
Vai zini, cik reižu Rīgas radiotornī padomju laikā uzvilkts aizliegtais Latvijas karogs?
Notas del episodio
Stāstījumu sagatavoja Latvijas Okupācijas muzeja direktore Solvita Vība. Producente: Inta Zēgnere. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā dažādās Latvijas vietās spontāni veidojās jauniešu pretošanās grupas. Skolēni un studenti, riskējot ar savu brīvību un dzīvību, iestājās pret padomju varu, pacēla sarkanbaltsarkanos karogus un aicināja godināt 18. novembri un neatkarīgo Latviju. Karogi tika uzvilkti baznīcu torņos, kokos, skursteņos un citās redzamās vietās, kļūstot par nozīmīgu individuālā protesta simbolu. Pretošanās kustībā iesaistījās jaunieši Aglonā, Krāslavā, Bauskā, Alūksnē, Valmierā, Cesvainē un citviet Latvijā. Īpaši spilgti pretošanās izpaudās Rīgas radiotornī, kur Latvijas karogs tika pacelts 1945., 1957., 1963. un 1988. gadā. Visplašāk zināms ir Bruno Javoiša 1963. gada 5. decembra kāpiens tornī, lai okupācijas varas iestāžu acu priekšā paceltu Latvijas karogu. Par šo rīcību viņam piesprieda septiņus gadus ieslodzījumā Mordovijā. Savukārt 1988. gadā Jānis Kļaviņš par līdzīgu akciju tika aizturēts, taču atbrīvots. Šo cilvēku drosme apliecina, ka arī okupācijas laikā Latvijas neatkarības ideja turpināja dzīvot. Viņu piemiņai Rīgā, Radio ielā, paredzēts uzstādīt pieminekli „Svešo varai spītējot”.