Saruna par romantismu
Notas del episodio
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par romantismu kā revolucionāru 18. gs. nogales un 19. gs. pirmās puses idejvēsturisku periodu, kas spēcīgi ietekmējis un turpina ietekmēt modernā cilvēka pašizpratni. Aplādes sākumā runātāji iezīmē romantisma vēsturiskās robežas un meklē kopīgo visiem dažādajiem nacionālajiem un eiropeiskajiem romantismiem. Bičevskis romantisma kodolu saskata jaunu mitoloģiju veidošanā un ironijā. Romantisma filozofiskais pamats, pēc Bičevska domām, meklējams Johana Gotlība Fihtes filozofijā, kurā pašradošais un darbīgais absolūtais “Es” pašrefleksijā atrod savu brīvību. Lācis norāda uz romantisma paradoksu: no vienas puses Hēgelis romantismu definē kā “absolūto iekšējību”, bet no otras puses romantiķi meklē jaunu un nepastarpinātāku pieeju īstenībai un lietām. Lācis un Bičevskis apcer romantismā vienlaikus dzimušo ārējā un iekšējā ceļojuma ideju, kas ļauj apzināt un poetizēt arī cilvēka tumšās dziņas, tomēr Irbe runātājus atgriež uz zemes, norādot uz romantisma metafizisko un epistemoloģisko nabadzību, iestigšanu neatrisināmā paradoksā, kas ir krasā pretstatā klasiskajai filozofijai. Bičevskis izceļ romantiķiem raksturīgo visu atbilžu nepilnību, paša universa ironiju un neizzināmību, kas tomēr neļauj romantismu pilnībā vienādot ar postmodernismu. Sarunas otrajā pusē apskatītas romantisma pasaules uzskata pozitīvās un negatīvās puses – nacionālās identitātes ciešā saistība ar tautas kultūras atklāšanu, agrīno romantiķu kultivētās cildenās izjūtas un pietāte pret pasauli kā noslēpumu, izsmalcināta mākslinieciska gaume un romantisma paradigmas milzīgā ietekme uz mūsdienu izpratni par mīlestību.
Literatūra:
Berlin, Isaiah. The Roots of Romanticism. Princeton University Press, 2013.
Blanning, Tim. The Romantic Revolution. Hachette UK, 2012.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.