Krustpunktā
- Folgen
- 499
- Erscheint
- täglich
- Letzte Folge
- 13. Nov. 2026
Über den Podcast
Mūsu redzes lokā aktuālo notikumu analīze Latvijā un pasaulē: politiskās diskusijas, ekonomikas, sociālo u.c. problēmu analīze, amatpersonu izvaicāšana, pētnieciskie raidījumi. Tāpat studijā kopā ar ekspertiem izvērtējam un komentējam politiskās, ekonomiskās un sociālās norises Latvijā. Klausītājus viedokli aicinām izteikt "Brīvajā mikrofonā". „Krustpunktā” komanda pārbauda informāciju, kas radījusi aizdomas par negodīgu rīcību, un bieži vien veic savu žurnālistisko izmeklēšanu.
Folgen 499
Krustpunktā: Vai jauno valdību apstiprinās jau nākamajā nedēļā?
Šī svētku rotā tērptā nedēļa nesusi vairāk skaidrības jautājumos, kas premjeram un viņa apvienībai bija uzdoti pēc vēlēšanām. Jau izskan, ka ministru amata kandidāti varētu būt zināmi tuvākajās dienās. Vēl …
Shownotes
Šī svētku rotā tērptā nedēļa nesusi vairāk skaidrības jautājumos, kas premjeram un viņa apvienībai bija uzdoti pēc vēlēšanām. Jau izskan, ka ministru amata kandidāti varētu būt zināmi tuvākajās dienās. Vēl vairāk – premjeres nāca klajā ar garu prezentāciju par valsts finansēm. Tur gan radās domstarpības ar medijiem, kuri pēc premjera domām akcentējuši nepareizās lietas. Visa tā fonā arī noritēja protesti gan pret Krievijas graudu tranzītu, gan naudas trūkumu kultūrā. Krustpunktā nedēļas notikumus analizē laikraksta "Latvijas Avīze" žurnālists Māris Antonevičs, Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes pasniedzējs Mārtiņš Pričins, portāla "Jauns.lv" viedokļu un komentāru redaktors Sandris Metuzāls un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.Krustpunktā izvaicājam PVD ģenerāldirektoru Māri Balodi
Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no …
Shownotes
Krustpunktā izvaicājam Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektoru Māri Balodi. Dienests ir tas, kurš laboratoriski pārbauda no Krievijas tranzītā nākušās graudu kravas, lai noteiktu vai tur nav no Ukrainas nozagto graudu. Runājam arī par sabiedrisko ēdināšanu un dzīvnieku audzēšanu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Sandra Dieziņa Latvijas Radio un Dāvids Freidenfelds no Latvijas TV.Krustpunktā: "Asiņainie Krievijas graudi" - kādus līgumus esam noslēguši
Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis …
Shownotes
Pirms vēlēšanām tas kļuva par tādu politisku priekšvēlēšanu argumentu, ko daudzi ņēma vērā, izvēloties, par ko balsot. Arī paši politiķi to aktīvi ekspluatēja. Un šis arī ir iemesls, kāpēc tā ir uzkurinājis sabiedrības emocijas. Runa ir par Krievijas graudiem, kurus vedam caur Latvijas ostām, lai palīdzētu tiem nokļūt galamērķī, it kā pie nabadzīgiem afrikāņiem. Bet aiz tām emocijām pazudusi arī pragmatiskā sarunas daļa: kas tie par graudiem, kurš un ar ko, par kādām summām slēdz līgumus, kurus, kā saprotam, tad vienpusēji lauzt nedrīkst. Galu galā, vai tie esam, kas nosakām, ko Krievija drīkst vest pa dzelzceļa sliedēm Latvijā, vai to lemj Briselē? Ir virkne jautājumu, uz kuriem skaidras atbildes nav sniegtas. Krustpunktā analizē Latvijas Stividorkompāniju asociācijas valdes locekle Elīna Štrodaha, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots un Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis. Sazināmies ar politologu Andi Kudoru un Eiropas Savienības tiesību asociācijas biedre, Sorainen advokāti Katrini Pļaviņu-Miku.Krustpunktā: Ko Latvijā dara, lai pasargātu no hakeru kiberuzbrukumiem?
Attālināta iekārtu vadība ir viena mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām ērtībām, vienlaikus arvien biežāk redzam, ka šīs pašas tehnoloģijas var būt arī ievainojamības punkts. Temperatūras režīma maiņa lielveikalu …
Shownotes
Attālināta iekārtu vadība ir viena mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām ērtībām, vienlaikus arvien biežāk redzam, ka šīs pašas tehnoloģijas var būt arī ievainojamības punkts. Temperatūras režīma maiņa lielveikalu tīklu ledusskapjos Eiropā ir pēdējā laikā spilgtākais piemērs un tirgotājiem nesa arī milzīgus zaudējumus. Bet vai apzināmies, cik ļoti esam kļuvuši atkarīgi no tehnoloģijām visdažādākajās dzīves jomās, tajā skaitā tādās, kas nodrošina pamatlietas. Cik pasargāti esam – gan valsts un pašvaldību, gan privāto uzņēmumu līmenī? Krustpunktā diskutē Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, Krīzes vadības centra vadītāja vietnieks Gints Reinsons, CERT.LV vadītājas vietnieks Varis Teivāns, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis un Latvijas Pašvaldību savienības padomnieks IT jautājumos Guntars Krasovskis.Krustpunktā Lielā intervija: jaunās Saeimas deputāts Mārtiņš Prīsis
Jaunā Saeima ir sākusi darbu, bet liela daļa deputātu līdz šim nekad nav strādājuši parlamentā. Kā tas ir - uzreiz ienākt lielajā politikā? Krustpunktā intervija ar vienu no jaunajiem politiķiem - līdzšinējo …
Shownotes
Jaunā Saeima ir sākusi darbu, bet liela daļa deputātu līdz šim nekad nav strādājuši parlamentā. Kā tas ir - uzreiz ienākt lielajā politikā? Krustpunktā intervija ar vienu no jaunajiem politiķiem - līdzšinējo būvdarbu vadītāju, tagad 15. Saeimas deputātu no "Apvienotā saraksta" Mārtiņu Prīsi. Pirms Saeimas vēlēšanām kāds klausītājs sacīja, ka viņam pietrūkst pirmsvēlēšanu laikā sarunas ar tiem kandidātiem, par kuriem mēs neko daudz nezinām. Visi aicina tikai partiju vadītājus un populāros politiķus. Bet, kas garajās listēs ir aiz šiem cilvēkiem, tas paliek noslēpums. Šogad šāds noslēpums lielākoties ir ievēlētie deputāti no "Apvienotā saraksta". Protams, tur ir arī virkne zināmu uzvārdu, kas intervēti ne reizi vien, bet starp 41 jauno Saeimas deputātu ir arī tādi, kas nekad nav bijuši ēterā. Nolēmām, ka intervijā būtu vērts vismaz ar vienu no viņiem iepazīties. Zināmā mērā pēc nejaušības principa vienu esam uzrunājuši. Jaunās Saeimas deputāts Mārtiņš Prīsis no "Apvienotā saraksta" ir raidījuma viesis.Krustpunktā: Valdības veidošana Latvijā; vidustermiņa vēlēšanas ASV
Jaunais Saeimas sasaukums ir sācis darbu: zvērests nodots, prezidijs ievēlēts, arī Andris Kulbergs oficiāli nominēts kā premjera kandidāts. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" …
Shownotes
Jaunais Saeimas sasaukums ir sācis darbu: zvērests nodots, prezidijs ievēlēts, arī Andris Kulbergs oficiāli nominēts kā premjera kandidāts. Aktualitātes Krustpunktā analizē Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Ivo Leitāns, TV3 žurnālists Ģirts Timrots un žurnāla "IR galvenā redaktore Nellija Ločmele.Krustpunktā izvaicājam NMPD vadītāju Lieni Cipuli
Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA …
Shownotes
Krustpunktā izvaicājam Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Lieni Cipuli. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod laikraksta "Diena" žurnāliste Aisma Orupe un aģentūras LETA žurnāliste Ance Zirnīte.Krustpunktā: Tranzīta kravu samazinājums rada "Latvijas Dzelzceļam" finanšu problēmas
Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Ministru prezidenta …
Shownotes
Līdz ar tranzīta kravu apjoma kritumu, uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" gadiem saskāras ar nopietnām finanšu grūtībām. Kāda iezīmējas uzņēmuma nākotne – par to diskusija Krustpunktā. Analizē Ministru prezidenta padomnieks Krišs Lipšāns, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra pienākumu izpildītāja Ingūna Strautmane, "Latvijas Dzelzceļa" valdes priekšsēdētājs Artis Grinbergs, partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītājs Ainārs Šlesers, Nacionālās apvienības pārstāvis Artūrs Butāns, partijas "Progresīvie" pārstāvis Atis Švinka un SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. 142 miljoni eiro "Latvijas Dzelzceļam" pietrūkst nākamajos četros gados, un valstij būs jāmaksā uzņēmumam, ja tā gribēs saglabāt esošo dzelzceļa tīklu Latvijā. Tādas ir Satiksmes ministrijas prognozes, kas ir iesniegtas valdībā, gatavojoties lemšanai par nākamā gada budžetu. Pamazām uzņēmuma zaudējumi pieaug. Ja pēdējos trīs gados valsts piemaksāja dzelzceļam vidēji zem 30 miljoniem gadā, turpmāk šīs summas būs jau virs 35 miljoniem. Vēl jau nav skaidrs, kas vispār notiks ar preču tranzītu, kāda būtu situācija, pieņemsim, ja pie robežas ar Krieviju un Baltkrieviju sliedes nāktos nojaukt. Kāda ir un kādai jābūt "Latvijas Dzelzceļa" nākotnei?Krustpunktā: Eksperti vērtē valdības veidošanas gaitu
Šonedēļ sanāk jaunievēlētā Saeima un Valsts prezidents var oficiāli nominēt premjera amata kandidātu. Kurš tas būs – zināms jau mēnesi. Andris Kulbergs, kurš rīt, 4. novembrī, kā plānots, saņems oficiālo …
Shownotes
Šonedēļ sanāk jaunievēlētā Saeima un Valsts prezidents var oficiāli nominēt premjera amata kandidātu. Kurš tas būs – zināms jau mēnesi. Andris Kulbergs, kurš rīt, 4. novembrī, kā plānots, saņems oficiālo nomināciju premjera amatam, ir noslēdzis pirmo sarunu kārtu ar potenciālajiem partneriem. Kulbergs pēc sarunām atkārtoti uzsvēra nepopulāro lēmumu nepieciešamību taupības nolūkos. Uzreiz pēc vēlēšanām arī tika minēts, ka vienošanās šajos jautājumos varētu būt izšķiroša, jo teorētiski jau visi piekrīt, ka jātaupa, tomēr pagaidām konkrēti nav runāts tieši uz kā rēķina. Kas ir noticis un kam jāpievērš uzmanība valdības veidošanā, ar ekspertiem vērtējam Krustpunktā. Studijā domnīcas "Providus" direktore Sanda Liepiņa, politologs Juris Rozenvalds, publicists Māris Zanders un ekonomists Arnis Sauka.Krustpunktā Lielā intervija: apvienības "Apeirons" vadītājs Ivars Balodis
Pirms pieciem gadiem labdarības maratonā "Dod pieci!" tika vākti līdzekļi vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un tad arī daudz runāja, ko varētu darīt valsts un pašvaldības …
Shownotes
Pirms pieciem gadiem labdarības maratonā "Dod pieci!" tika vākti līdzekļi vides pieejamības uzlabošanai cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem un tad arī daudz runāja, ko varētu darīt valsts un pašvaldības. Kas ir paveikts? Krustpunktā saruna ar invalīdu un viņu draugu apvienības "Apeirons" vadītāju Ivaru Balodi.Krustpunktā: valdības veidošanas process beidzot ir iekustējies
Pēc ilgākas pauzes valdības veidošanas process ir iekustējies, ir pat izskanējuši pirmie potenciālo ministru vārdi, bet lielas skaidrības arvien nav. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam …
Shownotes
Pēc ilgākas pauzes valdības veidošanas process ir iekustējies, ir pat izskanējuši pirmie potenciālo ministru vārdi, bet lielas skaidrības arvien nav. Par nedēļas aktualitātēm ar žurnālistiem spriežam Krustpunktā. Notikumus analizē TV24 žurnālists Romāns Meļņiks, politoloģe Līga Stafecka un "Latvijas Avīzes" žurnāliste Māra Lībeka. Valdības veidošanā beidzot sākusies kustība, Andris Kulbergs ir ticies ar potenciālajiem partneriem, sniedzis savu vīziju. Lai gan neoficiāli tiek minēti pat dažādi ministru amata kandidāti, lielas skaidrības vēl nav. Tik tas, ka topošais premjers negrib tradicionālo koalīcijas līgumu, grib īsu valdības deklarāciju, pārmaiņu plānu Saeimai un misijas vēstules ministriem, kur smalkāk būs aprakstīti darāmie darbi. Kulberga apkārtē gan arī nepatīkami notikumi, viens no viņa padomniekiem tika aizturēts kriminālprocesa ietvaros. Bet bijušais ministrs Reinis Uzulnieks, kurš vietu valdībā zaudēja pēc braukšanas dzērumā, pagaidām, kā izrādās, vietu pie stūres gan nav zaudējis.Krustpunktā iztaujājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču
Nākamās valdības veidošana beidzot iekustējusies, tomēr ir daudz neskaidrību par to, kas vēl bez vēlēšanu uzvarētājiem piedalīsies valdībā un ko tieši tā taisās darīt, jo pagaidām minētie virzieni ir ļoti …
Shownotes
Nākamās valdības veidošana beidzot iekustējusies, tomēr ir daudz neskaidrību par to, kas vēl bez vēlēšanu uzvarētājiem piedalīsies valdībā un ko tieši tā taisās darīt, jo pagaidām minētie virzieni ir ļoti vispārīgi. Valsts prezidents oficiāli premjera amata kandidātu var nominēt tikai pēc jaunās Saeimas sanākšanas, bet Edgars Rinkēvičs uzreiz pēc vēlēšanām pateica, ka tas būs Andris Kulbergs. Kā prezidents vērtē valdības veidošanas procesu? Krustpunktā iztaujājam Valsts prezidentu Edgaru Rinkēviču. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnāliste Inga Šņore un 360TV ziņu dienesta žurnālists Uldis Āboliņš.Krustpunktā: Poligonos trūkst vietas; kā risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas
Latvijā jādomā par to, kā nākotnē risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Piemēram, Getliņos to glabāšanai jau pietrūkst vietas. Kādi ir iespējamie risinājumi? Krustpunktā vērtē Rīgas domes priekšsēdētāja …
Shownotes
Latvijā jādomā par to, kā nākotnē risināt atkritumu apsaimniekošanas problēmas. Piemēram, Getliņos to glabāšanai jau pietrūkst vietas. Kādi ir iespējamie risinājumi? Krustpunktā vērtē Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece tautsaimniecības jautājumos Andra Feldmane un "Zero Waste Latvija" pārstāve Maija Krastiņa. Vakar SIA "Getliņi Eko" rīkoja neparastu ekskursiju, ļaujot mediju pārstāvjiem nonākt tajā poligona daļā, kas parasti interesentiem ir slēgta, proti, pašā atkritumu kalna virsotnē. Vēstījums bija vienkāršs, ka poligona kapacitāte drīz būs izsmelta. Ja turpināsim, kā līdz šim, vēl 7-8 gadi un "Getliņi" būs jāslēdz. Kur tad liksim ikdienas daudzās tonnas atkritumu? Kuru Rīgas vai Pierīgas daļu pārvērtīsim par jauno izgāztuvi? Tas, protams, nozīmētu atpirkt privātīpašnieku zemi, jo tādas brīvas nevajadzīgas platības jau nav. Runa ir par daudziem hektāriem. Un kaimiņi arī, jādomā, priecīgi par to nebūs. Bet ko lai dara? Vai ir kāds cits risinājums? Lēmums ir jāpieņem itin steidzīgi, tāpēc ka jaunu poligonu atvēršana arī prasa gadus un nevaram taču pārejas brīdī mēslus vienkārši gāzt Daugavā vai kaut kur dedzināt.Krustpunktā: Kā izraugās cilvēkus, kam piešķirt pilsonību par īpašiem nopelniem?
Nesenais gadījums, kad Saeima vispirms lēma par Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai un neilgi pēc tam šo lēmumu atcēla, ir raisījis jautājumus par pilsonības piešķiršanu …
Shownotes
Nesenais gadījums, kad Saeima vispirms lēma par Latvijas pilsonības piešķiršanu Indijas pilsonei Divjai Kananai Višvanatai un neilgi pēc tam šo lēmumu atcēla, ir raisījis jautājumus par pilsonības piešķiršanu īpašā kārtībā. Pilsonības likums paredz iespēju to piešķirt par īpašiem nopelniem Latvijas labā, bet nereti šādos gadījumos tiek pieņemts īpašs likums. Arguments Indijas pilsones uzņemšanai bija viņas zinātniskā darbība, ko apšaubīja. Tādēļ radās jautājums, cik rūpīgi vispār tiek pārbaudīts tas, ar ko pilsonības piešķiršanas rosinātāji argumentē un vai pilsonība netiek dāvāta pārāk dāsni. Runa ir par vairāk nekā 200 gadījumiem pēdējo 30 gadu laikā un visbiežāk runa ir bijusi par sportistiem un kultūras darbiniekiem. Krustpunktā diskutē Saeimas deputāts Česlavs Batņa, Saeimas pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijas deputāts Artūrs Butāns, Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele un Latvijas TV žurnālists Raimonds Rudzāts.Krustpunktā Lielā intervija: zinātniece Una Riekstiņa
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes tenūrprofesore bāzes medicīnas zinātnē, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Una Riekstiņa. Pagājušās nedēļas nesmukumi Saeimā, kad deputāti vispirms …
Shownotes
Krustpunktā Lielā intervija: Latvijas Universitātes tenūrprofesore bāzes medicīnas zinātnē, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenā locekle Una Riekstiņa. Pagājušās nedēļas nesmukumi Saeimā, kad deputāti vispirms vienprātīgi piešķīra pilsonību vienai Indijas it kā zinātniecei, pēc tam paši steidzami pārdomāja, ir raisījuši daudz jautājumu. Par to, kāpēc vispār nepieciešams piešķirt pilsonību ārpus kārtas kā tādu īpašu bonusu, plašāk runāsim otrdienas raidījumā. Tās ir atsevišķas diskusijas vērts. Bet šī sāga negaidīti pievērsa uzmanību vēl kādai ļoti svarīgai jomai - zinātnei, liekot jautāt: vai visi, kas uzdodas par zinātniekiem, tiešām šo titulu ir pelnījuši? Tieši pieminētās Indijas pilsones zinātniskais darbs šajās dienās arī raisīja visvairāk jautājumu. Vai viņa ir zinātniece un varbūt viltvārde? Kas nosaka šo zinātnisko vērtību? Paralēli tas raisījis jautājumus par Latvijas Zinātņu akadēmiju un to, kādas ir tās pienesums zinātnes attīstībā Latvijā. Šodien daudz runājam par zinātni.Krustpunktā: Strīdi par LSM zīmoliem; kiberuzbrukuma sekas
Pilsonību piešķiram un pavisam drīz to nožēlojam, un atkal atņemam. Strīdamies par Latvijas Sabiedriskā medija zīmoliem un ziņu dienestu neapvienošanu. Daudzas mājaslapas internetā nācās aizvērt. Vismaz Valsts …
Shownotes
Pilsonību piešķiram un pavisam drīz to nožēlojam, un atkal atņemam. Strīdamies par Latvijas Sabiedriskā medija zīmoliem un ziņu dienestu neapvienošanu. Daudzas mājaslapas internetā nācās aizvērt. Vismaz Valsts kancelejas vadītājs ir iecelts. Krustpunktā aktualitātes analizē Latvijas TV raidījuma "Kas notiek Latvijā?" redaktore Madara Fridrihsone, TV24 žurnāliste Anita Daukšte un portāla "Delfi" žurnālists Raivis Spalvēns.Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Māri Kučinski
Sola, ka top grūts nākamā gada budžeta projekts. Tas, protams, būs jāapstiprina nākamajai Saeimai. Tomēr kāda ir pašreizējā finanšu situācija? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Māri Kučinski. Jautājumus …
Shownotes
Sola, ka top grūts nākamā gada budžeta projekts. Tas, protams, būs jāapstiprina nākamajai Saeimai. Tomēr kāda ir pašreizējā finanšu situācija? Krustpunktā izvaicājam finanšu ministru Māri Kučinski. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod portāla "LSM.lv" ekonomikas ziņu redaktore Ilze Zālīte un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.Krustpunktā: Darba tirgus izvērtējums: vai nepieciešamas kādas pārmaiņas
Kad runa ir par darba tirgu, paveras ļoti neviendabīga aina. Vieni runā par darba roku trūkumu, cits gadiem nevar atrast savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darbu. Kas notiek mūsu darba tirgu, kādas …
Shownotes
Kad runa ir par darba tirgu, paveras ļoti neviendabīga aina. Vieni runā par darba roku trūkumu, cits gadiem nevar atrast savām prasmēm un vajadzībām atbilstošu darbu. Kas notiek mūsu darba tirgu, kādas pārmaiņas tur būtu nepieciešamas, par to diskutējam Krustpunktā. Analizē Latvijas Darba devēju konfederācijas Sociālās drošības un veselības aprūpes eksperts Pēteris Leiškalns, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja Aiva Vīksna, Nodarbinātības valsts aģentūras Attīstības un analītikas departamenta direktore Vineta Leončika, Saeimas Sociālo darba lietu komisijas deputāte Jana Simanovska un Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes lektore, pētniece un uzņēmēja Līga Leitāne. Sociālajos medijos pēdējās dienās diskusiju ir izraisījusi kokrūpniecības koncerna "Stiga RM" īpašnieka Andra Ramoliņa sacītais kolēģiem portālā "Delfi", ka nepieciešamas izmaiņas bezdarbnieka statusa un pabalstu piešķiršanas kārtībā. Viņaprāt, pabalstu vajag piešķirt ne vairāk kā trīs mēnešus ar strauji dilstošu samaksu, jo viņa uzņēmumā tā jau esot norma, ka strādnieki pēc deviņu mēnešu darba paņem brīvu vasaru, lai pēc tam atgrieztos. Tikmēr bauda garu atvaļinājumu uz bezdarbnieku pabalsta rēķina. Vai tiešām situācija darba tirgū ir tik dramatiska? Uzņēmēji bieži sūdzas, ka nav, kas strādā. Tas ir arī viens no lielajiem argumentiem, runājot par nepieciešamību darbaspēku importēt. Ņemot vērā to, ka topošā valdība sola īpašu uzmanību pievērst uzņēmēju vajadzībām, gribam saprast, kāda ir reālā situācija darba tirgū. Varbūt ir pienācis laiks revidēt arī kādu likumisko bāzi, kas regulē darbinieku sociālās tiesības?Krustpunktā: Latvijas austrumu robežas drošība un robežas infrastruktūras aizsardzība
Oktobra sākumā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notika nepatīkami incidenti, kad tika sabojāti vairāki elektrības skapji, kas nepieciešami robežas novērošanai. Īsi pirms tam pārdesmit cilvēku lielu migrantu …
Shownotes
Oktobra sākumā uz Latvijas – Baltkrievijas robežas notika nepatīkami incidenti, kad tika sabojāti vairāki elektrības skapji, kas nepieciešami robežas novērošanai. Īsi pirms tam pārdesmit cilvēku lielu migrantu grupu pār robežu bija dzinuši bruņoti maskās ģērbti pavadoņi, kas draudēja mūsu karavīriem un apmētāja viņus ar akmeņiem. Par to visu atbildību uzņēmās mazpazīstams grupējums, kas sevi sauca par "Melnajiem rusiem", bet eksperti uzreiz minēja, ka aiz tiem darbojas specdienesti. Krustpunktā runājam par to, kāda situācija ir uz mūsu robežas, arī par to, cik veiksmīga ir operācija „Vilkatis”, kas sākta jau augustā un ir pagarināta līdz gada beigām. Diskutē Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba virsnieks Guntars Strazdītis, Valsts robežsardzes priekšnieka vietnieks, ģenerālis Ivars Ruskulis, Saeimas Nacionālās drošības komisijas deputāts Raimonds Bergmanis un Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs Edvīns Šņore.Krustpunktā Lielā intervija: pētnieks Toms Rostoks
Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi …
Shownotes
Vidustermiņa vēlēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs saspringti gaida visā pasaulē, jo pēc tām būs redzams, vai ASV prezidents Donalds Tramps varēs darboties tikpat neierobežoti, kā līdz šim. Trampa paziņojumi par Krievijas dīzeļdegvielas iepirkšanu un izdarītais spiediens uz Ukrainu daudziem kārtējo reizi liek uzdot jautājumu, kurā pusē ASV īsti atrodas? Citi mierina, ka pēc 3. novembra situācija mainīsies. Par to Krustpunktā runājam plašāk ar Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas zinātņu prorektoru Tomu Rostoku.Krustpunktā: vai Latvijā būs mazākuma valdība; Valsts kancelejas vadītāja izvēle
Iespējamā mazākuma valdības veidošana un nākamā Valsts kancelejas vadītāja izvēle – ir šonedēļ vieni no apspriestākajiem tematiem. Tāpat svarīgi arī notikumi, kas tā vai citādi skar Ukrainu. ASV prezidenta …
Shownotes
Iespējamā mazākuma valdības veidošana un nākamā Valsts kancelejas vadītāja izvēle – ir šonedēļ vieni no apspriestākajiem tematiem. Tāpat svarīgi arī notikumi, kas tā vai citādi skar Ukrainu. ASV prezidenta paziņojums par Krievijas dīzeļdegvielas iegādi ir radījis bažas par Latvijas stratēģiskā partnera rīcību. Bet mēs paši arī neesam tikuši skaidrībā ar Krievijas graudu tranzītu, premjers tagad saka, ka to šobrīd nevar aizliegt. Par nedēļas aktualitātēm runājam kopā ar žurnālistiem Krustpunktā. Analizē laikraksta "Diena" žurnālists Atis Rozentāls, TV24 žurnālists Ansis Bogustovs, TV3 raidījuma "Nekā personīga" žurnālists Juris Jurāns un portāla "Lasi.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde.Krustpunktā izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku
Krustpunktā uzmanības centrā ir Valsts policijas darbs. Izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Mihails …
Shownotes
Krustpunktā uzmanības centrā ir Valsts policijas darbs. Izvaicājam Valsts policijas priekšnieku Armandu Ruku. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod Latvijas Radio ziņu dienesta žurnālists Mihails Ņikulkins un Latvijas TV žurnāliste Linda Spundiņa.Krustpunktā: Arvien aktuāli jautājumi par aizvadīto Saeimas vēlēšanu norisi
Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru …
Shownotes
Vēlēšanas ir aizvadītas, tomēr jautājumi par to norisi arvien ir aktuāli. Vai sistēmā ir kas jāmaina, par to diskusija Krustpunktā. Analizē Centrālās vēlēšana komisijas priekšsēdētājs Māris Zviedris, Ministru prezidenta parlamentārais sekretārs Krists Avots, Valsts Digitālās attīstības aģēntūras direktors Valdis Pusvācietis, IT speciālists Ilmārs Poikāns un Publisko tiesību institūta direktors Arvīds Dravnieks. Kad vēlēšanu naktī parādījās pirmās satraukuma ziņas no iecirkņiem, īsti nevarēja saprast, kas noticis. Cilvēki neko nedara, daži guļ. Drīz tā neapmierinātība pieauga, jo vēlēšanu komisiju locekļi bija saņēmuši norādi nevērt vaļā urnas un pagaidām neko nedarīt, vienkārši gaidīt. Gaidīšana ieilga, un kad bija pagājušas jau trīs stundas, tad pienāca ziņa, ka mazu daļu urnu beidzot drīkst vērt vaļā. Tad visi sasparojās. Pēc tam šo ziņu atsauca un atkal bija jāgaida. Kad pienāca pusnakts, iecirkņos bija jau tāda pamatīga burkšķēšana: kādi mēģināja brīvajās vietās gulēt, citi sprieda, ka vairs šajā darbā nepiedalīsies turpmāk, ja reiz tāds bezjēdzīgs haoss. Beigu beigās jau viss atrisinājās, vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, un tie izrādījās tik interesanti, ka par šīm problēmām arī daudzi piemirsa. Tomēr jautājumi ir palikuši -kāpēc otrās vēlēšanas pēc kārtas mēs sastopamies ar pamatīgu sajukumu? Kādi secinājumi ir jāizdara, lai to nepārvērstu par "tradīciju"?Krustpunktā: Ko praktiski nozīmē apņemšanās ievērot budžeta disciplīnu
15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt …
Shownotes
15. Saeimas vēlēšanu uzvarētāji saka, ka viens no nākamās valdības pamatuzdevumiem būs ievērot stingru budžeta disciplīnu. Bet, ko tas nozīmē praktiski - kurus tēriņus plānots samazināt, varbūt plānots celt kādus nodokļus? Un kādiem kompromisiem gatavi iespējamie sabiedrotie nākamajā valdībā? Krustpunktā diskutē "Apvienotā saraksta" finanšu ministra padomnieks Guntars Vītols, Nacionālās apvienības valdes loceklis Ģirts Lapiņš, partijas "Latvija pirmajā vietā" 14. Saeimas frakcijas vadītāja Linda Liepiņa un "Jaunās Vienotības" 14. Saeimas frakcijas vadītājs Edmunds Jurēvics. Četru gadu laikā nonākt līdz sabalansētam budžetam, jeb budžetam bez parāda ir vēlēšanu uzvarētāja "Apvienotā saraksta" apņemšanās. Šogad deficīts ir pāri par 1,8 miljardiem eiro. Pakāpeniski samazinot aizņemšanās apjomu, runa ir par milzīgām summām, un jautājums ir, kur līdzekļus atrast – izdevumu samazinājumos vai nodokļu palielināšanā? Kā risinājums bieži tiek minēta ekonomikas izaugsme, bet dažādi stimulēšanas pasākumi arī nav pāris gadu jautājums tik liela efekta sasniegšanai. Fiskālā disciplīna ir viens no nosacījumiem, kā tiks izvēlēti koalīcijas partneri. Tādēļ uz diskusiju aicinājām gan valdības veidotāju, gan partijas, kuras minētas kā potenciālie partneri vai izteikuši vēlmi tādi kļūt, lai skaidrotu, ko varētu darīt budžeta sabalansēšanai un uz ko ir gatavi parakstīties potenciālie partneri.Krustpunktā Lielā intervija: politiķis Ainārs Šlesers
Pēcvēlēšanu noskaņas turpinām runāt par politiku. Krustpunktā Lielā intervija ar partijas "Latvija pirmajā vietā" vadītāju Aināru Šleseru.
Krustpunktā: Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa pēc Saeimas vēlēšanām
Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa: nākamo Saeimu esam izraudzījuši, premjera kandidāts nominēts, vien koalīcijas aprises vēl nav skaidras. Kāda izskatās tālākā perspektīva? Krustpunktā analizē TV3 "900 …
Shownotes
Šī ir bijusi politisko konsultāciju nedēļa: nākamo Saeimu esam izraudzījuši, premjera kandidāts nominēts, vien koalīcijas aprises vēl nav skaidras. Kāda izskatās tālākā perspektīva? Krustpunktā analizē TV3 "900 sekundes" producente, "SESTdiena" galvenā redaktore Lauma Spridzāne, aģnetūras LETA sabiedriski politiskās vides analītiķis Ivars Svilāns, TVNET Grupa galvenais redaktors Toms Ostrovskis un Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas pētnieks Mārtiņš Pričins.Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu
Krustpunktā izvaicājam AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētāju Vīgantu Radziņu. Jautājumus kopā ar raidījuma vadītāju uzdod žurnāliste Inese Helmane un izdevuma "Dienas Bizness" žurnālists Jānis Goldbergs.
Krustpunktā: Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu?
Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? …
Shownotes
Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? Krustpunktā analizē Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš. Mēs regulāri uz raidījumu esam aicinājuši Valsts drošības dienesta vadītāju, lai varētu viņam uzdot jautājumus, un mums parasti sarunu atsaka. Arī tad, ja piekrīt runāt, intervijas bieži vien ir nevērtīgas, jo biežākā atbilde ir, ka tas ir noslēpums, par to mēs runāt nevaram. Ja pieminam slepenos dienestus Latvijā ir bijis tikai viens izņēmums, un tas bija laiks, kad Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika izraudzīts Jānis Kažociņš, latvietis, kurš bija skolojies Lielbritānijā. Viņš nevairījās no sarunām, bija gatavs atbildēt uz vairāk jautājumiem nekā jebkad iepriekš. Tad šķita, brīnums, ka ne viss ir jāslēpj. Bet pēc viņa termiņa beigām situācija pamazām iegriezās ierastajās sliedēs. Tagad atkal esam turpat, kur iepriekš - neko zināt nedrīkstam. Kā lai šādā slepenības atmosfērā pārliecināmies, ka drošības dienesti strādā tiešām labi, ka tur zina, ko dara, un ka situācija ir pilnībā kontrolēta? Tādi jautājumi regulāri rodas, saņemot kārtējo klusēšanas devu. Tāpēc nolēmām raidījumā pārrunāt, cik tālu šai slepenībai ir jābūt, ko darīt tad, ja sāk rasties arvien vairāk bažu un šaubu?Krustpunktā: Pierīgas pašvaldību iesaiste satiksmes problēmu risināšanā
Rīgā ik dienas iebrauc desmitiem tūkstoši transportlīdzekļu, lielākoties vieglās automašīnas. Liela daļa ir Pierīgas iedzīvotāji, kas ik dienas brauc uz darbu galvaspilsētā. Veidojas sastrēgumi, bet tiklīdz …
Shownotes
Rīgā ik dienas iebrauc desmitiem tūkstoši transportlīdzekļu, lielākoties vieglās automašīnas. Liela daļa ir Pierīgas iedzīvotāji, kas ik dienas brauc uz darbu galvaspilsētā. Veidojas sastrēgumi, bet tiklīdz notiek kādi lielāki remontdarbi, sastrēgumi veidojas vēl pamatīgāki, gan radot zaudējumus, gan palielinot piesārņojumu. Gaidāmais Valnšu tilta remonts rada pamatotu satraukumu, tiek meklēti risinājumi līdz pat jauna pagaidu tilta būvniecībai, kas izmaksātu dārgi. Kā Pierīgas pašvaldības iesaistās šo sarežģīto jautājumu risināšanā un vai iesaistei jābūt arī finansiālai? Par to diskutējam Krustpunktā. Raidījuma viesi: Mārupes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja Katrīna Zariņa un arhitekte, pilsētplānotāja Sarmīte Barvika.Krustpunktā: Kopā ar ekspertiem analizējam 15. Saeimas vēlēšanu rezultātus
15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām, vienlaikus šajās vēlēšanas bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 41 mandātus, tālu aiz sevis …
Shownotes
15. Saeimas vēlēšanas ir noslēgušās ar neredzēti augstu rezultātu vienai no partijām, vienlaikus šajās vēlēšanas bija ļoti zema vēlētāju aktivitāte. "Apvienotais saraksts" ir ieguvis 41 mandātus, tālu aiz sevis atstājot citas partijas. "Apvienotā saraksta" pārstāvji saka to paši, ko pirms vēlēšanām – prioritāri runās ar esošās koalīcijas partijām un valdība tur arī sanāktu. Jautājums tikai, uz kādiem nosacījumiem? Par vēlēšanu rezultātiem, vēlētāju aktivitāti, kā arī gaidāmo valdības veidošanu Krustpunktā diskutē politoloģe Līga Stafecka, politologs Juris Rozenvalds, Latvijas Universitātes profesors, politologs Jānis Ikstens un SKDS sociāli politisko pētījumu nodaļas vadītāja, projektu direktore Ieva Strode.
Hier stehen die neuesten 40 von 499 Folgen. Ältere Folgen findest du im Feed des Podcasts.
Ähnliche Podcasts
Mehr Gesellschaft und Kultur-Podcasts
Ist das dein Podcast?
Bestätige es mit einem Eintrag in deinem Feed: Du bekommst hier einen Code, trägst ihn als podcast:txt in den Kanal deines Feeds ein, und wir prüfen ihn. Danach steht dein Podcast als „verifiziert“ bei SoundNode.