Tax Stories: Life, Business & Tax
- Folgen
- 122
- Erscheint
- wöchentlich
- Letzte Folge
- 9. Nov. 2026
Über den Podcast
Vieglas diskusijas par dzīvi, biznesu un nodokļiem ar līderiem savās kompetences jomās. Abonējiet, lai nepalaistu garām neko svarīgu: www.taukacs.blog Light discussions about life, business and tax, with leaders in their areas of expertise. www.taukacs.blog
Folgen 122
Ep.121 Max Kern - mēs esam superīgā vietā, ja patīk lēkt no tilta ar gumiju
Pirmais Tax Stories kluba cepums bija veiksmīgsPaldies tiem, kas piedalījās Tax Stories klubiņa pirmajā klātienes pasākumā. Bija gan vērtīgas atziņas no klātienes podkāsta ar Max Kern, gan bija jaudīgs muzikāls …
Shownotes
Pirmais Tax Stories kluba cepums bija veiksmīgs
Paldies tiem, kas piedalījās Tax Stories klubiņa pirmajā klātienes pasākumā. Bija gan vērtīgas atziņas no klātienes podkāsta ar Max Kern, gan bija jaudīgs muzikāls priekšnesums (daļa no tā redzama podkāsta video: mūziķu Instagram konts: ekho_ensemble), gan arī interesantas sarunas pie vīna un uzkodām. Dzirdēju tikai pozitīvas atsauksmes.
Tax Stories kluba 2.tikšanās - 11.decembrī pl.11Nākamais šāds pasākums varētu būt decembrī - ar Finanšu nozares asociācijas vadītāju Uldi Cērpu galvenajā lomā - 11.decembrī pl.11 Sorainen birojā, Antonijas 21. Varat sākt jau pieteikties: [email protected]. TS maksas abonentiem ir priekšroka (Sorainen klienti var kļūt par TS maksas abonentiem bez maksas). Klausītāju jautājumi un atbildes, pilnais muzikālais baudījums un neformālās sarunas - vien klātienes dalībniekiem.
Īpašs paldies Kristapam Pētersonam par jau ilgstošu palīdzību ar podkāsta tehniskajām lietām.
Max Kern vairāk kā 20 gadus strādāja Accenture sistēmā, g.k. kā Baltijas un Ziemeļeiropas biroju vadītājs, strādājot kopā ar ~3-4k darbiniekiem. Tagad viņš ir Nuoxera dibinātājs un vadītājs, kas palīdz ieviest AI procesus Latvijas uzņēmumos. Kopā ar Max runājām par sekojošām tēmām:
Par ārvalstu pieredzi
Kā viņš no Maksima Jegorova kļuva par Max Kern?
Kāpēc Max mācījās literatūru Čikāgas Universitātē?
Kādas atziņas no nesenā brauciena kopā ar YPO uz Japānu?
Cilvēki nobalso vēlēšanās par opcijām, bet elite veido opcijas.
Ko Max redz labu Zviedrijas biznesa vidē - ko varētu ieviest te Latvijā?
Jābauda Latvijas straujo progresu tagad - kad nonāksim līdz Zviedrijas 5% pieauguma lēnajam tempam, kļūs garlaicīgāk.
Man, starp citu, patika Hospitāļu ielas līdera Edgara Šubrovska tikko kādā koncertā teiktais - agrāk viņš redzēja, kā no kādas telpas Sarkandaugavā zaga krāsniņu, bet auto pie vējstikla atstāt cigaretes bija bīstami; tagad bērni staigā apkārt ar EUR 600 vērtiem telefoniem un viņus nekas neapdraud - tāpēc nevajag d.., ka mēs dzīvojam tagad slikti.
Par Latvijas biznesa vidiLatvijas biznesā ir 3 elitāras grupas: kas strādā ar valsts pārvaldi; kas ražo vietējam tirgum; kas strādā eksporta tirgiem. Mērogot var tikai pēdējos.
Valsts sektors priekš mūsu cilvēku skaita ir pārāk smags. Tātad, valsts attīstības ceļš ir samazināt valsts tēriņus un ļaut vairāk attīstīties eksportētājiem.
IKEA nevar rasties valsts pārvaldes paspārnē.
Saruna, ka uzņēmējiem vajag kaut ko no valsts, ir aplama.
Politiķus sagrauj viņu stiprās puses, dēļ kurām viņus ievēl.
Par AI
Ko AI maina biznesa procesos un ar ko Nuoxera var palīdzēt?
Ar AI samazinās informācijas iegūšanas un koordinēšanas izmaksas.
AI ir nūģis, kurš ir iesūcis visus putekļainos pdfus - ir svarīgi nepārvērtēt, uz ko tas ir spējīgs. Reālu dzīvi tas nūģis nav redzējis - kas no viņa teiktā ir pielietojams, vienmēr ir baigais jautājums.
Nodokļu konsultāciju bizness ir līdzīgs IT biznesam, kur ar AI viss ir mainījies. Ir cilvēka laiks un aģenta laiks - kā to atspoguļot cenā? Tirgus to pateiks, ko tirgus vēlas pirkt. Gala rezultāts būs pakalpojumu produktivizācija. Tā vietā, lai saņemtu ppt, uzņēmumi saņems sistēmu, ar ko viņi var runāt.
Veiksmīgāki būs tie, kas spēs paskatīties uz savu biznesu tā, it kā visu sāktu no 0.
Svarīgi samazināt lietotāju veikto klikšķu skaitu.
Vajadzīga liela birokrātisku procesu talka, tāpat kā mežam. Ja kādreiz bija kļūda, tad ir izveidoti 3-5 soļi procesā, lai no šīs kļūdas izvairītos. Mēs par šādām bezjēdzīgām lietām visu laiku maksājam, jo ar kādu varbūtību var rasties šī kļūda. AI ļaus būtiski mainīt šādu birokrātisku procesu organizāciju.
Ja būs likums, kas liek Facebook ļaut cilvēka profilu pārcelt no Facebook uz citu soctīklu, parādīsies konkurence.
Ep.120 Dāvis Siksnāns - kā uzbūvēt globālu uzņēmumu no Latvijas?
Shownotes
Dāvis Siksnāns no Cēsīm ir Mapon CEO, Printful līdzdibinātājs un bijušais CEO gandrīz 10 gadus. Viņa pārziņā ir arī mātes kompānijas – DraugiemCapital.com investīcijas. Viņš ir arī PrimePrometics valdē. E-komercijas eksperts, investors, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Sīkāk par tēmām, par kurām ar Dāvi aprunājāmies: www.taukacs.blog
Ep.119 Kaspars Peisenieks - lai labāk dzīvotu, ir jārukā
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu.Kaspars Peisenieks ir viens no atpazīstamākajiem investīciju ekspertiem Latvijā. Viņš ir strādājis vairākās bankās, vadījis …
Shownotes
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu.
Kaspars Peisenieks ir viens no atpazīstamākajiem investīciju ekspertiem Latvijā. Viņš ir strādājis vairākās bankās, vadījis Investoru Klubu un studējis finanses Šveicē. Tagad viņš ir finanšu analītiķis: ‘Baltijas akcijas un obligācijas’ – semināru un Substack konta satura veidotājs.
Ar Kasparu runājām par par ģeopolitiku, dzīvošanu Spānijā, karjeru un protams - par Baltijas ekonomiku un finanšu tirgiem.
Vairāk 'Nodokļu stāstu': www.taukacs.blog
Ep.118 Shawn Kanungo - Try to Get Fired
For more Tax Stories, please visit: www.taukacs.blog Shawn Kanungo is an innovation strategist from Edmonton, Canada. He helps companies (incl. many Fortune 500) to create value in new ways. Shawn spends a lot …
Shownotes
For more Tax Stories, please visit: www.taukacs.blog
Shawn Kanungo is an innovation strategist from Edmonton, Canada. He helps companies (incl. many Fortune 500) to create value in new ways. Shawn spends a lot of time speaking about disruption, innovation, AI, and the future. He was working for a Big4 audit company for 12 years.
His bestselling book The Bold Ones: Innovate and Disrupt to Become Truly Indispensable argues that extraordinary outcomes often come from people willing to experiment when others hesitate.
Just before his unforgettable performance on the big stage of the Nordic Business Forum, I had an exclusive opportunity to speak with him, primarily for the Latvian business community.
We discussed with Shawn:
On what the government should focus on during the political cycle of the next 4 years?
This is the greatest time to be a tax professional.
Shawn even gave an exclusive hint - what his upcoming book ‘The Most Dangerous Person in the Room’ is going to be about: how to create a competitive edge for humans when the technology is all around us.
Professional knowledge together with the AI tools will become even more indispensable.
How to jump between AI tools when there are so many of them? AI is like a gym where you have to learn how to use each of the tools.
Prompt engineering is dead, just give AI the context and ask to make prompts.
Is it worth working on anything creative, like a book, if AI will be able to create it in seconds? AI will never come up with a dangerous, bad idea - it will provide just the most conventional ideas.
Creatives just should feel when to use AI and when to ignore it.
Who will win in this AI era - smaller boutique firms or large corporates?
Can the local law firms now go global with the help of AI, together with their clients?
Professional service firms will move from a fee for service model to charging for the value created.
People may more often litigate when having a ‘lawyer’ in their pocket as they more often will know their rights - that they are entitled to more. This also may encourage more people to go to seek advice of the experts, too.
Now AI will enable people to have software for their individual needs. People will get rid of manual redundant tasks, like entering information, as focus on what they are good at - solve the client’s problems.
AI will use software more than humans.
Rely on the AI (and agents) to use the software.
Where is social media going to? People are normally consuming pushed content, not looking up for a particular person. influencer. So the content wins. But Shawn is more excited about meetings in person, not on screens and AI. Events will be more interesting.
How to protect oneself against deep fakes and fraud? We have to play and use AI in order to understand the downside of AI, to start with.
What are Shawn’s trusted sources of information?
Ep.117 Filips Rajevskis, Ģirts Rungainis, Arnis Kaktiņš par Saeimas vēlēšanām
Par ekonomiku, biznesu un nodokļiem. Partiju solījumi par nodokļiem - iepriekšējā blogā (www.taukacs.blog). Šo sarunu veidoju, lai kaut nedaudz palīdzētu jums izvēlēties, kad 3.oktobrī dosieties pie vēlēšanu …
Shownotes
Par ekonomiku, biznesu un nodokļiem. Partiju solījumi par nodokļiem - iepriekšējā blogā (www.taukacs.blog). Šo sarunu veidoju, lai kaut nedaudz palīdzētu jums izvēlēties, kad 3.oktobrī dosieties pie vēlēšanu urnām.
Sarunā piedalās:
· Ģirts Rungainis - finansists, uzņēmējs un investors, Prudentia līdzīpašnieks, ZGI Capital dibinātājs un partneris.
· Arnis Kaktiņš – sociologs, pētniecības centra SKDS direktors.
· Filips Rajevskis – politologs, PR aģentūras Mediju tilts līdzdibinātājs.
Līdz vēlēšanām – 3 nedēļas! Sarunā koncentrējāmies uz biznesam svarīgiem nodokļu u.c. jautājumiem, bet gribēju arī paplašināt tēmu loku. Turpmāk - jautājumi, ko izdevās pārrunāt.
- Vai tieši drošības, ne ekonomikas vai nodokļu, vai citi jautājumi varētu izšķirt vēlēšanu rezultātus?
- Vai no partiju programmām un vēlētāju aptaujām jūtams - kādai Latvijai mēs gatavojamies 2030. gadā, un kādu lomu tajā spēlē nodokļi?
- Vai no programmām nolasāms, kurā virzienā nodokļu jomā konceptuāli gribam iet – Skandināvijas vai Singapūras?
- Kā jūs atpazīstat nopietnu programmu?
- Kurā partijā šobrīd ir visstiprākā ekonomikas komanda?
- Vai vispār ir svarīgi solījumi partiju programmās?
- Vai zināms – ko vēlas uzņēmēji? Nodokļu jomā bieži dzirdētas konfliktējošas vēlmes – neaiztikt nodokļus un veikt uzlabojumus. Vai ir kādas indikācijas – vai cilvēki vēlas pārmaiņas vai stabilitāti nodokļu jomā?
- Uzņēmēji atnes lielāko daļu budžeta ieņēmumu, bet viņi ir vēlētāju absolūts mazākums. Vai politiķiem ir stimuls uzņēmējiem ko solīt? Daudz lielāka vēlētāju masa taču ir ierēdņi, darbinieki un pensionāri.
- Esmu izveidojis apkopojumu par partiju solījumiem nodokļu jomā. Izveidoju pat savu top3. Ko jūs katrs tur redzat? Vai ir kādas tendences saskatāmas?
Ep.116 Jānis Tēgers - golfs ir radījis 5000 dzīvildzes gadus Latvijai
Jānis Trēgers ir Latvijas Golfa federācijas prezidents nu jau 4.gadu; 11.lv dibinātājs un bij. vadītājs, kas piesaistīja investoru, kas iegādājās šo biznesu; SSE Riga biznesa vadības programmas absolvents …
Shownotes
Jānis Trēgers ir Latvijas Golfa federācijas prezidents nu jau 4.gadu; 11.lv dibinātājs un bij. vadītājs, kas piesaistīja investoru, kas iegādājās šo biznesu; SSE Riga biznesa vadības programmas absolvents. Šoreiz - plašāka saruna g.k. par golfu, gan no spēlētāju, federācijas, laukumu, valsts un pašvaldību perspektīvas.
Kā Senekas pirms 2000 gadiem rakstītās atziņas par dzīvi attiecas arī uz golfu?
Kāds sabiedrībai un golfa spēlētājiem labums no LGF prezidenta?
Cik LGF ir naudas un ko tā ar to dara?
No kā jāsastāv klasiskai NVO stratēģijas programmai:
darbības virzieni,
aktivitātes, kas to palīdzēs sasniegt un
izmērāmi kvantitatīvie rādītāji, kas palīdz novērtēt vai esam pietuvojušies mērķim?
Tas man lika aizdomāties - kādēļ partiju programmās trūkst kvantitatīvie, izmērāmie rādītāji blakus solījumiem?
Kādi ir ieguvumi valstij un pašvaldībām veidot golfa infrastruktūru?
Vai Latvijā birokrātijas nav par daudz, lai ienāktu lieli investori golfā?
Vai golfs ir pelnošs bizness?
Kādēļ valstij ir nepareizi veltīt ap 1% sportam veltītās naudas tautas sporta attīstībai?
Kādēļ tik daudz gadus valsts sportam veltītais budžets nav audzis, pretstatā valsts ilgdzīves un veselības statistikas rādītājiem?
Kādēļ LGF iesūdzēja tiesā IZM?
Mīti un patiesības par golfu.
Cik maksā spēlēt golfu?
Kas un kādēļ federācijai būtu vajadzīgs no sponsoriem un ko tie var saņemt pretī?
Kādas ir nodokļu atlaides ziedotājiem?
Kādēļ atbrīvojums no PVN sportā nestrādā un tam jābūt daudz plašākam?
Vai tā ir uzticēšanās krīze, ka likumus rakstām, baidoties, ka kāds ar to krāpsies?
Perfect is the enemy of good.
Kādēļ vēl Latvija nav tik populārs ārzemnieku golfa tūrisma galamērķis?
Ja man iedotu vienu eiro par katru ideju, ko vajadzētu izdarīt federācijai..
Ar kādiem principiem Jānis uzbūvēja biznesu, par ko ieinteresējās lieli ārvalstu investori?
Jādara labi darbu un tad tā nauda pati atnāks.
Vai Jānis investoru meklēja pats vai investori atrada viņu?
Kādi ir pamata soļi, domājot par biznesa nodošanu nākamām paaudzēm?
Es uz pasauli raugos caur varbūtību prizmu.
Par golfuPar biznesu
Ieva Jāgere par investīcijām un valsts pārvaldi
Nodokļu stāsti dzīvo te: www.taukacs.blog Ieva Jāgere ir LIAA vadītāja, ar pieredzi privātā biznesā - Callidus Capital, ALTUM, Indexo, Oaklins, Swedbank. Saruna ar Ievu ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu …
Shownotes
Nodokļu stāsti dzīvo te: www.taukacs.blog
Ieva Jāgere ir LIAA vadītāja, ar pieredzi privātā biznesā - Callidus Capital, ALTUM, Indexo, Oaklins, Swedbank. Saruna ar Ievu ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas projekta ietvaros. Ar Ievu pārrunājām sekojošas tēmas.
Nodokļu sistēma investoru acīs pavelk Latvijas vērtējumu uz augšu, bet ne vienmēr tas ir galvenais, lai izvēlētos, kur investēt.
Tas ir lieliski, ka mums ir tieši šāda UIN sistēma.
Vēl investoriem parasti interesē darbaspēka nodokļi un nekustamā īpašuma nodoklis.
Virsstundu likme, slimības lapas izmaksas samazina Latvijas konkurētspēju.
Vēl svarīgi no nodokļu sistēmas viedokļa Ieva uzsvēra:
nepieciešamību samazināt PVN restorāniem,
labi, ka panākta alternatīvā UIN sistēma ārvalstu investoriem - fiziskām personām,
LIAA pārziņā ir arī darbaspēka nodokļu atlaides startapiem, bet jaunuzņēmuma statusu piešķir Startin.
Ja mēs neeksperimentēsim, nekas būtiski nemainīsies. Tā nereti notiek biznesā, sevišķi jaunuzņēmumos.
Kā LIAA veica savu reorganizāciju?
Kā LIAA palīdz eksportētājiem?
Kā veidojas valsts iestāžu budžets un kā tam vajadzētu būt?
Jāļauj vidēja riska vadītājiem uzņemties vairāk risku, jāsamazina liekos soļus. Derētu valsts pārvaldes kopīga datu kopa.
Ko nozīmē mūsu sarkanais paklājs un zaļais koridors investoriem?
Kādas vēl atbalsta iniciatīvas ir ārvalstu investoriem?
LIAA ir kā tilts starp uzņēmējiem un valsts pārvaldi un politiķiem.
Investīcijām virs EUR 100m valsts meklē individualizētu pieeju atbalsta pasākumiem.
Par nodokļiemPar valsts pārvaldiPar investīcijām
Toms Kreicbergs - No Volstrītas līdz lielākajam finanšu YouTube Eiropā
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu. Vairāk par nodokļiem, biznesu, dzīvi: www.taukacs.blogToms Kreicbergs ir ieguldīšanas treneris, uzņēmējs un rakstnieks …
Shownotes
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu. Vairāk par nodokļiem, biznesu, dzīvi: www.taukacs.blog
Toms Kreicbergs ir ieguldīšanas treneris, uzņēmējs un rakstnieks, Neatkarīgais investors / Index Masterclass līdzīpašnieks, Indexo līdzdibinātājs un padomes loceklis, strādājis arī UBS un Scotia Capital. Ar Tomu aprunājāmies par:
grāmatām - ko un kādēļ Toms raksta:
Dubultnieki - fantastikas stāstu izlase;
Lopu Ekspresis - par Volstrītu un finansēm, bet arī par ģimenes stāstu Sibīrijā;
Havannas kaķu karalis - romāns jauniešiem par salsu, Kubu;
kas ir kizomba?
par pieredzi un atziņām Japānā un Volstrītā
No uzkrātajiem EUR 50k dēļ inflācijas pazūd ik gadu kāds jauks ceļojums, bet Latvijā cilvēkiem trūkst finanšu pratība, lai aizsargātu un vairotu savus uzkrājumus.
Eiropas biznesu Toms lielā mērā uzbūvēja uz maksas reklāmu bāzes, bet sākt Latvijā bija labs lēmums.
kā atšķiras klienti Latvijā un ārzemēs?
Grūti atrast finansēs zinošu cilvēku, kas neuzskatītu pensiju 2.līmeņa naudas tūlītēju sadalīšanu cilvēkiem par analfabētismu.
vai pensiju kapitālu vajadzētu vairāk ieguldīt Latvijā?
kādi ir pamatprincipi ETF izvēlē?
nav tik svarīgi bērniem iemācīt ieguldīt, kā uzkrāt;
IIN 25,5% likme ieguldījumiem ir augta citu ES valstu kontekstā;
vajadzētu palielināt EUR 4000 limitu pensiju 3.līmenim un uzkrājošai apdrošināšanai.
Ep.113 Kristīne Lomanovska - par pensijām ir nepopulāri runāt
Nodokļu Stāstu blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog Kristīne Lomanovska ir SEB Life and Pension Baltic SE valdē. Saruna ar Kristīni ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas …
Shownotes
Nodokļu Stāstu blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog
Kristīne Lomanovska ir SEB Life and Pension Baltic SE valdē. Saruna ar Kristīni ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas projekta ietvaros, lai kliedētu populistu mītus par pensiju sistēmas 2.līmeni, bet ne tikai.
pensiju sistēma kopumā darbojas samērā labi;
1%, kas pārnests no P2L uz P1L no salikto % viedokļa (kas uzkrātos katru gadu) ievērojami samazina cilvēku pensijas;
novirzot naudu no P2L uz P1L mēs galīgi nepalīdzam demogrāfiskai situācijai; kad mēs iesim pensijā, ar šobrīd dzimušajiem cilvēkiem nepietiks, lai ar viņu algām nodrošinātu pensijas tā laika pensionāriem; tāpēc vajadzīgs lielāks P2L īpatsvars (ideālā gadījumā - 10%, nevis šobrīd esošie 5%);
pretējā gadījumā nāksies celt pensijas vecumu, palielināt nodokļus un ievest viesstrādniekus;
labā ziņa - tagad pensiju pārvaldnieki var 100% ieguldīt akcijās un pelnīt vairāk;
ko iesaka Eiropa, jo tur jau arī ir sabiedrības novecošanās problēma?
vai Eiropā paredzēts risinājums pensionāru migrācijai uz valstīm, kurās pensiju ienākumus apliek ar mazākiem nodokļiem?
kā Zviedrijas neatkarīgas (no politiķiem) padomes risinājums palīdz abstrahēties no populistiskas pensiju izsaimniekošanas?
labi, ka Latvijā pastāv IIN atvieglojumi brīvprātīgajām iemaksām P3L - kad Zviedrijā tos atcēla, būtiski kritās iemaksu apjoms; arī Lietuvā bija līdzīga tendence;
tikai ap 18% no iedzīvotājiem uzkrāj P3L;
25,5% IIN likme pensijām noēd to labumu, ko dod nodokļu atvieglojumi - kapitāla pieauguma nodokļa likme Latvijā ir krietni par augstu; citās valstīs ir krietni samazinātāka likme;
šobrīd aptuveni 1/3 daļa sabiedrības maksā VSAOI vai nu neregulāri vai ļoti maz - ēnas, migrācija, MUN, pašnodarbinātie, autoratlīdzības;
kas notiks ar cilvēkiem, kas nekrāj pensiju vispār?
kas rada neuzticēšanos sistēmai?
kāda ir solidaritātes nodokļa nozīme, + un -;
vai jāapliek ar nodokli tehnoloģijas, kas aizstās darba vietas?
cik pamatots ir apdrošināšanas prēmiju nodoklis?
vai jāregulē, lai pensiju pārvaldītāji vairāk iegulda Latvijas ekonomikā?
Ep.112 Jānis Hermanis - valsts pārvalde demonstrē, kurš te ir galvenais
Ar 'Tax Stories' bezmaksas abonementu www.taukacs.blog Jūs varat iegūt daudz vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai), laika ietaupījumu, risku samazināšanu, karjeras priekšrocības, ekskluzīvu …
Shownotes
Ar 'Tax Stories' bezmaksas abonementu www.taukacs.blog Jūs varat iegūt daudz vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai), laika ietaupījumu, risku samazināšanu, karjeras priekšrocības, ekskluzīvu informāciju, piederību kopienai. Ja vēlaties, regulāra informācija par svarīgākajiem Baltijas un ES nodokļu notikumiem pieejama 'Tax Stories' Premium abonentiem.
Šoreiz - saruna ar LDDK statistikas, finanšu un nodokļu ekspertu Jāni Hermani ierakstīta 2025.gada beigās ‘Nodokļu stāsti’ dokumentālās filmas projekta ietvaros. Ar Jāni aprunājāmies par sekojošiem jautājumiem.
Vai Latvijā nepieciešams virziens uz zemākām nodokļu likmēm, lai mazinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru?
Kādi varētu būt iemesli Lietuvas straujajam ekonomikas izrāvienam Baltijā?
Kādēļ nepieciešama IIN progresivitāte? Starp citu, ar šo gadu visiem ienākumiem Igaunijā neapliekamais minimums ir vienāds - EUR 8400 gadā, jeb EUR 700/mēn.
Diferecētā neapliekamā minimuma atcelšana un progresivitātes sliekšņu vienkāršošana ir būtiskākais pēdējās reformas ieguvums.
Ar jaunajiem 3% IIN tiek bremzētas ekonomiski aktīvu cilvēku iniciatīvas: “Neizcelieties citu starpā”.
Vai Latvijā nepieciešams turīgo cilvēku piesaistīšanas (non-dom) nodoklis?
Cik daudz Austrumu kaimiņiem palikusi degviela, lai uzturētu kara mašīnu?
Viņi ārzemēs vairs nekur aizņemties nevar, paliek iekšējie (nodokļu) vai eksporta (nafta, gāze) ieņēmumi. No rezervēm labklājības fonds bija aptuveni uz vienu gadu. Tādēļ caur vietējām bankām valsts aizņemas iekšējā tirgū. Rezultātā - paaugstināti nodokļi. Te redzams pilns komplekts par to, ka vidējā krievijas iedzīvotāja dzīves līmenis kritīsies.
IKP pieaugums krievijā nav saistāms ar to, ka tur iedzīvotājs savā ledusskapī redz vairāk desas vai maizes, bet ar to, ka viņš savā TV redz vairāk bruņutehnikas.
Ko varam mācīties no Argentīnas nesenās drastiskās valsts pārvaldes reformas? Pie mums nav politiskās gribas ieviest līdzīgas reformas, visticamāk tāpēc, ka tuvojas vēlēšanas - lai neaizvainotu kādu vēlētāju grupu.
Ko nozīmē augsts valsts parāds?
Vai nodokļu sistēma ietekmē ieguldījumu R&D apjomus?
Eiropas R&D vilciens, savukārt, brauc daudz lēnāk par citiem pasaules reģioniem, un mēs esam šai vilcienā vienā no pēdējiem vagoniem.
Uz ko Latvijai visvairāk vajadzētu koncentrēties?
Vai tie, kas atbild par veselības nozari sarunājas ar tiem, kas atbild par valsts finansēm?
Vai ir racionāli ieviest alkohola patēriņa ierobežojumus 95% patērētāju dēļ problemātiskajiem 5%?
Kā palielināt sabiedrības uzticēšanos nodokļu sistēmai?
Attieksme no VID vadības puses ir izprotoša, ar vēlēšanos iedziļināties.
Valka un Valga ir labs izpētes poligons - vai mainās cilvēku uzvedība un kuros aspektos par labu vienai vai otrai nodokļu sistēmai.
2018.g., kad nokritās UIN ieņēmumi, UIN iztrūkums aizpildījās ar citu nodokļu ieņēmumiem. Samazinot vienu nodokli, nauda apritē palielinājās un nonāca valstij caur citiem nodokļiem. Tas varētu apstiprināt teoriju, ka vien ar ~6 būtiskākajiem nodokļiem varētu aizpildīties 100% no plānotajiem valsts budžeta nodokļu ieņēmumiem. Tam vajadzīga ļoti liela drosme un finansiālā rezerve.
Ep.111 Anna Andersone par Hospitāļu ielu un IT
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu. Daudz vairāk nodokļu informācijas: www.taukacs.blogAnna Andersone ir StartSchool līdzdibinātāja un Riga TechGirls valdes …
Shownotes
Ieskats viesu dzīvē, viņu biznesa principos, caur saskarsmes ar nodokļiem prizmu. Daudz vairāk nodokļu informācijas: www.taukacs.blog
Anna Andersone ir StartSchool līdzdibinātāja un Riga TechGirls valdes priekšsēdētāja. Tikko nosvinēto 10 gadu laikā Riga TechGirls IT zināšanas ieguvuši vairāk kā 65k cilvēku! Anna ir arī Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere kā fonda ‘Uzņēmēji Mieram’ līdzdibinātāja, kā arī leģendārās grupas Hospitāļu iela soliste. Vienvārdsakot, uzņēmīgs IT talants ar mākslinieka dvēseli. Aprunājāmies par:
grupu Hospitāļu iela;
iedvesmas;
ko Anna darītu, ja nevajadzētu pelnīt naudu?
StartSchool - 12 mēnešu programma, kas balstīta uz ASV saturu un dod ne vien zināšanas, bet arī praktisku pieredzi;
Pieteikšanās uz nepilna laika studijām vēl ir atvērta līdz jūlija beigām.
ar ko nodarbojas Riga TechGirls?
Ja 2019.g. startapos kā dibinātājas bija 6% sieviešu, tad 2025.g. tie jau bija 26%.
kā izskatās Latvijas IT zināšanas Eiropas un pasaules kontekstā?
Mums ir laba izglītība, talantīgi cilvēki, lielāks izsalkums pēc inovāciojām. No otras puses, mums ir mazs tirgus un trūkst kapitāls. Vinnē tie, kam ir spēja izplatīt, nevis inovēt. Izaicinājums ir marketēt.
kas varētu būt veiksmes pamatā mūsu vienradzim FYUL (Printify/Printful)?
Nauda ir neseksīgās industrijās.
cik viegli ir pārkvalificēt publiskā sektora potenciālos bezdarbniekus (kur potenciāli ir par daudz cilvēku) par IT speciālistiem (kur cilvēku trūkst)?
AI - darba devēji meklē speciālistus, kas paši prot programmēt, nevis ar AI palīdzību;
AI šobrīd grauj radošās industrijas. Māksla nodod pārdzīvojumu un rada pārsteigumu, rada emocijas. AI to nedara, spēj tikai kopēt.
kur ir saprāta robeža - ko ļaut un ierobežot bērniem tehnoloģiju jomā?
h pirms miega nelietot;
radīt ir ok, nevis patērēt (doomscrolling);
svarīgi radīt bērnam alternatīvas, kas ir interesantāk par telefonu.
nodokļiem, sevišķi pārrobežu situācijās un par startapu algas nodokļa atvieglojumiem.
Ep.110 Ģirts Rungainis - vajadzīgs čempions
'Tax Stories' abonenti dzird un lasa pirmie. Reģistrējies un saņem laikus savā e-pastā: https://www.taukacs.blogPar eksportu, ekonomiku un politiku, birokrātiju, reģioniem, nodokļiem.Ģirts Rungainis ir …
Shownotes
'Tax Stories' abonenti dzird un lasa pirmie. Reģistrējies un saņem laikus savā e-pastā: https://www.taukacs.blog
Par eksportu, ekonomiku un politiku, birokrātiju, reģioniem, nodokļiem.
Ģirts Rungainis ir finansists, uzņēmējs un investors, Prudentia līdzīpašnieks nu jau vairāk kā 27 gadus, ZGI Capital dibinātājs un partneris no 2005.g., bijis Vācijas-Latvijas bankas prezidents un Trasta komercbankas prezidents, domnīcas LASER dibinātājs un partneris, LTRK padomes loceklis, bijis daudzu uzņēmumu padomēs. Šajā sarunā ar Ģirtu aprunājāmies kā pie vīna glāzes par to, ka Latvija ir liela un brīnišķīga valsts.
Latvijai nepieciešami čempioni (paraugi citiem) - lieli uzņēmumi, kuri pelna ārpus Latvijas.
Robeža ir tā, ko mēs paši sev noliekam.
Arī attiecībā uz eksportu nereti mēs paši sev esam šķērslis.
Sistēmiski mēs kā valsts pamanāmies traucēt, nevis atbalstīt, tiem, kas var nopelnīt eksporta tirgos.
Mazajiem uzņēmumiem ārkārtīgi sarežģīti iziet eksportā.
Arī ES naudas sadale šai ziņā nav bijusi veiksmīga, to novienādojot, izsmērējot visiem, nevis veicinot lielāku biznesu veidošanos.
Konkurences Padome arī neveicina lielo čempionu rašanos.
Dažādie ierobežojumi citās ES valstīs esot ekvivalenti 50% tarifam.
Jaunās industrijas ir tās, kur ir lielākās iespējas nopelnīt un mazākā konkurence. Tādēļ tranzīta bizness ir bezperspektīvs no tā viedokļa, lai mēs dzīvotu turīgi - daļa cilvēku tur var nopelnīt, bet tas nevar būt ekonomikas dzinējspēks.
Līdz 2040.gadam mēs zaudēsim ap 18k cilvēku ik gadu. Četru gadu vēlēšanu ciklā elektorāts mainās par aptuveni 200k (50k gadā).
Latvieši labprāt te neredzētu cittautiešus dēļ padomju laika traumas.
Bagāta valsts ir sarežģīts kāršu namiņš, augsts enerģētisks stāvoklis. Normāls stāvoklis ir būt stulbam un nabagam.
Bizness Latvijā ir salīdzinoši nesteidzīgs, bet dzīves līmenis ir salīdzinoši augsts.
Ja runa ir par tavu naudu, tu vēlies lielāku uzticamību par MI piedāvāto 80-90% precizitāti.
Jādomā, kā visiem sadarboties, nevis iezāģēt. Mums kā skaitliski nelielai sabiedrībai ir iespējas to panākt salīdzinoši ātri.
Mums jābūt kopīgai izpratnei, ka mums jāsadarbojas, lai radītu Latvijas Nokia, Samsung vai citus eksporta milžus, kas varēs pārdot pasaulē un uzturēt te ekonomiku.
Birokrātija ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē, mēģina pieaugt, regulēt un kontrolēt.
Publiskam sektoram (ap 290k strādājošo) ir nepieciešama samazināšanās.
Centrs visam ir uzņēmējs, kas iegriež ekonomikas virpuli.
Lielākā daļa sabiedrības grib saņemt labumus, pēc iespējas vairāk, salīdzinoši ar to, ko viņi samaksā nodokļos.
Trūkst sabiedrības spiediena uz birokrātiju.
Kad parunā ar publiskā sektora pārstāvjiem, saproti, ka viņi ir tādi paši labu vēloši, normāli domājoši latvieši, bet kaut kā tas viss nedarbojas. Tad sāc saprast, ka jāizglīto sabiedrību kopumā - publiskais sektors ir tās spogulis.
Reģioniem jānodrošina savstarpēju konkurenci, arī par uzņēmumiem, ne tikai par iedzīvotājiem, nodrošinot daļu no UIN pašvaldībām.
Tad pašvaldība var teikt uzņēmējam - ja jūs investējiet te miljonu, mēs arī investēsim tikpat.
Ja Latvija zaudēs neatkarību, tas ir dēļ būvvaldēm - sistēma darbojas pretēji iedzīvotāju interesēm.
Kopumā Latvijā un Baltijā nodokļu slogs ir salīdzinoši zems, izņemot darbaspēka nodokļus.
Arī holdingu sistēma te ir gana vienkārša un draudzīga.
Veselības un slimības dienu izmaksas padara darba vietas radīšanu dārgāku, kā Lietuvā un Igaunijā, par aptuveni EUR 2000 uz vienu cilvēku gadā. Tam klāt nāk lielākas būvniecības, atkritumu apsaimniekošanas uc lielākas izmaksas, kā kaimiņiem.
Smilškastes ideja Ģirtam nelikās interesanta, lai pārnestu biznesu uz citu pašvaldību, bet jautājums paliek par jauna biznesa veicināšanu reģionos.
Ja bizness nespēj samaksāt visus Latvijas nodokļus, jāmeklē citu biznesu.
Ep.109 Roberts Idelsons par kapitālu un pensijām
Vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai): www.taukacs.blogRoberts Idelsons ir vairāk kā 13 gadus Signet Bank vadītājs, bet ar banku un investīciju jautājumiem ir strādājis visu savu dzīvi. Kopā ar …
Shownotes
Vairāk informācijas par nodokļiem (bet ne tikai): www.taukacs.blog
Roberts Idelsons ir vairāk kā 13 gadus Signet Bank vadītājs, bet ar banku un investīciju jautājumiem ir strādājis visu savu dzīvi. Kopā ar Robertu aprunājāmies par sekojošām tēmām.
Kas bija tas brīdis, kas Robertam palīdzēja nokļūt bankas vadībā?
Streetwise: Getting to and Through Goldman Sachs - viena no pēdējā laikā lasītajām grāmatām, kas Robertam šķiet paslavēšanas vērta;
Kā var veidoties dažāda attieksme pret naudu?
Iešana ārā un runāšana ar cilvēkiem nereti dod lielāku pievienoto vērtību, nekā sēdēšana birojā un e-pastu lasīšana;
Kāda ir Signet Bank stratēģiskā pieeja biznesam – ar ko tā atšķiras no pārējām bankām Latvijā un kādēļ nepieciešama tā meita - Magnetiq Bank?
Sākotnēji viens no bankas linences nosacījumiem bija, ka vietējā tirgū nedrīkst veikt vairāk par 20% no darījumiem;
Cik liels kapitāls reāli vajadzīgs, lai varētu izveidot jaunu banku?
Kapitāla tirgus pēdējos pāris gados ir fundamentāli pavirzījies uz priekšu – no ekzotiska kapitāla piesaistīšanas veida uz mainstream;
“Pagājušā gadā caur obligāciju emisiju uzņēmumi piesaistīja vairāk naudas, kā caur kreditēšanu.”
Pietrūkst aktīva akciju tirgus, jo trūkst labo piemēru; valsts uzņēmumi varētu dot šādu grūdienu;
Kādas ir 3 nepieciešamās komponentes, lai uzņēmums ietu uz biržu?
Kā iekustināt privātos ieguldītājus, kuri šobrīd banku kontos tur ap 12 miljardiem?
Ja finanšu pratību labāk mācītu skolās, mēs kā sabiedrība būtu krietni turīgāki;
Kas ir polymarket un prediction market? Kādēļ Stablecoin ir labs mehānisms šo tirgu izmantošanai?
Cik tālu ir digitālā eiro projekts un kādēļ tas vajadzīgs? Kā tas varētu nākotnē samazināt ēnu ekonomiku?
Šis ir gads, kad kripto vide normalizēsies;
Cik aktuāla ir biznesa nodošana nākamām paaudzēm? Kā IPO šai ziņā var palīdzēt kā vidusceļa risinājums starp biznesa pārdošanu un atstāšanu ģimenē?
Jācer, ka uz vēlēšanām vairāk diskusijas būs par ekonomiku; un vairāk – kā izdarīt, nevis ko;
Nodokļu progresivitāte neļauj investēt biznesos un audzēt ekonomiku;
Zemāka IIN likme arī varētu iekustināt kapitāla tirgus;
Pensiju 2.līmenis – kādēļ to jāturpina uzkrāt, nevis izmaksāt? Kāpēc vispār veidots 2.līmenis? Kāda varētu būt alternatīva sistēma? Vai mēs Latvijā vēlamies ASV sistēmu ar daudz bezpajumtniekiem uz ielas, ja nebūs reāla pensiju nodrošinājuma?
Ne Lietuvā, ne Latvijā parāda apjoms pret IKP nav kritisks.
Kādēļ bankām un nebanku kreditētājiem jāmaksā UIN, bet pārējiem nav?
Ko vajadzētu partijām atspoguļot par nodokļiem savās programmās – konceptuāli?
Ep.108 Raivis Lucijanovs - par ilgdzīvošanu
Vairāk 'Nodokļu stāstu': www.taukacs.blog Raivis Lucijanovs ir finanšu un grāmatvedības eksperts, bija Vitol grupas uzņēmuma Latvian Transit CFO; pirms tam – KPMG; Pasažieru vilciens; Tipro Baltic; tagad – IQ …
Shownotes
Vairāk 'Nodokļu stāstu': www.taukacs.blog
Raivis Lucijanovs ir finanšu un grāmatvedības eksperts, bija Vitol grupas uzņēmuma Latvian Transit CFO; pirms tam – KPMG; Pasažieru vilciens; Tipro Baltic; tagad – IQ Capital uzņēmuma līdzīpašnieks, kas piedāvā ārpakalpojuma finanšudirektora pakalpojumus. Ārpus biznesa Raivis teju 18 gadus RBS pasniedza finanšu un vadības grāmatvedību, bijis Skvoša federācijas vadītājs; ir arī miega eksperts.
Ar Raivi aprunājāmies par:
- viņa ilgdzīvošanas (biohacking) principiem;
- kas ir līdzestība?
- kāpēc pievēršanās miega jautājumiem ir svarīgi arī uzņēmumiem?
- kādēļ Raivis ar 1,81m augumu mēģina iedankot bumbu grozā 3,05m augstumā?
- kā Raivim izdevās satikties ar Tim Ferris?
- vai cilvēki kļūst virspusīgāki, kad īsi video klipi aizstāj grāmatu lasīšanu?
- kā un ar kādu motivāciju Raivis pieņēma lēmumu kļūt no darbinieka par biznesmeni?
- cik lielam vajadzētu būt drošības spilvenam?
- kāda bijusi Raivja pieredze, saziņā ar VID un muitu?
- kādas pazīmes liecina par labu pakalpojumu sniedzēju, t.sk. nodokļu konsultantu?
Atvainojos par nenofokusētu video kvalitāti. Kļūdas dažreiz gadās, kad ar visu podkāsta veidošanu nodarbojas tik viens cilvēks, turklāt - advokāts.
Ep.107 Jurijs Spiridonovs padarīja Rīgu par finanšu galvaspilsētu, vismaz uz vienu nedēļu
Vairāk Nodokļu stāstu - www.taukacs.blog Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas …
Shownotes
Vairāk Nodokļu stāstu - www.taukacs.blog
Esmu lepns, ka Latvijā ir tādi inteliģenti cilvēki, kā Jurijs Spiridonovs. Viņš ir Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības Bankas (EBRD) valdes padomnieks un Latvijas pārstāvis, ekonomikas zinātņu doktors, RISEBA asociētais profesors, vecākais pētnieks Latvijas Zinātņu Akadēmijā, ar plašu pieredzi valsts pārvaldē. Atziņas no iespaidīgās EBRD Biznesa Foruma nedēļas Rīgā varat lasīt te.
Tikko aizvadītais EBRD Biznesa Forums Latvijā (ar 2100+ delegātiem no 77 valstīm) bija lielākais biznesa pasākums, kāds jebkad Latvijā noticis. Tas radīja spēcīgu emocionālu sasaisti ar Latviju, kas ir svarīgi investīciju piesaistei.
Nīderlandes karaliene Maxima, Lielbritānijas, Ukrainas, Baltijas finanšu ministru dalība nodrošināja sarunu augstākā līmeņa kvalitāti.
Jurijs strādājis pēdējos divus gadus pie šī pasākuma gatavošanas, pēdējā laikā pat 18h dienā bez brīvdienām.
Jurijs arī padalījās, ko praktiski nozīmēja, ka 6 dienas pirms konferences mainījās valdība.
Kāds labums no tā visa ir Latvijas biznesam?
Kādos gadījumos EBRD var palīdzēt uzņēmumiem? Tas var būt ieguldījums kapitālā, kredīts, dalība obligāciju emisijā lielos projektos, vēlams - sākot ar EUR 10 milj.;
EBRD ir AAA reitings, kuras iesaiste var dot kvalitātes zīmogu uzņēmumam;
Latvijā nav daudz EBRD projektu, jo te vide ir sadrumstalota; Latvijas vadība nav redzēta regulārās investīciju roadshow sanāksmēs Londonā;
EBRD Biznesa Forums bija magnētiskā rezonanse valsts pārvaidei;
Pēdējā nodokļu reforma bija laba ar to, ka FM daudz runāja ar biznesu, asociācijām, pirms pieņēma lēmumus.
Nodokļu sistēma nekad nebūs vienkārša, jo tā paredz daudz izņēmumus un atvieglojumus.
Visu skolu programmās jābūt, ka skolniekiem jāsaprot nodokļu pamatprincipi. Iespējams, jaunais 5 sēriju ‘Nodokļu stāstu’ seriāls varētu skolām ar šo palīdzēt. Latvijas Universitāte jau palūdza atļauju to izmantot savā mācību programmā.
Attieksme nodokļu administrācijai ir tas, kas Lielbritānijā labi sanāk, un Latvijas VID tas sanāk arvien labāk.
Nebūtu slikti, ja bizness zinātu Latvijas valsts infrastruktūras plānu tuvākajiem 5-10 gadiem.
Kāpēc mēs skatāmies tikai uz Baltijas vai Polijas tirgu, bet kāpēc mēs negribam veidot projektu, piemēram, Ēģiptē, izmantojot EBRD resursus?
FM kolēģi, kas bija iesaistīti šī pasākuma organizēšanā bija fantastiski, par pārējiem no valsts pārvaldes neizteikšos.
Ep.106 Jeļena Buraja - izglītība kā pamats visam
Shownotes
Daudz vairāk nodokļu (bet ne tikai) satura - www.taukacs.blog
Ar Rietumu Bankas vadītāju Jeļenu Buraju apspriedām banku sektoru un ekonomiku Latvijā, t.sk. sekojošas tēmas:
arvien vairāk Jeļenas draugu spēlē golfu un ir redzams, ka tas kļūst arvien populārāks;
Ļoti labs formāts jebkuram mācīties - universitātēs meklēt atsevišķus kursus; arī attālināti - ārzemju universitātēs.
ja tu mācies un attīsties, tad nav arī izdegšanas; es vispār neticu izdegšanai - tas ir mūsdienu pārticības blakne; vai Ķīnā tu varētu atļauties 1/2 gadu nestrādāt? ja tu katru dienu dari kaut ko, lai vide ap tevi ir arvien sakārtotāka, tu būsi kreativitātes fāzē; ja jūties izdedzis, aizej kādam palīdzi un jutīsies labi;
Diez vai cilvēks 80 gados, atskatoties uz savu dzīvi, atcerēsies, cik labi es pavadīju laiku iepirkšanās centrā.
cīnos ar katru lieko klikšķi bankā;
arī izvēlēties vietējā kapitāla banku var būt patriotisma izpausme;
Tas izskatās kā sistēmas gļuks - bankām skatās uz katru sīkumu, bet maksājuma iestādes nav tik regulētas un kontrolētas, bet abiem jākonkurē.
bankas stratēģiju iet eksporta tirgos parādīja bankas akcionārs no Īrijas kā perspektīvu attīstības virzienu;
ārvalstu investīciju piesaistīšana ir vietējo cilvēku un uzņēmumu atbildība; jāstāsta par tūrismu Latvijā; jāveido arvien vairāk pasākumus, kas piesaista visu Eiropu;
Ledusskapis uzvar televizoru. Mums jābūt pārtikušiem, lai viss ir labi.
ģeopolitiskajā kontekstā ir nevis jāved naudu ārā no valsts, bet jādara visu, lai mēs esam stipri, tāpēc tieši jāiegulda vietējā biznesā (kādēļ gan pensiju naudas apsaimniekotājiem nenoteikt, ka daļu šīs naudas jāiegulda Latvijā - JT piezīme);
Liepājas pašvaldība ir labs piemērs attieksmei pret investoriem: jūs tikai nāciet, mēs jums visu izdarīsim, lai būtu ērti te strādāt;
Latvijā ir labas biznesa atbalsta programmas, gan LAD, gan Altum un arī bankas labprāt kreditē;
biznesi vairāk attīstītos, ja būtu vairāk pieejamu darbinieku; tādēļ vērts pievērsties izglītības sistēmas straujākai attīstīšanai;
mēs dzīvojam drošā vidē, kas ir prioritāte pār citām lielajām pilsētām Eiropā;
Varbūt jāatceļ nekustamā īpašuma nodokli komerctelpām, lai attīstas Rīgas centrs;
Jāpiedomā, kā nodrošināt taisnīgumu, jo šobrīd tie, kas maksā nodokļus bauda tādus pašus labumus kā tie, kas nodokļus nemaksā;
Ar pelēko ekonomiku (ap EUR 2 miljardi gadā) varētu pieckāršot Izglītības ministrijas budžetu vai divkāršot medicīnas izdevumus;
Kā mēs varam piekrist progresīvam IIN ar tik lielu pelēko ekonomiku?
Ja mēs atcelsim IIN, nodokļus g.k. iekasēsim no PVN u.c. netiešajiem nodokļiem, bet iegūsim augstas klases speciālistus;
nodokļu likumiem jābūt skaidriem; ir uzņēmumi, kas nemaksā korekti nodokļus, jo viņi tos nesaprot;
Latvijas pelēkā ekonomika slēpjas atsevišķās biznesa nozarēs, kas nemaksā;
lump-sum tax (fiksēta gada IIN summa) ārzemniekiem, kas pārceļas uz Latviju, varētu būt labs veids, kā paņemt līdzīgus piemērus no Itālijas, Polijas, Šveices un Spānijas;
par pensiju 2.līmeņa izmaksāšanu iedzīvotājiem - varbūt vienkārši jāuzlabo sistēmu, kā labāk pārvaldīt? No otras puses - tuvākajos gados parādīsies tādi instrumenti, ar kuriem cilvēkiem būs ārkārtīgi vienkārši investēt un tad arī var būt īstais brīdis atdot cilvēkiem viņu naudu, lai paši investē.
Priekš kam? - tas vispār ir labs jautājums jebkurā dzīves posmā.
Bankas varētu būt aģents, kas nākotnē varētu automatizēt visu nodokļu iekasēšanu VID vietā.
Kur 2 juristi, tur 3 viedokļi, bet kur ir 2 grāmatveži un IIN likums, tur ir 10 viedokļi un pat VID brīžiem nezin, kā ir pareizi.
Paldies Kristapam Pētersonam ar komandu, kas palīdzēja ar šīs epizodes tehnisko pusi.
Par JeļenuPar biznesuPar ekonomikuPar nodokļiem
Ep.105 Uldis Tatarčuks - Latvija ir tehnoloģiski attīstītāka, nekā Vācija
Tax Stories portālā - vairāk satura par nodokļiem (ne tikai). Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:hokeju un golfu;The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz …
Shownotes
Tax Stories portālā - vairāk satura par nodokļiem (ne tikai).
Ar Tet vadītāju Uldi Tatarčuku šoreiz runājām par:
hokeju un golfu;
The Diary of a CEO, kā arī Tax Stories u.c. - podkāsti, ko Uldis mēdz klausīties;
Stanfordas miniMBA programmas atziņām;
Tet dažādajiem biznesa virzieniem;
Latvijā jāveido atbalsta programmas energo-efektīvām nozarēm, kā Vācijā;
vēl viens labs Vācijas paraugs - samazināta PVN likme energo-efektīvo ēku būvniecībai - tas straujāk attīstītu nekustamā īpašuma tirgu;
“Strādājot ar valsts iestādēm tu saproti, ka viņiem pulksteņi griežas lēnāk.”
šogad un nākamgad AI izmantošanā vēl nepieciešama cilvēka klātbūtne;
krāpnieki 2025.g. izkrāpa ap EUR 26 milj.;
ja spēlē hokeju Latvijas Virslīgā, bet gribi spēlēt labā Eiropas līgā - apmēram tik sarežģīti ir ienākt jaunā eksporta tirgū, bet balva ir pietiekoši interesanta, lai tur nokļūtu;
kāpēc mums ritināt investoriem sarkano paklāju, ja mūsu ienākšanu eksporta tirgos neviens tur negaida un pat neatbalsta?
Tet un LMT piemērs rāda, ka arī citi uzņēmumi var labi attīstīties ar kombinētu privāto un valsts kapitālu;
valsts Latvijā kopumā pārāk daudz nodarbojas ar biznesu - privātie vienmēr būs konkurētspējīgāki; tik jānodrošina godīgas konkurēšanas vidi;
arī investori lasa medijus par korupcijas skandāliem;
biznesa vēlmju saraksts uz nākamām parlamenta vēlēšanām ir LDDK valsts attīstības plāns;
Latvijā ir tāda pat veca sistēma par virsstundu apmaksu, kā Baltkrievijā un Krievijā;
VID spēja uzlabot procesus ir pamanāma;
nodokļu sistēmā svarīga ir vienkāršiba un ilgtermiņa prognozējamība;
mums jābūt atvieglotai sistēmai, kā piesaistīt ārvalstu ekspertu piesaistīšanai;
LIKTA PVN strīds ar VID jau 10 gadus - nodokļu strīdu nespējas paraugs;
ja pareizi izveido, Latvijā būtu saprātīgi ieviest Netflix nodevu, kas attīsta vietējo filmu produkciju;
tāpat arī valsts atbalsts starptautiskiem projektiem, tādiem kā ārzemju filmu filmēšanai, starptautiski pokera turnīri u.c. valstij parasti kopumā ir ar + zīmi.
Ep.104 Four Interviews at a Writers' Retreat
Nick Hughes, UK has made his career in finance. He has been working for big names like McKinsey, American Express, easyJet and Barclays. He was born and grew up in Zimbabwe until he turned 18, then studied at …
Shownotes
Nick Hughes, UK has made his career in finance. He has been working for big names like McKinsey, American Express, easyJet and Barclays. He was born and grew up in Zimbabwe until he turned 18, then studied at the University of Oxford. He is a talented writer who now lives in London. He has studied brain function and near-death experiences and wrote a book about what human life might look like 20 years from now, alongside their digital clones, which contain a complete copy of the human brain.
Wendy Brabon, USA has been working for most of her life in pharma industry, for names like Siemens, Novartis and Viatris. Debut author of 'Guardian of Ten', inspired by her grandmother's Nazi-occupied Utrecht — and a long life's worth of lessons that feel urgent today.Catriona Jarvis is a former judge in UK, with a focus on refugee rights and human rights in general. She writes about South Africa.
Ian Jacobs is a professor in medicine, holding the leading positions in the NHS medical system in UK, like chairing the Barts Health NHS Trust. He has been living in Australia and UK, teaching at universities, now writing his book about fighting cancer. Over the past 35 years he has led a research team working on early detection and risk prediction of cancer.
Ep.103 Inga Spriņģe par kritisko domāšanu
Sarunā dzirdēsiet par dzīves Igaunijā un Latvijā salīdzināšanu, Ingas esošo un topošo grāmatu, socialiem medijiem un AI, Re:Baltica, karjeras svarīgākajiem pavērsieniem, ofšoriem, podkāstiem, u.c.Tax Stories …
Shownotes
Sarunā dzirdēsiet par dzīves Igaunijā un Latvijā salīdzināšanu, Ingas esošo un topošo grāmatu, socialiem medijiem un AI, Re:Baltica, karjeras svarīgākajiem pavērsieniem, ofšoriem, podkāstiem, u.c.
Tax Stories blogi un podkāsti dzīvo te: www.taukacs.blog
Ep.102 - Raimonds Zukuls par un ap muitu
Nodokļu blogi un podkāsti dzīvo www.taukacs.blogĢenerālis Raimonds Zukuls ir VID Muitas pārvaldes vadītājs, tātad - Latvijas muitas cilvēks Nr.1. Cita starpā apspriedām sekojošas tēmas. Sākotnies Ukrainas karam …
Shownotes
Nodokļu blogi un podkāsti dzīvo www.taukacs.blog
Ģenerālis Raimonds Zukuls ir VID Muitas pārvaldes vadītājs, tātad - Latvijas muitas cilvēks Nr.1. Cita starpā apspriedām sekojošas tēmas.
Sākotnies Ukrainas karam tirdzniecības veicināšanas fokusu (muitošanas ātrums) muitā nomainīja kontrolējošais fokuss.
Šobrīd muitā ir 777 darbinieku (savulaik bija ap 1800).
Kā izglītoties un sekot līdzi jaunumiem Latvijā muitas tiesību jautājumos?
Saistošā izziņa par tarifu vai izcelsmi vairs nav retums. Uzņēmēji ir pietiekoši izglītoti par iespējām un tās arvien biežāk izmanto.
Šobrīd muitai uz galda ir ES muitas reforma, bet tas vēl tālu.
Kā AI palīdz muitas darbā? Piemēram, ievadot AI rīkā preces fotogrāfiju, muitas (KN) koda vismaz pirmie 4-6 cipari būs noteikti diezgan precīzi.
Pēcmuitošanas pārbaudēm fokuss šobrīd ir sankciju apiešana.
Rīgas ostā mums ir robeža ar Ķīnu. Ķīnas precēm ir būtiskas antidempinga nodevas (50-80%), ko joprojām cenšas kreatīvi apiet.
Sankciju mērķis ir apturēt militāro potenciālu vai nedot naudu Krievijai par izejvielām.
Cik lielā mērā Centrālāzijas valstis izmanto sankciju apiešanai?
Muitai laba sadarbība ar FID un ĀM, kur rodas idejas par sankciju uzlabošanu, ko tālāk komunicē ar Eiropas Komisiju.
Imports no Krievijas ir būtiski krities, bet eksports uz Krieviju nesamazinās.
Top 5 pārkāpumi muitā: nepareizs KN kods; nepareiza preču izcelsme; neloģiskie maršruti; luksuss precces; vecie līgumi par pārejas periodu, kad jaunākās sankcijas vēl nav spēkā.
Veikalos labi, ka arvien vairāk parādās karodziņi par preču izcelsmi.
Joprojām notiek cigarešu kontrabanda, bet samazinās. Nelegālo cigarešu skaits pieaudzis dēļ ES nelegāli ražotā apjoma. Arvien vairāk uz robežas atrod narkotikas.
Vai Latvijas muitai nonāk informācija par Šveicē iegādātu pulksteni, kur paprasīts tax free zonā atpakaļ PVN? Ielidojot no 3.valstīm ar jaunām precēm vērtībā virs EUR 430, ir jāiet cauri sarkanajam koridoram. Muitas savā starpā apmainās ar informāciju.
Eiropā jāiet uz pārmaiņām, lai nevajadzētu visām 27 valstīm piekrist. Tā dēļ iestrēguši ES svarīgi jautājumi.
Labi, ka ieviesta administratīvā atbildība ar EUR 10k un tml. sodiem, lai par salīdzinoši nelielu pārkāpumu nevajadzētu ierosināt kriminālprocesu.
Vai muita veidos pārkāpēju melnos sarakstus?
Vai muita tiek klāt informācijai par ofšoru patiesā labuma guvējiem?
Nodokļu un muitas policija joprojām ir būtiski ikdienas partneri apmēram tāpat, kā pirms NMP novirzīšanas uz IeM.
CBAM (oglekļa importa maksājums) tiem, kas importē virs 50t, radījis apmulsumu biznesa vidē.
Muitas likumā un ES tiesībās paredzētie grozījumi varētu skart e-komerciju (EUR 3 par sūtījumu no š.g. 1.jūlija) un apstrādes maksa no novembra. Ir paredzētas lietas, ko komersanti varēs darīt muitas vietā paši, kas viņiem būs izdevīgāk. Datahub - info no visas ES, lai to automātiski izmantotu muitas deklarāciju sagatavošanai.
Ep.101 Jānis Domburs par svarīgākajiem mērķiem
Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu …
Shownotes
Ar šo turpinās virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi.
Ar žurnālistu Jāni Domburu iepazīstināt nav nepieciešams. Šoreiz Jānis piekrita aprunāties mikrofona otrā pusē.
“Mums nodokļu slogs un iekasējamība ir salīdzinoši zema, bet mēs gribam visus sociālos labumus tāpat, kā Skandināvijā. Celt nodokļu slogu vairs nav racionāli. Tomēr mēs viņus iekasēsim. Tādēļ mums tagad vajadzīgi 2 mērķi:
būt par kompaktāko un atklātāko valsts pārvaldi Eiropā;
straujākais ēnu ekonomikas samazinājums Eiropā.”
“Pie šādiem mērķiem nemaksātājiem vairs nebūs attaisnojuma nemaksāt.”
“Vēl pie pelēkās ekonomikas tēmas vērts plašāk diskutēt vai nodokļu nemaksāšanas gadījumos tiesām vairāk jāiet brīvības atņemšanas vai naudas sodu virzienā.”
“Bizness vislabāk zin, kurš strādā pa melno. Kamēr pats bizness uz to piever acis, neko nevar izdarīt. Kāpēc viņi neko nedara? VID vai KNAB ir kaut ko dzīvē parādījuši, ka viņiem nevar uzticēties.”
“Zagšanā piedalījās 3 pakāpju zagļi: lielzagļi, līdzzagļi un muļļzagļi.”
“Aizej uz Latgali un pajautā, kāpēc viņi nestrādā pa balto? Tieši, bļ.. , kāpēc? Pašļi visi dir.."
“Daudziem pamatoti ir uzkrājies jautājums VIDam - a jūs biezos visus kratat vai nē?” Tas ir taisnīguma deficīta pamata jautājums, kas redzēts visa KNL pastāvēšanas laikā.
“Par valsts budžeta tēriņiem lielākais jautājums ir par atklātumu.” Sevišķi spilgti tas redzams, cik grūti aizrakties līdz jautājumu saknēm, gatavojot KNL raidījumus. Daudzi mediji atmet ar roku šim, jo nav tik daudz laika, lai aizraktos.
“Mēs ejam nevis pa spirāli uz augšu, bet pa riņķi. Ja publisko iepirkumu reforma beigsies ar sliekšņu celšanu un iepirkumu necaurspīdīgumu, es baidos, ka spirāle var sākt iet uz leju.”
“Valsts kases publiskotajās sadaļās ‘tāmes’ var kaklu nolauzt 99 gadījumos no 100. +Īpaša sadaļa ir aizsardzības sfēra.”
“Kādēļ gan katra valsts pārvaldes struktūra nevarētu publiskot visus iepriekšējā dienā veiktos maksājumus?”
“Pelēkā sektora uzlabošana sākās ar mazām lietām. Kādēļ gan neieviest Zviedrijas modeli, ka katram privāto pakalpojumu sniedzējam es samaksāju pa 15-20% vairāk, ko es gada beigās saņemu no valsts atpakaļ?”
“Otrs, mazajam biznesam arī ik pa laikam varētu veikt pārbaudes vai viss, ko viņi noraksta izdevumos, atbilst biznesa izdevumu kategorijai.”
Ep.100 Jānis Taukačs par šī podkāsta mērķi
700+ 'Tax Stories' blogi un podkāsti atrodami: www.taukacs.blogIntervētāja lomā šajā īpašajā reizē iejūtas raidījuma Mediāna autors Kristaps Pētersons. Viena no līdzšinējām intervijām bija ar lielākā Izraēlas …
Shownotes
700+ 'Tax Stories' blogi un podkāsti atrodami: www.taukacs.blog
Intervētāja lomā šajā īpašajā reizē iejūtas raidījuma Mediāna autors Kristaps Pētersons.
Viena no līdzšinējām intervijām bija ar lielākā Izraēlas advokātu biroja nodokļu prakses vadītāju. Viņam bija iespēja izvēlēties sev piemērojamo nodokļu režīmu un viņš izvēlējās maksāt vairāk. Cilvēki tur saprot, ka dēļ tur pastāvošiem drošības riskiem ir vairāk jāpalīdz savai valstij.
2025.gadā ‘Tax Stories’ podkāsts ap 800+ cilvēkiem bijis starp Top 3 klausītākajiem Latvijā.
Problemātiskās jomas nodokļu sistēmā:
aplokšņu algas,
PVN shēmas,
iespējama kapitāla pieauguma neaplikšana, ja persona nomaina nodokļu rezidenci,
personīgos uzņēmumos ienākuma novirzīšana no atalgojuma uz dividendēm,
nepiemērojot ieturējuma nodokļus, Latvija dāvina nodokļus citām valstīm.
Iespējamās zāles, lai šīs problēmas risinātu:
jāiet pēc tēriņiem, kurus tērētājs nevar paskaidrot, nevis pēc biznesmeņiem, kuri, iespējams, ‘zināja vai viņiem vajadzēja zināt’ par piegādātājiem vai pircējiem, kas izkrāpuši PVN;
online rēķini un čeki;
exit tax - nodoklis par Latvijā ģenerētiem aktīviem, ja persona maina nodokļu rezidences valsti;
pastiprināti jāuzrauga skaidras naudas izcelsmi;
uzlabota automātiskā konta (MUN) sistēma - EUR 300k apgrozījumam ar mazāku likmi un super-vienkāršu reģistrāciju un likvidēšanu.
Jo sistēma būs vienkāršāka, jo vairāk nodokļus cilvēki maksās.
Būtu lieliski, ja jebkurš var uzklikšķināt uz jebkuru valsts tēriņu un apskatīt visus pirmdokumentus, t.sk. publiskā iepirkuma dokumentāciju.
Ep.99 Kristofs Blaus - mēs esam tuvu kaut kam lieliskam
Kristofs Blaus ir Nutrameg (Top 10 uzņēmums savā jomā pasaulē), StartSchool, ManaBalss.lv un Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris. Tālāk - mazliet vairāk no Kristofa teiktā. Tie, kas …
Shownotes
Kristofs Blaus ir Nutrameg (Top 10 uzņēmums savā jomā pasaulē), StartSchool, ManaBalss.lv un Uzņēmēji Mieram līdzdibinātājs Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris.
Tālāk - mazliet vairāk no Kristofa teiktā.
Tie, kas ir biznesā, parasti nedala starp personīgo un darba dzīvi. Ir viena dzīve. Nevar izslēgt smadzenes, tiklīdz izej ārpus biroja telpām.
- Mums cilvēkiem produktivitāte ir virs EUR 1 milj. uz cilvēku gadā. Tuvākajos 5 gados plāno sasniegt EUR 1 bn apgrozījumu.
- Latvija ir mazam biznesam sapņu zeme. Taču tie ir toksiski priekš ekonomikas ar drausmīgu produktivitāti uz vienu cilvēku. Mazie ir vajadzīgi, lai izaugtu lieli.
- Lielie uzņēmumi Latvijā sastopas ar pārlieku piesardzību no valsts un banku sektora.
- Savukārt, Lietuvā VID aicina lielākos uzņēmumus ciemos un saka: jūs esat mūsu varoņi, kā mēs vēl jums varam palīdzēt un kādi jums tuvākie plāni?
- Mēs esam gan bankām, gan VID daudz skaidrojuši par to, kādēļ mēs Google maksājam miljonus par reklāmām.
- Uzņēmējiem pārāk bieži trūkst ambīciju par lieliem mērķiem un eksporta tirgiem. Latvijā ir augsta darba kultūra. Taču uzņēmēji par lieliem mērķiem bieži neaizdomājas, jo trūkst labu piemēru.
- Menedžeri var maukt vēl 10 gadus ar to pašu KPI. Tikai founderi var redzēt lielo bildi, ka kāds KPI ir novecojis un jāpārtaisa.
- Kad primārās vajadzības ir apmierinātas, viņi var vairāk ieguldīt veselībā. Tāpēc vajag lielāku IKP uz iedzīvotāju. Tāpēc vajag vairāk produktīvu lielo uzņēmumu.
- Nutrameg mēs ar AI vēlamies automatizēt 50% no visiem procesiem.
- Arī StartSchool ir liels uzsvars uz AI izmantošanu. Tagad tieši ir iespējams pieteikties uz jauno mācību gadu, kas sāksies septembrī. Stratēģija - 10 gados izaudzināt 1000 potenciālus startapu līderus.
- Latvijas nodokļu sistēma ir lieliska, it sevišķi UIN.
Ep.98 Zane Čulkstēna par mākslu un mākslīgo intelektu
Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work …
Shownotes
Zane Čulkstēna ir harizmātiska uzņēmēja ar lielisku Latvijas un ārzemju izglītību (SSE, University of Sussex, Columbia University). Viņa dibinājusi cilvēkkapitāla uzņēmumu ERDA, galeriju Kim?, Future of Work Institute in Riga, darbojas Mākslas Akadēmijas padomē, bija Jūrmalas Mūzikas festivāla CEO. Zane palīdz arī vidusskolniekiem noorientēties ar karjeras izvēli.
Ar Zani apspriedām šādus tematus.
Par AI un biznesu.
- Kad Covid laikā Zane organizēja 'Future of Jobs' konferenci sadarbībā ar 'World Economic Forum', tai online pieslēdzās ap 60k cilvēku. Tagad sadarbībā ar Google tikko bija šīs iniciatīvas turpinājums - konference 'Future of Work in the Age of AI'.
- Ar 2028.g. uzņēmumus ES varēs dibināt 48h laikā online ar izmaksām, kas mazākas par EUR 100, bez kapitāla prasībām.
- Algu palielināšanai skolotājiem jānāk komplektā ar cita veida prasmēm un darba modeļiem, kas balstās uz obligātu AI apgūšanu.
- Mēs jauniešiem iedodam Latvijas 100 lielāko darba devēju sarakstu un vaicājam, lai atzīmē sev zināmos. Viņi tā reāli zin vien ap 6 uzņēmumiem.
- Profesionālie pakalpojumi ir vieni no tiem, ko samērā drīz vairs nevajadzēs dēļ AI. Augsta līmeņa speciālisti savu darbu varēs veikt labāk un ātrāk - viņi būs vēl vairāk pieprasīti. Gudrākie mēģina AI ieviest procesos.
- Dēļ AI ASV universitāšu absolventu nodarbinātība ir nokritusies tik zemu, kā krīžu laikā, lai gan krīzes nav.
- Tādēļ visdrīzāk varētu citi sekot Singapūras piemēram, kur valsts maksā uzņēmumiem, lai viņš 'krāmējas' ar jaunieti, līdz viņš kļūs par labu speciālistu.
- Valstij, savukārt, šim būs jāpielāgo nodokļu sistēmu, lai iekasētu nodokļus, ar ko šādus darbus varēs apmaksāt. Iespējams, piemērojot nodokli tiem, kur roboti vai tehnoloģijas aizvieto darba vietas.
- Iespējams, AI izdomās, kā veidot AI uzturētu nodokļu sistēmu. :)
- Singapūras pieredze gan iedvesmo, gan dzen izmisumā, cik tālu pieredzes, apziņas, domāšanas ziņā esam no viņiem.
- Lielākie ieguvēji no jaunākajiem atklājumiem parasti ir nevis izgudrotāji, bet adaptētāji, ieviesēji.
- Latvijā saskaņā ar Eurostat datiem uzņēmumi ļoti lēni ievieš AI savos procesos - esam vieni no lēnākajiem ieviesējiem visā ES.
- Viens no iemesliem tam varētu būt tas, ka Igaunijā un Lietuvā vairāk uzņēmi orientējās uz eksportu.
- Trūkst tās eksportējošās domāšanas. Ja Latvijā piezīdusies vesela čupa, lai izspiestu visu no valsts. Tā vietā Igaunijā izveido priekš valsts gatavotu risinājumu - ja tas ir veiksmīgs, tad ar to nopelna eksporta tirgos.
- Valstij šai (AI ieviešanas) ziņā jāpalīdz MVU, t.sk. arī ar vienkāršāku nodokļu sistēmu MVU.
Par mākslu un nodokļiem.
- Laiks un lēnāks dzīves ritms ir lielāka vērtība par naudu.
- Latvijā budžeta izdevumi kultūrai jau vēsturiski bijuši vieni no augstākajiem Eiropā.
- Lielākais izaicinājums šobrīd vizuālā mākslā ir otreizējā tirgus un kolekcionāru neesamība, kas vēlas investēt mākslā.
- Mākslas pasaule šobrīd visvairāk iegūtu no ekonomikas uzplaukuma.
- Latvijā ziedojumus veicinošā nodokļu sistēma ir ļoti dāsna. Galerijai Kim? no ziedojumiem nāk ap 40% no budžeta.
- Tas, ka mākslas darbi ir aplikti ar pilnu PVN, nav optimāli. Citiem mākslinieku darbiem - operai, grāmatām ir zemākas likmes.
- Ja mākslinieks pārdod gleznu par 1000, pie mākslinieka nonāks vien ap 250. Tas veicina pelēko sektoru un skaidras naudas apriti.
- Otrs, kas veicina pelēko sektoru - nodokļu sistēmas sarežģītība un mākslinieku nevēlēšanās tajā iedziļināties. Liela daļa ir gatavi maksāt salīdzinoši lielu daļu ieņēmumu starpniekiem, kas paņem uz sevi rūpes par nodokļiem un rēķiniem. Valsts noteikti varētu to naudu paņemt sev, ja padarītu sistēmu vienkāršāku.
- Zanes 'narkotikas' ir nepārtraukti kaut ko jaunu mācīties un mēģināt, t.sk. starptautiskā arēnā.
- Ja gribi sakārtot kaut ko valstī, jāsāk sakārtot sevi un savu tuvāko apkārtni.
Ep.97 Jānis Ošlejs par produktivitāti
'Tax Stories' raidierakstos turpinām likt uzsvaru uz saturu, ne tik ļoti uz vizuāli skaistu 'iesaiņojumu'. Taču 'Mediānas' Kristapa Pētersona rokās arī 'iesaiņojums' nu kļuvis krietni kvalitatīvāks.Ar šo …
Shownotes
'Tax Stories' raidierakstos turpinām likt uzsvaru uz saturu, ne tik ļoti uz vizuāli skaistu 'iesaiņojumu'. Taču 'Mediānas' Kristapa Pētersona rokās arī 'iesaiņojums' nu kļuvis krietni kvalitatīvāks.
Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta ‘Mediāna’ autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši ‘Tax Stories’ podkāsti un blogi.
Ar ekonomistu un Primekss vadītāju Jāni Ošleju šoreiz sanāca ļoti vērtīga saruna. Apspriedām sekojošas tēmas:
“Paaugstinot PVN, NĪN un nodokļus auto, varēsim samazināt IIN darbaspēkam un daudzbērnu ģimenēm.”
vai mūsu nodokļu sistēma šobrīd pietiekoši atbalsta eksportu?
kādēļ uzņēmumiem jāaudzē lielāku pievienoto vērtību no katra nodarbinātā?
kādēļ Lietuvā notika lielāks izrāviens (lielāks eksports), kā pie mums?
“Pēc Šveices kantonu piemēra varbūt jāļauj arī Latvijā pašvaldībām konkurēt savā starpā ar nodokļu atšķirībām.”
kādas korekcijas nepieciešamas nodokļu sistēmā, lai vairāk atbalstītu eksportu un bremzētu importu?
kādēļ ir netaisnīgi, ka tie, kas ir bez bērniem, maksā tādas pašas IIN likmes, kā tie, kam nav bērnu?
“Man nav sūdzību pret VID. Izskatās, ka lietas notiek pareizā virzienā.”
kādas korekcijas varētu ieviest NĪN sistēmā un kādēļ?
kāpēc ir taisnīgāk NĪN piemērot tikai zemei (kā Igaunijā), nevis zemei un ēkām?
kādēļ Izraēlā, Somijā, Dānijā u.c. valstīs, kur neražo auto, uzliek samērā augstus nodokļus auto?
“Ja jau apkārtējie jau tāpat redz gan glauno auto, bildes no skaistiem ceļojumiem, labu māju. Kādēļ gan tad nepadarīt publisku info, cik katrs samaksājis nodokļos?”
kā IIN progresivitāte var palīdzēt uzņēmumu mērogošanai?
kādēļ Latvijā nevajag bagātības nodokli, bet varētu ieviest miljonāru pievilināšanas Latvijai sistēmu?
cik liela ir valsts sektora efektivitātes problēma?
“Vai valsts efektivitāti jāoptimizē? Jā! Vai tā dēļ kļūsim bagāti? Nē! Valsts efektivitātes kritērijam jābūt saprātīgam valsts tēriņu % attiecībā pret IKP.”
kā pelēkais sektors pats apkrāpj sevi un citus uzņēmējus?
kā ieviest atbalsta programmas, lai uzņēmēji justu atbalstu, kā izrauties eksportā?
“Pelēkā ekonomikā strādājot nav iespējams augt, mērogot uzņēmumus, izrauties eksportā.”
Ep.96 Baiba Šmite-Roķe par kalpošanu Latvijas cilvēkiem
Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta 'Mediāna' autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību …
Shownotes
Ar šo turpinām virkni sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta 'Mediāna' autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši 'Tax Stories' podkāsti un blogi. Ar VID ģenerāldirektori šoreiz apspriedām sekojošas tēmas:
- Latvijas 2.vietu pasaulē ASV NVO 'Tax Foundation' pētījumā un neapmierinātību ar nodokļu sistēmu;
- uzticēšanās sistēmai saistāma ar pārlieku sarežģītību;
- ko Baiba darītu Finanšu ministra vietā - kādas izmaiņas veiktu nodokļu sistēmā?
- bez kurām VID funkcijām varētu arī iztikt?
- uz 1.1.26. VID divu gadu laikā samazinājis darbinieku skaitu no 3800 uz 2800;
- EDS IIN deklarācijas sadaļā, nospiežot pogu saņemt datus no VID, deklarācija aizpildās automātiski;
- Latvijas VID izskatās ļoti labi ES nodokļu administrāciju sanāksmēs, sevišķi ar reitingu sistēmu pat VID saņēmis apbalvojumu;
- vērtējot izmaksas par vienu iekasēto EUR nodokļos, Latvija ir pirmajā pusē starp ES valstīm;
- Latvijas ekonomikas pelēkuma spektrs ir ārkārtīgi plašs; noziedzniekus diez vai izdosies izskaust;
- reitingu sistēma parāda - kuros uzņēmumos ir problēmas; ja uzņēmums uz to nereaģē, tad VID sāk klauvēt pie durvīm;
- ar mazāku un vienkāršāku nodokļu režīmu daudziem vairs nebūs interese izvairīties;
- nodokļu sistēma nav primārais kritērijs ārvalstu investīciju piesaistīšanā;
- VID sniedz konsultācijas arī angļu valodā;
- lielajiem nodokļu maksātājiem nav atsevišķa departamenta, bet ir vienlīdzīga attieksme pret A reitinga uzņēmumiem: atbildes uz jautājumiem sniedz 3 dienu (ne 10) laikā, neveic kontroles pasākumus;
- tikai tad, ja VID rerdz ļaunprātību, VID ieslēdz agresīvāku rīcību;
- sabiedrības uzticēšanās VID rādītāji strauji auguši (no 49% 23.g. uz 59% 24.g.);
- šobrīd valsts pārvaldē notiek pāreja uz līdzekļu tēriņiem atbilstoši nosprausto mērķu sasniegumiem; to lielāko nodokļu daļu, ko valsts pārvalde izlieto lietderīgi, sabiedrība neuzsver (nelietderīgi izlietotā daļa ir proporcionāli neliela);
- cilvēkiem būtu vienkāršāk samaksāt nodokļus, ja budžeta tēriņi būtu pilnīgi caurspīdīgi;
- vēlētājiem jāsaka savu vārdu vēlēšanās, ja viņi vēlas pārmaiņas;
- nodokļu morāle kā motivātors maksāt nodokļus vs. gods apzagt valsti padomju laikā;
- sabiedrības uzticēšanās atkarīga no politikas veidotāju darba;
- nodokļu politikas veidotāji mēdz aizmirst, ka izņēmumi rada vai nu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem vai birokrātisko slogu administrācijai. Vienmēr tādos gadījumāo jārēķina, cik maksā izņēmums vai atvieglojums.
Ep.95 Aiva Vīksna par budžeta caurspīdīgumu
Ar šo sākas virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās piecu sēriju dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu …
Shownotes
Ar šo sākas virkne sarunu, ko esam ierakstījuši kopā ar podkāsta Mediāna autoru Kristapu Pētersonu. Šīs sarunas ir daļa no topošās piecu sēriju dokumentālās filmas, kas mēģina parakties dziļāk par nodokļu būtību, sistēmu Latvijā, t.sk. iekasētā lietderīgu izlietošanu un nepieciešamajiem uzlabojumiem. Būtībā, par visu, par ko līdz šim ir bijuši Tax Stories podkāsti un blogi.
Aiva Vīksna ir Saeimas deputāte, kas ievēlēta no Apvienotā saraksta, bet daudzus gadus ir bijusi saistīta ar nodokļu tēmu, jo dibināja visiem labi zināmo Lietišķās informācijas dienestu, kura paspārnē izdots arī žurnāls Bilance. Viņai vienmēr bijusi tuva MVU tēma. Viņa ir arī vairāku Latvijas augstskolu vieslektore par tēmām “Līderība un motivācija”, “Kā uzsākt biznesu”, “Mentorings”, “Biznesa eņģeļi” u.c. Viņa ir vairāku biznesa grāmatu līdzautore.
Ar Aivu sarunājāmies par:
kā tiek izlietoti iekasētie nodokļi;
kādi nepieciešami uzlabojumu nodokļu sistēmā;
vai mums jādodas uz Skandināvijas augstajiem nodokļiem vai uz caurumu aizlāpīšanu - vienkārši nodokļi kā pamats, lai jebkurš tos saprastu;
kā radīt uzticēšanos, ka iekasēto izlietos lietderīgi - e-budžeta caurskatāmība;
- efektivitāti un atbildības uzņemšanos valsts pārvaldē, kam nepieciešama politiskā griba;
- par Lietuvas pieredzi, kur VID sēž pie galda kopā ar lielākajiem uzņēmumiem un palīdz plānot nākamo gadu stratēģijas;
- iepirkumos pēc jaunajiem grozījumiem būs caurskatāmība, kas mazinās vēlmi prasīt un dot (kukuļus), u.c. tēmām..
Ep.94 Philippos Aristotelous - on educating lawyers
Philippos Aristotelous is a lawyer who until 2018 was leading the tax practice in the largest law firm in Cyprus. Then he switched to become a law firm management and leadership consultant and wrote a book …
Shownotes
Philippos Aristotelous is a lawyer who until 2018 was leading the tax practice in the largest law firm in Cyprus. Then he switched to become a law firm management and leadership consultant and wrote a book about happiness.
In this episode we discussed:
regrets of leaving the legal practice;
a look from Cyprus at the Baltic business environment;
journey of Philippos to focus on the trainings for law firms only;
transfer of business to the next generation in law firms;
time recording in law firms;
how litigation lawyers apply fees according to the scale determined by the court;
Philippos book on happiness;
how to cancel the noise around you, filter what supports career growth;
stoicism;
meditation and inner peace vs. worshipping hero’s quest in the Western culture;
web of fictions;
a story about a monk;
book recommendations;
values, etc.
Ep.93 Aleksandrs Tralmaks par vērtībām
Ar Aleksandru gribēju aprunāties, jo viņam vienmēr par visu ir viedoklis. Ne vienmēr tam var piekrist, bet viņš to nebaidās paust. Taču galvenais – viņš ir daudz strādājis ar ārzemju biznesmeņiem, it sevišķi no …
Shownotes
Ar Aleksandru gribēju aprunāties, jo viņam vienmēr par visu ir viedoklis. Ne vienmēr tam var piekrist, bet viņš to nebaidās paust. Taču galvenais – viņš ir daudz strādājis ar ārzemju biznesmeņiem, it sevišķi no Skandināvijas un Skandināvijā. Viņš ir mācījies LU politiku un SSE – biznesa administrēšanu. Viss bizness lielā mērā saistīts ar mežu un nekustamā īpašuma industriju. Būtiskākā pieredze - Catella (16 g.), Suppa Advisers (4 g.), Latvia Forest Company (10 g.), pirms tam AS Diena CEO (10 g.).Ar Aleksandru runājām par:
Latvijas vēsturi;
kā salāgot tehnoloģisko revolūciju ar ierēdņu cilvēcīgumu;
biznesu Igaunijā;
atgriešanos pie pamatiem - vērtībām; Bībeles kā literatūras darba mācīšanu skolā, lai bērniem mācītu cilvēciskās un kultūras vērtības;
nepieciešama īpašumu tiesību ierobežojumu pārskatīšana, sevišķi attiecībā uz nekustamo īpašumu;
Valsts digitālās attīstības aģentūrai vai tml. institūcijai jābūt vienai no svarīgākajām institūcijām, kas unificē valsts pārvaldes digitalizāciju;
budžeta izdevumu efektivizāciju;
push&pull stratēģiju;
ģimenei jābūt valsts pamatā, t.sk. IIN atlaides daudzbērnu ģimenēm;
ņaudēšana par to, ka viss ir slikti ir varāk kā vēlme tiekties uz izcilību;
sports būs arvien lielāka eksporta industrija, attīstoties mākslīgajam industrijai;
mēs dzeram bezdievīgi - pāpēc mēs tik daudz dzeram un kā to risināt - sports, mentālā veselība, ēdiens, izglītība;
nepieciešams nodoklis pārstrādātai pārtikai;
kas uzlabojams pašvaldībās - kā nodrošināt, lai pašvaldības saņem kvalitatīvu atbalstu netipisku lēmumu gadījumā;
birokrātiju, regulatoru Latvijā un Baltijā;
kooperēšanos ar Lietuvu un Igauniju kā lielāku investoru magnētu;
nodokļos fokusam jābūt uz vienkāršošanu;
biznesa slēgšanai jābūt tikpat vieglai, kā izveidošanai;
efektīvāku kapitāla tirgus pārvaldi un pensiju sistēmas reformu; u.c.
Ep.92 Shaun Jardine on how to stop billing by h
Shaun Jardine is:advocating for replacing hourly billing with outcome‑based pricing; an author of books: ‘Ditch The Billable Hour!’ & ’Switch & Ditch!’was CEO of a UK law firm;a founder of Big Yellow Penguin …
Shownotes
Shaun Jardine is:
advocating for replacing hourly billing with outcome‑based pricing;
an author of books: ‘Ditch The Billable Hour!’ & ’Switch & Ditch!’
was CEO of a UK law firm;
a founder of Big Yellow Penguin and Legal GiGZ.
I must confess that last year I implemented some of Shaun’s pricing methods and it really works well, in the sense that this way we achieve more of what the client really wants. I love what Shaun wrote on LinkedIn – the billable h is actively damaging the law (tax, marketing, etc) firm profitability, their people, and most of all - their client relationships.
We also discussed:
the best travel or speaking memories;
what inspires Shaun the most;
his books;
how Shaun helps professional services companies to escape the tyranny of the billable hour;
how CEOs can see how busy the employees are without the billable h recorded;
what was the change in the law firm when he implemented value based pricing;
does the pricing differ in different practice areas of a law firm;
Declan AI on www.bigyellowpenguin.ck.uk; what is it and how does it help to set gold, silver, bronze offers;
how to determine a fixed fee for a large volume of services;
legalgigz.com - what is it and how did it all start and develop from an idea in a pub to an up and running website.
For more, please subscribe for my Tax Stories blogs here: www.taukacs.blog
Hier stehen die neuesten 40 von 122 Folgen. Ältere Folgen findest du im Feed des Podcasts.
Ähnliche Podcasts
Mehr Wirtschaft-Podcasts
Ist das dein Podcast?
Bestätige es mit einem Eintrag in deinem Feed: Du bekommst hier einen Code, trägst ihn als podcast:txt in den Kanal deines Feeds ein, und wir prüfen ihn. Danach steht dein Podcast als „verifiziert“ bei SoundNode.