
Trampa un Sji tikšanās ASV; Vučičs vairs nebūs prezidents; Zelenska runa ANO
Notes de l’épisode
Pagājušajā nedēļā, no 23. līdz 25. septembrim, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins valsts vizītē apmeklēja ASV, kur Vašingtonā tikās ar Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu. Šī bija Sji pirmā valsts vizīte ASV pēdējo desmit gadu laikā. Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka atkāpjas no amata un turpmāk vairs nebūs valsts galva. Tomēr no politikas prom viņš neies. Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska uzruna ANO Ģenerālajā asamblejā radījusi nepatīkamu spriedze attiecībās ar Dienvidkoreju. Aktualitātes analizē politologs, Latvijas Universitātes pasniedzējs Andis Kudors, portāla "LSM.lv" ārzemju ziņu redaktore Ieva Strazdiņa un atvaļināts vēstnieks Gints Jegermanis. Pagājušajā nedēļā, no 23. līdz 25. septembrim, Ķīnas prezidents Sji Dziņpins valsts vizītē apmeklēja ASV, kur Vašingtonā tikās ar Savienoto Valstu prezidentu Donaldu Trampu. Šī bija Sji pirmā valsts vizīte ASV pēdējo desmit gadu laikā. Donalds Tramps Ķīnas līderi sagaidīja pie pašas lidmašīnās, kas līdz šim nav bijis novērojams citu valstu līderu vizītēs ASV. Sarunu centrā bija abu valstu ekonomiskās attiecības. -- Pagaidām var tikai minēt, vai tā bija paša Ukrainas prezidenta iniciatīva, vai vainīgs ir kāds no viņa komandas, kas gatavoja prezidenta uzrunu, taču ANO Ģenerālajā asamblejā Volodimirs Zelenskis pieminēja, ka divi sagūstītie Ziemeļkorejas pilsoņi, par kuru notveršanu savulaik ukraiņi ļoti aktīvi stāstīja, ir nosūtīti uz Dienvidkoreju. Iespējams, plašsaziņas līdzekļi šai detaļai nebūtu pievērsuši īpašu uzmanību, taču neslēptu sašutumu par to pauda Dienvidkorejas prezidents. -- Svētdienas vakarā Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs paziņoja, ka atkāpjas no amata un turpmāk vairs nebūs valsts galva. Tomēr no politikas prom viņš neies, iesaistīsies cīņa par premjera amatu un kandidēs oktobrī izsludinātajās ārkārtas parlamenta vēlēšanās, lai kļūtu par deputātu. Pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas bija viena no galvenajām prasībām studentu vadītajā protestu kustībā, kas izraisījās pēc traģēdijas Novi Sadā, kur 2024. gada novembrī, sabrūkot dzelzceļa stacijas nojumei, dzīvību zaudēja 16 cilvēki.