
Latvijas reljefa pētījumi ļauj ielūkoties tūkstošiem gadu senos dramatiskos notikumos
Show notes
Ainavas, ko redzam Latvijā, lielā mērā veido ne tikai meži, pilsētas un lauku teritorijas, bet arī reljefs, kas pētniekiem kalpo par milzīgu ģeoloģisko arhīvu. Tajā ielūkojoties var atrast ziņas par tūkstošiem gadu seniem, visai dramatiskiem notikumiem, kad Latviju vēl klāja ledājs. To aktīvi pēta Latvijas Universitātes ģeologi. Raidījumā plašāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks Kristaps Lamsters un LU doktorantūras students Hugo Huberts Puriņš. Koksnes "sega" ledāju kušanas mazināšanai Kā vēstīts vietnē “Nature”, kāds Kanādas jaunuzņēmums izstrādā metodi, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisijas no mūžīgā sasaluma augsnes Arktikā. Kā tas izpaužas? Sasalusī augsne tiek apsegta un stabilizēta ar izolējošu koksnes materiālu “segu”. Ja šī metode izrādīsies veiksmīga, tā varētu kļūt par pirmo līdzekli, kas tiešā veidā novērš siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos no mūžīgā sasaluma, Arktikai sasilstot. “Sega” ir veidota no koksnes šķeldām un kokosa šķiedrām, tā jau tiek izmēģināta Kanādas ziemeļrietumu teritorijās, un, tā kā sasalušās augsnes atkūst un veidojas zemes nogruvumi, izraisot vēl tālākas sekas, jaunuzņēmums ar sevis izstrādāto paklāju vieš jaunas cerības. Cik visaptverošs ir šis risinājums un kas par to sakāms pašmāju pētniekam? Savu komentāru sniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais tenūrprofesors Raimonds Kasparinskis. -- Baltpieres zoss - putns, kas dzīves prasmes apgūst lidojumā. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.