriem arī ļoti nospriegotās situācijās, arī daudzās starptautiskās misijās, tai skaitā Afganistānā, Irākā, Kosovā un vēl citur. Droši vien šādās situācijās karavīri īpaši vēršas pēc padoma, pēc atbalsta. Taču, lai to spētu sniegt, ir jābūt pašam spēcīgi garīgi piepildītam un stabilam, lai, redzot kaut kādas ekstremālas situācijas, vienkārši būtu spēks citiem palīdzēt. Kā to ir iespējams iegūt? Kā tu to esi ieguvis, kas tas ir par procesu, kas tevī ir risinājies?Vasarsvētku draudžu apvienības svin simtgadi kopš darbības Latvijā.
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis - Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Mums ir svarīgs un nozīmīgs iemesls tikties tieši šajā svētdienā, jo jau nākošajā nedēļā Vasarsvētku …
Notas del episodio
Raidījuma Pāri mums pašiem viesis - Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkevičs. Mums ir svarīgs un nozīmīgs iemesls tikties tieši šajā svētdienā, jo jau nākošajā nedēļā Vasarsvētku draudžu apvienības svinēs savu simtgadi kopš darbības Latvijā. Runājam arī par to, kā šī kustība radās, no kā tā izauga pirms sasniedza Latviju?"Ja tev trūkst grudrības..." Kā vairot ticību un paļāvību uz Dievu?
Kā iespējams vairot ticību, augt ticībā, vairot paļāvību uz Dievu? Un kādas garīgas konsekvences no tā varētu izrietēt? Apustuļa Jēkaba vēstulē ir interesanti un nozīmīgi vārdi: "Bet, ja kādam no jums trūkst …
Notas del episodio
Kā iespējams vairot ticību, augt ticībā, vairot paļāvību uz Dievu? Un kādas garīgas konsekvences no tā varētu izrietēt? Apustuļa Jēkaba vēstulē ir interesanti un nozīmīgi vārdi: "Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, lai viņš lūdz Dievu, tas visiem dod dāsni un bez pārmetumiem. Un viņam tiks dots. Bet lai viņš lūdz ticībā, nemaz nešaubīdamies, jo tas, kas šaubās, līdzinās jūras vilnim, ko vējš dzenā un svaida. Un tāds cilvēks lai nedomā, ka viņš no kunga ko saņems. Viņš ir divdomīgs vīrs, nepastāvīgs visos savos ceļos." Apstājamies pie rakstu vietas – "ja tev trūkst gudrības", un par to runājam raidījuma, kura viesi ir Rīgas Reformātu bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka, draudzes vecākais Egils Šmagris un Rīgas Reformātu draudzes mācītājs Ungars Gulbis.Spānija: pāvesta vizīte, "Camino" ceļš un ticība ikdienā
Sarunā pievēršamies Spānijai. Tieši šodien, 21. jūnijā, Spāniju ir skāris pirmais karstuma vilnis, kad tūristi un vietējie iedzīvotāji Madridē centās tikt galā ar gaisa temperatūru, kas sasniedza pat 40 grādus …
Notas del episodio
Sarunā pievēršamies Spānijai. Tieši šodien, 21. jūnijā, Spāniju ir skāris pirmais karstuma vilnis, kad tūristi un vietējie iedzīvotāji Madridē centās tikt galā ar gaisa temperatūru, kas sasniedza pat 40 grādus pēc Celsija, un varas iestādes aicināja aktualizēt jautājumus par ūdens resursiem, tāpat kā novērst ugunsgrēkus un kā pilsētas pielāgot šiem ekstremālajiem laika apstākļiem. Savukārt futbola faniem interesanta būs ziņa, ka Spānijas komanda nupat uzvarēja Saūda Arābiju pasaules kausā futbolā. Tepat Latvijā, mākslas muzejā Rīgas Birža, atklāta spāņu mākslinieka Lido Riko izstāde ar nosaukumu "Atklāsme". Savukārt jūnija sākumā visas pasaules uzmanība bija pievērsta Romas pāvesta Leona XIV pirmajai apustuliskajai vizītei, kas risinājās Spānijā no 6. līdz 12. jūnijam. Starp citu, iepriekšējā vizīte bija notikusi pirms 15 gadiem, kad Spāniju apmeklēja pāvests Benedikts XVI. Tie, kuri sekoja notikumiem, redzēja, ka visa Spānija gatavojas šai vizītei, cik piepildītas ir gan Madrides, gan Barselonas ielas un laukumi. Un, to redzot, ik pa brīdim tomēr gribas apšaubīt apgalvojumu par sekulāro Eiropu, kas ir zaudējusi ticību. Ir daudz iemeslu, lai parunātu par Spāniju. Raidījuma Pāri mums pašiem viesi ir bīskaps un Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un Marija Diaza no Spānijas, kura Latvijā jau dzīvo 20 gadus. Marija ir saistīta ar žēlsirdības kustību "Caritas", viņa ir brīvprātīgo darba vadītāja.Padomju represijas pret garīdzniekiem un ticību: iepazīstam izstādi "Ticēt un kalpot"
14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību …
Notas del episodio
14. jūnijā, Komunistiskā genocīda upuru piemiņas dienā, aicinām doties uz Okupācijas muzeju un ieskatīties izstādē "Ticēt un kalpot", kas stāsta par okupācijas varas represijām pret garīdzniekiem, pret ticību, kā arī cilvēku garīgo spēku, ko viņi saglabājuši arī ļoti smagos pārbaudījumu laikos. Padomju vara sistemātiski cīnījās pret kristietību, tai skaitā represējot garīdzniekus, kurus uzskatīja par potenciāliem režīma pretiniekiem, jo viņiem bija autoritāte sabiedrībā un viņi pārstāvēja vērtības, kas nebija pakļautas komunistiskās partijas kontrolei. Tāpēc daudzi priesteri un mācītāji tika arestēti, izsūtīti, ieslodzīti darba nometnēs vai pakļauti pastāvīgai novērošanai. Tika slēgtas baznīcas, klosteri, ierobežota pieeja reliģiskai literatūrai un skolās veicināta ateistiska audzināšana, lai jaunajai paaudzei iznīcinātu pamatu, kas ir balstīts Dieva likumos un arī Dieva svētībā. Visticamāk, arī šodien mēs vēl baudām šīs noziedzīgās darbības sekas. Dodamies uz Okupācijas muzeju, kur kopā ar izstādes "Ticēt un kalpot" veidotāju Aiju Ventaskrasti iepazīstam dažu garīdznieku dzīvesstāstus, saprotot, ka viņi ir vien nedaudzi no tiem simtiem garīgo kalpotāju, kas piedzīvoja smagas represijas. Savukārt Okupācijas muzeja krājuma galvenā glabātāja Taiga Koknēviča rūpīgi glabā muzejam uzticētos priekšmetus kā daļu no cilvēku liecībām. Uzklausām arī muzejam dāvāto priekšmetu stāstus.Ogres draudze "Vārda spēks" aicina uz Vīru dienu
Tiekamies jūnija pirmajā svētdienā, bet saruna par notikumu, kas risināsies pēc mēneša - no 3. līdz 5. jūlijam. Tā būs Vīru diena Ogres estrādē, pulcējot kopā vīrus no trijām Baltijas valstīm sadraudzībā, Dieva …
Notas del episodio
Tiekamies jūnija pirmajā svētdienā, bet saruna par notikumu, kas risināsies pēc mēneša - no 3. līdz 5. jūlijam. Tā būs Vīru diena Ogres estrādē, pulcējot kopā vīrus no trijām Baltijas valstīm sadraudzībā, Dieva slavēšanā, protams, arī aizlūgšanā. Šāda tikšanās Ogrē notiks pirmo reizi. Kāpēc šāds pasākums notiks tieši vīriem? Raidījuma Pāri mums pašiem viesi - Ogres draudzes "Vārda spēks" mācītājs Agris Ginko kopā ar savu dzīvesbiedri Inetu, kā arī divi draudzes locekļi Kaspars Rācenājs un Edgars Plūme.Kāpēc pāvests Leons XIV pirmajā enciklikā pievēršas mākslīgajam intelektam?
Šoreiz raidījumā runājam par neparastu tematu garīgā kontekstā, proti, par mākslīgo intelektu. 25. maijā ir izdota pāvesta Leona XIV pirmā enciklika ar nosaukumu "Magnifica humanitas" par cilvēka cieņas un …
Notas del episodio
Šoreiz raidījumā runājam par neparastu tematu garīgā kontekstā, proti, par mākslīgo intelektu. 25. maijā ir izdota pāvesta Leona XIV pirmā enciklika ar nosaukumu "Magnifica humanitas" par cilvēka cieņas un personas neaizskaramības aizsardzību mākslīgā intelekta laikmetā. Interesanti, kāpēc tieši šāda izvēle, jo, kā zināms, enciklikā, varētu sacīt, vēstījumā, kas domāts visai pasaulei, skarts kāds svarīgs jautājums, tas tiek aplūkots arī no garīga skatu punkta. Latviski vēl šis dokuments nav tulkots, bet nedaudz tomēr tajā ielūkosimies. Kāpēc pāvests ir izvēlējies savai enciklikai tematu par mākslīgo intelektu? Raidījuma Pāri mums pašiem viesis ir teoloģijas doktors, Lugano universitātes profesors no Šveices un priesteris Andris Marija Jerumanis.Svētā Gara apsolījumi: vienmēr ir jautājums - kā tos saņemt?
Sveicam mūsu klausītājus Vasarsvētkos - Svētā Gara nosūtīšanas svētkos. Vissvētākās Trīsvienības trešā persona, vienlaikus arī neaptverams noslēpums, ir Svētais Gars. Tas ir spēks, kas tiek dots no augšienes …
Notas del episodio
Sveicam mūsu klausītājus Vasarsvētkos - Svētā Gara nosūtīšanas svētkos. Vissvētākās Trīsvienības trešā persona, vienlaikus arī neaptverams noslēpums, ir Svētais Gars. Tas ir spēks, kas tiek dots no augšienes, un viņš nāk ar daudziem apsolījumiem, ka nogurušais var saņemt spēku, ka neizlēmīgais var iegūt gudrību un padomu, un noskumušais var tikt iepriecināts. Tik daudz labu lietu ir solīts līdz ar Svētā Gara atnākšanu. Tur ir gan dāvanas, gan augļi, ko mēs varam saņemt. Taču vienmēr ir jautājums: bet kā? Raidījuma Pāri mums pašiem viesis Latvijas Vasarsvētku draudžu apvienības bīskaps Modris Ozolinkēvičs.Aizvadīta Baznīcu nakts. Ielūkojamies Latvijas "garīgajā kartē"
Iespējams, ievērojāt, ka vakar, 16. maijā, visā Latvijā bija manāma dzīvīga kustība gan galvaspilsētas, gan mazpilsētu ielās, jo 13. reizi Latvijā risinājās Baznīcu nakts un arī Baznīcu diena. Šovakar iespēja …
Notas del episodio
Iespējams, ievērojāt, ka vakar, 16. maijā, visā Latvijā bija manāma dzīvīga kustība gan galvaspilsētas, gan mazpilsētu ielās, jo 13. reizi Latvijā risinājās Baznīcu nakts un arī Baznīcu diena. Šovakar iespēja nedaudz ielūkoties šajos notikumos un izpētīt neparasto Latvijas "garīgo karti", kas Baznīcu naktī uzplaukst visā savā daudzveidībā. Raidījumā Pāri mums pašiem viesi: viena no Baznīcu nakts organizatorēm Sintija Jozēna, kā arī divi pārstāvji no Budbergas Svētā Pāvila evaņģēliski luteriskās draudzes - Artis Červinskis Jurgita Červinska. Tieši Budbergas baznīca Bauskas novadā, Brunavas pagastā šogad tika izvēlēta par Baznīcu nakts un arī Atvērto baznīcu dienas centrālo norises vietu. Taču, ja mēs ielūkotos Baznīcu nakts kartē, tad ieraudzītu, ka pa visu Latviju, visos novados gandrīz 200 baznīcas un draudzes vēra savas durvis, lai uzņemtu ikvienu interesentu.Imanta Ziedoņa dzimšanas dienā ielūkojamies viņa dienasgrāmatās
Raidījumā Pāri mums pašiem viesojas dzejniece Iveta Šimkus un publicists Arnis Šablovskis. Mēs satiekamies maija pirmajā svētdienā. Rīt, 4. maijā, svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkus …
Notas del episodio
Raidījumā Pāri mums pašiem viesojas dzejniece Iveta Šimkus un publicists Arnis Šablovskis. Mēs satiekamies maija pirmajā svētdienā. Rīt, 4. maijā, svinēsim Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas svētkus. Bet 3. maijs vēl pirmssvētku noskaņās ir Imanta Ziedoņa, gribētos sacīt, Lielās patiesības meklētāja dzimšanas diena. "Latvija ir brīnumskaista zeme, bet skaistajam ir jāpalīdz parādīties." Tā Imants Ziedonis savulaik ir sacījis, un viņš ir bijis arī to deputātu vidū, kuri 1990. gada 4. maijā balsoja par Latvijas neatkarības atgūšanu. Bet ar savu dzejnieka balsi viņš par to bija iestājies vienmēr. Protams, mēs varam tikai minēt, ko viņš mums būtu sacījis vai atklājis dzejā apstākļos, kuros šodien dzīvojam. Bet tā patiesības meklēšana, tā skaitīšana, kamēr nonācu pie Viena ir aktuāla jebkurā laikā, un tā ir jāveic katram pašam, lai varētu pie šī Viena, ko Imants Ziedonis rakstīja ar lielo burtu, arī nonākt. Viņa garīgās dzejas izlase "Es skaitīju un nonācu pie Viena" varētu būt ceļvedis ikvienam meklētājam. Bet Arni, tev tā ir īpaša izredzētība iepazīt Ziedoni gan viņa domas, gan dzīvi un vēl no daudz dziļākiem avotiem, kas vienlaikus ir gan privilēģija, gan arī liela atbildība. Un te es runāju par viņa dienasgrāmatām, kas vēl nav izdotas, bet kuras tev ir iespēja lasīt. Jādomā, ka viņa tajās izteiktie vārdi atklāj mums vēl arī citi Imantu, parāda varbūt ne to publisko Imantu.Dieva vārds: senatnē pret to bija liela bijība, šodien to uztveram vieglāk
Saruna par Dieva vārdu. Kāpēc senatnē cilvēkiem bija tik liela bijība, pat bailes nosaukt Dievu vārdā un kāpēc mēs šodien uztveram to tik viegli un pat mēdzam piesaukt Dievu vietā un nevietā? Kā varam lasīt …
Notas del episodio
Saruna par Dieva vārdu. Kāpēc senatnē cilvēkiem bija tik liela bijība, pat bailes nosaukt Dievu vārdā un kāpēc mēs šodien uztveram to tik viegli un pat mēdzam piesaukt Dievu vietā un nevietā? Kā varam lasīt Vecajā Derībā, Dievs sevi ir atklājis tautai dažādos vārdos un ir bijis pat viens vārds, kuru cilvēki bijības dēļ vispār ir baidījušies izrunāt. Kas tas bija par vārdu, kā Dievs sevi dēvēja? Viņš pats arī atklāj to. Raidījuma viesi ir Rīgas Reformātu Bībeles draudzes mācītājs Alvis Sauka un draudzes vecākais Egils Šmagris.Svarīgie lēmumi mūsu dzīvē: kā izvēlēties un nenožēlot?
Katra nopietna izvēle, ko izdarām mūsu dzīvē, var pilnībā izmainīt virzienu, un tieši nopietnās, svarīgās izvēles mums dažkārt nākas arī nožēlot. Ko Svētie raksti saka par izvēlēm, par lēmumiem, vai tiek doti …
Notas del episodio
Katra nopietna izvēle, ko izdarām mūsu dzīvē, var pilnībā izmainīt virzienu, un tieši nopietnās, svarīgās izvēles mums dažkārt nākas arī nožēlot. Ko Svētie raksti saka par izvēlēm, par lēmumiem, vai tiek doti padomi, kādā veidā izvēles izdarīt, kā pieņemt lēmumus, lai pēc tam nenāktos tos nožēlot? Gribot negribot kā pirmais piemērs no Svētajiem rakstiem nāk prātā Ievas un Ādama situācija dārzā. Vai ar Ievu tika manipulēts, tāpēc viņa izdarīja nepareizu izvēli? Raidījuma viesi ir Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Rinalds Grants un Katlakalna Evaņģēliski luteriskās draudzes mācītājs Andris Krauliņš.Baltā svētdiena: ticības, žēlsirdības un Kristus augšāmcelšanās svinību turpinājums
Pirmā svētdiena pēc Lieldienām tiek dēvēta par balto svētdienu, jo senatnē bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, turpināja staigāt baltajās kristību drānās. Šajā svētdienā sveicam arī visus …
Notas del episodio
Pirmā svētdiena pēc Lieldienām tiek dēvēta par balto svētdienu, jo senatnē bija ierasts, ka tie, kas Lieldienu naktī bija kristīti, turpināja staigāt baltajās kristību drānās. Šajā svētdienā sveicam arī visus pareizticīgos brāļus un māsas, kas ir tikko nosvinējuši un turpina svinēt Kristus augšāmcelšanās svētkus, bet šī ir arī Dieva žēlsirdības svētdiena, kurā mēs turpinām svinēt Dieva žēlsirdības svētkus. Mūsu raidījuma viesi ir bīskaps un Svētās Marijas Magdalēnas draudzes prāvests Andris Kravalis un teoloģijas doktors no Šveices, no Lugāno Universitātes, priesteris Andris Marija Jerumanis.Dvēsele turpina dzīvot arī pēc mūsu aiziešanas. Tikai citādāk
"Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!" Šie ir vārdi, ar kuriem arī mēs šo raidījumu gribējām turpināt. Šī vēsts atskan visā pasaulē. Jā, mēs to esam dzirdējuši daudzas reizes dažādos kontekstos un …
Notas del episodio
"Kristus ir augšāmcēlies! Patiesi augšāmcēlies!" Šie ir vārdi, ar kuriem arī mēs šo raidījumu gribējām turpināt. Šī vēsts atskan visā pasaulē. Jā, mēs to esam dzirdējuši daudzas reizes dažādos kontekstos un katru gadu, un, protams, ka šie vārdi skan skaisti, tos mēs sakām viens otram. Un piekritīsiet, ka kaut kur dziļi sirdī tomēr arī mūsos mājo šī sajūta, ka tas vienkārši nav iespējams, ka kādā brīdī mēs beigtu eksistēt, ka mēs vienkārši tā pēkšņi vairs nebūtu. Tā ir neaptverama doma, un visa mūsu būtība īstenībā tai pretojās. Un arī visādu pierādījumu ir pietiekoši daudz. Ir cilvēku liecības tam, ka dzīve turpinās arī pēc aiziešanas. Mūsu apziņa nebeidzas, mūsu dvēsele turpina dzīvot, tikai citādāk. Bet, ja citādāk, tad kur un kā? Par to runājam raidījumā. Meklējam atbildes, jo jau kopš senatnes ir cilvēki meklējuši atbildes uz šo jautājumu, izvirzījuši dažādas teorijas. Iespējams, ka, ielūkojoties arī šajos meklējumos, mēs varēsim labāk saprast, ko cilvēcei ir atnesis Kristus. Raidījuma viesis ir Salaspils un Ogres katoļu draudzes prāvests priesteris Ilmārs Tolstovs.
Aquí están los 40 episodios más recientes de 377. Los anteriores están en el feed del podcast.
Podcasts similares
Más podcasts de Religión y espiritualidad
¿Es tu podcast?
Confírmalo con una entrada en tu feed: aquí recibes un código, lo añades como podcast:txt en el canal de tu feed y nosotros lo comprobamos. Después tu podcast aparecerá como «verificado» en SoundNode.