
Vai zini, ka Sloka varēja kļūt par izdevīgāko līča ostas pilsētu un konkurēt ar Rīgu?
Notes de l’épisode
Stāsta jūrniecības vēstures entuziasts Haralds Apogs, pārraides producente – Gunda Vaivode Sloka un tās luterāņu draudze ir viena no senākajām visā Latvijas teritorijā, taču kāpēc mani tas šoreiz ir īpaši ieinteresējis? Ne nu es kāds cītīgākais baznīcā gājējs, nedz Dieva vārda daudzinātājs. Iemesli manai interesei par šo vietu uz šaurās zemes strēles no Slokas līdz Baltajai kāpai pie Vārnukroga ir vairāki. Pirmkārt tādēļ, ka draudze šeit dibināta pēc Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera rīkojuma 1567. gada ziemā. Otrkārt, dažādu vēstures notikumu griežos Kaugurciems un Sloka varēja kļūt par Rīgas jūras līča galveno ostu, hipotētiski atņemot Rīgai galveno labklājības un ienākumu avotu – aizjūras tirdzniecību. Dažādos vēstures avotos ir minētas liecības par aizjūras tirdzniecību ar Zemgales iedzīvotāju apmetnēm vēl pirms vācu bruņinieku ierašanās Latvijas teritorijā un Rīgas dibināšanas. Par to liecina kaut vai fakts, ka 1198. gadā Zobenbrāļu ordeņa sūtņi vērsās pie pāvesta Inocenta III ar lūgumu apstiprināt tirdzniecības atļauju tikai Rīgas vietai un noliegt jebkādu pieeju tirdzniecības kuģiem, kuri dodas pa Buļļupi un Lielupi augšup uz Zemgales ostām. Atļauja tika saņemta un kungi lēma: ja kāds šo pavēli pārkāps, zaudēs gan mantu, gan dzīvību. Vairāk – audioierakstā.