
Krustpunktā: Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu?
Shownotes
Kā sabiedrība var pārliecināties, ka drošības dienesti labi dara savu darbu? Ar žurnālistiem tie lielākoties nerunā un informāciju sniedz skopi. Vai pietiek vienkārši ar sabiedrības uzticēšanos dienestiem? Krustpunktā analizē Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis, Ģeopolitikas pētījumu centra vecākais pētnieks, bijušais SAB direktors Jānis Kažociņš, Latvijas TV raidījuma "De facto" žurnālists Matīss Arnicāns un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieks un drošības eksperts Vitālijs Rakstiņš. Mēs regulāri uz raidījumu esam aicinājuši Valsts drošības dienesta vadītāju, lai varētu viņam uzdot jautājumus, un mums parasti sarunu atsaka. Arī tad, ja piekrīt runāt, intervijas bieži vien ir nevērtīgas, jo biežākā atbilde ir, ka tas ir noslēpums, par to mēs runāt nevaram. Ja pieminam slepenos dienestus Latvijā ir bijis tikai viens izņēmums, un tas bija laiks, kad Satversmes aizsardzības biroja vadītāja amatā tika izraudzīts Jānis Kažociņš, latvietis, kurš bija skolojies Lielbritānijā. Viņš nevairījās no sarunām, bija gatavs atbildēt uz vairāk jautājumiem nekā jebkad iepriekš. Tad šķita, brīnums, ka ne viss ir jāslēpj. Bet pēc viņa termiņa beigām situācija pamazām iegriezās ierastajās sliedēs. Tagad atkal esam turpat, kur iepriekš - neko zināt nedrīkstam. Kā lai šādā slepenības atmosfērā pārliecināmies, ka drošības dienesti strādā tiešām labi, ka tur zina, ko dara, un ka situācija ir pilnībā kontrolēta? Tādi jautājumi regulāri rodas, saņemot kārtējo klusēšanas devu. Tāpēc nolēmām raidījumā pārrunāt, cik tālu šai slepenībai ir jābūt, ko darīt tad, ja sāk rasties arvien vairāk bažu un šaubu?