
RSU studenti pievēršas mūmiju pētniecībai Latvijā
Shownotes
Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula. "Purva līķis" - dabiskā veidā mimificējies cilvēka ķermenis kūdras purvā Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparasts, kas ļauj arheologiem palūkoties pat tūkstošiem gadu senā pagātnē? Kas īsti ir "purva līķi" un ko par tiem var atklāt vēl neizstrādos vērtīgos Latvijas purvos? Pavisam drīz, 22. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža". Darbs pieteikts kā psiholoģisks detektīvs par atradumu purvā, kas sašūpo mazpilsētas iedzīvotāju attiecības. Režisors teicis, ka ideja radusies, kad viņš uzzinājis par purva līķu fenomenu. Proti, laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Tāpēc šajā stāstā palūkosim no bioloģiska skatu punkta šo tematu, kā šādā vidē var saglabāties dažādi organismi, kuras ir senākas atradnes un kādu informāciju biologam sniedz "purva līķis"? Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.