Saruna par cilvēktiesībām II
Notas del episodio
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi. Saruna atgriežas pie galvenā cilvēktiesību jautājuma – kas atšķir cilvēku no dzīvnieka? Saprāts un brīvā griba vai abi kā gars? Vai cilvēktiesības aizstāv garu, miesu vai abus kopā? Ja cilvēka būtība rodama tikai mentālās spējās, cieņa balstās gara dominēšanā pār miesu. Aristoteliski tomistiskā pieeja, kuru Cilvēktiesību deklarācijas tapšanas laikā centās virzīt Žaks Maritēns, aizstāv cilvēku kā iemiesotu dvēselisku veselumu ar spējām un mērķiem, bet modernā – tikai gara pārākumu pār ķermeni, dažādus cilvēkus vērtējot atkarībā no gara dominēšanas spējas. No tā likumsakarīgi izriet “cilvēktiesības” uz mākslīgo abortu un eitanāziju, cieņai pret indivīdu balstoties gara valdīšanā pār ķermeni. Rudevskis moderno cilvēktiesību deformāciju aplūko kā gnosticisma herēzi: matērija ir ļauna, gars – labs, bet iesprostots miesā. Tālāk sarunā apspriesta vienlīdzības ideja no iemiesotības un neiemiesotības skatpunkta, cilvēku, tautību, rasu un dzimumu atšķirības vērtējot gnosticiskā aspektā, un Trešās atmodas laika naivais skatījums uz cilvēktiesībām, kuras galu galā tikpat nevarēja izmantot, lai risinātu padomju kolonizācijas jautājumu okupētajā Latvijā. Saruna noslēdzas ar pārdomām par iemiesotā cilvēka mērķi, apmierinātiem un dumpīgiem gariem, kā arī cilvēktiesību statusu mākslīgā intelekta laikmetā.
Literatūra:
Michel Villey, Le droit et les droits de l’homme, 2e édition, Paris : P.U.F., 2014, 180 pages.
Grégor Puppinck, La famille, les droits de l'homme et la vie éternelle, Paris : Éditions de l’Homme Nouveau, 2015,92 pages.
Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesas judikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52394/298-77154-Rudevskis_Juris_TieZB95010.pdf?sequence=1&isAllowed=y
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris):
Tulkojums latviešu valodā:
https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/
Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (1950. gada 4. novembris) ar papildprotokoliem latviešu valodā:
https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/Convention_LAV
Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Rezolūcija 1580 (2007) par kreacionisma draudiem izglītībā (angļu valodā):
https://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17592&lang=en
Kairas deklarācija par cilvēktiesībām islāmā (Islāma sadarbības organizācija, 1990. gada 5. augusts) (angļu valodā):
https://hrlibrary.umn.edu/instree/cairodeclaration.html
2020. gadā labotā versija:
https://www.oic-oci.org/upload/pages/conventions/en/CDHRI_2021_ENG.pdf
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.