
Žanra robežu testēšanas režīms. Fokusā "Cerības osta" un "Leviticus"
Notes de l’épisode
Šonedēļ recenzējam divus darbus, kas atsperas no dažādu žanru robežām – humora un adrenalīna piepildītā citplanētiešu invāzija pierobežas miestiņā Dienvidkorejas režisora Hondžina Na filmā "Cerības osta" virtuozi savij asa sižeta, komēdijas un pat neovesterna pavedienus. Savukārt austrāļa Eidriana Kiarellas debijas darbs, šausmu žanrā mērcētā pieaugšanas filma "Leviticus", izmanto monstrozo, lai runātu par reliģiozu neiecietību un pusaudžu mīlestību. Pārcentīgais Ko ir policists, kura "Marlboro" vīram līdzīgais brālēns viņu izsauc apskatīt brutāli nonāvētu govi. Versijas par notikušo atšķiras – vai vainīgais ir brutāls slepkava, savvaļas zvērs vai briesmonis? Patiesība izrādās krietni šokējošāka, un mazpilsētas iedzīvotāji tiek ierauti galaktiska mēroga sazvērestībā. Hondžins Na savā ceturtajā darbā ir radījis kaut ko ļoti tuvu perfektam izklaides kino – līdz šim dārgākais Dienvidkorejas ražojums režisora mistēriju audēja talantu papildina ar Japānas kaiju jeb briesmoņu filmu tradīciju, vienrindeņu humoru un fascināciju ar ātrumu. Epizodē apspriežam bagātīgo filmveides paņēmienu klāstu un to, kāpēc ar teju trīs stundām ir par maz, lai pilnībā atrisinātu filmas sižetiskos uzstādījumus. Eidriana Kiarellas "Leviticus" iepazīstina ar Naīmu, introvertu pusaudzi, kurš kopā ar māti ir pārcēlies uz nomaļu un reliģiozu pilsētu Austrālijas laukos. Puisis ir ieskatījies klasesbiedrā Raienā, un abu jūtas nonāk pretrunās ar draudzi. Tiek iesaistīts ļaunuma izdzinējs, kas ironiskā kārtā atsvabina patiesi slepkavniecisku spēku. Epizodē apspriežam darba atsauču klāstu un radniecību ar šī gadsimta šausmu žanra dārgakmeņiem, kā arī to, kāpēc sekošana pārāk tuvu žanra shematikai var izrādīties ne pārāk laba stratēģija.