Šīs dienas acīm
NuevoRusifikācija. Tās pirmais posms Krievijas impērijas laikā Latvijas teritorijā
- Episodios
- 499
- Se publica
- cada semana
- Último episodio
- 8 Nov 2026
Sobre el podcast
Pagātnes notikumi nosaka mūsu šodienu, bet šodienas pasaules uztvere maina skatījumu uz pagātni. Atgādināt būtiskās likumsakarības un grozīt iesīkstējušus aizspriedumus, atklāt senāku un nesenāku vēsturi gan pētnieka distancētajā skatījumā, gan notikumu aculiecinieka pieredzes tiešumā - to savās sarunās un stāstījumos cenšas veikt raidījuma autors Eduards Liniņš.
Episodios 499
Rusifikācija. Tās pirmais posms Krievijas impērijas laikā Latvijas teritorijā
Rusifikācija - tas ir fenomens, ar kuru Latvija ir saskārusies apmēram pārsimts gadu savas vēstures gaitā, un tās ietekme un sekas mūsu valstī un sabiedrībā ir klātesošas joprojām. Tāpēc raidījumā Šīs dienas …
Notas del episodio
Rusifikācija - tas ir fenomens, ar kuru Latvija ir saskārusies apmēram pārsimts gadu savas vēstures gaitā, un tās ietekme un sekas mūsu valstī un sabiedrībā ir klātesošas joprojām. Tāpēc raidījumā Šīs dienas acīm pieskaramies šim tematam. Šoreiz saruna par rusifikācijas pirmo etapu, proti, par Krievijas impērijas laiku. Analizē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents un Latvijas Nacionālās bibliotēkas vadošais pētnieks Mārtiņš Mintaurs. Rusifikācijas pirmais posms Latvijā sākās 19. gadsimta otrajā pusē. Specifiska situācija ir un ātrāka diezgan brutālas rusifikācijas iestāšanās notiek Latgalē, kur tās ir poļu sacelšanās sekas. Var teikt, ka tā īsti jau ar 19. gadsimta 70. gadiem tur sākas rusifikācija. Pārējā Latvijā, ko toreiz dēvē reizēm par Baltiju nu, tātad tā ir Vidzemes guberņas latviešu daļa un Kurzemes guberņā, rusifikācija sākas apmēram 15 gadus vēlāk. Tātad 19. gadsimta 80. gadu vidus, otrā puse. Līdzīgi procesi notiek arī igauņu zemēs tajā laikā. Vispirms skaidrojums, kādi ir vispārējie procesi Eiropā, kas nosaka to, ka Krievijas impērijā aktualizējas jautājums, kādā valodā ļaudis sarunājas, respektīvi, cara pavalstnieki? Un kā tas attiecas uz šīs lielās impērijas raksturu un funkcionēšanu?Spiegu trilleris "Tumšā robeža". Andrejs Ēķis iepazīstina ar savu jauno filmu
Uz ekrāniem iznāk jauna filma ar vēsturisku sižetu, tās nosaukums "Tumšā robeža" un filmas režisors Andrejs Ēķis viesojas raidījumā Šīs dienas acīm. Filma ir spiegu trilleris, tā to definē pats režisors, un tas …
Notas del episodio
Uz ekrāniem iznāk jauna filma ar vēsturisku sižetu, tās nosaukums "Tumšā robeža" un filmas režisors Andrejs Ēķis viesojas raidījumā Šīs dienas acīm. Filma ir spiegu trilleris, tā to definē pats režisors, un tas ir žanrs, kas Latvijā nav īpaši kopts. Sižeta risināšanās vieta ir Latvijas austrumu pierobežā, laiks - 1938. gads, un notikumu epicentrā ir Latvijas pretizlūkošanas dienesta virsnieks, uzvārdā Baltais, kuru filmā visai pārliecinoši atveido Jēkabs Reinis. Skaidrs, ka runa ir par toreizējās Padomju Savienības graujošo darbību Latvijas teritorijā, tai skaitā par iefiltrēšanos cauri robežai.Jānis Kažociņš: 2001. gada 11. septembris - viena no lielākajām traģēdijām ASV vēsturē
2001. gada 11. septembris - diena, kad notika līdz tam nepieredzēts un praktiski visai pasaulei absolūti šokējošs un negaidīts terorakts Savienotajās Valstīs. Tika nolaupītas četras pasažieru lidmašīnas, trīs …
Notas del episodio
2001. gada 11. septembris - diena, kad notika līdz tam nepieredzēts un praktiski visai pasaulei absolūti šokējošs un negaidīts terorakts Savienotajās Valstīs. Tika nolaupītas četras pasažieru lidmašīnas, trīs no tām ietriecās trīs ļoti nozīmīgās ēkās, kopējais upuru skaits tiek lēsts apmēram 3000 cilvēku. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Ģeopolitikas pētījumu centra vecāko pētnieku Jāni Kažociņu. Toreiz, 2001. gada 11. septembrī, tu vēl biji Britu bruņoto spēku personālsastāvā brigādes ģenerāļa dienesta pakāpē. Kur tu biji un ko tu atceries par 2001. gada 11. septembri? Jānis Kažociņš: Pirms es atbildu, gribētu pieminēt, ka gandrīz līdzīgā veidā man ir atmiņā palikusi tā diena, kad 1963. gadā es dzirdēju par prezidenta Kenedija nošaušanu. Es zinu precīzi, kur es biju un kā mēs tajā laikā reaģējām. Tad arī šķita, ka kaut kas monumentāls noticis. 2001. gadā mans darbs bija palīdzēt Slovākijas bruņotajiem spēkiem iekļūt NATO. Es biju Slovākijas bruņoto spēku komandiera britu militārais padomnieks. Es biju iesaistīts visās nopietnākās sarunās. (..) Tā bija pēcpusdiena, kaut ar uzbrukums notika Ņujorkā no rīta. Mums bija sanāksme pie bruņoto spēku komandiera, kur bija arī atvaļināts ASV divu zvaigžņu ģenerālmajors kā padomnieks, bija vairāki instruktori seržantu, virsseržantu līmenī. Pēkšņi kāds ienāca sanāksmes zālē un teica: "Kaut kas dramatisks notiek." Blakus telpā bija CNN, un mēs gājām tur. Es noskatījos, kā pirmais trieciens notika. Tad mēs redzējām otro triecienu tiešraidē. Vari iedomāties, kāda tiem amerikāņiem bija sajūta, īpaši tiem, kas bija dienējuši bruņotajos spēkos. Man savilkās rokas dūrēs, pilnīgi nespējīgs jebko ietekmēt un redzi ka notiek viena no vislielākajām traģēdijām, kāda ir bijusi ASV vēsturē.Aprit 35 gadi, kopš ASV atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latviju
2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā …
Notas del episodio
2. septembrī apritēja 35. gadskārta, kopš 1991. gadā Amerikas Savienotās Valstis atjaunoja pilnvērtīgas diplomātiskās attiecības ar Latvijas Republiku, tādējādi atzīstot to par 1918. gadā dibinātā suverēnā Latvijas valstiskuma turpinātāju. Tolaik diplomātiskās attiecības ar Baltijas valstīm nodibināja vai atjaunoja ļoti daudzas pasaules valstis. Tomēr prezidenta Džordža Buša vecākā administrācijas lēmumam šai ziņā bija īpašs svars, un tas tika uzlūkots kā šī procesa vainagojums. Kā zināms, Savienotās Valstis nekad neatzina Latvijas, Lietuvas un Igaunijas inkorporāciju Padomju Savienībā un baltiešu pārstāvniecības Amerikā arī aukstā kara periodā saglabāja pilnvērtīgu diplomātisko statusu. Tomēr to pārtapšana par pilnvērtīgām neatkarību atjaunojušo Baltijas valstu diplomātiskajām misijām bija pakāpenisks process, kas bija daļa no neatkarības atjaunošanas ceļa. Raidījumā Šīs dienas acīm fragmenti no sarunām ar diviem nu jau mūžībā aizgājušajiem tā laika Latvijas ārlietu sfēras darbiniekiem, kuri tolaik bija aktīvi šī procesa dalībnieki. Vispirms fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Amerikas Savienotajās Valstīs, vēlāko Latvijas institūta vadītāju un vairāku sasaukumu Saeimas deputātu Ojāru Ēriku Kalniņu. Tam seko fragmenti no sarunas ar kādreizējo Latvijas Republikas Augstākās padomes un Latvijas Republikas Saeimas deputātu, ārlietu ministrs laikā no 1992. gada novembra līdz 1994. gada jūnijam Georgu Andrejevu.Rīga pirms Rīgas: kas šajā vietā bija pirms pilsētas?
Šogad mūsu valsts galvaspilsēta Rīga svin jau 825 gadadienu kopš savas dibināšanas. Vairāki nākamie raidījumi būs veltīti Rīgas vēsturei. Šajā reizē vēlamies pieskarties tam, kas šeit, Daugavas grīvā, un arī …
Notas del episodio
Šogad mūsu valsts galvaspilsēta Rīga svin jau 825 gadadienu kopš savas dibināšanas. Vairāki nākamie raidījumi būs veltīti Rīgas vēsturei. Šajā reizē vēlamies pieskarties tam, kas šeit, Daugavas grīvā, un arī plašākā reģionā bija pirms Rīgas un kāpēc varbūt Rīga radās tad, kad tā radās un tieši šeit. Sarunu biedrs studijā ir vēsturnieks, arheologs, akadēmiķis, Turaidas muzejrezervāta vēsturnieks Guntis Zemītis.Uldis Cērps: 1991. gada augusta puča laikā mums bija plāns un līderība
Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības …
Notas del episodio
Pirms 35 gadiem Latvijā un daudzviet citur tobrīd vēl Padomju savienībā risinājās dramatiski notikumi, proti, notika valsts apvērsuma – puča – mēģinājums, kas faktiski pielika punktu Padomju savienības pastāvēšanai un arī finišēja Latvijas neatkarības atjaunošanas procesu. Šie 1991. gada notikumi nozīmīgi saistījās arī ar Latvijas Radio darbību. Latvijas Radio tolaik, laikmetā pirms tīmekļa, pirms mobilajiem sakariem, bija faktiski vienīgais operatīvais saziņas kanāls, pa kuru Atmodas piekritēji, neatkarības kustības dalībnieki, varēja sazināties, saņemt informāciju. Skaidrs, ka pret Latvijas Radio tika vērsta arī šo pučistu spēku darbība. 1991. gadā naktī no 19. uz 20. augustu Latvijas Radio ēka Doma laukumā tika ieņemta, raidīšana no šejienes pārtraukta, taču burtiski minūti vēlāk ēteram pieslēdzās slepeni izveidota raidstacija Salaspilī, no kurienes radio signāls tika vispirms pa "Latvenergo" tīklu struktūru nogādāts Valmierā un no turienes izplatīts pa vairākiem punktiem Latvijā. Tātad Latvijas Radio turpināja raidīt. Šajā komandā darbojās ļoti ierobežots cilvēku skaits. Ļoti maz bija tādu, kuri to zināja, burtiski uz pirkstiem skaitāmi cilvēki. Centrālā figūra bija toreiz skaņu inženieris Aigars Semēvics, vēlāk Latvijas Radio ģenerāldirektors, kā diktors strādāja Dzintris Kolāts – vēl viens vēlākais Latvijas Radio ģenerāldirektors, Sergejs Kruks, kurš strādāja ar saturu krievu valodā. Vēl pāris skaņu tehniķu cilvēki – Andris Ūze un Aivars Štengels, un arīdzan jauns cilvēks, kura atbildības lauciņš bija gatavot informāciju par Latvijā notiekošo angļu valodā – Uldis Cērps, šobrīd viņš ir viens no prominentākajiem finanšu sfēras darbiniekiem. Ar Uldi Cērpu tiekamies uz sarunu raidījumā "Šīs dienas acīm".Berlīnes mūris: Aprit 65 gadi kopš dienas, kad sadalīja pilsētu
1961. gada 13. augusts ir datums, kad toreizējās Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskās republikas) valdība slēdz satiksmi ar Rietumberlīni, kuru kontrolē Otrajā pasaules karā uzvarējušo rietumvalstu militārie …
Notas del episodio
1961. gada 13. augusts ir datums, kad toreizējās Austrumvācijas (Vācijas Demokrātiskās republikas) valdība slēdz satiksmi ar Rietumberlīni, kuru kontrolē Otrajā pasaules karā uzvarējušo rietumvalstu militārie spēki. Līdz ar šo datumu sākam, tā sauktā, Berlīnes mūra vēstures skaitīšanu. Par to, kas bija Berlīnes mūris, kā tas tapa, kā tas pastāvēja un kā tas beidzās, šodienas saruna ar vēsturnieku profesoru Antoniju Zundu.Rīgas tapšanu Daugavas grīvā noteica ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma
Šogad aprit jau 825. gadskārta, kopš dibināta Rīga - mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas tapšana pašā 13. gadsimta rītausmā iezīmēja fundamentālu pavērsienu mūsu dzimtenes vēstures gaitā - aizvēstures un seno …
Notas del episodio
Šogad aprit jau 825. gadskārta, kopš dibināta Rīga - mūsu valsts galvaspilsēta. Rīgas tapšana pašā 13. gadsimta rītausmā iezīmēja fundamentālu pavērsienu mūsu dzimtenes vēstures gaitā - aizvēstures un seno laiku beigas un iekļaušanos viduslaiku Eiropas vēstures procesā. Pilnvērtīgu pilsētu parādīšanās bija viens no šī pavērsiena iezīmīgākajiem fenomeniem. Savukārt to, ka Rīga tapa tieši šeit, Daugavas grīvā, noteica Daugavas ūdensceļa kā nozīmīgas tirdzniecības maģistrāles loma. Šai tēmai savulaik pievērsos raidījumu ciklā "Nauda laiku lokos" sarunās ar nu jau mūžībā aizgājušo vēsturnieci un numismāti Tatjanu Bergu un vēsturnieku un arheologu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Andri Šnē. Šo sarunu fragmenti skan raidījumā.Marģers Vestermanis. In Memoriam. Saruna par Latvijas ebreju kopienas vēsturi. 1. daļa
30. jūlijs atnesa sēru vēsti – mūžībā devies Marģers Vestermanis, vēsturnieks, pasniedzējs, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, arī viens no nedaudzajiem holokaustu pārdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem. Zaudējis …
Notas del episodio
30. jūlijs atnesa sēru vēsti – mūžībā devies Marģers Vestermanis, vēsturnieks, pasniedzējs, muzeja "Ebreji Latvijā" dibinātājs, arī viens no nedaudzajiem holokaustu pārdzīvojušajiem Latvijas ebrejiem. Zaudējis šausminošajā genocīdā visus tuvākos cilvēkus un savu kopienu, Marģers Vestermanis atlikušo mūžu veltīja holokausta pētniecībai, kas padomju totalitārisma periodā nebija vienkārša izvēle, jo šī tēma, kaut arī nebija kategoriski aizliegta, tomēr tika uzlūkota par nevēlamu, pakļauta pastāvīgai cenzūrai un manipulācijām. Pēdējā trešdaļgadsimtā pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Marģers Vestermanis varēja pilnvērtīgi pievērsties savai mūža misijai, pētot, virzot atmiņas saglabāšanas un uzturēšanas procesus, skaidrojot un popularizējot. Viņa mūža darbu vainagoja grāmata "Cilvēcība tomēr nebija mirusi: ebreju glābšana nacistu okupētajā Latvijā", kas līdz ar autora simto jubileju iznāca pagājušajā gadā. Aizvadītajos gados Marģers Vestermanis vairākkārt bijis raidījuma Šīs dienas acīm viesis. Dažus no tiem tuvākajā laikā piedāvājam jūsu uzmanībai. 2011. gadā tapa divi raidījumi, kas bija veltīti Latvijas ebreju kopienas vēsturei. Šoreiz tā sarunas daļa klausieties to sarunas daļu, kurā pievērsāmies Latvijas ebreju situācijai starpkaru periodā neatkarīgajā Latvijā un kopienas bojāejai holokaustā.Holokausts: ebreju nometņu vietas Latvijā. Stāsta Iļja Ļenskis
Pirms 85 gadiem, 1941. gada vasarā, Latvijā sākās traģiskākā epizode tās moderno laiku vēsturē, proti, holokausts, kuru īstenoja nacistu okupācijas vara pret sākotnēji Latvijas, bet vēlāk arī no citurienes …
Notas del episodio
Pirms 85 gadiem, 1941. gada vasarā, Latvijā sākās traģiskākā epizode tās moderno laiku vēsturē, proti, holokausts, kuru īstenoja nacistu okupācijas vara pret sākotnēji Latvijas, bet vēlāk arī no citurienes Eiropā šurp atvestajiem ebreju tautības iedzīvotājiem. Raidījuma šodienas temats veltīts tām vietām Latvijā, kur tika turēti gan holokausta pirmajā, asiņainākajā fāzē pasaudzētie Latvijas ebreji, gan tie, kuri tika šurp atvesti no citām vietām Eiropā. Stāsta muzeja "Ebreji Latvijā" vadītājs Iļja Ļenskis. Pirmām kārtām ir jāiezīmē tādas galvenās šī procesa likumsakarība. No vienas puses, okupētās Padomju Savienības teritorijas kļūst par tādu bezprecedenta holokausta intensitātes zonu, pat salīdzinot ar okupēto Austrumeiropu, ar okupēto Polijas teritoriju. Tur tomēr tam nav tāda tempa un tādu industriālu mērogu tobrīd vēl, kā tas notiek okupētajā Padomju Savienības daļā un arī Padomju Savienības anektētajās Baltijas valstīs. Cik var noprast, tad faktiski tas process ir tobrīd zināmā mērā vēl tāds "improvizācijas process" no nacistu varas puses. Pie kam šeit, Baltijā un Latvijā, saduras varbūt divas konceptuālas pieejas: viena pieeja, ka ebreji ir iznīcināmi principā un jo ātrāk, jo labāk. Otra pieeja, ka tomēr vajadzētu izmantot viņu darbaspēku. Un turpat notiek zināmas diskusijas un birokrātiskās stumdīšanās un savas varas apliecināšana, kur vienā pusē kategoriskas un ātras iznīcināšanas pieeju pārstāv pamatā policijas un drošības spēku iestādes, tātad galvenais SS un policijas spēku komandieris Ostlandē Fridrihs Jekelns. Otrā pusē ir vācu civila pārvalde, kas ir pakļauta Rozenberga ministrijai, tātad Austrumzemju ministrijai - hierarhiskā Ostlandes struktūra, kā arī Rīgas īpašais pārvaldes apgabals.Baltijas valstu diplomātiem starptautiski nelabvēlīgā realitāte Otrajā pasaules karā
Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un padomju - vācu kara sākums 1941. gada jūnijā fundamentāli mainīja globālo ģeopolitisko ainavu. Lielbritānija, kas līdz tam praktiski viena bija cīnījusies pret nacistu …
Notas del episodio
Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai un padomju - vācu kara sākums 1941. gada jūnijā fundamentāli mainīja globālo ģeopolitisko ainavu. Lielbritānija, kas līdz tam praktiski viena bija cīnījusies pret nacistu reihu, tagad kļuva par staļiniskās Padomju Savienības sabiedroto. 1941. gada decembrī, kad pēc Japānas impērijas uzbrukuma amerikāņu jūras spēku bāzei Perlharborā Havaju salās, karā iesaistījās arī Savienotās Valstis, tās pievienojās britu un padomju aliansei. Šī jaunā starptautiskā realitāte bija principiāli citāda - daudz nelabvēlīgāka tiem Baltijas valstu diplomātiem, kuri turpināja pārstāvēt savas de jure suverēnās valstis Londonā, Vašingtonā un vairākās citās galvaspilsētās. Reālpolitiskie apsvērumi attiecībās ar nozīmīgu sabiedroto padarīja Rietumu demokrātiju valdības daudz dzirdīgākas pret Maskavas prasībām atzīt par likumīgu Baltijas valstu aneksiju 1940. gadā. Padomju Savienības centieni panākt izšķirošu izrāvienu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā pastiprinājās pirms trīs vadošo antihitleriskās koalīcijas valstu vadītāju tikšanās, kas 1943. gada novembra un decembra mijā notika Irānas galvaspilsētā Teherānā. Svarīgākais notikums Teherānas konferences sagatavošanas posmā bija koalīcijas valstu ārlietu ministru konference Maskavā 1943. gada oktobrī un novembrī. Tūdaļ jāsaka, ka Padomju Savienībai tur neizdevās panākt kādu fundamentālu lūzumu Baltijas valstu aneksijas atzīšanas jautājumā, lai gan, spriežot pēc baumām, kas tolaik klīda diplomātiskajās aprindās, Staļins esot bijis tuvu šī mērķa sasniegšanai. Stāsta vēsturnieki - Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošais pētnieks Ainārs Lerhis, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis un Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta direktors Uldis Neiburgs.ASV Neatkarības deklarācija - būtisks dokuments pasaules valststiesiskajai jomai
Nule kā Savienotajās Valstīs un zināmā mērā visā pasaulē atzīmēja apaļu jubileju, proti, 250. gadskārtu kopš Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tātad 1776. gada 4. jūlijs, kad Savienoto …
Notas del episodio
Nule kā Savienotajās Valstīs un zināmā mērā visā pasaulē atzīmēja apaļu jubileju, proti, 250. gadskārtu kopš Savienoto Valstu Neatkarības deklarācijas pieņemšanas. Tātad 1776. gada 4. jūlijs, kad Savienoto Valstu tobrīd koloniju, šobrīd mēs tās pazīstam jau kā pavalstis, pārstāvji pieņēma šo savai vēsturei ļoti nozīmīgo dokumentu, kas tiek uzskatīts par Amerikas Savienoto Valstu vēstures aizsākumu. Tas ir arī ļoti nozīmīgs teksts pasaules valststiesiskajai, cilvēktiesību un vispār tiesiskās domas jomai. Par to arī saruna raidījumā Šīs dienas acīm. Stāsta Augstākās tiesas senators Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes asociētais profesors Jānis Pleps. Šajā reizē nerunāsim par to politisko un militāri politisko kontekstu, jo tajā brīdī jau notiek karadarbība starp Britu impērijas spēkiem Ziemeļamerikā un koloniju spēkiem, un nebūt vēl nav skaidrs, kā tas viss varētu beigties. Britu karalis ir pasludinājis tai brīdī, ka deklarācijas pieņēmēji ir dumpinieki, valsts un monarha nodevēji un viņu rīcība pelna nāvi. No politiskā viedokļa un arī no tā laika valsts tiesisko priekšstatu viedokļa tā ir diezgan izteikta anomālija, ja tā varētu teikt. Revolūcija. Jo līdz tam tomēr pamatprincips ir, ka monarhs ir kā valsts suverenitātes nesējs un subjekts. No otras puses, jāsaka, ne jau tukšā vietā rodas šīs idejas. Saknes ir tajā pašā laikmetā. Tāpēc vispirms par to, kur smeļas iedvesmu "tēvi dibinātāji"? Uzreiz jāsaka, ka briti jau paši lielā mērā ar savu 17. gadsimta vēsturi un savu 17. gadsimta valststiesisko domu ir šo izauklējuši.Jau no pirmajām Otrā pasaules kara dienām Latvijā sākās arī holokausts
1941. gada 22. jūnijā Nacistiskā Vacija uzsaka karadarību pret Padomju Savienību. Jau no pirmajām kara dienām kara darbība risinājās arī Latvijas teritorijā. Un no pirmajām kara dienām Latvijā sākās arī …
Notas del episodio
1941. gada 22. jūnijā Nacistiskā Vacija uzsaka karadarību pret Padomju Savienību. Jau no pirmajām kara dienām kara darbība risinājās arī Latvijas teritorijā. Un no pirmajām kara dienām Latvijā sākās arī process, ko dēvē par holokaustu - ebreju kopienas metodiska iznīcināšana. Raidījumā stāsta vēsturnieki Marģeris Vestermanis un Artūrs Žvinklis.Latvija pirms 85 gadiem – vācu okupācijas varā
Raidījumā pievēršamies notikumiem, kuri mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem. 1941. gada vasarā līdz ar padomju–vācu kara sākumu mūsu dzimtene nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas rokās …
Notas del episodio
Raidījumā pievēršamies notikumiem, kuri mūsu dzimtenē risinājās pirms 85 gadiem. 1941. gada vasarā līdz ar padomju–vācu kara sākumu mūsu dzimtene nonāca jauna, totalitāra okupanta – nacistiskās Vācijas rokās. Rīdziniekiem, kuri 1941. gada 1. jūlijā sagaidīja pilsētā ienākošās Vērmahta kolonnas ar ziediem un smaidiem, varēja būt dažādi motīvi. Daudzi ziņkārīgie vēlējās vienkārši savām acīm redzēt armiju, kurai tobrīd, kā šķita, nav līdzvērtīgu pretinieku nedz rietumos, nedz austrumos. Citiem vācu spēku ierašanās patiesi šķita atbrīvošana. Nedēļu iepriekš 14. jūnijā masveida deportācijas rezultātā no dzimtās zemes bija aizrauti tūkstoši ģimeņu, un daudziem citiem bija pamats baiļoties, ka viņus var gaidīt līdzīgs liktenis. Tikai retais nojauta, ka cerībām uz Latvijas valstiskuma atjaunošanu un pilnvērtīgu latviešu nācijas pastāvēšanu Vācu reiha paspārnē īsti nav pamata. Tobrīd Berlīnē drīzāk cilāja plānus par Baltijas jūras austrumu krasta zemēm kā vācu nācijas dzīvestelpu, kur no vietējiem drīkstēs palikt tikai tie, kas atbilst nacistu ideoloģijas noteiktajiem rases pilnvērtības kritērijiem, un tātad ir piemēroti asimilācijai. Stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieks Kārlis Kangeris. Tomēr daudziem Latvijas iedzīvotājiem vācu okupācijas vara nozīmēja zināmu dzīves normalizāciju, salīdzinot ar intensīvo sovjetizācijas procesu padomju okupācijas gadā. Vācu varas iestādes drīz vien arī saprata, ka ērtāk ir uzturēt autonomu pārvaldības aparātu vietējo iedzīvotāju sociālo un administratīvo lietu kārtošanai. Radās tā sauktā Latviešu zemes pašpārvalde, kuru veidoja ģenerāldirektorāti, kas darbojās stingri Vācijas civilās administrācijas vadībā. Arī Vācijas varasiestāžu ekonomiskās politikas sākotnējā koncepcija piedzīvoja dažas korekcijas. Par to stāsta vēsturnieks, Latvijas Okupācijas muzeja pētnieks Edvīns Evarts. Atsevišķs stāsts ir latviešu iesaiste vācu varas izveidotajās militārajās un policijas vienībās. Padomju–vācu kara sākumā vairāki tūkstoši latviešu uzsāka bruņotu cīņu pret padomju varu un bēgošo Sarkano armiju. Latvijas jaunajiem saimniekiem nācās izlemt, ko iesākt ar šiem bruņotajiem vīriem. Par to vēsturnieks, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins.Traģiskais 1941. gads Latvijās vēsturē: varu maiņas un padomju - vācu karš
Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību …
Notas del episodio
Raidījumā atgriežamies 85 gadus senā pagātnē, proti, 1941. gada jūnijā, kad mūsu dzimtene piedzīvoja vienu no traģiskākajiem posmiem savā vēsturē. Gadu iepriekš laupījis Baltijas valstīm neatkarību, staļiniskais padomju režīms bija īstenojis strauju un nesaudzīgu sovjetizāciju, kuras daļa bija masveidīga īpašumu un kapitāla konfiskācija. Pārmaiņu rezultātā notika straujš naudas pirktspējas kritums, tātad atlikušo ietaupījumu vērtības zudums, un arī pastāvīgais padomju dzīves realitātes pavadonis - patēriņa preču deficīts. Jau ar pirmajām okupācijas dienām sākās represijas, kas kulminēja masu deportācijā 1941. gada 14. jūnijā. Latvijas cilvēki vēl nebija attapušies no deportācijas radītā šoka, kad 22. jūnijā viņu dzīvē ielauzās jauns bieds - padomju - vācu karš. Divi totalitārie režīmi, nepilnus pāris gadus iepriekš draudzīgi sadalījuši Eiropas austrumdaļu ietekmes sfērās un sagrābuši tā dēvēto bufervalstu teritorijas, līdz ar to nonāca aci pret aci, un konflikts to starpā bija tikai laika jautājums. Par kara cēloņiem stāsta vēsturnieks, profesors, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Inesis Feldmanis. Kā zināms, kara sākumposms Padomju Savienībai bija grandiozs militārs fiasko. Fronte strauji vēlās uz austrumiem, 1000 un 10000 lieli sarkanarmijas grupējumi nonāca ielenkumā un tika iznīcināti, karavīriem krītot vai padodoties gūstā. Par šīs sagrāves cēloņiem stāsta militārais vēsturnieks, Latvijas Aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. Līdz ar pirmajām kara dienām karadarbība skāra arī Latvijas teritoriju. Visumā vācu ofensīvas laikā Rīgā un visā Latvijā postījumi bija nelieli, arī kaujas darbības rezultātā bojāgājušo civiliedzīvotāju nebija daudz. Tomēr nopietnas dzīvības briesmas draudēja ikvienam, kurš tādu vai citādu iemeslu dēļ šķita nevēlams vai neuzticams vai nu bēgošās iepriekšējās, vai uzbrūkošās jaunās varas kalpiem un pakalpiņiem. Līdz ar kara sākumu Padomju Savienībā uzliesmoja īsta spiegu ķeršanas mānija. Savukārt nacistu režīms vērsās pret visiem, uz kuriem varēja attiecināt definīciju žīdi un komunisti Asiņainas pēdas savas varas pēdējās dienās Latvijā atstāja padomju represīvās iestādes, tai skaitā Rīgas Centrālcietumā bez tiesas nogalinot 99 Latvijas iedzīvotājus. Par to stāsta Ogres Vēstures un mākslas muzeja vēsturniece Inese Dreimane. Par to, ka ikviena cilvēka dzīvība šajās dienās karājās mata galā, liecina arī filoloģes, nacionālās pretestības kustības dalībnieces Valentīnes Lasmanes savulaik stāstītās atmiņas. Varu maiņu Rīgā Valentīne Lasmane sagaidīja kā Latvijas telegrāfa aģentūras līdzstrādniece.1941. gada 14. jūnijs - viena no melnākajām dienām mūsu vēsturē
2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci …
Notas del episodio
2026. gada 14. jūnijā aprit jau 85. gadskārta kopš padomju okupācijas režīma veiktajām masu deportācijām 1941. gadā. Par to saruna ar vēsturnieci Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Sarunas iesākumā par to, kas notika Latvijā līdz šai masu deportācijai. Represīvas akcijas notika jau visu pirmo okupācijas gadu. Cik tās bija plašas? Varbūt liela daļa sabiedrības līdz 1941. gada jūnija izsūtīšanai šī režīma represīvo un nežēlīgo raksturu vēl īsti nebija ievērojusi un atklājusi.Inita Saulīte-Zandere iepazīstina ar apjomīgo krājumu par Jāni Peteru
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīstina …
Notas del episodio
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par kādu nesen iznākušo grāmatu. Tās nosaukums - "Viena mūža grāmata. Jānis Peters - dzejnieks, diplomāts, cilvēks". Apjomīgo grāmatu izdevis apgāds "Aminori". Iepazīstina sastādītāja, apgāda redaktore Inita Saulīte-Zandere. Izdevums savā poligrāfiskajā veidolā īpašs. Tā ir grāmata, kuru nevar īsti paņemt līdzi vilcienā palasīt. Tā ir grāmata, kura būs pamanāma ikvienā grāmatplauktā savu, pirmkārt, fizisko apmēru dēļ. Tā sver vairāk nekā trīs kilogramus un ir 1072 lappuses bieza. Protams, tā arī ir zināma izšķiršanās - veidot šo grāmatu tieši tādu, un domājam, ka tai ir grodi idejiski pamati. Inita Saulīte-Zandere: Tā tapusi lielā mērā ir pēc Jāņa Petera vēlmes, ko viņš mums izteica kādā no sarunām, ka viņš gribētu bišķi greznu un ļoti kulturālu grāmatu. Tā pamazām grāmata tāda izveidojās, jo mēs grāmatas taisījām pa daļām. Ja mēs sākumā būtu zinājušas ar mākslinieci, uz ko tas viss velk, mēs droši vien būtu vēl vairāk nobijušās. Pašās beigās gan bija tā, ka Jelgavas tipogrāfija apjoma dēļ mums noteica dažas specifiskas prasības par lappušu skaitu, tāpēc man nācās mazliet nodarboties ar matemātiku un šo to paņemt ārā, lai tas tehniski viss arī izdodas.Ģenerālism Kārlim Gopperam - 150. Saruna par viņa dzīvi un likteni
2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā …
Notas del episodio
2. aprīlī pagāja 150. gadskārta, kopš nācis pasaulē ģenerālis Kārlis Goppers - viens no ievērojamākajiem starpkaru perioda Latvijas militārajiem darbiniekiem, arī sabiedrisks darbinieks, rakstnieks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par ģenerāli Kārli Gopperu, par viņa likteni, par tā traģisko noslēgumu Baigajā gadā. Stāsta Gopperu dzimtas atvase, Emīla Dārziņa mūzikas skolas pasniedzēja Lelde Paula un Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājs Juris Ciganovs. Sarunas iesākumā par nākamā ģenerāļa dzīves pašiem aizsākumiem. Viņš nāk no Vidzemes, no Plāņiem, mācījies Trikātas draudzes skolā, zemnieku dzimtas pārstāvis, kādi toreiz pirms 150 gadiem ir vairāk nekā 90% latviešu.Iecere pārvietot pieminekļus Kuldīgā raisa diskusijas
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir …
Notas del episodio
Nesen sabiedrības uzmanību piesaistīja situācija Kuldīgā, kur vietējā vara izlēmusi pārkārtot pilsētas parku zonu, bet šai sakarā ir lemts pārvietot pāris padomju laikā uzstādītus pieminekļus. To autore ir kādreizējā kuldīdzniece, nu jau aizsaulē aizgājusī tēlniece Līvija Rezevska. Viens piemineklis ir veltīts 1905. gada cīņu piemiņai, otrs - 1919. gadā vācu landesvēra vienības nogalinātajiem, kā landesvēristi uzskatīja "boļševiku, Stučkas valdības piekritēju piemiņai". Tātad 135 Kuldīgas un apkārtnes iedzīvotāji 1919. gada februārī tur zaudēja dzīvību. Vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes docents Mārtiņš Mintaurs vispirms skaidro notikumus, kam veltīti šie pieminekļi. Par iecerētajām pārmaiņām Kuldīgā diskusija arī Latvijas TV raidījumā "Kultūršoks".1. maijs un 4. maijs - Latvijas valstiskumam svarīgās dienas
Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt …
Notas del episodio
Raidījums Šīs dienas acīm skan starp divām Latvijas valstiskumam svarīgām svētku dienām: piektdien bija 1. maijs, kad atzīmējām Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas 106. gadadienu, savukārt rīt, 4. maijā, atzīmēsim 36. gadskārtu, kopš Augstākā Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu. Raidījumā pieminām abus šos vēsturiskos notikumus. Satversmes sapulces vēlēšanas notika 1920. gada 17. un 18. aprīlī. Uzsākusi savu darbību 1. maijā, Satversmes sapulce deva neatkarīgajai Latvijai tās konstitucionālo ietvaru - Satversmi, kas ir spēkā joprojām. Par Satversmes sapulces vēlēšanām un tajās iesaistītajiem nozīmīgākajiem politiskajiem spēkiem stāsta vēsturnieks, Latvijas Nacionālā arhīva vadošais pētnieks Arturs Žvinklis. Gluži citas vēlēšanas gluži citos apstākļos Latvijā notika 1990. gada 18. martā. Tas, ka šajās vēlēšanās, kas notika vēl saskaņā ar toreizējiem padomju likumiem, pārsvaru guva Latvijas Tautas frontes izvirzītie un tās idejas atbalstošie kandidāti, noteica to, ka šī likumdevēja institūcija pieņēma Latvijas faktiskās suverenitātes atjaunošanai izšķirošo lēmumu. Par priekšvēlēšanu procesu un 4. maija deklarācijas pieņemšanas apstākļiem stāsta toreizējie Augstākās Padomes deputāti - publicists Dainis Īvāns, toreiz Latvijas Tautas frontes priekšsēdētājs, un jurists un politologs, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Tālavs Jundzis.Čornobiļas kodolnelaime 1986. gadā un tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā
1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, bet arī …
Notas del episodio
1986. gada 26. aprīlī Padomju Savienībā notika negaidīts un daudziem arī traģisks notikums, proti, avārija Čornobiļas kodolspēkstacijā. Tam ir ne tikai medicīniskas, ekoloģiskas un ekonomiskas sekas, bet arī visnotaļ un varbūt visnozīmīgāk - tālejošas politiskas sekas. Par to, kas bija Čornobiļas kodolnelaime un kāds bija tās iespaids uz procesiem Padomju Savienībā, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar atvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri. Daina Bleiere: Pirmais, ko es gribētu uzsvērt, ir tas, ka šis ir lielākais kodolenerģētikas incidents vispār pasaules vēsturē un tās paliek joprojām. Otrais lielākais ir Fukušimas atomelektrostacija, un pirms tam pirmais bija "Three Miles" atomelektrostacijas incidents Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču Čornobiļas avārija faktiski ir gan pēc mēroga, gan arī pēc tā, ka tā vienīgā no visām šīm lielajām avārijām izraisīja cilvēku upurus. Un trešais, protams, tas, ka tā bija pēc savām sekām visilglaicīgākā un arī visdārgākā. Nenoliedzami. Lai gan cipari var atšķirties par to, cik tas viss ir izmaksājis un cik vēl izmaksās nākotnē, taču, bez šaubām, neviena cita avārija nevar to pārsniegt.NATO šodien un pagātnē. Analizē Sigita Struberga
Notas del episodio
Nesen apritēja 77. gadskārta, kopš dibināta Ziemeļatlantijas alianse jeb NATO. Un arīdzan nesen - 22 gadi, kopš Latvija ir šīs alianses dalībvalsts. Par to, kas ir NATO šodien un kas tā bija mazliet pagātnē, saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar Latvijas Transatlantiskās organizācijas vadītāju politoloģi Sigitu Strubergu. Šoreiz sarunā atstāsim "ārpus iekavām" NATO dižo pagātni, kad tā bija primāri pretpadomju militārā alianse, domāta, lai turētos pretim padomju ekspansionismam. Tai pretim stāvēja otra, ne mazāk spēcīga alianse, kas bija tā sauktais Varšavas līgums. Tā bija tā bipolārā pasaule toreiz. Bet šodien runājam par to, kas ar NATO ir noticis pēc aukstā kara beigām un kāda šī organizācija ir šajās nu jau arī pagājušajās vairāk nekā trīs desmitgadēs veidojusies, un kādi ir bijuši izaicinājumi tās pastāvēšanai. Sākam ar vispārīgu jautājumu: kas noteica to, ka NATO netika uzskatīts par savu laiku nodzīvojušu un lieku pēc tam, kad beidza pastāvēt Varšavas līgums, kad Padomju Savienība sadalījās un tās galvenā mantiniece Krievija arī tā kā tai brīdī šķita nostājusies uz demokratizācijas ceļa.Latviešu strēlnieku kaujasdarbība no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai
Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai …
Notas del episodio
Turpinām runāt par Pirmā pasaules kara notikumiem un par latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku pirmo kaujas darbību, kas sākas 1915. gada rudenī un par laika posmu apmēram līdz 1916. gada vasarai. Sarunbiedri studijā ir Latvijas Kara muzeja pētnieki, vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis. Jau iepriekšējos raidījumos esam runājuši par to, ka tad, kad Krievijas valdība piekrīt latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, kad tiek izdota Ziemeļrietumu frontes komandiera pavēle, uz kuras pamata tas notiek, tad doma ir strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus, valodas pratējus izmantot attiecīgi izlūkošanai, diversiju operācijām kā tādas īpašo uzdevumu vienības. Kā zināms, vēlāk notiek taktikas nomaiņa strēlnieku sakarā, un viņus sāk izmantot kā regulāras kaujas daļas.Anekdotiskās noveles iedibinātājam latviešu literatūrā Jānim Ezeriņam – 135
9. aprīlī apritēja 135. gadskārta kopš nācis pasaulē rakstnieks Jānis Ezeriņš. Nodzīvojis vien 33 gadus, viņš atstājis ievērojamu literāro mantojumu, sevišķi noveles žanrā, tiekot uzskatīts par anekdotiskās …
Notas del episodio
9. aprīlī apritēja 135. gadskārta kopš nācis pasaulē rakstnieks Jānis Ezeriņš. Nodzīvojis vien 33 gadus, viņš atstājis ievērojamu literāro mantojumu, sevišķi noveles žanrā, tiekot uzskatīts par anekdotiskās noveles iedibinātāju latviešu literatūrā. Piedāvājam skatījumu uz Jāni Ezeriņu un viņa literāro devumu. Vispirms fragmenti no sarunas ar literatūrzinātnieci, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņo fakultātes profesori Ievu Kalniņu un literatūrzinātnieku, Latvijas Universitātes emeritēto profesoru Viesturu Vecgrāvi. Bet turpinājumā fragmenti no sarunas ar rakstnieku, romāna "Meklējot Ezeriņu" (2021) autoru Andri Akmentiņu.Pauls Šīmanis, Voldemārs Kalpiņš un Amanda Aizpuriete - Latvijai nozīmīgas personības
Raidījumā Šīs dienas acīm pieminām dažas Latvijai tuvākā un tālākā pagātnē nozīmīgas personības, kurām šīgada pirmajā pusē atzīmējamas apaļas jubilejas. Pirmais no viņiem - izcilais jurists un politiķis, viens …
Notas del episodio
Raidījumā Šīs dienas acīm pieminām dažas Latvijai tuvākā un tālākā pagātnē nozīmīgas personības, kurām šīgada pirmajā pusē atzīmējamas apaļas jubilejas. Pirmais no viņiem - izcilais jurists un politiķis, viens no pagājušā gadsimta pirmās puses pamanāmākajiem minoritāšu tiesību teorētiķiem ne vien Latvijas, bet arī Eiropas mērogā - Pauls Šīmanis. 17. martā apritēja 150. gadskārta kopš Paula Šīmaņa dzimšanas. Par viņu raidījumā bija saruna ar vēsturnieku, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociēto profesoru Raimondu Cerūzi. Vēl pieminām Voldemāru Kalpiņu. No vienas puses, viņš pieder pie tiem, kuri savulaik atradās PSRS okupētās un anektētās Latvijas varas virsotnē. Laikā no 1959. līdz 1962. gadam Voldemārs Kalpiņš bija toreizējās Latvijas PSR kultūras ministrs, vienlaicīgi ieņemot arī gluži dekoratīvo republikas ārlietu ministra amatu. No otras puses, tieši ar Voldemāra Kalpiņa darbību kultūras ministra vietnieka un pēc tam ministra amatā saistās pēcstaļinisma perioda jeb tā sauktā Hruščova atkušņa liberalizācijas procesi Latvijas kultūras dzīvē. Ne velti Voldemārs Kalpiņš bija viens no tiem, kuri galu galā izrādījās nevēlami padomju režīmam un tika atstumti no nomenklatūras virsotnes. Šodien mēs viņus Latvijas vēsturē pazīstam kā nacionālkomunistus. 19. februārī apritēja 110. gadskārta kopš Voldemāra Kalpiņa dzimšanas. Par viņu savulaik bija saruna ar literatūrzinātnieku Andreju Grāpi. Savukārt 28. martā savu 70. dzimšanas dienu svinētu dzejniece un tulkotāja Amanda Aizpuriete. Diemžēl jau trešo gadu Amandas vairs nav mūsu vidū. Viņa bija viena no spilgtākajām parādībām savā dzejnieku paaudzē. Viņas dzejas krājumi izdoti arī vācu, zviedru, somu, krievu un lietuviešu valodās. Amanda Aizpuriete bija raidījuma Šīs dienas acīm viešņa 2013. gadā, kad sarunas tēma bija krievu dzejnieks un dziesminieks Vladimirs Visockis. Ieklausīsimies Amandas balsī.Leģionāri un viņu piemiņa mūsdienās - tēmas komunikācija publiskajā telpā
Nesen atkal bija 16. marts, kad medijos un tīmekļa vietnēs virmoja jautājums par to, kā būtu pareizi uztvert, vērtēt un pieminēt tos, kuri Otrajā pasaules karā bija iesaistīt Nacistiskās Vācijas bruņotajos …
Notas del episodio
Nesen atkal bija 16. marts, kad medijos un tīmekļa vietnēs virmoja jautājums par to, kā būtu pareizi uztvert, vērtēt un pieminēt tos, kuri Otrajā pasaules karā bija iesaistīt Nacistiskās Vācijas bruņotajos spēkos un visbiežāk tiek apvienoti zem nosaukuma leģionāri. Latvijas okupācijas muzejs šajā sakarā bija sarīkojis diskusiju, kuras centrā bija tēmas komunikācija publiskajā telpā. Raidījumā Šīs dienas acīm muzejā ierakstīta saruna ar diviem šīs diskusijas dalībniekiem - Okupācijas muzeja vēsturniekiem Gintu Apalu un Edvīnu Evartu.Normana Deivisa grāmata "Dieva spēļlaukums: Polijas vēsture". Iepazīstina redaktors
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Normana Deivisa grāmatu "Dieva spēļlaukums: Polijas vēsture". Stāsta izdevuma zinātniskais redaktors - vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes …
Notas del episodio
Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par Normana Deivisa grāmatu "Dieva spēļlaukums: Polijas vēsture". Stāsta izdevuma zinātniskais redaktors - vēsturnieks, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes mācībspēks Edvards Seliška. Normans Deiviss latviešu lasītājiem ir pazīstams autors. Pirms vairākiem gadiem latviski iznāca viņa grāmata "Eiropas vēsture", ļoti apjomīgs arī fiziski izdevums. Normans Deiviss ir ļoti pamanāma figūra ar to, ka viņš mēģina tuvināt vēstures procesu populārai uztverei, ka viņam patīk lietot spilgtas metaforas, raksturojot vēstures procesus. To liecina arī šīs grāmatas nosaukums, kas gan nav viņa oriģināls izgudrojums, bet ir atrasts Polijas vēstures annālēs. Bet nevar noliegt, ka Normans Deiviss tiešām prot izvilkt tādas nozīmīgas vēstures konsekvences, vēstures cēloņsakarības. Fundamentāls darbs. Šobrīd izdota tā pirmā daļa, kas noslēdzas ar 1795. gadu, tā ir trešā Polijas dalīšana. Tātad šī savulaik milzīgā un varenā valsts beidza savu eksistenci. Pirms runāt par pašu apjomīgo pētījumu, Edvards Seliška raksturo Polijas vēstures gaitu līdz šim dramatiskajam lūzumam 18. gadsimta noslēgumā. Normana Deivisa grāmatu “Dieva spēļlaukums. 1. daļa” izdevis apgāds "Jumava".Jāni Streiču pieminot. Fragmenti no sarunām ar režisoru
5. martā uzzinājām sēru vēsti - mūžībā devies Jānis Streičs - kinorežisors, filmu "Mans draugs - nenopietns cilvēks", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Teātris", "Cilvēka bērns" un daudzu citu nozīmīgu kinodarbu …
Notas del episodio
5. martā uzzinājām sēru vēsti - mūžībā devies Jānis Streičs - kinorežisors, filmu "Mans draugs - nenopietns cilvēks", "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", "Teātris", "Cilvēka bērns" un daudzu citu nozīmīgu kinodarbu radītājs, arī rakstnieks, publicists, gleznotājs. Savulaik Jānis Streičs vairākkārt ir viesojies raidījumā Šīs dienas acīm. Pieminot viņu, skan fragmenti šim sarunām.Kur pētnieki rod ziņas par to, kas ar latviešiem ir noticis 20. gadsimta karos
Latvijas Kara muzejs radījis datu bāzi “Latviešu karavīri”. Par pašu datu bāzi plašāks stāsts bija raidījumā Zināmais nezināmajā. Šajā raidījumā saruna par to, kas vispār ir pieejams, runājot par vēsturisko …
Notas del episodio
Latvijas Kara muzejs radījis datu bāzi “Latviešu karavīri”. Par pašu datu bāzi plašāks stāsts bija raidījumā Zināmais nezināmajā. Šajā raidījumā saruna par to, kas vispār ir pieejams, runājot par vēsturisko avotu kopumu, kur var smelties datus un ziņas. Kādas ir tēmas un virzieni, kas ļauj iezīmēt to, kas ar latviešiem ir noticis 20. gadsimta karos. Stāsta Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Jānis Tomaševskis. Šobrīd datu bāzē ir apkopotas Latvijas Kara muzeja rīcībā esošas ziņas par Pirmā un Otrā pasaules kara karavīriem.Pārmaiņu procesi Ukrainā bieži saistās ar protestiem Kijivas Neatkarības laukumā
Ukrainas visjaunākajā vēsturē rudens beigas un ziemas sākums vairākkārt izrādījusies liktenīgu pārmaiņu sezona. Dienās, kad gaisā vēdīja tuvojošās ziemas elpa, ļaudis pulcējās Kijivas centrā, Neatkarības …
Notas del episodio
Ukrainas visjaunākajā vēsturē rudens beigas un ziemas sākums vairākkārt izrādījusies liktenīgu pārmaiņu sezona. Dienās, kad gaisā vēdīja tuvojošās ziemas elpa, ļaudis pulcējās Kijivas centrā, Neatkarības laukumā, novērstu varas politiskās manipulācijas un pieprasītu politiskā procesa korekciju. Šo bilanci var aizsākt ar 2000. gada decembrī sākušos protestu ciklu, kas palicis vēsturē ar nosaukumu "Ukraina bez Kučmas". Toreiz protestētājiem gan neizdevās panākt nepopulārā prezidenta Leonīda Kučmas atkāpšanos, taču vairāku ministru nomaiņu gan. Trīs gadus vēlāk, Kučmas prezidentūras termiņš tuvojās beigām, viņu nomainīt pretendēja divi agrākie premjerministri - Viktors Janukovičs un Viktors Juščenko. Pie kam pirmo atbalstīja Kremlis un Ukrainas krieviski runājošie austrumi, savukārt otro - nacionāli un rietumnieciski orientētā sabiedrības daļa. 2004. gada 21. novembrī tika izziņots, ka ievēlēts Viktors Janukovičs. Taču sabiedrība nesamierinājās ar nepārprotami manipulēto vēlēšanu iznākumu. Uzliesmojusī protesta kustība ieguva Oranžās revolūcijas nosaukumu, un tās rezultāts bija atkārtotas vēlēšanas, kas deva uzvaru Viktoram Juščenko. Faktors, kas toreiz pirmoreiz spilgti izpaudās, bija Krievijas režīma pretenzijas noteikt kaimiņvalsts politikas kursu. Diemžēl vēl pēc viena cikla Janukovičs atkal atgriezās Ukrainas varas virsotnē. Viņš mēģināja lavierēt, vārdos apliecinādams tuvināšanos Rietumiem, bet faktiski virzot Ukrainu tuvāk Kremlim. Tomēr tā nevarēja turpināt bezgalīgi. 2013. gada 21. novembrī Ukrainas valdība paziņoja, ka atsakās no plānotās asociācijas līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību. Nākamajā dienā sākās protestu kustība, kas ieguva Eiromaidana vai Pašcieņasmaidana nosaukumu. Tās rezultātā Janukovičs bija spiests bēgt no valsts. Savukārt Krievija izvērsa pret Ukrainu atklātu militāru agresiju, kura turpinās joprojām kopš 2022. gada 24. februāra pilna mēroga konvencionāla kara formā. Raidījums ir veltīts minēto procesu analīzei. Vērtē ukraiņu politologs, sociālo pētījumu centrā "Ukrainas meridiāns" direktors Dmitro Levus.
Aquí están los 40 episodios más recientes de 499. Los anteriores están en el feed del podcast.
Podcasts similares
Más podcasts de Historia
¿Es tu podcast?
Confírmalo con una entrada en tu feed: aquí recibes un código, lo añades como podcast:txt en el canal de tu feed y nosotros lo comprobamos. Después tu podcast aparecerá como «verificado» en SoundNode.