Kā labāk dzīvot
- Episodes
- 499
- Released
- daily
- Latest episode
- Nov 13, 2026
About the podcast
Kas spēj ietekmēt un pārveidot cilvēka dzīvi - zināšanas, informācija, tikšanās ar interesantiem cilvēkiem? Kā uzlabot mūsu sadzīvi, kā saglabāt un uzturēt labu veselību, kā izaudzēt puķi, kā salabot mašīnu, iekārtot māju? Kā uzzināt par visu jaunāko dažādās nozarēs, kas ietekmē vai var ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti? Mums jādzīvo labāk tagad, jo šis ir mūsu laiks. Un šeit, jo šī ir īstā vieta!
Episodes 499
Keramika un podniecība daudziem ir ne tikai hobijs, bet arī peļņas avots
Paša rokām darināts māla trauks vai dekoratīvs priekšmets – kāpēc gan nē, viss ir iespējams. Vairāk par podniecību un keramiku gan kā aizraušanos, gan peļņas iespējām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot, aizsākot …
Show notes
Paša rokām darināts māla trauks vai dekoratīvs priekšmets – kāpēc gan nē, viss ir iespējams. Vairāk par podniecību un keramiku gan kā aizraušanos, gan peļņas iespējām runājam raidījumā Kā labāk dzīvot, aizsākot raidijumu sēriju par Latvijas cilvēku hobijiem. Kādas ir iespējas apgūt keramiku, cik daudz un dažādi ir keramikas apstrādes veidi un kā darbs ar rokām ietekmē mūsu prātu? Raidījumā Kā labāk dzīvot sarunājas Latvijas keramikas asociācijas pārstāve Ieva Jurka, keramiķe un pedagoģe Marta Prēdele, kura vada arī nodarbības atkarību rehabilitācijas centrā, mākslas terapeite, sertificēta psiholoģe un supervizore Ilze Dreifelde un pirmsskolas pedagoģe Karlīne Jonāse, kura piedalījusies keramikas meistarklasē. Ierakstā saruna arī ar "Laima ceramics" īpašnieci Laimu Piliņu, kura rīko meistarklases arī ārzemju viesiem.Latvijas iedzīvotāju medijpratība joprojām ir vāja. Kā mainīt situāciju
Laikmetā, kad tik liela daļa dzīves ir virtuāla, ir viegli iekrist viltus ziņu izplatītāju slazdos vai kļūt par upuri krāpniecībai. Medijpratības uzdevums ir ne tikai novērst šādus riskus, bet arī attīstīt …
Show notes
Laikmetā, kad tik liela daļa dzīves ir virtuāla, ir viegli iekrist viltus ziņu izplatītāju slazdos vai kļūt par upuri krāpniecībai. Medijpratības uzdevums ir ne tikai novērst šādus riskus, bet arī attīstīt citas prasmes un zināšanas. Diemžēl Latvijas iedzīvotāju medijpratību joprojām ir vāja. Kā mainīt situāciju, saprotot, ka medijpratība ir arī par mūsu drošību? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē medijpratības eksperte Latvijas Universitātes Komunikācijas un informācijas nodaļas docente Klinta Ločmele, medijpratības nozares eksperts Emīls Rotgalvis un Vidzemes Augstskolas profesors Jānis Buholcs.37% Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību aizstāvēt savu valsti. Tas ir daudz vai maz?
37% Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību aizstāvēt savu valsti militāra apdraudējuma gadījumā, secināts šogad tapušajā pētījumā “Sabiedrības uzticēšanās NATO un aizsardzības institūcijām, priekšstati par Krieviju …
Show notes
37% Latvijas iedzīvotāju pauž gatavību aizstāvēt savu valsti militāra apdraudējuma gadījumā, secināts šogad tapušajā pētījumā “Sabiedrības uzticēšanās NATO un aizsardzības institūcijām, priekšstati par Krieviju un vēlme cīnīties NATO valstīs”. Vai 37% ir daudz vai maz un ko darīt, lai iedzīvotāju atbalsts būtu lielāks, par to raidījumā Kā labāk dzīvot. Diskutē pētījuma autors Ģeopolitikas pētījumu centra direktors, asociētais profesors Rīgas Stradiņa universitātē Māris Andžāns, vēstures zinātņu doktors Latvijas Kara muzeja Vēstures departamenta vadītājsJuris Ciganovs un pulkvedis Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku komandieris Edmunds Svenčs.Pašārstēšanās. kā panākt, lai šī rīcība būtu pēc iespējas drošāka un neaizvietotu ārstu
Nesen veikts pētījums liecina, ka 39% Latvijas iedzīvotāju, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, lieto bezrecepšu zāles, kas jau ir mājās, un teju katrs piektais izmanto tautas metodes. Vai tas, ka cilvēki …
Show notes
Nesen veikts pētījums liecina, ka 39% Latvijas iedzīvotāju, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes, lieto bezrecepšu zāles, kas jau ir mājās, un teju katrs piektais izmanto tautas metodes. Vai tas, ka cilvēki mēģina pašu spēkiem tikt galā ar slimību, rada papildus veselības riskus? Un kā panākt, lai šī rīcība būtu pēc iespējas drošāka, pamatotāka un nekļūtu par aizvietotāju ārsta palīdzībai? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Dina Meldere, medicīnas māsa, "Grindeks" tirdzniecības pārstāvju vadītāja, Vinita Aispure, farmaceite SIA "Alante" Centra aptiekā Tukumā, titula "Gada Farmaceits 2026" ieguvēja, un Mirdza Kursīte, Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības institūta pētniece. Ierakstā vaicājam Saldus ielās sastaptiem cilvēkiem, vai viņi nodarbojas ar pašārstēšanos?Speciālisti mudina veikt C hepatīta skrīninga testu
Dati liecina, Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto hroniska C hepatīta gadījumu rādītājs Eiropā. Lai veicinātu savlaicīgu C hepatīta atklāšanu, 12. novembrī visās Centrālās laboratorijas filiālēs Latvijā bez …
Show notes
Dati liecina, Latvijā ir otrs augstākais reģistrēto hroniska C hepatīta gadījumu rādītājs Eiropā. Lai veicinātu savlaicīgu C hepatīta atklāšanu, 12. novembrī visās Centrālās laboratorijas filiālēs Latvijā bez maksas un bez ārsta nosūtījuma varēs veikt C hepatīta skrīninga testu, nosakot šī vīrusa antivielas. Kāpēc būtu svarīgi to veikt šo tekstu? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Dr. med. Ieva Tolmane, infektoloģe, hepatoloģe, Veselības ministrijas galvenā speciāliste infektoloģijā, Latvijas Infektologu un hepatologu asociācijas pārstāve, Latvijas Universitātes Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes asociētā profesore, Dr. med. Jeļena Storoženko, laboratorijas speciāliste, "Centrālās laboratorijas" padomes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore, un Dr. med. Sniedze Laivacuma, infektoloģe, hepatoloģe "Veselības centru apvienībā" un Gaiļezerā, RSU Infektoloģijas katedras docente. Ierakstā pacienta pieredzes stāsts. Andrejs par to, ka ir slims ar C hepatītu, uzzināja nejauši, jo nekādus slimības simptomus nejuta. Viņš priecājas, ka, pateicoties ikgadējai veselības pārbaudei, slimību izdevās atklāt sākuma stadijā.Skaistumkopšana tikai ar dabiskiem līdzekļiem
Matu krāsošana ar nātrēm, sīpoliem vai kafiju. Izklausās nedaudz traki, bet kāpēc gan nē. Vai rūpes par ādu, matiem un ķermeni, izmantojot produktus un metodes bez sintētiskām piedevām, parabēniem vai agresīvām …
Show notes
Matu krāsošana ar nātrēm, sīpoliem vai kafiju. Izklausās nedaudz traki, bet kāpēc gan nē. Vai rūpes par ādu, matiem un ķermeni, izmantojot produktus un metodes bez sintētiskām piedevām, parabēniem vai agresīvām ķimikālijām, mūsdienās vispār iespējama? Par skaistumkopšanu tikai ar dabiskiem līdzekļiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta uzņēmuma "Silmachi" saimniece Marta Šulce, sertificēta kosmētiķe, ārsniecības persona, grāmatas "Gatavojam dabisku kosmētiku: receptes un padomi" autore Sarmīte Kauliņa, Veselības inspekcijas Produktu drošuma un tirgus uzraudzības nodaļas vecākā referente Dace Vasiļvolfa un dermatoloģe, veneroloģe ar padziļinātu interesi/ zināšanām ādas onkoloģiskajās saslimšanās Anda Apine.Tūrisma sezonalitāte. Cik liela problēma tā ir Latvijā un kādi ir risinājums?
Tūrisma sezonalitāte Latvijā ir viena no kritiskākajām nozares problēmām. Izteikts ceļotāju skaita un ieņēmumu pieaugums īsajā pavasara un vasaras periodā un pilnīgs "bezvējš" atlikušajos gada mēnešos. Vai …
Show notes
Tūrisma sezonalitāte Latvijā ir viena no kritiskākajām nozares problēmām. Izteikts ceļotāju skaita un ieņēmumu pieaugums īsajā pavasara un vasaras periodā un pilnīgs "bezvējš" atlikušajos gada mēnešos. Vai tūrisma sezonalitātei ir kādi risinājumi? Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē pašvaldības aģentūras "Dienvidkurzemes novada tūrisma centrs" direktore Ieva Skābarde, Latvijas investīciju attīstības aģentūras Eksporta un inovāciju pakalpojumu departamenta direktore Vita Balode-Andrūsa, tūrisma ekosistēmu pētnieks un Latvijas Kultūras akadēmijas vieslektors, Rīgas plānošanas reģiona tūrisma speciālists Edgars Ražinskis. Ierakstā uzklausām Vaivodu ģimeni. Viņi viesnīcā "Roja" Talsu novadā, jūras krastā, saimnieko jau 30 gadus. Viesnīcas vadītāja Zane Vaivode ir arī Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" valdes locekle un vērtē, ka tūrisms laukos ir ciklisks un aktīvā sezona, protams, sākas pavasarī un ilgst līdz rudenim.Valsts apmaksāta mediācija tagad pieejama plašāk
Agrāk valsts apmaksāta mediācija bija pieejama tikai strīdos, kuros iesaistīts bērns. Tagad tāda pieejama arī mantojuma un īpašuma strīdos, darba tiesību, parādu un saistību jautājumos. Par valsts apmaksātu …
Show notes
Agrāk valsts apmaksāta mediācija bija pieejama tikai strīdos, kuros iesaistīts bērns. Tagad tāda pieejama arī mantojuma un īpašuma strīdos, darba tiesību, parādu un saistību jautājumos. Par valsts apmaksātu meditāciju saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro zvērināts advokāts Olavs Cers, sertificētu mediatoru padomes locekle, Laima Ārija Zelmene, Rīgas pilsētas tiesas priekšsēdētāja Anda Briede. Ierakstā uzklausām pieredzes stāstu. Kad Ilze ar vīru nolēma šķirt laulību, kurā aug divi bērni un devās pie notāra, viņš ieteica abiem ar vīru iziet mediācijas procesu. Viņa stāsta, kā šis process notika.Vecuma diskriminācija skar gan jauniešus, gan seniorus
Pārāk jauns un nepieredzējis! Vecuma diskriminācija skar ne tikai seniorus, bet arī jauniešus, kuru prasmes un atbildību mēdz apšaubīt darba devēji. Kā varam veidot atvērtāku un vienlīdzīgāku darba vidi …
Show notes
Pārāk jauns un nepieredzējis! Vecuma diskriminācija skar ne tikai seniorus, bet arī jauniešus, kuru prasmes un atbildību mēdz apšaubīt darba devēji. Kā varam veidot atvērtāku un vienlīdzīgāku darba vidi ikvienam? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas, Gints Jankovskis, biedrības Laiks Jauniešiem dibinātājs un vadītājs un Latvijas Jaunatnes darbinieku asociācijas valdes locekli, Zanda Arnava, "Accenture" Talantu studijas vadītāja Baltijā, Emīls Nils Gaišprātis, jaunais uzņēmējs, zīmola "Tava oga" īpašnieks. Ierakstā uzklausām Katrīnu. Viņa Rīgas Stradiņa universitātē studē sabiedriskās attiecības. Šobrīd viņai ir problēmas atrast prakses vietu savā specialitātē un tas rada bažas arī par turpmākajām darba iespējām profesijā.Ārsti aicina pievērst uzmanību holesterīna līmenim
Biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kardiologiem izstrādājusi jaunus informatīvos materiālus, īpašu uzmanību vēršot uz pacientiem, kas jau piedzīvojuši infarktu vai kuriem asinsvados …
Show notes
Biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar vadošajiem Latvijas kardiologiem izstrādājusi jaunus informatīvos materiālus, īpašu uzmanību vēršot uz pacientiem, kas jau piedzīvojuši infarktu vai kuriem asinsvados ievietoti stenti. Kādiem sirds veselības aspektiem vēlas pievērst uzmanību speciālisti? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības prezidents, LU asociētais profesors Kārlis Trušinskis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un ģimenes ārsts, lauku ģimenes ārstu biedrības valdes loceklis, Skultes doktorāta dakteris Reinis Siliņš.Rīgas Rudens restorānu nedēļā pasniegs Mārtiņa Rītiņa izcilības balvu
Novembra sākumā Rīga kļūs par gardēžu galvaspilsētu. Tuvojas Rīgas Rudens restorānu nedēļa un šogad 1. novembrī pirmo reizi pasniegs Mārtiņa Rītiņa izcilības balvu. Tā godinās labākos pavārmākslā, viesmīlībā un …
Show notes
Novembra sākumā Rīga kļūs par gardēžu galvaspilsētu. Tuvojas Rīgas Rudens restorānu nedēļa un šogad 1. novembrī pirmo reizi pasniegs Mārtiņa Rītiņa izcilības balvu. Tā godinās labākos pavārmākslā, viesmīlībā un zemkopībā. Balvas mērķis ir celt profesionālās izcilības latiņu Latvijas gastronomijā, stiprināt viesmīlības nozares prestižu un iedvesmot nākamo profesionāļu paaudzi. Par jaundibināto balvu un Rīgas Rudens restorānu nedēļu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta "Gemoss" dibinātāja Ieva Treija, šefpavārs un ilgtspējīgas gastronomijas vizionārs Ēriks Dreibants, vīnzinis un viesmīlības eksperts Raimonds Tomsons un biedrības "Slow Food Straupe" dibinātāja Astrīde Rozīte.Nepamanīta neplīsusi aneirisma ir nopietns drauds veselībai
Laikus nepamanīti draudi veselībai var izvērsties nopietnā pārbaudījumā. Nepamanīta vēl neplīsusi aneirisma ir tieši šāds drauds. Dati liecina, ka neplīsusi galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma sastopama …
Show notes
Laikus nepamanīti draudi veselībai var izvērsties nopietnā pārbaudījumā. Nepamanīta vēl neplīsusi aneirisma ir tieši šāds drauds. Dati liecina, ka neplīsusi galvas smadzeņu asinsvadu aneirisma sastopama aptuveni 3% pieaugušo. Kāpēc ir tik svarīgi to konstatēt laikus, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Neiroķirurgu biedrības valdes loceklis Austrumu slimnīcas neiroķirurgs Raimonds Bricis, Neiroķirurgu biedrības priekšsēdētāja vietnieks, viņš arī neiroķirurgs Stradiņa slimnīcā Egils Valeinis un paciente Lolita Krūmiņa.Novembrī dārzā vēl daudz darāmā
Novembrī dārzā vēl tik daudz jādara, ka visiem darbiem var pietrūkt laika. Par svarīgākajiem tuvāko nedēļu dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta …
Show notes
Novembrī dārzā vēl tik daudz jādara, ka visiem darbiem var pietrūkt laika. Par svarīgākajiem tuvāko nedēļu dārza darbiem raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska un Jāņa Aldermaņa dārzniecības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne.Pavalsts vai štats? Vaicājam valdniekiem latviešu valodas stundā
Pavalsts vai štats? Mūsu klausītājs uzstāj, ka jālieto pavalsts, ja runa ir par ASV štatiem. Kā tad ir pareizi? Arī par to spriežam oktobra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas …
Show notes
Pavalsts vai štats? Mūsu klausītājs uzstāj, ka jālieto pavalsts, ja runa ir par ASV štatiem. Kā tad ir pareizi? Arī par to spriežam oktobra latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Univerisitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un Rīgas Stradiņa universitātes pasniedzēja, filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.Grozījumi Aizsargjoslu likumā ietekmēs mežu saimniekus
Reaģējot uz vasaras vētras postījumiem, Saeima tikko pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz 110 kilovoltu elektrolīniju trasi paplašināt no pašreizējiem 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas …
Show notes
Reaģējot uz vasaras vētras postījumiem, Saeima tikko pieņēma grozījumus Aizsargjoslu likumā, kas paredz 110 kilovoltu elektrolīniju trasi paplašināt no pašreizējiem 13 līdz 18 metriem uz katru pusi no līnijas ass. Liekas, kas tur - desmit metri elektroapgādes drošībai, bet sociālajos medijos izskan gana kritiski komentāri. Cik lielus valsts un privātīpašnieku mežu masīvus tas ietekmē un kas notiek, ja meža īpašnieks nevēlas atmežot savu zemi? Par to spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē AS "Augstsprieguma tīkls" valdes loceklis Imants Zviedris, Latvijas Valsts mežu uzņēmuma ilgstspējības direktors Dagnis Dubrovskis un Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs un Meža programmas vadītājs Jānis Rozītis. Ierakstā, kā grozījumi Aizsargjoslu likumā un Meža likumā ietekmēs privāto mežu īpašniekus, skaidro Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.Satiksmes drošība: vai pieaug negadījumu skaits uz ceļiem
Divu gadu laikā KASKO atlīdzībām pieteikto ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā palielinājies par vairāk nekā trešdaļu. Tas netieši norāda, ka ceļu satiksmes drošības ziņā situācija valstī pasliktinās. Par …
Show notes
Divu gadu laikā KASKO atlīdzībām pieteikto ceļu satiksmes negadījumu skaits Latvijā palielinājies par vairāk nekā trešdaļu. Tas netieši norāda, ka ceļu satiksmes drošības ziņā situācija valstī pasliktinās. Par iemesliem spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē Ceļu satiksmes drošības direkcijas satiksmes drošības eksperts Oskars Irbītis, Latvijas apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins, Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks. Vai iedzīvotāji laukos domā par savu drošību uz ceļa un īpaši gada tumšajā laikā? To vaicājam Smiltenes novada Raunas iedzīvotājiem.Pacientu biedrības var palīdzēt risināt problēmas: cik viegli vai grūti ir tādu izveidot
Pacientu biedrības var būt nozīmīgs resurss un virzītājspēks, kas palīdz atrisināt un izgaismot problēmas, ar kurām saskaras pacienti. Cik viegli vai grūti ir šādu biedrību izveidot, skaidrojam raidījumā Kā …
Show notes
Pacientu biedrības var būt nozīmīgs resurss un virzītājspēks, kas palīdz atrisināt un izgaismot problēmas, ar kurām saskaras pacienti. Cik viegli vai grūti ir šādu biedrību izveidot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas belanomas pacientu atbalsta biedrības "Soli priekšā melanomai" vadītāja, Onkoalianses valdes locekle Olga Valciņa, Latvijas Alcheimera asociācijas valdes priekšsēdētāja Zita Jēkabsone-Saulīte un Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentss Māris Pļaviņš. Ierakstā uzklausām Paulu. Viņa stāsta par demences pacientu biedrību, ko tā arī neizdevās nodibināt dažādu birokrātisku nosacījumu dēļ.Lielā oga ķirbis: kā to veiksmīgi izaudzēt un arī gardi pagatavot
Nu jau liela tiesa ķirbju ražas ir novākta un pavisam neliela daļa šo ogu šonedēļ ir atvestas uz Latvijas Nacionālo dabas muzeja izstādi. Pirms izstādes atvēršanas raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par ķirbju …
Show notes
Nu jau liela tiesa ķirbju ražas ir novākta un pavisam neliela daļa šo ogu šonedēļ ir atvestas uz Latvijas Nacionālo dabas muzeja izstādi. Pirms izstādes atvēršanas raidījumā Kā labāk dzīvot runājam par ķirbju, paprikas un garšaugu audzēšanu un arī pagatavošanu. Stāsta dārzniecības "NESLINKO" dārzkope Saiva Pekuse, dārzkope no Jelgavas pagasta Linda Gintēna. Abas piedalās Latvijas Dabas Nacionālā muzeja izstādēs jau vairākus gadus ar tomātiem, garšaugiem, veselības augiem, ķirgjaugiem, papriku čili. Kā arī šefpavārs Ingmārs Ladigs.Kultūras vērtību aizsardzība bruņotu konfliktu gadījumos; cik gatavi tam esam Latvijā
Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā tika pieņemta vēl tālajā 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Par gaidāmajām izmaiņām un …
Show notes
Hāgas konvencija par kultūras vērtību aizsardzību bruņota konflikta gadījumā tika pieņemta vēl tālajā 1954. gadā, bet vienam no konvencijas protokoliem Latvija pievienojas vien tagad. Par gaidāmajām izmaiņām un to, cik gatavi esam sargāk Latvijas kultūras vērtības krīzes gadījumā runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Analizē un skaidro Kultūras ministrijas valsts sekretāra vietniece kultūrpolitikas jautājumos Baiba Mūrniece, Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsniece komandkapteine Iveta Bērziņa un Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vadītāja Ināra Bula. Sazināmies ar Roberta Mūka muzeja Galēnos vadītāju Gitu Palmu un Līvu savienības vecāko Ģirtu Gailīti.Labākais laiks vakcinēties pret gripu ir oktobra beigās, novembrī
Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par …
Show notes
Oktobra sākumā Latvijā sākusies tradicionālā gripas un citu elpceļu infekciju monitoringa sezona. Gripas izplatība vēl ir zema, bet vai jau pienācis laiks vakcinācijai pret šo un citām sezonālām slimībām? Par vakcināciju, plaušu mēri, kas izplatījies Krievijā, un Rietumnīlas vīrusu interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja, Rīgas Stradiņa universitātes profesore Dace Zavadska, epidemioloģe, Slimību profilakses un kontroles centra Infekcijas slimību profilakses un pretepidēmijas pasākumu nodaļas vadītāja Sigita Geida un Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidents Ainis Dzalbs. Aktīvākais gripas izplatības laiks parasti ir decembrī, janvāri un februārī. Standarta vakcīna cilvēku aizsargā 4-6 mēnešus. Tāpēc labākais laiks sākt vakcinēties pret gripu ir oktobra otrā puse, novembra sākumā to noteikti būtu jāizdara. Šobrīd diemžēl kavējas standarta devas vakcīnu piegāde, jo diezgan vēlu ražotāji uzzināja, kāds būtu labākais sastāvs. Un ir arī problēmas ar sastāvdaļām. Līdz ar to standarta devas vakcīnu piegāde kavējas. Šobrīd valstī ir pieejama augstas devas vakcīna, kas ir domāta pacientiem vecumā 60+.Lielogu dzērvenes: vai pietiekami novērtējam šīs ogas
Dižbrūklenei, jeb Amerikas lielogu dzērvenei slavas dziesmas ir dziedātas gadu desmitiem, bet atsevišķu plauktu šai ogai lielveikalos neredzam. Vai nenovērtējam? Par dižbrūklenēm un to audzēšanu runājam …
Show notes
Dižbrūklenei, jeb Amerikas lielogu dzērvenei slavas dziesmas ir dziedātas gadu desmitiem, bet atsevišķu plauktu šai ogai lielveikalos neredzam. Vai nenovērtējam? Par dižbrūklenēm un to audzēšanu runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vai lielogu dzērveņu audzēšana attīstās, skaidro Latvijas Augļkopju asociācijas pārstāve un ogu pārstrādātāja SIA "Very Berry" valdes priekšsēdētāja Gundega Sauškina, "Rāmkalni Nordeco" īpašnieks un SIA "Latgales dzērvenes" īpašnieks Viktors Grūtups un Latvijas augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.Starptautiskā baltā spieķa diena: vai cilvēki Latvijā izprot baltā spieķa nozīmi
Vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem pārvietoties palīdz baltais spieķis. Atzīmējot Starptautisko baltā spieķa dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai cilvēki Latvijā izprot baltā spieķa nozīmi un ko …
Show notes
Vājredzīgiem vai neredzīgiem cilvēkiem pārvietoties palīdz baltais spieķis. Atzīmējot Starptautisko baltā spieķa dienu, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidrojam, vai cilvēki Latvijā izprot baltā spieķa nozīmi un ko tas nozīmē tiem, kuri balto spieķi lieto ikdienā. Sarunājas Latvijas Neredzīgo biedrības valdes loceklis Uģis Skuja, sociālā rehabilitētāja Baiba Briģe un jauniete ar redzes traucējumiem Agnese Puisāne.Darba devēja un darbinieku atbildība, veidojot drošu darba vidi
Traģiskais notikums Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad Radioloģijas nodaļā gāja bojā slimnīcas darbiniece, diemžēl parādīja, ka darba drošības ziņā mums valstī joprojām ir pamatīgas problēmas …
Show notes
Traģiskais notikums Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, kad Radioloģijas nodaļā gāja bojā slimnīcas darbiniece, diemžēl parādīja, ka darba drošības ziņā mums valstī joprojām ir pamatīgas problēmas. Īpaši sāpīgi, ka šāds negadījums ir noticis publiskajā sektorā un pie tam slimnīcā. Par darba devēja un darbinieku atbildību, veidojot drošu darba vidi, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas Valsts darba inspekcijas vadītājs Renārs Lūsis, medicības doktors, asociētais profesors, Rīgās Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš un uzņēmuma "SCHWENK Latvija" valdes locekle. Cilvēkkapitāla un administrācijas direktore, iniciatīvas "Misija Nulle" idejas autore un virzītāja Linda Šedlere.Kāpēc cilvēki izvēlas neizmantot pilsētas centralizēto ūdensapgādes sistēmu?
Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens …
Show notes
Vairāk nekā 8000 rīdzinieku centralizētajiem ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem joprojām nav pieslēgušies. Kāpēc? Cik grūti vai viegli ir pieslēgties centralizētajai ūdens apgādes sistēmai? Vai dzeramā ūdens kvalitāte atkarīgā no tā, vai lieto centralizēto vai decentralizēto ūdens pieslēgumu? Par to diskutējam raidījumā Kā labāk dzīvot. Interesējamies arī, kādi ir atbildīgi ūdens un kanalizācijas lietošanas paradumi. Diskutē SIA "Rīgas ūdens" Apvienotās ūdens kvalitātes kontroles laboratorijas vadītāja Gunita Kona un Latvijas Ūdensapgādes un kanalizācijas uzņēmumu asociācijas izpilddirektors, Rīgas Tehniskās universitātes associētais profesors, Ūdens sistēmu un biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus. Ierakstā uzklausām rīdzinieci Baibu. Viņas ģimene dzīvo dzimtas īpašumā Zaļenieku ielā Pārdaugavā, netālu no pilsētas centra un par pieslēgšanos centralizētajam ūdensapgādes un kanalizācijas tīklam cīnās jau 20 gadus.Kā palīdzēt, lai neformālā izglītība kļūtu par reālu atspērienu cilvēka izaugsmē
Neformālā izglītība Latvijā piedāvā lielas iespējas, taču kā tās izmantot maksimāli efektīvi? Pētījumi rāda, ka mums ir jāpalīdz jauniešiem un pieaugušajiem savas praktiskās prasmes labāk prezentēt darba tirgū …
Show notes
Neformālā izglītība Latvijā piedāvā lielas iespējas, taču kā tās izmantot maksimāli efektīvi? Pētījumi rāda, ka mums ir jāpalīdz jauniešiem un pieaugušajiem savas praktiskās prasmes labāk prezentēt darba tirgū. Raidījumā Kā labāk dzīvot diskutējam, kā pilnveidot mācību kvalitāti un palīdzēt neformālai izglītībai kļūt par reālu atspērienu katra cilvēka izaugsmei. Sarunājas Izglītības un zinātnes ministrijas profesionālās un pieaugušo izglītības departamenta direktora vietniece pieaugušo izglītībā Jeļena Muhina, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūras "Eurodesk" tīkla koordinatore Arita Zvejniece un Dobeles pieaugušo izglītības un uzņēmējdarības atbalsta centra vadītāja Monta Mantrova. "Cilvēkam svarīgi saprast savas mācīšanās mērķi. Bieži vien, ja mēs gribam uzzināt kaut ko jaunu, iegūt zināšanas un prasmes, lai labāk veiktu savu darbu vai sevai attīstībai, tad tas izglītības dokuments beigās varbūt ir mazāk svarīgs. Svarīgākas ir tās zināšanas, prasmes un kompetences, kas veido mūsu cilvēkkapitālu," runājot par neformālo izglītību, norāda Jeļena Muhina. "Bet, ja mūsu mērķis ir mācīties tālāk formālā izglītība vai ir noteiktas prasības profesionālai darbībai, tad ir labāk paskatīties un uzzināt par tām prasībām, lai nebūtu vilšanās par to, ka man zināšanas ir, bet patiesībā prasība ir pēc dokumenta [kas apliecina iegūto izglītību]." Ierakstā uzklausām neformālās izglītības entuziasti. Līga Kalcenaua dažādus kursus apmeklē divas reizes gadā un piedalās meistarklasēs. Mācīšanās ir viņas vaļasprieks, kas palīdz cīnīties ar ikdienas rutīnu."Labo darbu nedēļa": cilvēki izvēlas savu laiku dāvāt citiem
Ir jauki palīdzēt, iesaistīties un izdarīt ko labu citiem. Šonedēļ visā Latvijā norisinās „Labo darbu nedēļa”, kas atgādina – brīvprātīgais darbs neprasa milzu resursus, reizēm pietiek ar dažām stundām, ideju …
Show notes
Ir jauki palīdzēt, iesaistīties un izdarīt ko labu citiem. Šonedēļ visā Latvijā norisinās „Labo darbu nedēļa”, kas atgādina – brīvprātīgais darbs neprasa milzu resursus, reizēm pietiek ar dažām stundām, ideju un vēlmi palīdzēt. Par brīvprātīgo darbu, tā iespējām un cilvēkiem, kuri izvēlas savu laiku dāvāt citiem runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un Psihoterapijas klīnikas ārsts-psihoterapeits Ernests Pūliņš-Cinis. Ogres tehnikuma audzēkņi "Labo darbu nedēļā" piedalās jau vairāk nekā 10 gadus. Tehnikumā var apgūt 17 dažādas profesijas un tajā mācās 1500 audzēkņi un jaunieši dara labus darbus ne tikai "Labo darbu nedēļā". Ierakstā uzklausām Ogres tehnikuma šonedēļ direktori Armandu Auziņu un audzēkņus.Ko var darīt uzņēmumi, lai mazinātu izdegšanas riskus darbiniekiem
Darbs, pat tad, ja ļoti patīk, var ietekmēt cilvēku veselību, nemaz nerunājot par situācijām, ja tā ir par daudz vai ir vēl kādi citi apstākļi, kas ietekmē darbinieku. Ko var darīt uzņēmumi, lai mazinātu …
Show notes
Darbs, pat tad, ja ļoti patīk, var ietekmēt cilvēku veselību, nemaz nerunājot par situācijām, ja tā ir par daudz vai ir vēl kādi citi apstākļi, kas ietekmē darbinieku. Ko var darīt uzņēmumi, lai mazinātu izdegšanas riskus, noskaidrosim raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē SEB bankas prezidente, valdes priekšsēdētāja Ieva Tetere, Starptautiskās inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas direktore Vladislava Marāne un psiholoģe, neformālās izglītības lektore mentālās veselības jomā Kristīne Vagule.Remontēt salūzušās ierīces vajadzētu vairāk, bet vai ir daudz tādu iespēju?
Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka apmēram puse iedzīvotāju pērk jaunu elektroierīci, ja vecā pārstājusi darboties, bet otra puse tomēr steidz salūzušo remontēt. Remontēt vajadzētu vairāk, bet vai šobrīd ir …
Show notes
Latvijā veiktā pētījumā atklājies, ka apmēram puse iedzīvotāju pērk jaunu elektroierīci, ja vecā pārstājusi darboties, bet otra puse tomēr steidz salūzušo remontēt. Remontēt vajadzētu vairāk, bet vai šobrīd ir daudz tādu iespēju? Raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē tehnoloģiju eksperts un blogeris Lauris Āboliņš, PTAC Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadošā eksperte Laura Reble un "Repair Cafe Rīga" meistars, "Eco Baltia Vide Lab" darbnīcas vadītājs un meistars, kā arī IT speciālists savā uzņēmumā Dagnis Zviedris. Ne visu vajag labot un ne vienmēr vajag labot, bet raidījuma viesi aicina pārdomāti veikt izvēles, domājot par sadzīves tehnikas iegādi vai remontu. -- Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) uzsācis kampaņu, lai veicinātu elektropreču remontu un ilgmūžīgāku jaunu preču iegādi 2024. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju informētību un patērētāju pieredzi rāda, ka, elektroprecei pārstājot darboties, 47% iedzīvotāju parasti iegādājas jaunu, bet tikpat – 47% – cenšas esošo saremontēt. Salīdzinājumā ar 2020. un 2022. gadu, jaunas elektropreces iegāde kļuvusi biežāka. Galvenais iemesls, kāpēc remonts zaudē jaunam pirkumam, ir tā izmaksas – to min 66% aptaujāto. 44% norāda, ka esošā prece ir lēta vai novecojusi, 43% – ka tai beidzies garantijas periods, bet 35% uzskata, ka konkrēto preci nav iespējams saremontēt. Vienlaikus arvien lielāka uzmanību cilvēki pievērš tam, lai salūzusi ierīce automātiski nenozīmētu jaunu pirkumu.Elektrības cenu izmaiņas: kā varam ietekmēt savus tēriņus
Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam …
Show notes
Cilvēki sociālajos medijos nereti pauž neizpratni, kāpēc, piemēram, šonedēļ elektrība maksā mazāk nekā 3 centus par kilovatstundu, bet citu nedēļu cena ir 30 centi. Kā veidojas elektrības cena un kā varam ietekmēt savus tēriņus? Raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro uzņēmuma "Enefit" privātpersonu segmenta atīstības vadītāja Elza Rudzīte un "Elektrum" Enerģijas centra projektu vadītāja Inga Liene Liepiņa. Pieredzes stāsts. Ivaram Kukainim pieder vairāki nekustamie īpašumi un elektro auto. Mēnesī viņš patērē ap 300 kW elektrības. Ziemā par elektrību maksā 70 līdz 80 eiro mēnesī, vasarā 5 līdz 10 eiro. Ivars vērtē, ka elektrība ir salīdzinoši lēta, bet dārgākās izmaksas rada citi pakalpojumi - piegāde, jaudas uzturēšana un apkalpošana. Uzklausām viņa pieredzi, pērkot elektrību par biržas cenām.Plaušu vēzis: to bieži konstatē vēlīnās stadijās un tā nav tikai smēķētāju liga
Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900–1000 cilvēkiem. Īpaši nepatīkami, vēzis bieži tiek konstatēts vēlīnās slimības stadijās. Un tā nav tikai smēķētāju liga. Kā uzlabot šīs slimības profilaksi …
Show notes
Latvijā ik gadu plaušu vēzi diagnosticē aptuveni 900–1000 cilvēkiem. Īpaši nepatīkami, vēzis bieži tiek konstatēts vēlīnās slimības stadijās. Un tā nav tikai smēķētāju liga. Kā uzlabot šīs slimības profilaksi un diagnostiku un kur esam ar skrīninga ieviešanu? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības "Onkoalianse" valdes loceklis Edgars Āboliņš, pneimonologs, zinošs plaušu veselības jautājumos Gusts Ancāns un radioloģe Rīgas Stradiņa universitātes profesore Maija Radziņa. Plaušu vēzi tā sākumstadijās ir grūti pamanīt "Kādreiz to sauca par "kluso slepkavu". Tā ir arī galvenā problēma, šajās agrīnajās stadijās slimībai parasti nav absolūti nekādu simptomu. Ir kaut kur mazs bumbulītis plaušās, ko cilvēks nekādi neizjūt," norāda Gusts Ancāns. "Stratēģija, ka pacients pats atnāks uz konsultāciju vai pie ģimenes ārsta, vai pie speciālista un sāks sūdzēties par raksturīgajiem simptomiem, absolūti nestrādā. Kad jau parādās simptomi, kas var būt klepus, novājēšana un nespēks, kādreiz klasiski rādīja filmās, asins atklepošana, svara zudums, tad jau gandrīz vienmēr tā būs trešā vai ceturtā stadija, un tas jau ir par vēlu. Tur mēs nevaram runāt par radikālu izārstēšanu, tur bieži runājam par paliatīvo ārstēšanu. Prognoze ir ļoti slikta. Tāpēc arī šis skrīnings ir tik ļoti nepieciešams, jo tas ir vienīgais veids, kā mēs varam kaut ko uzlabot."
These are the latest 40 of 499 episodes. You’ll find older episodes in the podcast’s feed.
Similar podcasts
More Society & Culture podcasts
Is this your podcast?
Confirm it with an entry in your feed: you get a code here, add it as podcast:txt to the channel of your feed, and we check it. Your podcast is then shown as “verified” on SoundNode.