
#261 Pēdējo 10 gadu laikā viens no arodslimību veidiem Latvijā pieaudzis teju sešas reizes
Notes de l’épisode
Arvien vairāk cilvēku Latvijā oficiāli atzīst, ka viņu veselība ir cietusi darba dēļ. Turklāt pie ārsta viņi parasti nonāk nevis ar vienu kaiti, bet ar vairākām. Ārija Krauze, skolotāja no Valmieras: “Man sāp arī mugura, pleci. Daktere teica, ka viņa tādu sprandu nav redzējusi, kāda ir man.” Taču ārsti arodslimību atzīst tikai tiem, kuri paši pie viņiem vēršas. Daudzi to nedara, jo katrs piektais strādājošais atzīst, ka par savām veselības problēmām ārstam nestāstītu, jo baidās zaudēt darbu. Citi slimību vienkārši pacieš un ārstējas par savu naudu. Jolanta Cīrule, arodslimību ārste Paula Stradiņa Klīniskājā universitātes slimnīcā: “Parasti saviem studentiem es saku: “Padomājiet, vai šī saslimšana būtu radusies, ja viņš strādātu citur, vai vispār nestrādātu?”” Valsts iestādes statistikas pieaugumu skaidro dažādi. Inese Sūna, Valsts darba inspecijas Metodiskās vadības un kompetenču pilnveides nodaļas vadošā eksperte: “Tas ir tāds kā domino efekts. Viens izdarīja, otrs izdarīja, un tā tas arī aiziet.” Kāpēc arodslimību Latvijā kļūst arvien vairāk, taču atbildīgās amatpersonas to skaidro ar labāku uzskaiti, nevis kaitīgākiem darba apstākļiem? Par to stāsts Atvērto failu pusstundā.