Vai tas ir normāli?
NeuKas rada miega traucējumus un vai no tiem var atbrīvoties arī bez medikamentiem?
- Folgen
- 252
- Erscheint
- wöchentlich
- Letzte Folge
- 8. Nov. 2026
Über den Podcast
Dažreiz mēs mēdzam jautāt: “Vai tas ir normāli, ka mēs jūtam skumjas tik ilgi? Ka dusmojamies? Ka iemīlamies un tad atkal vairs nemīlam? Ka jūtam trauksmi bez acīmredzama iemesla? Ka nevaram iziet no mājām, nepārbaudot, vai aizslēdzām durvis… Ka draugi noliedz depresiju un saka, viss jau ir kārtībā…” Raidījumā meklējam atbildes uz jautājumiem, kas saistīti ar psihisko veselību, psiholoģiju, psihoterapiju un dzīves kvalitāti kā tādu. Kopā ar studijas viesiem mēģinām “normalizēt” jeb izskaidrot, kas ir un kas nav normāli, un kāpēc psihologi vai psihoterapeiti reizēm izvairās no šī vārda. Vai tas ir normāli, ka vīrietis ir neizlēmīgs, bet sieviete ambicioza? Vai tas ir vai nav normāli, ka vairs negribas darīt darbu, kurš ir tik ierasts, bet no kura nav drosmes aiziet, kaut arī gandarījumu nejūtam? Jā, arī tā mēs varam jautāt, jo raidījumā aplūkojam visdažādākos tematus, kuri iekļauj arī sociālpsihooģisko skatījumu. Raidījuma viesi ir nozares profesionāļi – psihologi, psihiatri, psihoterapeiti un citi speciālisti. Klausītājus aicinām iesūtīt jautājumus un aktualizēsim tos raidījuma laikā.
Folgen 252
Kas rada miega traucējumus un vai no tiem var atbrīvoties arī bez medikamentiem?
Labs miegs ir veselības pamats. Kas rada miega traucējumus un vai no tiem var atbrīvoties arī bez medikamentiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās …
Shownotes
Labs miegs ir veselības pamats. Kas rada miega traucējumus un vai no tiem var atbrīvoties arī bez medikamentiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, supervizore, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) psihoterapeite Ilona Krone un ārste-psihiatre, kognitīvi biheiviorālās terapijas (KBT) psihoterapeite Natālija Bērziņa. Varbūt, ka kāds jau taisās iet gulēt. Varbūt kāds domā par to, ka to vajadzētu darīt, bet skaidri zina - nebūs tas sniegs tik viegli sasaucams. Varbūt kāds arī domā - es varu noklausīties kādu raidījumu vēl un tad izlemt, cikos iešu gulēt. Varbūt kādam ir ļoti precīzs režīms, bet citam nemaz tāda nav. Kāpēc mēs neguļam? Šoreiz raidījumā vēlamies vairāk saprast to, kā tas nākas, ka cilvēki reizēm nevar īsti labi izgulēties un miegam ir daudzas un dažādas problēmas. Var jautāt: kas ir bezmiegs, kādi ir tā cēloņi un kāds ir ceļš uz labu miegu? Vai ir iespējams miegs bez tabletēm? Un kad miegs kļūst par problēmu? Kā atpazīt un ārstēt miega traucējumus iespējams Latvijā un kāda ir pasaules prakse? Kāda ir nakts cīņa ar sevi, lai pārtrauktu bezmiega apburto loku? Tie ir tikai daži no jautājumiem, kurus var uzdot speciālistiem par miega traucējumiem.Kā akadēmiskais spiediens ietekmē studentu pašsajūtu?
Cik ļoti akadēmiskais spiediens ietekmē studentus, viņu pašizjūtu un cik ļoti ir saistīts ar trauksmi un perfekcionismu? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas 1. kursa …
Shownotes
Cik ļoti akadēmiskais spiediens ietekmē studentus, viņu pašizjūtu un cik ļoti ir saistīts ar trauksmi un perfekcionismu? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas 1. kursa studente Alise Orinska un RSU Psiholoģijas studentu zinātniskā pulciņa vadītāja Anete Zvirgzda. Mūsdienās būt studentam nozīmē daudz vairāk nekā tikai apmeklēt lekcijas, rakstīt kādus pārbaudes darbus un tikt galā ar eksāmeniem. Nereti līdz ar studijām nāk arī nemitīgs spiediens būt veiksmīgam, sasniegt labākos rezultātus, nepievilt apkārtējos, un vienmēr pierādīt, ka esi pietiekami labs. Bet kas notiek brīžos, kad vēlme visu paveikt perfekti pārvēršas trauksmē, stress kļūst par ikdienu un bailes no neveiksmes neļauj izbaudīt pašu studiju procesu? Vai mēs paši sevi izvirzām pārāk augstas prasības, vai arī sabiedrība un akadēmiskā vide no mums sagaida vairāk, nekā spējam dot? Un vai vispār ir iespējams būt labam studentam, vienlaikus neaizmirstot par savu mentālo veselību? Raidījumā saruna par to, ko piedzīvo studenti - par trauksmi, akadēmisko spiedienu un perfekcionismu, par pieredzi, par kuru ne vienmēr ir viegli runāt, bet kuru, iespējams, piedzīvo daudz vairāk studentu, nekā mums šķiet. Tāpēc arī raidījumā esam aicinājušie piedalīties pašus studentus.Cik svarīga ir emocionālā drošība attiecībās un kā to veidot?
Cik svarīga ir emocionālā drošība attiecībās un kā to veidot? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne. Jebkurās attiecībās mēs vēlamies justies …
Shownotes
Cik svarīga ir emocionālā drošība attiecībās un kā to veidot? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas speciāliste Ieva Melne. Jebkurās attiecībās mēs vēlamies justies mīlēti, pieņemti un saprasti. Mēs vēlamies būt kopā ar cilvēkiem, kuru klātbūtnē varam būt paši, bez bailēm tikt nosodītiem, pārprastiem vai atraidītiem. Taču vai ar mīlestību vai draudzīgu attieksmi pietiek, lai attiecībās justos droši? Kāpēc dažkārt mēs baidāmies pateikt, ko patiesībā domājam un jūtam? Kāpēc klusējam, pielāgojamies vai apslāpējam savas vajadzības, lai tikai saglabātu nosacītu mieru? Emocionālā drošība nav tikai jēdziens. Tas ir kas tāds, kas nodrošina veselīgu un noturīgu attiecību formu un ļauj tām attīstīties. Tas ļauj arī mums būt atklātiem, runāt par sarežģītām lietām, kļūdīties un vienlaikus arī saglabāt cieņu, esot attiecībās. Tāpēc runājam par emocionālo drošību. Un emocionālā drošība nav attiecināma tikai uz romantiskām attiecībām, tā ir attiecināma uz ļoti dažādām jomām mūsu dzīvē, kur vien saskaramies ar citiem cilvēkiem.Kā reaģēt, ja kāds cilvēks runā par pašnāvnieciskām domām?
Kā reaģēt situācijās, kad kāds cilvēks – tuvinieks vai kāds cits, sāk runāt par pašnāvību un pašnāvnieciskām domām? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes …
Shownotes
Kā reaģēt situācijās, kad kāds cilvēks – tuvinieks vai kāds cits, sāk runāt par pašnāvību un pašnāvnieciskām domām? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē klīniskā un veselības psiholoģe, EMDR terapijas metodes lietotāja Santa Laimiņa-Rubene un klīniskā psiholoģe Bērnu klīniskā universitātes slimnīcā Marija Bogdanova. Negribam zaudēt nevienu! Tas ir šī gada Latvijas Sabiedriskā medija labdarības maratona tāds apakšnosaukums, jo labdarības maratons "Dod pieci!" šogad uzmanību pievērsīs tieši Latvijas sabiedrības psihiskajai veselībai un arī tam, lai novērstu draudus, ka kāda dzīve beidzas. Maratona mērķis ir mazināt ar psihiskās veselības grūtībām saistīto stigmu un arī klusēšanu, un, protams, arī palīdzēt cilvēkiem savlaicīgi pamanīt tos riskus, kas būtu jāņem vērā, un arī iedrošināt meklēt palīdzību, kā arī palīdzēt saprast, kas tad īsti sistēmā nestrādā, kā mēs palaižam garām tādus brīžus vai arī tādas situācijas, kur būtu jāpievērš vairāk uzmanības. Vienlaikus šī gada labdarības maratonā tiks vākti ziedojumi konkrētiem, pierādījumos balstītiem palīdzības mehānismiem cilvēkiem pēc pašnāvības mēģinājuma un cilvēkiem ar augstu paškaitējuma vai arī pašnāvības risku. Tāpat maratona laikā tiks uzsvērts, ka krīzes brīžos palīdzība ir pieejama un saruna var būt pirmais solis ceļā uz pārmaiņām, arī uz atlabšanu un uz iespēju turpināt dzīvot. Temats ir ļoti sarežģīts, un visā pasaulē par to ir ļoti grūti runāt, jo visā pasaulē cilvēki ir atzinuši, ka tiešām draudi dzīvībai, kuri tiek izteikti un uz kuriem vajadzētu reaģēt, ir kas tāds, kas iekšēji sarauties un reizēm arī domāt par to, vai es varu palīdzēt, vai es saprotu, kas notiek, vai es zinu, ko darīt. Tāpēc runājam vairāk, kā reaģēt tuviniekiem, kuri dzird, ka ir kādi draudi dzīvībai un tos izsaka pavisam tuvs cilvēks. Kur vērsties pēc palīdzības, ko darīt un ko teikt?Testi psiholoģijā: ko tie ļauj secināt par cilvēku
Cik daudz varam uzzināt par cilvēku, izmantojot dažāda veida testus un tā saucamo psiholoģisko izpēti. Vai šie instrumenti, kuri tiek izmantoti, spēj atklāt mūsu personību, intelektu, emocionālo pasauli un …
Shownotes
Cik daudz varam uzzināt par cilvēku, izmantojot dažāda veida testus un tā saucamo psiholoģisko izpēti. Vai šie instrumenti, kuri tiek izmantoti, spēj atklāt mūsu personību, intelektu, emocionālo pasauli un slēptās spējas, un, pats galvenais, cik lielā mērā mēs varam uzticēties šo testu rezultātiem? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro psiholoģijas doktore, klīniskā psiholoģe Marika Bērtule un Nacionālā psihiskās veselības centra zinātniskā institūta pētnieks, psiholoģijas doktors Edmunds Vanags. Vairāk spriežam par to, cik ļoti efektīvas ir šīs metodes un ko tās var pateikt par cilvēku. Psihodiagnostika jeb psiholoģiskā izpēte var būt informatīva, tomēr ir ļoti daudz dažādu jautājumu, sākot ar to, kā šie instrumenti tiek veidoti, gan arī, protams, par to pielietojumu.Psihoterapija: kāda būs tās vieta nākotnē psihoemocionālās veselības sistēmā Latvijā
Shownotes
Kur Latvijas kopējā psihoemocionālās veselības sistēmā pašlaik atrodas psihoterapija un kāda būs tās vieta nākotnē, lai nodrošinātu tās pieejamību visiem, kam nepieciešams? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē sistēmiskā un ģimenes psihoterapijas speciāliste, Latvijas psihoterapijas biedrības valdes priekšsēdētāja Egita Pļaviņa. Šoreiz runājam nevis tik daudz par pacientiem vai klientiem, kuri vēlas saņemt pakalpojumu psihoterapijā vai uzlabot savu veselību, vai mainīt dzīves kvalitāti, šoreiz vairāk sarunā fokusējamies uz pašiem profesionāļiem, proti, uz cilvēkiem, kas īsteno psihoterapiju. Cik ļoti dažādi izaicinājumi ir ar to saistīti un kā vispār izskatās psihoterapijas nākotne Latvijā?Kā augt un veidot savu personību bez viena vecāka klātbūtnes
Kā un vai izdodas izaugt un veidot savu personību, ja kāds no vecākiem ir klāt neesošs – tiešā vai pārnestā nozīmē. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un …
Shownotes
Kā un vai izdodas izaugt un veidot savu personību, ja kāds no vecākiem ir klāt neesošs – tiešā vai pārnestā nozīmē. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīne Lacombe. Sarunā ar speciālistiem mēģinām pētīt to, vai ir normāli, ka mājās ir tikai viens vecāks, vai arī, ka abi vecāki bieži vien ir prom, vai arī ir tā, ka bērnu audzina kādi cilvēki, kuri ir paplašinātās ģimenes sastāvā, bet tajā pašā laikā viņi reizēm arī mēdz būt prombūtnē, un bērns bieži ir viens pats vai varbūt ar kādu brāli vai māsu. Kā šādās situācijās rīkoties, kādu iespaidu tas atstāj uz cilvēkiem, kā tas iespaido pieaugšanu? Un galu galā - kā šādas situācijas ietekmē cilvēka personības veidošanos. No vienas puses ļoti plašs temats. No otras puses, iespējams, ka šī ir daudziem pazīstama situācija, kā ir augt, gaidot kādu, kurš atnāks mājās, vai arī domājot par kādu, kura mājās gandrīz nekad nav.Kas ir psihes aizsardzības mehānismi un kā tie darbojas?
Šajā reizē runājam par to, kā psihe var pasargāt pati sevi. Arī par to, kas īsti notiek tajā brīdī, kad ciešam no ļoti nopietnām problēmām, dažreiz tā ir trauma, dažreiz arī iekšēja trauksme, kas ir saistīta ar …
Shownotes
Šajā reizē runājam par to, kā psihe var pasargāt pati sevi. Arī par to, kas īsti notiek tajā brīdī, kad ciešam no ļoti nopietnām problēmām, dažreiz tā ir trauma, dažreiz arī iekšēja trauksme, kas ir saistīta ar kādām mums grūti pārvaramām lietām. Kas ir psihes aizsardzības mehānismi un kā tie darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons un klīniskā psiholoģe Agnese Orupe. Mēs visi tiešām sevi kaut kā mēģinām sargāt varbūt no sāpēm, no vilšanās, no bailēm, no kauna, no dusmām. Dažkārt mēs arī izliekamies, ka problēmas vispār nav. Tomēr ir kaut kas tāds, ko reizēm ir grūti izturēt. Mēs saprotam, ka kaut kas notiek, bet īsti piekļūt tam nevaram. Vai arī mūsu uzvedība var mainīties. Kas tas īsti ir, ja runājam par psihes vēlmi, nevar teikt vēlmi, bet par to, kas notiek ar psihi, kad tā mēģina sevi pasargāt.Mūsdienu vīrieša identitāte un loma attiecībās
Kāda ir mūsdienu vīrieša identitāte, loma attiecībās un kā sasniegt līdzsvaru starp atbildību par citiem un rūpēm par sevi? Par to raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Intelekta attīstības centra vadītājs …
Shownotes
Kāda ir mūsdienu vīrieša identitāte, loma attiecībās un kā sasniegt līdzsvaru starp atbildību par citiem un rūpēm par sevi? Par to raidījumā Vai tas ir normāli? sarunājas Intelekta attīstības centra vadītājs, vīru domubiedru kopienas vadītājs Oskars Grīslis un mācību un konsultāciju uzņēmuma "Training Lab" līdzīpašnieks, vīru domubiedru kopienas "EVO" vadītājs Ivars Juškēvics. Tiekamies Tēva dienā. Droši vien katram no mums ir savas attiecības ar tēvu, varbūt tas ir klātesošs, varbūt tas ir cilvēks, kurš ir blakus, varbūt arī tā ir noticis, ka viņa vairs nav līdzās. Kādam ir labas attiecības ar savu tēvu, bet kādam - sarežģītas, kāds pats ir kļuvis par tēvu un kāds vēl tikai būs. Tāpēc arī raidījumā saruna par to, ko nozīmē vispār būt vīrietim, par vīrieša identitāti, par to, kā vīrietis jūtas mūsdienās. Vai vīrietim vienmēr ir jābūt stipram, atbildīgam, tam, kurš zina, ko grib, un vienmēr zina, kā rīkoties. Vai varbūt mūsdienu vīrietim ir atļauts arī nezināt, šaubīties, kļūdīties, būt ievainojamam un pateikt: es nezinu, kā man ar šo tikt galā? Vīriešu loma sabiedrībā pēdējos gados ir būtiski mainījusies. Kas ir mainījies, kas notiek pašlaik, un kas ir varbūt gaidāms nākotnē?Kas ir emocijfokusētā terapija un kā tā darbojas?
Emocijfokusētas terapijas centrā ir attiecības starp terapeitu un klientu, kā arī emocijas kā svarīgākais cilvēka pieredzes veidotājs un virzītājspēks. Kas ir emocijfokusētā terapija un kā tā darbojas? …
Shownotes
Emocijfokusētas terapijas centrā ir attiecības starp terapeitu un klientu, kā arī emocijas kā svarīgākais cilvēka pieredzes veidotājs un virzītājspēks. Kas ir emocijfokusētā terapija un kā tā darbojas? Raidījumā Vai tas ir normāli? skaidro klīniskā psiholoģe, Dr.psych, emocijfokusētās un kognitīvi biheiviorālās terapijas terapeite Inese Elsiņa. Par emocijām varētu teikt tā, ka tā ir pirmā signālsistēma, tā ir ļoti ātra, un tā mums ir nepieciešama. Tajā pašā laikā ar emocijām nav viss tik vienkārši, kā varētu domāt. Tā vien šķiet, mēs pazīstam prieku, bēdas, sēras, aizvainojumu, aizkaitinājumu vai arī dusmas, un tomēr varbūt arī nemaz tik daudz mēs paši par to nezinām, kaut arī katru dienu mēs emocijas piedzīvojam. Par to raidījumā plašāka saruna un arī par ko jaunu, kas ienāk Latvijā, proti, par emocijfokusētu terapiju.Kā neauglība ietekmē psihoemocionālo stāvokli?
Ir sapņi, par kuriem cilvēki runā skaļi, un ir arī tādi, kurus glabā kaut kur dziļi, dziļi sevī, reizēm gadiem ilgi. Viens no tiem šķietami var būt pavisam vienkāršs – kļūt par mammu vai tēti. Taču ne visiem …
Shownotes
Ir sapņi, par kuriem cilvēki runā skaļi, un ir arī tādi, kurus glabā kaut kur dziļi, dziļi sevī, reizēm gadiem ilgi. Viens no tiem šķietami var būt pavisam vienkāršs – kļūt par mammu vai tēti. Taču ne visiem šis sapnis piepildās viegli. Neauglība ir pieredze, ar kuru saskaras daudzi pāri, un aiz medicīniskiem terminiem bieži vien slēpjas ļoti personiski stāsti – cerība, vilšanās, gaidīšana un reizēm arī sajūta, ka apkārtējie līdz galam nesaprot. Raidījumā runājam par neauglību, tās iemesliem, ārstēšanās iespējām un vairāk fokusēsimies tieši uz psihoemocionālo stāvokli. Protams, arī par pašiem cilvēkiem, kam jāmēro šis ceļš, kas patiešām reizēm nav viegls. Kā neauglība vai citas ar reproduktīvo veselību saistītās problēmas ietekmē psihoemocionālo stāvokli un ne tikai to, pētām raidījumā kopā ar ārstu psihoterapeitu Ernestu Pūliņu-Cini un ārsti psihoterapeiti Paulu Kovaļevsku no “Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas klīnikas”.Kā ļauties priekam un atgūt spēju priecāties arī pēc grūtiem dzīves brīžiem?
Šoreiz par svētkiem, spēju priecāties pēc grūtiem vai pat traģiskiem brīžiem un ļaušanos priekam – cik ļoti to spējam un kā atrodam prieku savā dzīvē? Sarunā piedalās sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un …
Shownotes
Šoreiz par svētkiem, spēju priecāties pēc grūtiem vai pat traģiskiem brīžiem un ļaušanos priekam – cik ļoti to spējam un kā atrodam prieku savā dzīvē? Sarunā piedalās sertificēta psiholoģe, mākslas terapeite un supervizore Ilze Dreifelde.Vai iepriekšējo attiecību pieredze ietekmē nākamās?
Vai iepriekšējo attiecību pieredze ietekmē nākamās un vai mēs spējam pamanīt "sarkanos karogus", kam jāpievērš uzmanība, lai neviltos nākotnē? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina …
Shownotes
Vai iepriekšējo attiecību pieredze ietekmē nākamās un vai mēs spējam pamanīt "sarkanos karogus", kam jāpievērš uzmanība, lai neviltos nākotnē? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Kādreiz jau tā ir bijis, ka attiecībās kāds kādam saka - nu tu tieši tāpat kā man tas iepriekšējais partneris, un atkal tu dari tā, kā darīja viņš vai viņa, un atkal es redzu to pašu. Mēs tiešām šad un tad esam dzirdējuši ko tādu, un arī terapijas procesā cilvēki runā par tādām lietām. Viņi stāsta to un stāsta viens otram un stāsta saviem draugiem, un arī dzīvē patiesi tādas situācijas gadās. Mēs mēdzam salīdzināt. Tāpēc raidījumā pieskarsimies tematam, kas, šķiet, ir aktuāls daudziem cilvēkiem, kuri pēc iepriekšējām attiecībām veido jaunas. Mēs bieži dzirdam, ka no pagātnes būtu jāmācās, taču vienlaikus iepriekšējā pieredze var ietekmēt to, kā mēs uztveram jauno partneri, kā mēs reaģējam konfliktos un veidojam arī savstarpējo uzticēšanos. Nereti strīdu laikā cilvēki tiešām atsaucas uz bijušajām attiecībām, salīdzina partnerus vai piedēvē jaunajam partnerim īpašības un nodomus, kas patiesībā ir saistīti ar pagātnes pieredzi. Tāpēc arī vairāk par to domāsim un runāsim, un pētīsim, kā tad tur īsti ir.Bailes var gan pasargāt no briesmām, gan ierobežot un kavēt
Bailes ir vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām. Tās var mūs pasargāt no briesmām, motivēt rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus. Taču tās var arī ierobežot, kavēt attīstību un neļaut izmantot iespējas. Kur …
Shownotes
Bailes ir vienas no spēcīgākajām cilvēka emocijām. Tās var mūs pasargāt no briesmām, motivēt rīkoties un pieņemt pārdomātus lēmumus. Taču tās var arī ierobežot, kavēt attīstību un neļaut izmantot iespējas. Kur ir robeža starp veselīgām bailēm un bailēm, kas sāk vadīt mūsu dzīvi? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece. Vai tas ir normāli, ja no kaut kā ir ļoti bail? Vai tas ir normāli, ja bailes neaizkavē vai arī bailes ir tās, kas dzen uz priekšu? Raidījumā pievērsīsimies tematam, kas pazīstams ikvienam no mums, proti, bailēm. Tās var parādīties dažādās situācijās - pirms svarīga lēmuma, tās var būt attiecībās, pārmaiņu priekšā vai arī pat bez skaidri saprotama iemesla. Dažkārt bailes mūs tiešām pasargā, palīdzot izvairīties no riska, bet citkārt tās var kļūt par būtisku šķērsli, kas ierobežo mūsu izvēles un kavē dzīvot pilnvērtīgi. Kā saprast, no kurienes rodas mūsu bailes, un vai tās vienmēr ir saistītas ar reāliem draudiem vai arī spēj sevī noslēpt dziļākas neapzinātas procesu. Vai iespējams bailes izmantot kā virzītājspēku?Kāpēc reizēm ir tik grūti ļauties mieram un atpūtai?
Kāpēc reizēm ir tik grūti ļauties mieram un atpūtai un ko vispār nozīmē atpūsties? Vairāk to pētām raidījumā Vai tas ir normāli? kopā ar kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Ievu Melni. Atpūta, šķiet …
Shownotes
Kāpēc reizēm ir tik grūti ļauties mieram un atpūtai un ko vispār nozīmē atpūsties? Vairāk to pētām raidījumā Vai tas ir normāli? kopā ar kognitīvi biheiviorālās terapijas speciālisti Ievu Melni. Atpūta, šķiet, ir viena no vienkāršākajām lietām pasaulē, tomēr daudziem no mums tā izrādās pārsteidzoši sarežģīta. Mēs ilgojamies pēc brīvdienām, skaitām dienas līdz atvaļinājumam, sapņojam par mieru un iespēju beidzot atvilkt elpu. Taču, kad šis laiks pienāk, nereti atpūtu piepildām ar pienākumiem, plāniem, mērķiem un reizēm pat izjūtam vainu par to, ka nestrādājam. Kāpēc tā notiek? Kāpēc dažkārt ir vieglāk turpināt strādāt līdz spēku izsīkumam, nekā pieņemt lēmumu par atpūtu? Un kāpēc pat slimības lapa daļai cilvēku rada nevis atvieglojumu, bet satraukumu un vainas izjūtu? Runājam par mūsu attiecībām ar atpūtu.Loterija var likties labs veids, kā iegūt līdzekļus, tomēr ir vērts atcerēties par riskiem
Kā spēlēt atbildīgi un neļauties nekritiskam Fortūnas vilinājumam? Loterija var likties labs veids, kā iegūt līdzekļus, tomēr ir vērts atcerēties par riskiem. Raidījumā Vai tas ir normāli? par atkarību riskiem …
Shownotes
Kā spēlēt atbildīgi un neļauties nekritiskam Fortūnas vilinājumam? Loterija var likties labs veids, kā iegūt līdzekļus, tomēr ir vērts atcerēties par riskiem. Raidījumā Vai tas ir normāli? par atkarību riskiem atgādina atbalsta tālruņa azartspēļu atkarīgajiem un viņu tuviniekiem vadītāja, klīniskā un veselības psiholoģe, biedrības "Skalbes" valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene un "Latvijas Loto" korporatīvās atbildības un kvalitātes nodaļas vadītāja Paula Podoļska. Ko jūs darītu, ja laimētu 997,6 miljonus, tikai iztērējot 2,04 dolārus? Tas ir noticis 7. novembrī 2022. gadā, un šobrīd tas ir zināms kā pats lielākais laimests, pie tam, džekpots. Tas ir kritis kāda laimīgā rokās, nopērkot vienu vienīgu biļeti. Bet vai tas viss ir tik viegli un vai tiešām ir tik vienkārši laimēt, un kā vispār ir spēlēt? Runāsim par loterijām un ne tikai par tām. Runāsim par cerību, par azartu un robežu starp izklaidi un risku, jo vieniem tā ir neliela izklaide un sapnis par lielo laimestu, citiem - risks pazaudēt kontroli pār naudu un emocijām. Loteriju reklāmas sola iespēju mainīt dzīvi, taču cik reālas ir šīs cerības? Kāda ir loteriju organizētāju atbildība sabiedrības priekšā un vai cilvēki patiesi apzinās spēlēšanas riskus? .Kā runāt par sensitīvām lietām ar tuviem cilvēkiem?
Kā runāt par ļoti personiskām un sensitīvām lietām, jo īpaši ar sev tuviem cilvēkiem, kas reizēm šķiet tik sarežģīti izdarāms? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un …
Shownotes
Kā runāt par ļoti personiskām un sensitīvām lietām, jo īpaši ar sev tuviem cilvēkiem, kas reizēm šķiet tik sarežģīti izdarāms? Raidījumā Vai tas ir normāli? vērtē ārsts-psihoterapeits Andris Veselovskis un ārste-psihoterapeite Kristīna Lakombe. Vai jums ir kādreiz tā bijis, ka ir ļoti grūti uzsākt kādu sarunu? Jūsu dzīvē ir kas mainījies, ir kas noticis, reizēm patiesi tas ir bijis kas ļoti nopietns. Citreiz arī ir kāds izaicinājums, kurš stāv tepat blakus, kaut kam ir jākāpj pāri, un ir ļoti grūti to izdarīt, un ļoti grūti to ir reizēm arī kādam pastāstīt. Raidījumā pievēršamies tam, kā runāt par grūtām un reizēm ļoti grūtām lietām, jo šīs lietas patiešām ir dažādas un arī notikumi, kas ir cilvēkiem aktuāli, un norises, kurās viņi ir iesaistīti, arī ir visnotaļ dažādas. Runājam par to, kā tad tikt tādās situācijās galā. Grūtie temati var būt daudz un dažādi, tos ir grūtu aptvert, tās var būt situācijas, kur cilvēks varbūt ir zaudējis darbu un nespēj pateikt to ģimenei, līdz pat tādām lietām kā, piemēram, seksuālā identitāte, kur cilvēkam arī ir ļoti sarežģīti pastāstīt kādam par to, kā īsti viņš jūtas un kā viņš pats sevi piedzīvo. Arī iemesli un situācijas, kas neļauj tik viegli paust to, kā mēs jūtamies, ir dažādas. Iesākumā par to, kā vispār saprast, kad cilvēks ir gatavs runāt par emocionāli grūtām lietām ne tikai ar kādu citu, bet arī pats ar sevi. Vai šo mirkli var vispār noķert?Kā runāt par seksuālo dzīvi un intimitāti saistītiem jautājumiem ar dažādu auditoriju
Shownotes
Kā runāt par seksuālo dzīvi, reproduktīvo veselību un ar intimitāti saistītiem jautājumiem ar dažādu auditoriju un kurām sabiedrības grupām tas būtu īpaši svarīgi? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē veselības veicināšanas konsultante Gunita Jankauska un biedrības "Papardes zieds" vadītāja Iveta Ķelle.Alkohola atkarība: kā palīdzēt un ko var dot iesaiste Anonīmo Alkoholiķu kustībā
Alkohola atkarība ir grūti risināma problēma. Kā palīdzēt un ko var dot iesaistīšanās Anonīmo Alkoholiķu kustībā? To noskaidrosim sarunā ar narkoloģi, psihoterapeiti Ilzi Maksimu, uzklausīsim arī cilvēku …
Shownotes
Alkohola atkarība ir grūti risināma problēma. Kā palīdzēt un ko var dot iesaistīšanās Anonīmo Alkoholiķu kustībā? To noskaidrosim sarunā ar narkoloģi, psihoterapeiti Ilzi Maksimu, uzklausīsim arī cilvēku pieredzes stāstus.Skats uz naudu no psiholoģiskā aspekta: kā saprotam tās nozīmi un kādu vietu ierādām
Shownotes
Saruna par naudu no psiholoģiskā aspekta. Kā saprotam naudas nozīmi dzīvē, kādu vietu tai ierādām un vai spējam mērķtiecīgi rūpēties par savu finanšu labklājību? Raidījumā Vai tas ir normāli? šo tematu analizē ārsts-psihoterapeits Artūrs Miksons.Psihoterapijas virzieni. Ko nozīmē abreviatūra KBT un ko šis virziens sniedz cilvēkiem
Psihoterapijas virzieni ir dažādi. Ko tieši nozīmē abreviatūra KBT un ko šis virziens sniedz klientiem un pacientiem, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Skaidro psihoterapeits, kognitīvi beiheiviorālās …
Shownotes
Psihoterapijas virzieni ir dažādi. Ko tieši nozīmē abreviatūra KBT un ko šis virziens sniedz klientiem un pacientiem, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Skaidro psihoterapeits, kognitīvi beiheiviorālās psihoterapijas terapeits Jānis Grants un medicīnas doktors, ārsts - psihiatrs, psihoterapeits, kognitīvi biheiviorālās psihoterapijas terapeits Gints Polis. Runājam par vienu no mūsdienās visplašāk izmantotajām psihoterapeitiskajām pieejām - kognitīvi biheiviorālā psihoterapija jeb KTB un kas tas īsti ir, ko nozīmē šī abreviatūra. Runājam arī par to, kā Latvijā šis virziens ir attīstījies, no kurienes tas ir atnācis pie mum. Daudzi noteikti par to būs dzirdējuši, bet ne vienmēr ir skaidrs, kas tad tas īsti ir, kā tas notiek praksē un vai tas var palīdzēt.Tiecoties pēc vienlīdzības, ir vērts cienīt dzimumam piemītošās atšķirības
Mēs tomēr atšķiramies – sievietes un vīrieši. Kāpēc ir vērts, tiecoties pēc vienlīdzības, tomēr cienīt dzimumam piemītošās atšķirības un ņemt tās vērā, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē ģimenes …
Shownotes
Mēs tomēr atšķiramies – sievietes un vīrieši. Kāpēc ir vērts, tiecoties pēc vienlīdzības, tomēr cienīt dzimumam piemītošās atšķirības un ņemt tās vērā, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Gan evolucionārā psiholoģija, gan arī, protams, dzimumu psiholoģija pēta atšķirības starp dzimumiem, mēģina saprast, kādas ir atšķirības. Te nedaudz jāatsaucas uz Čārlzu Darvinu, kurš ierosināja bioloģiskās evolūcijas teoriju, viņa doma ir , ka visu sugu organismi attīstās, atlasot iedzimtas variācijas, lai palielinātu iespēju vairoties, izdzīvot un arī konkurēt. Savukārt šī teorija ir tālāk jau attīstījusi tā saucamo evolucionāro psiholoģiju, evolūcijas psiholoģiju, un tā savukārt ir ļoti orientēta uz to, lai izskaidrotu, kādas ir atšķirības. Daži dati. Piemēram, bērnībā gan vīriešu, gan sieviešu dzimumam nav uzvedības atšķirības, kuras mēs varētu pamanīt. Bet, bērnam sasniedzot pubertāti, līdz ar fiziskām izmaiņām rodas arī uzvedības izmaiņas. Turklāt, palielinoties testosterona līmenim, vīriešiem palielinās viņu fiziskais spēks, un dažreiz arī tas izpaužas agresīvā uzvedībā, kura ir daudz izteiktāka, salīdzinot ar sievietēm. Reizēm vīriešiem ir arī tā saucamā dissociālā uzvedība. Savukārt sievietes pēc savas būtības šķiet pieklājīgākas. Un sievietes nevēlas cīnīties par savu mērķu sasniegšanu agresīvā veidā. Savukārt vīrieši - un evolūcijas psihologi viņiem piedēvē vīrišķīgo ego, viņi sasniedz savus mērķus par katru cenu. Vēl kāda interesanta iezīme, ka sievietēm pubertātes laikā risks pastiprināties tieši negatīvām jeb tādām grūti strāvām emocijām, kas var novest arī pie trauksmes un depresijas. Vēl kāds savdabīgs aspekts, kuru varam mūsdienās pētīt vairāk, vīriešu tic ierīcēm un mašīnām, viņi tiek uzskatīti par loģiski domājošiem, savukārt sievietes tic labām attiecībām, kas viņas padara par radošām domātājām. Ir kaut kas, kas nosaka atšķirības, bet, protams, mēs arī nevaram dot absolutizēt, jo būs arī unikālas un uz katru konkrēto cilvēku attiecināmas lietas. Tomēr - cik nozīmīgs, no psiholoģiskā viedokļa raugoties, ir šīs bioloģiskās atšķirības starp dzimumiem, jo cilvēku sugai ir divi dzimumi. Mēs šobrīd ne tik daudz par dzimtēm un identitātēm, bet tieši par dzimumiem.Emociju regulācijas prasmes nepieciešamas kvalitatīvai dzīvei. Turpinām pētīt
Emociju regulācijas prasmes mums nepieciešamas kvalitatīvai dzīvei. Kas tās ir un kā tās apgūt, turpinā, pētīt raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē Dr.psych, klīniskā psholoģe, supervizore, lektore Ieva Bite …
Shownotes
Emociju regulācijas prasmes mums nepieciešamas kvalitatīvai dzīvei. Kas tās ir un kā tās apgūt, turpinā, pētīt raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē Dr.psych, klīniskā psholoģe, supervizore, lektore Ieva Bite un klīniskā psiholoģe, kognitīvi biheiviorālās terapijas psihoterapijas speciāliste Baiba Griščuka. Šoreiz turpinām runāt par to, kā pieņemt sevi, kā pieņemt to, ko mēs jūtam, un arī kā gatavoties pārmaiņām, vai tas vispār ir iespējams tik viegli, kā reizēm mums gribētos par to domāt. Tas, par ko runājam šajā reizē, skar ikvienu no mums. Kā dzīvot ar sevi tā, lai vienlaikus spētu pieņemt to, kas ir, un tomēr neapstātos savā attīstībā. Vai tas vispār ir iespējams - pieņemt un mainīt vienlaikus? Par to runā dialektiskās uzvedības terapija. Tā ir pieeja, kura māca līdzsvarot šķietami pretējas lietas - pieņemšanu un pārmaiņas. No vienas puses, spēja teikt: šobrīd ir tā, kā ir, no otras puses, ir nepieciešama drosme jautāt: ko es varu darīt, lai būtu labāk? Protams, ir jautājums, kāpēc mums tik bieži ir grūti pieņemt realitāti un kāpēc dažkārt cenšamies sevi mainīt ar kritiku un spiedienu? Bet tas nestrādā. Un kā galu galā atrast veselīgu līdzsvaru starp šiem diviem spēkiem? Kāpēc runājam par šo tēmu jau otro reizi? Mēs ieskicējām pirmajā sarunā, kas vispār ir, emociju regulācija, bet varētu būt arī aktuāls jautājums sabiedrībai, kas ir tādas lietas, ko mēs varētu atklāt sev no jauna vai arī kaut ko varētu ieraudzīt citādā gaismā? Kāpēc būtu tik nepieciešami tomēr runāt par šo dialektisko pieeju.Sociālo mediju spiediens: vai ierakstu veidotāji paši ir laimīgi?
Kā mums liek justies sociālo mediju spiediens un vai patiesi visi tie cilvēki, kuri tur atspoguļo savas dzīves fragmentus, ir patiesi laimīgi? To vairāk pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē klīniskā …
Shownotes
Kā mums liek justies sociālo mediju spiediens un vai patiesi visi tie cilvēki, kuri tur atspoguļo savas dzīves fragmentus, ir patiesi laimīgi? To vairāk pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē klīniskā psiholoģe Ieva Melne. Šoreiz runājam par to, cik ļoti mūs ietekmē sociālie tīkli, un arī noskaidrosim sarunas gaitā, vai, piemēram, bieži lietotie jēdzieni sociālie tīkli un sociālie mediji atšķiras viens no otra un kāpēc tas ir tik nozīmīgi -, precīzi runāt par sociālo tīklu ietekmi uz cilvēkiem. Saskaņā ar nesen veiktu pētījumu 71% jauniešu izmanto "Instagram" un 70% ir "Facebook" lietotāji. Vidējais lietotājs katru dienu pavada aptuveni 145 minūtes sociālajos medijos un arī sociālajos tīklos, tās ir gandrīz divarpus stundas, un šīs stundas tiek pavadītas, vērojot citu cilvēku dzīvi, nevis dzīvojot savu. Protams, arī varam jautāt, kāpēc tik ļoti daudzi cilvēki pēc 20 minūtēm, kas ir pavadītas tieši sociālajos tīklos, jūtas sliktāk par savu dzīvi nekā pirms tam? Vai tiešām sociālie tīkli mūs tiešām savieno un apvieno vai lēnām grauj mūsu pašvērtējumu? Pirms raidījuma arī viešņa vēlējās uzņemt fotogrāfiju, kas ne visai izdevās, un viņa atzinās, ka ir cilvēks, kurš neizmanto sociālos tīklus. Ieva Melne: Es es izmantoju, taču man neizdodas veikt fotogrāfijas, jo es neesmu ietrenējis nedz roku, nedz savas sejas izteiksmes. Es sociālajos tīklos mēdz ievietot būtisku informāciju, kas, manuprāt, varētu dot kaut kādu plašāku ieskatu vai maniem draugiem, vai kaut kā tālāk publiskajā telpā. Man absolūti neizdodas fotografēšana, selfiji un tādas lietas, jo to nepraktizēju. Ko es nobildēju, tas arī tur ir. Raidījumā arī runājam, ko paši piedzīvojam, jo sociālie tīkli tomēr rada spiedienu uz cilvēkiem. Tas var izpausties ļoti dažādos veidos. Vai sociālie tīkli rada jaunas problēmas vai pastiprina vecās problēmas, kuras mēs jau pazīstam? Ieva Melne: Tas, ko es esmu arī piefiksējis no pētījumiem tieši par spiediena izjūtu un to, vai tas pozitīvi vai negatīvi atsaucas uz cilvēku, konstatēju, ka sociālie tīkli nav nedz pilnīgi pozitīvi, nedz negatīvi, bet jautājums ir, ar cik lielu intensitāti mēs tur darbojamies, cik intensīvi mēs tur pavadām laiku un ko mēs tur tieši meklējam. Kāda ir mana motivācija, ko es no tā vēlos saņemt – vai es vēlos meklēt informāciju, kas mani virza uz attīstību, tātad kaut ko apgūst jaunu, mēģinu to integrēt savā ikdienā, vai, piemēram, es vēlos saņemt uzmanību, vēlos saņemt "like", un tad es jūtos labāk par sevi.Atkarība ir slimība. Kas to izraisa un kā no tās atbrīvoties?
Atkarība ir slimība. Kas to izraisa, uztur un kā no tās atbrīvoties, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzēja Inga Bitēna, kura ikdienā strādā ar …
Shownotes
Atkarība ir slimība. Kas to izraisa, uztur un kā no tās atbrīvoties, pētām raidījumā Vai tas ir normāli?. Analizē mākslas terapeite, Rīgas Stradiņa Universitātes pasniedzēja Inga Bitēna, kura ikdienā strādā ar alkohola atkarīgām personām. Runājot par atkarību, esam nolēmuši konkrētāk pievērsties tieši alkohola atkarībai. Sarunā mēģinām izpētīt, kā tā attīstās, kā notiek pārmaiņas cilvēkā un atkarība izveidojas, jo tas nav kas tāds, ko cilvēks pats izvēlas. Un vēl pirms sarunas daži piemēri par zināmiem un slaveniem cilvēkiem, kas varbūt ir iederīgi un ļaus aizdomāties gan par viņu pieredzi, gan arī par to, ko mēs varam attiecināt paši uz sevi. Piemēram, rakstnieks Ernests Hemingvejs, kurš ir slavens ar savu piedzīvojumu meklētāja garu un savu interesanto un kodolīgo rakstniecības stilu. Viņš bija alkoholiķis, tieši tāpat kā Viljams Folkners un arī Džeks Londons. Savukārt romāna "Lielais Getsbijs" autors Frānsiss Skots Ficdžeralds 44 gadu vecumā aizgāja mūžībā, uzskatīdams sevi par absolūtu neveiksminieku. Viņš bija dzēris jau kopš skolas laikiem, un divdesmitajos gados viņš bija slavenāks ar savu nemitīgo plostošanu, nevis ar publicētajiem stāstiem. Un pat ballītēs, uzsākot sarunu, viņš stādījās priekšā kā Frensiss Skots Ficdžeralds, labi pazīstamais alkoholiķis. Diemžēl tas ir novedis līdz ļoti traģiskam noslēgumam dzīvē ne tikai viņu, bet arī citus cilvēkus. Vēl var minēt dziedātāju Billiju Holideju. Viņa piedzīvoja līdzīgu likteni. Raidījumā vairāk mēģināsim runāt par to, kā izvairīties no tāda likteņa, un arī par to, cik ļoti cilvēks var ietekmēt paša dzīvi un lēmumus, ko viņi pieņem. Un, iespējams, arī ir vēl kaut kas, ko būtu par to jāzina, lai varētu dziļi pētīt šo tematu.Emociju regulācijai ir nozīmē arī vardarbības noveršanā pret sevi
Emociju regulācijai ir milzīga nozīme. Arī tad, ja runa ir par vardarbības novēršanu pret sevi. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Dr.psych., klīniskā psiholoģe Ieva Bite un klīniskais un veselības …
Shownotes
Emociju regulācijai ir milzīga nozīme. Arī tad, ja runa ir par vardarbības novēršanu pret sevi. Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē Dr.psych., klīniskā psiholoģe Ieva Bite un klīniskais un veselības psihologs, konsultatīvais psihologs Aigars Vilcāns. Kā regulēt emocijas? Bieži tas ir kaut kas, kas ir aiz slēgtām durvīm. Par emociju regulāciju un saistību ar dažādām tādām dzīves pusēm, tostarp arī vēršanos pret sevi, nerunā bieži. Mēs dzīvojam laikā, kad runāt par emocijām kļūst pieņemamāk, taču joprojām daudzi cilvēki piedzīvo brīžus, kad jūtas ir tik intensīvas, ka tās šķiet nepanesamas. Dusmas, kauns, tukšums, trauksme, bezcerība - dažkārt šādas jūtas pārņem tik spēcīgi, ka cilvēks meklē jebkādu veidu, kā no šī iekšējā sprieguma atbrīvoties. Un emociju regulācija nav tikai savaldīšanās, tā ir spēja atpazīt, izturēt, saprast un drošā veidā apstrādāt savas emocijas. Raidījumā par to runājam plašāk un arī par to, kādas terapeitiskās pieejas tiek izmantotas, lai varētu emocijas regulēt.Ķermenis ir kā instruments, kurā der ieklausīties
Ķermenis ir kā instruments, kurā der ieklausīties. Raidījumā Vai tas ir normāli? interesējamies par to, ko vēsta ķermenis. Kā saprast to, kas notiek ar cilvēku un kā saikni ar ķermeni var izmantot …
Shownotes
Ķermenis ir kā instruments, kurā der ieklausīties. Raidījumā Vai tas ir normāli? interesējamies par to, ko vēsta ķermenis. Kā saprast to, kas notiek ar cilvēku un kā saikni ar ķermeni var izmantot psihoemocionālās veselības stabilizēšanai? Analizē klīniskā un veselības psiholoģe Jolanta Bogustova un psihoorganiskās analīzes psihoterapijas speciāliste Inese Upe.Vai māksliniekam piedzīvot radošu krīzi ir normāli un pat nepieciešami?
Vai māksliniekam vienmēr jācieš, lai radītu? Vai tomēr piedzīvot radošu krīzi ir normāli un kaut kādā ziņā nepieciešami? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese …
Shownotes
Vai māksliniekam vienmēr jācieš, lai radītu? Vai tomēr piedzīvot radošu krīzi ir normāli un kaut kādā ziņā nepieciešami? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psihodinamiskās psihoterapijas speciāliste Inese Putniece, psihiatrs, ārsts - psihoterapeits Artūrs Utināns un topošā māksliniece Elīna Ritere. Gadsimtiem ilgi daudzās kultūrās neprāts ir bijis cieši saistīts ar mākslu un mākslinieku. Rietumos šī saistība kopš 19. gadsimta ir bijusi īpaši romantizēta. Bieži vien mākslinieciskais temperaments tiek attēlots kā balansējošas garīgas un emocionālas nestabilitātes robežas. Piemēram, Edvarda Munka 19. gadsimta glezna "Kliedziens" atspoguļojusi šo saikni, iespējams, vairāk nekā jebkurš cits darbs. Viņš ir pats rakstījis: "Bez trauksmes un slimības esmu kuģis bez stūres. Manas ciešanas ir daļa no sevis un manas mākslas." Un arī Aristotelis ir teicis: "Neviens liels ģēnijs nekad nav pastāvējis bez neprāta pakāpes." Tomēr gribētos ticēt, ka nav viss tik vienkārši vai arī ka šāds apgalvojums patiešām ir ļoti romantizēts. Mēs mēģināsim saprast, vai patiesi mīts par mākslinieku, kuram noteikti ir jācieš vai jāpiedzīvo kaut kas ārkārtīgi satraucošs, vai tas ir atspoguļojums arī realitātē. Ir citi pētījumi un atklāsmes par māksliniekiem, kas vedina domāt, ka mākslinieki ir radoši cilvēki, bet neprāts noteikti nebūs tas, kas automātiski būtu saistāms ar viņiem.Darbs terapeitiskā grupā: kas tas ir un ko no tā sagaidīt
Terapeitiskās grupas ar dažādiem mērķiem ir arī ļoti iecienīta un pasaulē populāra prakse. Ko var gūt no darba terapeitiskā grupā, ko no tās sagaidīt un cik dažādas ir iespējas, ko izmantot, noskaidrosim …
Shownotes
Terapeitiskās grupas ar dažādiem mērķiem ir arī ļoti iecienīta un pasaulē populāra prakse. Ko var gūt no darba terapeitiskā grupā, ko no tās sagaidīt un cik dažādas ir iespējas, ko izmantot, noskaidrosim raidījumā Vai tas ir normāli?. Plašāk stāsta klīniskā psiholoģe, supervizora un arī psihodrāmas psihoterapijas speciāliste Jolanta Baltiņa. Raidījuma viešņa daudz strādā ar grupām, un pieredze noteikti ir dažāda un ir arī dažādas situācijas piedzīvotas. To arī pārrunāsim, jo grupas darbs tāds formāts, kas vienlaikus var būt ļoti atbalstošs, bet var reizēm būt arī izaicinošs, jo cilvēks vairs nav tikai viens pret vienu ar speciālistu, ar ko notiek darbs, bet viņš ir attiecībās, kurās atspoguļojas arī viņa grūtības un arī resursi. Tas jau ir citādāk. Sarunā pētīsim, kā tas notiek. Iesākumā par to, kas vispār ir grupu darbs. Domājot par terapiju, visbiežāk cilvēkiem tas saistās ar to, ka ir speciālists - psihoterapeits vai ārsts-psihoterapeits, vai varbūt psihologs un es. Bet grupa? Parasti terapeiti strādā ar grupām, kurā 8-10 cilvēku. Jā, tas vairs nav viens pret vienu, tāpēc arī veidojas dažādas attiecības, tur ir viens speciālists un vairāki dalībnieki kopā. Reizēm cilvēku darbu grupā izvēlas, jo tā ir jauna, nezināma pieredze, viņš nezina, ko varēs piedzīvot. Ir cilvēki, kam bijusi sāpīgā iepriekšējā pieredze dzīves grupā, tāpēc viņš izvēlas psihoterapeitisko grupu, jo tur ir droša vide, kur piedzīvot attiecības citādā formā.Kā pārvarēt bailes un rast jēgu dzīvei teju neiespējamās situācijās?
Kā pārvarēt bailes un nedrošību dažādās situācijās un spēt atrast jēgpilnu skaidrojumu savai dzīvei arī tad, kad tas liekas grūti vai gandrīz neiespējami? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe …
Shownotes
Kā pārvarēt bailes un nedrošību dažādās situācijās un spēt atrast jēgpilnu skaidrojumu savai dzīvei arī tad, kad tas liekas grūti vai gandrīz neiespējami? Raidījumā Vai tas ir normāli? analizē psiholoģe, eksistenciālās psihoterapijas speciāliste Ieva Guļāne.
Hier stehen die neuesten 40 von 252 Folgen. Ältere Folgen findest du im Feed des Podcasts.
Ähnliche Podcasts
Mehr Gesundheit und Fitness-Podcasts
Ist das dein Podcast?
Bestätige es mit einem Eintrag in deinem Feed: Du bekommst hier einen Code, trägst ihn als podcast:txt in den Kanal deines Feeds ein, und wir prüfen ihn. Danach steht dein Podcast als „verifiziert“ bei SoundNode.