Politikas podkāsts
NovoKučinskis: Valdības izveide tuvu finišam; NA - tas ir pārsteidzīgi teikts
- Episódios
- 500
- Publicação
- diária
- Último episódio
- 13 nov 2026
Sobre o podcast
Labākais Latvijas Radio politikas saturs - diskusijas, analītika, intervijas, pētniecība un informācija par Latvijā notiekošo.
Episódios 500
Kučinskis: Valdības izveide tuvu finišam; NA - tas ir pārsteidzīgi teikts
Valdības izveide ir tuvu finišam – “Apvienotajam sarakstam” ar Nacionālo apvienību (NA) vēl jāvienojas par atsevišķiem jautājumiem. Tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja “Apvienotā …
Notas do episódio
Valdības izveide ir tuvu finišam – “Apvienotajam sarakstam” ar Nacionālo apvienību (NA) vēl jāvienojas par atsevišķiem jautājumiem. Tā pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču sacīja “Apvienotā saraksta” Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis. Prezidents šodien Rīgas pilī tikās arī ar “Latvija pirmajā vietā” un “Suverēnās varas/Apvienības Jaunlatvieši” frakciju vadītājiem. Daļa “Latvija pirmajā vietā” deputātu varētu atbalstīt jauno valdību, taču tas būs atkarīgs no tās sastāva. Savukārt “Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši” valdības veidošanas sarunās nav iesaistīta. Ar pārējo trīs frakciju vadītājiem prezidents tiksies pirmdien. Par jaunās valdības darāmajiem darbiem un mērķiem “Apvienotais saraksts” un Nacionālā apvienība ir vienojušies, bet par atbildības jomu sadali un vairākiem sadarbības nosacījumiem vēl jārunā. Tāpēc teikt, ka valdības veidošana tuvojas finišam, būtu pārsteidzīgi. Tā Latvijas Radio sacīja Nacionālās apvienības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Artūrs Butāns. -- Viedokli izsaka politoloģe Lelde Metla-Rozentāle.Krustpunktā: Vai jauno valdību apstiprinās jau nākamajā nedēļā?
Šī svētku rotā tērptā nedēļa nesusi vairāk skaidrības jautājumos, kas premjeram un viņa apvienībai bija uzdoti pēc vēlēšanām. Jau izskan, ka ministru amata kandidāti varētu būt zināmi tuvākajās dienās. Vēl …
Notas do episódio
Šī svētku rotā tērptā nedēļa nesusi vairāk skaidrības jautājumos, kas premjeram un viņa apvienībai bija uzdoti pēc vēlēšanām. Jau izskan, ka ministru amata kandidāti varētu būt zināmi tuvākajās dienās. Vēl vairāk – premjeres nāca klajā ar garu prezentāciju par valsts finansēm. Tur gan radās domstarpības ar medijiem, kuri pēc premjera domām akcentējuši nepareizās lietas. Visa tā fonā arī noritēja protesti gan pret Krievijas graudu tranzītu, gan naudas trūkumu kultūrā. Krustpunktā nedēļas notikumus analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, portāla "Jauns.lv" viedokļu un komentāru redaktors Sandris Metuzāls un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.Krustpunktā izvaicājam PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi
Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no …
Notas do episódio
Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no Ukrainas nozagto graudu. Runājam arī par sabiedrisko ēdināšanu un dzīvnieku audzēšanu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Sandra Dieziņa Latvijas Radio un Dāvids Freidenfelds no Latvijas TV.Valsts arī šajā mācību gadā turpinās finansēt skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits
Laikā, kad politiķi daudz runā par nepieciešamību taupīt, gluži vai neredzētā ātrumā notikusi vairāk nekā pusmiljonu eiro vērta valsts naudas pārdale. Pirmdien, 9. novembrī, attiecīgu projektu ievietoja tiesību …
Notas do episódio
Laikā, kad politiķi daudz runā par nepieciešamību taupīt, gluži vai neredzētā ātrumā notikusi vairāk nekā pusmiljonu eiro vērta valsts naudas pārdale. Pirmdien, 9. novembrī, attiecīgu projektu ievietoja tiesību aktu projektu portālā, bet nākamajā dienā valdība to jau pieņēma, negaidot ne pedagogu arodbiedrības, ne pašvaldību viedokli. Runa ir par lēmumu veikt kārtējās izmaiņas skolu finansēšanā, nosakot, ka valsts arī šajā mācību gadā turpinās finansēt skolas, kurās ir nepietiekams skolēnu skaits. Taču pedagogu arodbiedrībā un pašvaldībās bažījas, ka tas attieksies tikai uz privātskolām.Miera sarunas Abū Dabī. Politiskā situācija Polijā. Vēlēšanas Jaunzēlandē
Vakar, 10. novembrī, pēc ilgāka laika Abū Dabī trīspusējās sarunās ar Savienoto Valstu starpniecību tikās Krievijas un Ukrainas delegācijas. Šodien tikšanās turpinājās, tagad tā ir noslēgusies. Kādi ir pirmie …
Notas do episódio
Vakar, 10. novembrī, pēc ilgāka laika Abū Dabī trīspusējās sarunās ar Savienoto Valstu starpniecību tikās Krievijas un Ukrainas delegācijas. Šodien tikšanās turpinājās, tagad tā ir noslēgusies. Kādi ir pirmie secinājumi un kā šajā kontekstā vērtēt Donalda Trampa solījumu panākt lielu un skaistu vienošanos? Polijā bez politiskās spriedzes ap Konstitucionālo tiesu ir risinājušies arī citi traģiskāki notikumi. Sestdien, 7. novembrī, Krakovā publiski apšaudē bojā gāja seši, ievainoti 15 cilvēki, bet trīs līķi ir atrasti šāvēja mājās. Un vēl runājam par Jaunzēlandi. Tās politikai mums nav nācies daudz pievērsties. Tur sestdien notika parlamenta vēlēšanas, un tās demonstrē sabiedrības noskaņojuma izmaiņas, kādas vērojamas arī citviet pasaulē. Aktualitātes komentē divi atvaļināti vēstnieki, diplomāti - Andris Teikmanis un Gints Jegermanis, kurš ir vieslektors Latvijas Universitātē un Rīgas Juridiskajā augstskolā.Krustpunktā: "Asiņainie Krievijas graudi" - kādus līgumus esam noslēguši
Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis …
Notas do episódio
Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis sabiedrības emocijas. Runa ir par Krievijas graudiem, kurus vedam caur Latvijas ostām, lai palīdzētu tiem nokļūt galamērķī, it kā pie nabadzīgiem afrikāņiem. Bet aiz tām emocijām pazudusi arī pragmatiskā sarunas daļa: kas tie par graudiem, kurš un ar ko, par kādām summām slēdz līgumus, kurus, kā saprotam, tad vienpusēji lauzt nedrīkst. Galu galā, vai tie esam, kas nosakām, ko Krievija drīkst vest pa dzelzceļa sliedēm Latvijā, vai to lemj Briselē? Ir virkne jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav sniegtas. Krustpunktā analizē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas valdes locekle Elīna Štrodaha, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Sazināmies ar politologu Andi Kudoru un Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre, Sorainen advokāti Katrini Pļaviņu-Miku.Valkas novadam priekšā pamatīga jostu savilkšana. Kā to izjūt mazajā Kārķu pagastā?
Valkas novada pašvaldības domes deputāti oktobra beigās nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu, jo situācija vietvarā kļuvusi tik slikta, ka norēķini kavējas, veidojas aizvien lielāki parādi. Arī Valsts …
Notas do episódio
Valkas novada pašvaldības domes deputāti oktobra beigās nolēma sākt finanšu stabilizācijas procesu, jo situācija vietvarā kļuvusi tik slikta, ka norēķini kavējas, veidojas aizvien lielāki parādi. Arī Valsts kontrole paudusi skarbus atzinumus par Valkas novada pašvaldības finanšu vadību. Tagad pašvaldībā priekšā pamatīga jostu savilkšana. Finanšu stabilizācija nozīmē stingru, katra iztērētā centa uzraudzību. Taču kamēr amatpersonas spriež, kā novada budžetā savilkt galus, teritorijas ziņā mazākajā novada pagastā, Kārķos ikdienas dzīve turpinās. Kā cilvēkus tur ietekmē valstsvīru lēmumi par naudas lietām, devās skaidrot Laura Jansone.Kulbergs budžeta taupībai rosina pārskatīt pabalstus un nodokļu atvieglojumus
Atvaļināšanās pabalsti, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un nodokļu atvieglojumi. Tās ir dažas no jomām, kuras premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” piedāvā pārskatīt, lai ietaupītu budžeta naudu …
Notas do episódio
Atvaļināšanās pabalsti, atbalsts cilvēkiem ar invaliditāti un nodokļu atvieglojumi. Tās ir dažas no jomām, kuras premjers Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” piedāvā pārskatīt, lai ietaupītu budžeta naudu. Nākamgad viņš rosina pārskatīt izdevumus līdz pat 600 miljonu eiro apmērā, bet četros gados gribētu ietaupīt gandrīz trīs miljardus eiro. Par valsts finanšu situāciju un iespējām veicināt ekonomikas izaugsmi šodien, 10. novembrī, informēja Kulbergs, valsts kontrolieris Edgars Korčagins un Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.Pasaules kārtība un tās nākotnes scenāriji. Vērtē Gunda Reire
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri par to, kas ir pasaules kārtība un kā mēs varam zināt, ka tā ir mainījusies …
Notas do episódio
Raidījumā Brīvības bulvāris saruna ar Rīgas Stradiņa universitātes docenti un Valsts prezidenta kancelejas vadītāju Gundu Reiri par to, kas ir pasaules kārtība un kā mēs varam zināt, ka tā ir mainījusies. "Krievijas agresija pret Ukrainu, Ķīnas pieaugošā vara, ANO Drošības padomes paralīze un asas lielvaru sacensības - tas radot iespaidu, ka pasaule tuvojas pilnīgam haosam. Taču īstais jautājums nav - vai starptautiskā kārtība izdzīvos? Kārtība būs, jautājums ir - kāda tā būs?" Tā portālā "Delfi" rakstīja Rīgas Stradiņa universitātes docente un Valsts prezidenta kancelejas vadītāja Gunda Reire. Raidījumā saruna par to, kas tad šobrīd notiek pasaulē un kas ir šī starptautiskā kārtība. "Praksē starptautiskā kārtība pastāv vienmēr. Mums tā var patikt, mums tā var nepatikt, bet kaut kāda veida kārtība vai nekārtība, jo par mūsdienu notikumiem runā kā par nekārtību, jo ir tāds pārejas stāvoklis, tie ir visnepatīkamākie - no viena kārtības veida uz kaut ko citu - varbūt modificētu iepriekšējo, varbūt kaut ko pilnīgi citu," atzīst Gunda Reire."Labās gribas koalīcija" - iniciatīvas mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas
ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc …
Notas do episódio
ASV vēlēšanu trakums ir aiz muguras un daudzi jau runā par Donalda Trampa ēras noslēguma tuvošanos. Taču citi prognozē, ka īpaši ārpolitikā varētu būt jārēķinās ar vēl neprognozējamāku Trampu. Un tieši tāpēc arī ir grūti prognozēt, vai ASV vēlēšanas atstās kādu ietekmi arī uz karu Ukrainā. Raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas pievēršamies iniciatīvai, kuras mērķis ir tuvināt Ukrainas kara beigas un palīdzēt Ukrainai arī pēc kara. Tā ir "Labās gribas koalīcija" jeb angliski "Coalition of Willing". Ideja par "Labas gribas koalīciju" parādījās 2025. gada pavasarī un viens no tās galvenajiem iniciatoriem bija britu premjerministrs Kīrs Stārmers, kuram piebiedrojās arī Francijas, Itālijas, Polijas un Vācijas pārstāvji. Pašlaik koalīcijā ir vairāk nekā 30 NATO un Eiropas Savienības valstu, kā arī tādas valstis kā Kanāda, Japāna, Austrālija un Jaunzēlande. Šīs valstis ir apņēmušās palīdzēt Ukrainai dažādos veidos – gan uzturēt Ukrainas militārās spējas, gan atturēt no jaunas agresijas, gan rūpēties par nākotnes pamiera risinājumiem, kā arī organizēt daudznacionālu palīdzību. "Labas gribas koalīcijas" plānos ir paredzēts, ka miera uzturēšanas kontingents Ukrainā varētu tikt izvietots pēc tam, kad Ukrainā tiktu izsludināts ilgstošs un noturīgs pamiers. Tas nozīmētu, ka Rietumu sabiedroto spēki uzreiz neiesaistītos militārās konfrontācijas ar Krieviju, bet gan rūpētos par to, lai neatsākas Krievijas agresija. Ja sākotnēji bija paredzēts, ka šādi starptautiskie spēki varētu būt 50 tūkstošus karavīru lieli, tagad runa ir vairs par 25 tūkstošiem vai par daudz mazākiem gaisa un jūras atturēšanas spēkiem un misijām. Viens no iemesliem, kāpēc Eiropas valstis tik aktīvi uzņēmās iniciatīvu šādas alianses veidošanā, ir tieši ASV prezidents Donalds Tramps un viņa visai neprognozējamā politika pasaulē, tostarp arī attiecību stiprināšana ar Krieviju. Viens no galvenajiem eiropiešu mērķiem bija panākt, lai potenciālajās Krievijas un ASV sarunās par Ukrainas kara izbeigšanu netiktu aizmirsts ne Eiropas valstu viedoklis, ne arī jautājums par Eiropas kopējo drošību.Reportāža: Prieks, ka orbānisms ir aiz muguras. Bet kā vērtēt Maģara pirmo pusgadu?
Pusgadu pēc Ungārijas parlamenta vēlēšanām un Pētera Maģara vadītā politiskā spēka „Tisza” valdības nākšanas pie varas valstī pārmaiņas ir jūtamas. Ilggadējā premjerministra Viktora Orbāna sistēmas demontāžas …
Notas do episódio
Pusgadu pēc Ungārijas parlamenta vēlēšanām un Pētera Maģara vadītā politiskā spēka „Tisza” valdības nākšanas pie varas valstī pārmaiņas ir jūtamas. Ilggadējā premjerministra Viktora Orbāna sistēmas demontāžas darbi turpinās. Kaut arī tagadējā valdība ir paveikusi vairākus atzinīgi vērtētus darbus, šobrīd ne visos jautājumos var spriest par Maģara valdības lēmumu vai reformu ietekmi. Situāciju uz vietas, Budapeštā, nesen apzināja Rihards Millers. Tie, kas apmeklēja Budapeštu vismaz kādu reizi aizvadītajos gados, noteikti pamanīja tā laika Viktora Orbāna valdības finansētos propagandas plakātus. Daudzējādā ziņā no pārējās valsts atšķirīgajā galvaspilsētā pret politisko un ideoloģisko opozīciju, kā arī Briseli un Volodimiru Zelenski vērstie plakāti, iespējams, bija uzskatāmākais atgādinājums par tādu pasaules redzējumu, ko vēlējās uzspiest konservatīvā „Fidesz” vara. Vairāki intervētie neslēpa gandarījumu, ka pēc pavasara tos vairs neredz Budapeštas ielās. Pētera Maģara vadītais politiskais spēks „Tisza”, kurš aprīļa vēlēšanās ieguva pārliecinošu vēlētāju atbalstu un parlamentā nodrošināja divas trešdaļas vietu, saņēma mandātu pārmaiņu īstenošanai valstī. Jaunākās sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka „Tisza” joprojām ir visvairāk atbalstītais politiskais spēks valstī, kaut arī kopš pavasara atbalsts tai ir samazinājies.Sandis Šrāders: Krievija nevēlas mieru; kultūras ministru nesūta runāt par kara izbeigšanu
Abū Dabī sākas divu dienu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Sarunās piedalās Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji. Krievija nevēlas mieru un par to liecina uz sarunām nosūtītais Krievijas pārstāvju sastāvs …
Notas do episódio
Abū Dabī sākas divu dienu sarunas par kara izbeigšanu Ukrainā. Sarunās piedalās Ukrainas, Krievijas un ASV pārstāvji. Krievija nevēlas mieru un par to liecina uz sarunām nosūtītais Krievijas pārstāvju sastāvs - kultūras ministru nesūtītu runāt par kara izbeigšanu. To Latvijas Radio atzina Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Sandis Šrāders. Viņš uzsvēra, ka ASV paziņojumi visu laiku ir par labu Krievijai, cenšoties piespiest Ukrainu atteikties no okupētajām teritorijām. Ir pamats uztraukties arī Baltijas valstīm, pauda Šrāders. "Ja Amerikas Savienotās Valstis runā par kādu plašāku drošības risinājumu, kas jebkādā brīdī varētu būt izdevīgs Maskavai, tas nozīmētu to, ka Baltijas valstīm, Centrālaustrumeiropas valstīm, kuras Krievija ir vēsturiski uzskatījusi par savu ietekmes zonu, tas varētu būt neizdevīgs," norāda Šrāders. "Ja tiek panākts jebkāds negatīvs iznākums Eiropai šajās sarunās, ja Ukraina ir spiesta piekāpties, tas nozīmētu arī to, ka tādas valstis kā Baltkrievija, Moldova, Gruzija, Armēnija vai citas nonāktu Krievijas kontrolē. Tas būtu arī politisks signāls, ka Krievijai ir kādas īpašas tiesības bijušajās teritorijās, kur kādreiz bija Padomju Savienība, kas ļautu Krievijai īstenot sapni un tās imperiālās ambīcijas un atjaunot Krievijas impēriju vai arī Padomju Savienību."Akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” prasība – plāns kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai
Šodien, 10. novembrī, Rīgas centrā notiks akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” – gājiens, kura mērķis ir vērst uzmanību uz zemo atalgojumu nozarē. Galvenā prasība – ilgtermiņa plāns kultūras darbinieku atalgojuma …
Notas do episódio
Šodien, 10. novembrī, Rīgas centrā notiks akcijas “Kultūra (iz)dzīvo” – gājiens, kura mērķis ir vērst uzmanību uz zemo atalgojumu nozarē. Galvenā prasība – ilgtermiņa plāns kultūras darbinieku atalgojuma palielināšanai. Nacionālā simfoniskā orķestra direktore, Profesionālo mūzikas kolektīvu asociācijas valdes locekle Indra Lūkina Latvijas Radio skaidroja prasību pamatotību.Krustpunktā Lielā intervija: jaunās Saeimas deputāts Mārtiņš Prīsis
Jaunā Saeima ir sākusi darbu, bet liela daļa deputātu līdz šim nekad nav strādājuši parlamentā. Kā tas ir - uzreiz ienākt lielajā politikā? Krustpunktā intervija ar vienu no jaunajiem politiķiem - līdzšinējo …
Notas do episódio
Jaunā Saeima ir sākusi darbu, bet liela daļa deputātu līdz šim nekad nav strādājuši parlamentā. Kā tas ir - uzreiz ienākt lielajā politikā? Krustpunktā intervija ar vienu no jaunajiem politiķiem - līdzšinējo būvdarbu vadītāju, tagad 15. Saeimas deputātu no "Apvienotā saraksta" Mārtiņu Prīsi. Pirms Saeimas vēlēšanām kāds klausītājs sacīja, ka viņam pietrūkst pirmsvēlēšanu laikā sarunas ar tiem kandidātiem, par kuriem mēs neko daudz nezinām. Visi aicina tikai partiju vadītājus un populāros politiķus. Bet, kas garajās listēs ir aiz šiem cilvēkiem, tas paliek noslēpums. Šogad šāds noslēpums lielākoties ir ievēlētie deputāti no "Apvienotā saraksta". Protams, tur ir arī virkne zināmu uzvārdu, kas intervēti ne reizi vien, bet starp 41 jauno Saeimas deputātu ir arī tādi, kas nekad nav bijuši ēterā. Nolēmām, ka intervijā būtu vērts vismaz ar vienu no viņiem iepazīties. Zināmā mērā pēc nejaušības principa vienu esam uzrunājuši. Jaunās Saeimas deputāts Mārtiņš Prīsis no "Apvienotā saraksta" ir raidījuma viesis.Krustpunktā: Valdības veidošana Latvijā; vidustermiņa vēlēšanas ASV
Jaunais Saeimas sasaukums ir sācis darbu: zvērests nodots, prezidijs ievēlēts, arī Andris Kulbergs oficiāli nominēts kā premjera kandidāts. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" …
Notas do episódio
Jaunais Saeimas sasaukums ir sācis darbu: zvērests nodots, prezidijs ievēlēts, arī Andris Kulbergs oficiāli nominēts kā premjera kandidāts. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ģirts Timrots un žurnāla "IR galvenā redaktore Nellija Ločmele.Mārtiņš Kazāks: Gatavojot budžetu, ir jāvērtē, cik gudri izmantojam valsts resursus
Gatavojot nākamā gada budžetu, ir nekavējoties jāvērtē, cik gudri mēs izmantojam valsts resursus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš pauda …
Notas do episódio
Gatavojot nākamā gada budžetu, ir nekavējoties jāvērtē, cik gudri mēs izmantojam valsts resursus. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Viņš pauda vērtējumu, ka pēdējo gadu laikā valsts budžets ir būtiski pieaudzis, naudas ir kļuvis tikai vairāk, taču vajadzības ir augušas vēl straujāk.Krustpunktā izvaicājam NMPD vadītāju Lieni Cipuli
Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA …
Notas do episódio
Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA žurnāliste Ance Zirnīte.ASV vidustermiņa vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi Demokrātu partija
ASV vidustermiņa vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi Demokrātu partija, kas ieguvusi vairākumu gan ASV Kongresa Pārstāvju palātā, gan Senātā, liecina ASV mediju prognozes. Vienlaikus 36 štatos un trīs …
Notas do episódio
ASV vidustermiņa vēlēšanās pārliecinošu uzvaru izcīnījusi Demokrātu partija, kas ieguvusi vairākumu gan ASV Kongresa Pārstāvju palātā, gan Senātā, liecina ASV mediju prognozes. Vienlaikus 36 štatos un trīs teritorijās notika gubernatoru vēlēšanas, kā arī daudzos štatos notiek likumdevēju un valsts amatpersonu vēlēšanas. Aktualitātes analizē Austrumeiropas politikas pētījumu centra direktors un Rīgas Stradiņa universitātes lektors Māris Cepurītis un Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Māris Andžāns. Sazināmies ar Ivo Rodertu ASV.Krustpunktā: Tranzīta kravu samazinājums rada "Latvijas Dzelzceļam" finanšu problēmas
Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Ministru prezidenta …
Notas do episódio
Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Ministru prezidenta padomnieks Krišs Lipšāns, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ingūna Strautmane, "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers, Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns, partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 142 miljoni eiro "Latvijas Dzelzceļam" pietrūkst nākamajos četros gados, un valstij būs jāmaksā uzņēmumam, ja tā gribēs saglabāt esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Tādas ir Satiksmes ministrijas prognozes, kas ir iesniegtas valdībā, gatavojoties lemšanai par nākamā gada budžetu. Pamazām uzņēmuma zaudējumi pieaug. Ja pēdējos trīs gados valsts piemaksāja dzelzceļam vidēji zem 30 miljoniem gadā, turpmāk šīs summas būs jau virs 35 miljoniem. Vēl jau nav skaidrs, kas vispār notiks ar preču tranzītu, kāda būtu situācija, pieņemsim, ja pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sliedes nāktos nojaukt. Kāda ir un kādai jābūt "Latvijas Dzelzceļa" nākotnei?Parasportistu saime cer uz pārmaiņām Latvijas Paralimpiskās komitejas darba metodēs
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentes amatā pašās augusta beigās ievēlēja līdzšinējo ģenerālsekretāri un tagad jau arī 15. Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta” Lieni Apini. 17 gadus paralimpisko …
Notas do episódio
Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidentes amatā pašās augusta beigās ievēlēja līdzšinējo ģenerālsekretāri un tagad jau arī 15. Saeimas deputāti no “Apvienotā saraksta” Lieni Apini. 17 gadus paralimpisko komiteju vadīja Daiga Dadzīte, kurai nesenajās organizācijas vēlēšanās biedri neuzticēja pat viceprezidentes amatu. Dadzītes laiku komitejas vadītājas krēslā parasportā iesasitītie vērtē neviennozīmīgi, īpaši izceļ lēmumu necaurspīdīgumu un pieņemšanu ļoti šaurā lokā. Vai jaunā prezidente Apine ko grasās mainīt paralimpiskās komitejas ikdienā un tikumos?ASV demokrāti pārņems varu Kongresā
ASV televīzijas kanāli prognozē, ka demokrāti ir atguvuši kontroli pār abām ASV Kongresa palātām, vidustermiņa vēlēšanās sakaujot prezidenta Donalda Trampa republikāņus. Demokrāti atguvuši kontroli pār …
Notas do episódio
ASV televīzijas kanāli prognozē, ka demokrāti ir atguvuši kontroli pār abām ASV Kongresa palātām, vidustermiņa vēlēšanās sakaujot prezidenta Donalda Trampa republikāņus. Demokrāti atguvuši kontroli pār Pārstāvju palātu, kā arī atguvuši no republikāņiem Senāta vietas vismaz sešos štatos, arī republikāņu bastionos Dienvidkarolīnā, Kanzasā un Teksasā. Demokrātu uzvara nozīmē, ka Trampa atlikušie divi gadi Baltajā namā būs ievērojami apgrūtināti. Tramps uz vidustermiņa vēlēšanu rezultātiem reaģējis ar tostarp dusmīgiem ierakstiem kontā „True Social”. Vēlēšanu rezultāts var nopietni ietekmēt ASV iekšpolitisko un ārpolitisko situāciju un, pirmkārt, jau paša Trampa situāciju, jo viņam vairs nav atbalsta ASV Kongresā. Plašāk stāsta LSM korespondente Ina Strazdiņa no Amerikas Savienotajām valstīm. Uzklausām arī žurnālistu Juri Kažu, kurš devies uz ASV, lai piedalītos vēlēšanās.Uz pirmo sēdi sanāk 15. Saeima
Šodien, 3. novembrī, darbu sākusi 15. Saeima. Jaunievēlētie deputāti jau devuši svinīgo solījumu jeb zvērestu, un viņu pilnvaras ir apstiprinātas. Šis sasaukums izceļas arī ar to, ka “Apvienotais saraksts” …
Notas do episódio
Šodien, 3. novembrī, darbu sākusi 15. Saeima. Jaunievēlētie deputāti jau devuši svinīgo solījumu jeb zvērestu, un viņu pilnvaras ir apstiprinātas. Šis sasaukums izceļas arī ar to, ka “Apvienotais saraksts” ieguvis 41 vietu – lielāko viena politiskā spēka pārstāvniecību Saeimas vēsturē. Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs to vērtēja kā pieprasījumu pēc nopietnām pārmaiņām, vienlaikus uzsverot – arī drosmīgiem lēmumiem jābūt pārdomātiem, izskaidrotiem un pamatotiem. Pirmajā sēdē netrūka arī pārteikšanās solījuma tekstā un priekšlikuma turpmāk to visiem dot vienlaikus. Raidījuma skanēšanas laikā sēde arvien turpinās. Sēdes noslēgumā valdība paziņos par savu pilnvaru nolikšanu. Līdz ar jaunās Saeimas sanākšanu tā uzskatāma par atkāpušos, taču turpinās darbu līdz jaunā Ministru kabineta apstiprināšanai. -- Kādi būs jaunās Saeimas galvenie uzdevumi, vērtē politologs un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.Krustpunktā: Eksperti vērtē valdības veidošanas gaitu
Šonedēļ sanāk jaunievēlētā Saeima un Valsts prezidents var oficiāli nominēt premjera amata kandidātu. Kurš tas būs – zināms jau mēnesi. Andris Kulbergs, kurš rīt, 4. novembrī, kā plānots, saņems oficiālo …
Notas do episódio
Šonedēļ sanāk jaunievēlētā Saeima un Valsts prezidents var oficiāli nominēt premjera amata kandidātu. Kurš tas būs – zināms jau mēnesi. Andris Kulbergs, kurš rīt, 4. novembrī, kā plānots, saņems oficiālo nomināciju premjera amatam, ir noslēdzis pirmo sarunu kārtu ar potenciālajiem partneriem. Kulbergs pēc sarunām atkārtoti uzsvēra nepopulāro lēmumu nepieciešamību taupības nolūkos. Uzreiz pēc vēlēšanām arī tika minēts, ka vienošanās šajos jautājumos varētu būt izšķiroša, jo teorētiski jau visi piekrīt, ka jātaupa, tomēr pagaidām konkrēti nav runāts tieši uz kā rēķina. Kas ir noticis un kam jāpievērš uzmanība valdības veidošanā, ar ekspertiem vērtējam Krustpunktā. Studijā domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds, publicists Māris Zanders un ekonomists Arnis Sauka.Kā Tramps mainījis partiju un kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa?
Šodien, 3. novembrī, visas pasaules uzmanība ir pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur notiek Kongresa vidustermiņa vēlēšanas. Jaunākās aptaujas liecina, ka Republikāņu partija varētu zaudēt vairākumu …
Notas do episódio
Šodien, 3. novembrī, visas pasaules uzmanība ir pievērsta Amerikas Savienotajām Valstīm, kur notiek Kongresa vidustermiņa vēlēšanas. Jaunākās aptaujas liecina, ka Republikāņu partija varētu zaudēt vairākumu vienā vai pat abās Kongresa palātās. Par šo tēmu runājam arī raidījumā (ne)Diplomātiskās pusdienas. Mēs nerunāsim par reitingiem un neprognozēsim vienas vai otras partijas uzvaru, bet vairāk skatīsimies uz ASV prezidenta Donalda Trampa Republikāņu partiju. Mēģināsim saprast, kā Tramps mainīja partiju, kāpēc daži republikāņi cenšas distancēties no viņa un kas notiek Kongresā ar tā dēvēto republikāņu “grillēšanu”. Līdz šim Tramps varēja diezgan brīvi rīkoties, jo abās Kongresa palātās vairākums bijis republikāņiem. Arī pirmajā Trampa prezidentūrā pirms Kongresa vēlēšanām republikāņiem bija vairākums abās palātās, bet pēc tām kontroli pār Pārstāvju palātu pārņēma demokrāti. Un tas nav pārsteidzoši, jo vidustermiņa vēlēšanās parasti labāk veicas opozīcijai. Tramps ir ieviesis būtiskas izmaiņas Republikāņu partijā. Visvairāk to var redzēt ekonomikā un migrācijas politikā. Pirms Tramps nāca pie varas, republikāņi lielāku uzsvaru lika uz brīvo tirdzniecību un mērenu imigrācijas politiku. Bet Tramps, tā teikt, pagrieza partiju ekonomiskā nacionālisma un stingras migrācijas politikas virzienā. Protams, Tramps nav pirmais un vienīgais republikāņu līderis, kurš mainīja partiju, bet viņa politika savā veidā to sašķēla tradicionālajos republikāņos un tā dēvētajos “Padarīsim Ameriku varenu atkal” jeb MAGA atbalstītājos. Arī sabiedrības viedoklis par Trampu ir mainījies. Šobrīd viņa popularitāte sasniedz zemākos rādītājus abu prezidentūru laikā. Tas laikam ir lielākais trieciens partijai, jo pat republikāņus atbalstošie mediji ir pārstājuši publicēt šos rezultātus pirms Kongresa vēlēšanām. Trampa popularitātes kritums un arī nepiekrišana viņa politikai pamudināja vairākus republikāņu kandidātus distancēties no prezidenta.Kā rīkoties, ja tavu balsi klonē un izmanto bez paša ziņas?
Tehnoloģiju pieejamība ir radījusi situācijas, kad balsis tiek klonētas bez pašu balss īpašnieku ziņas vai piekrišanas. Kā rīkoties šādā situācijā un ko paredz un nosaka likumdošana? Kad 2021.gada vasarā Rīgas …
Notas do episódio
Tehnoloģiju pieejamība ir radījusi situācijas, kad balsis tiek klonētas bez pašu balss īpašnieku ziņas vai piekrišanas. Kā rīkoties šādā situācijā un ko paredz un nosaka likumdošana? Kad 2021.gada vasarā Rīgas Starptautiskajā autoostā reisus sāka pieteikt tobrīd nesen pensijā aizgājušās Latvijas Radio diktores Sandras Glāzupas balss, daudzi no mums pirmoreiz saskārās ar to, cik reālistiski var skanēt sintezēta balss. Mūsu leģendārā kolēģe vēl pēc vairākiem gadiem smējās, ka cilvēki ik palaikam jautā, vai viņa tagad strādā autoostā. Tā bija uzņēmuma „Tilde” tehnoloģija, saskaņota ar pašu balss īpašnieci, kas izmantoja viņas daudzu gadu garumā lasītās Latvijas Radio ziņas, sintezējot Glāzupas balsi tekstos, ko viņa pati nemaz neierunāja. Tehnoloģijām turpinot strauji attīstīties, sākotnējo eksotikas sajūtu ātri vien nomainīja bažas, ka nākotnē tā var notikt arī bez pašu balss īpašnieku ziņas. Un te nu mēs esam: viena no Latvijā pazīstamākajām reklāmu balsīm Roberts Ošiņš nesen sociālajā tīklā „Facebook” dalījās ar ziņu, ka radio bija izdzirdējis reklāmu savā balsī, ko pats nemaz nebija ierunājis. „Es tiku apzagts,” pirms pāris nedēļām sociālajā medijā „Facebook” ierakstīja pazīstamās radio, filmu un reklāmu balss īpašnieks Roberts Ošiņš. „Nē, man neviens nenozaga maku vai auto. (..) Man nozaga kaut ko daudz personīgāku un profesionālāku - manu balsi.” Ko šādās situācijās darīt, un cik juridiskā ziņā aizsargātas ir vai nav mūsu balsis – par to šodien Kultūras rondo runājam ar Robertu Ošiņu un diviem datu aizsardzības ekspertiem – Agnesi Boboviču-Ilgažu un Lauri Linabergu.ASV vidustermiņa vēlēšanas: gan republikāņi, gan demokrāti cīnās par vēlētāju uzticību
Amerikas Savienoto Valstu vēlētāji šodien, 3. novembrī, piedalās Kongresa vidustermiņa vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņa vidū konkurējošie demokrāti …
Notas do episódio
Amerikas Savienoto Valstu vēlētāji šodien, 3. novembrī, piedalās Kongresa vidustermiņa vēlēšanās. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka prezidenta Donalda Trampa pilnvaru termiņa vidū konkurējošie demokrāti varētu pārņemt kontroli pār ASV kongresa pārstāvju palātu un, iespējams, arī Senātu. Ārpolitiskā situācija un tās izraisītās ekonomiskās grūtības ir ievērojami mainījušas iedzīvotājiem svarīgākās tēmas. Tāpēc gan Republikāņu, gan Demokrātu partiju pārstāvji iegulda milzu līdzekļus, lai iegūtu vēlētāju uzticību. Šīgada ASV Kongresa vidustermiņa vēlēšanu galvenā tēma ir ekonomika. 82 procenti republikāņu un 88 demokrātu vēlētāju ir pauduši satraukumu par pieaugošo dārdzību, mājokļu izmaksām un arī dīzeļdegvielas cenu kāpumu. Šeit gan svarīgi piebilst, ka, salīdzinot ar iepriekšējām vidustermiņa vēlēšanām 2022. gadā, republikāņiem šis ir ievērojams samazinājums, bet demokrātiem – pieaugums. Tas tikai liecina, ka vēlētājiem ir tendence kritizēt esošo prezidentu par īstenoto politiku. Nākamais vēlētājus satraucošais jautājums ir demokrātijas nākotne, taču šeit jau parādās ievērojamas atšķirības starp partiju atbalstītājiem. Ja demokrātu vidū šis jautājums ir svarīgs 85 procentiem aptaujāto, tad republikāņiem – vien aptuveni 70 procentiem. "Pew Research center" veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vislielākā atšķirība starp demokrātiem un republikāņiem ir jautājumos par klimata politiku un izmeklēšanām, kuras varētu uzsākt pret prezidentu Donaldu Trampu un viņa administrāciju. Šie abi jautājumi ir izteikti svarīgāki demokrātiem un starpība ir attiecīgi 51 un 56 procentpunkti.Edvards Smiltēns: Jaunās Saeimas prioritātēm jābūt drošībai un kārtībai finansēs
Jaunās Saeimas nākamo trīs gadu prioritātēm jābūt drošībai, ekonomikai, finansēm un birokrātijas mazināšanai. To intervijā Latvijas Radio pauda pašreizējais tieslietu ministrs, vēlēšanās uzvarējušā „Apvienotā …
Notas do episódio
Jaunās Saeimas nākamo trīs gadu prioritātēm jābūt drošībai, ekonomikai, finansēm un birokrātijas mazināšanai. To intervijā Latvijas Radio pauda pašreizējais tieslietu ministrs, vēlēšanās uzvarējušā „Apvienotā saraksta” politiķis Edvards Smiltēns, kas, visticamāk, būs nākamais Saeimas priekšsēdētājs. Jaunais parlaments uz pirmo sēdi sanāks šodien, 3. novembrī. Smiltēns arī atzina, ka frakcijā valdīs pietiekama disciplīna.Kulbergs noslēdz valdības veidošanas sarunu pirmo kārtu
Noslēgusies pirmā valdības veidošanas sarunu kārta, taču vienošanās par valdības sastāvu vēl nav. Šodien premjers un arī jaunās valdības veidotājs Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” tikās ar “Latviju …
Notas do episódio
Noslēgusies pirmā valdības veidošanas sarunu kārta, taču vienošanās par valdības sastāvu vēl nav. Šodien premjers un arī jaunās valdības veidotājs Andris Kulbergs no “Apvienotā saraksta” tikās ar “Latviju pirmajā vietā”. Pēc tikšanās abas puses bija vienisprātis par valsts izdevumu samazināšanu un ekonomikas izaugsmes veicināšanu. LPV līderis Ainārs Šlesers Latvijas finanšu situāciju salīdzināja ar grimstošu “Titāniku” un solīja atbalstīt arī nepopulāras reformas. Tiesa, viņš tā arī tieši neatbildēja, vai atbalstītu arī valdību, ja tajā nebūtu viņa partijas pārstāvju. -- Valdības veidošanas gaitu vērtē politoloģe, RSU Sociālo zinātņu fakultātes programmu direktore un docētāja Lelde Metla-Rozentāle.Latvijas vēstniece ANO: ANO Drošības padome nav vieta, kur izbeigs karu Ukrainā
“ANO Drošības padome nav vieta, kur izbeigs karu, bet tieši šeit ir iespēja izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, liekot tai sēsties pie sarunu galda,” tā saka Latvijas vēstniece ANO Sanita …
Notas do episódio
“ANO Drošības padome nav vieta, kur izbeigs karu, bet tieši šeit ir iespēja izdarīt maksimālu spiedienu uz Krieviju, liekot tai sēsties pie sarunu galda,” tā saka Latvijas vēstniece ANO Sanita Pavļuta-Deslandes. Novembrī Latvija pirmo reizi vēsturē ir sākusi prezidentūru Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē. Tā ilgs vienu mēnesi, kuras laikā Latvija vadīs visas padomes oficiālās un neoficiālās sanāksmes, kā arī varēs īpaši izcelt sev būtiskus starptautiskās drošības jautājumus. Atbalsts Ukrainai un Krievijas melu apkarošana būs viens no tiem. Kā Latvija plāno strādāt ar agresoru pie sarunu galda un vai bijušā Ungārijas premjera Viktora Orbāna kandidatūra ANO ģenerālsekretāra amatam ir reāla, par šo un citiem jautājumiem ar Sanitu Pavļutu-Deslandes ASV sarunājās Ina Strazdiņa.Valkas novada pašvaldība daļēji piekrīt revidentu secinājumiem
Nesakārtota un kļūdaina budžeta plānošana, pārāk optimistiska pietekšanās attīstības projektiem un neskaidrības ar komunālajiem tarifiem – šie ir galvenie Valsts kontroles pārmetumi Valkas novada pašvaldībai …
Notas do episódio
Nesakārtota un kļūdaina budžeta plānošana, pārāk optimistiska pietekšanās attīstības projektiem un neskaidrības ar komunālajiem tarifiem – šie ir galvenie Valsts kontroles pārmetumi Valkas novada pašvaldībai, kur nupat ir lemts uzsākt finanšu stabilizācijas procesu. Pati pašvaldība pārmetumiem piekrīt tikai daļēji un uzsver, ka naudas grūtības sākušās līdz ar pašvaldību reformām, kad novadam uzdots vairāk funkciju, nekā tas spēj izpildīt. Ko šī situācija nozīmē iedzīvotājiem, kādas ir Valsts kontroles pretenzijas un pašvaldības skaidrojumi un ko domā Latvijas pašvaldību savienība?
Aqui estão os 40 episódios mais recentes de 500. Os mais antigos estão no feed do podcast.
Podcasts parecidos
Mais podcasts de Notícias
Este podcast é seu?
Confirme com uma entrada no seu feed: você recebe um código aqui, adiciona como podcast:txt no canal do seu feed e nós verificamos. Depois disso, seu podcast aparece como “verificado” no SoundNode.