
Vai zini, kas bija kantonisti?
Notas do episódio
Stāsta Latvijas Nacionālā arhīva Dokumentu publikāciju un popularizēšanas nodaļas vadītāja Anita Čerpinska. Pārraides producente: Inta Zēgnere. No Baltijas guberņām rekrūšus sāka ņem 18. gs. beigām, kad dienēšanas laiks bija ierobežots uz 25 gadiem. Prioritāri muižas un vēlāk pagasti izvēlējās nodot neprecētus vīriešus, bet ne vienmēr vecpuišu bija pietiekamā daudzumā. No 1829. gada pagastā rekrūšus lozēja. Sarakstos iekļāva visus dienestam derīgos vīriešus vecumā no 17 līdz 35 gadiem. Neviens Latvijā nav saskaitījis, cik mēs esam nodevuši rekrūšus, bet ir skaidrs, ka viņu skaits sniedzas desmitos, ja ne simtos tūkstošu cilvēku. Ja rekrūtis bija precējies vai karavīrs apprecējās dzīves laikā, viņa sieva un bērni juridiski bija pakļauti Kara ministrijai. Zaldātu dēlus ar laiku sāka saukt par kantonistiem. No 7 līdz 15 gadu vecumam zēnus bija jānodod armijai, kur viņus ievietoja speciālās skolās. Jaunākus ņēma tikai tad, ja ģimene nevarēja bērnus uzturēt. Napoleona karu laikā, kad armijai trūka cilvēku, pieņēma likumu, ka arī karavīru sievu ārlaulības dēliem bija jākļūst par zaldātiem. Izbēgt no šī likteņa varēja tikai tad, ja sieviete pirms palikšanas stāvoklī izšķīrās no vīra – zaldāta. Arī tad viņai bija jāpierāda, ka vairāku gadu garumā vīrs par viņu nav licies ne zinis.