
Dzērve ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu atgādina par ziemas tuvošanos
Notes de l’épisode
Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Vēl pirms pusgadsimta dzērves dziesmu varēja dzirdēt tikai lielo sūnu purvu dziļumā. Dzērve bija bikls putns, kas vairījās no cilvēka. Tad kaut kas mainījās. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dzērvju Latvijā kļūst arvien vairāk. Tagad ligzdo līdz pat 10000 pāru, un tās vairs nemeklē tikai purvus. Ligzdas ir atrastas pat bebru applūdinātos mežos, zivju dīķos un arī pat nelielās, slapjās lauku ieplakās. Dzērves barojas laukā arī pat pāris desmitu metru no ceļa un nebaidās no garāmbraucošām mašīnām. Tāpēc mēs viņas tik bieži arī varam redzēt," stāsta Agnis Bušs. Dzērve prot ne tikai meistarīgi slēpties, bet arī mainīt krāsu. Pavasarī tās spalvas ir tīri pelēkas, bet vasarā mugura bieži kļūst rūsgani brūna. Tās nav jaunas spalvas, vienkārši dzērves spalvas iekrāso purvā dzelžainais ūdens un dūņas, putnam tīrot spalvas, Un brūnganu dzērvi ligzdā ir vēl grūtāk pamanīt. Rudenī var dzirdēt dzērvju balsis, kad tās dodas uz dienvidiem. Un starp pieaugušo putnu "trompetēm" var saklausīt arī smalkākas. Tie ir šīs vasaras jaunie putni. Tie lido kopā ar vecākiem un ceļu mācās no viņiem. Jau pirms gandrīz 3000 gadu Homērs "Iliādā" salīdzināja karapulka troksni ar dzērvju klaigām debesīs. Tik skaļas un tālu dzirdamas tās ir.