TELOS sarunas
- Folgen
- 88
- Erscheint
- monatlich
- Letzte Folge
- 31. Okt. 2026
Über den Podcast
TELOS ir intelektuālas ievirzes polemiski izglītojošs tīmekļa žurnāls, kurš apvieno Latvijas konservatīvos domātājus. Šajā “Sarunu” aplādē mēs pētīsim dažādus jautājumus, izšķirsim un definēsim svarīgus jēdzienus, mēģināsim atdalīt patiesus spriedumus no maldiem un atgādināsim par Rietumu intelektuālo mantojumu. telos.lv Saziņai: [email protected]
Folgen 88
Saruna par Virzas Straumēniem
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi un Ventu Zvaigzni par Edvarta Virzas 1933. gada poēmu prozā “Straumēni” – vienu no …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi un Ventu Zvaigzni par Edvarta Virzas 1933. gada poēmu prozā “Straumēni” – vienu no latviešu literatūras vēsturē visbiežāk pārizdotajiem darbiem. Sarunā aplūkots Virzas modernisms un izcilā valodas izjūta, antīkās literatūras un franču literatūras ietekme, kā arī kristīgie motīvi un Virzas mēģinājums tēlot pārlaicīgo un vienlaikus specifiski vēsturisko Zemgales latviešu zemnieku vidi. Sarunbiedri piedāvā lasīt Virzas darbu gan apolitiski, gan Kārļa Ulmaņa tēla un to pavadošās propagandas gaismā, gan arī kā idejisku tekstu, kurā organiska saliedētība pretstatīta sociālistu sabiedrības inženierijai. Pēc sarunbiedru domām, arī šodien “Straumēnos” ir atrodami tie spēka avoti, kuri latviešu tautai cauri laikiem palīdzējuši ne tikai izdzīvot, bet arī attīstīties un uztvert pasauli tieši latviskā toņkārtā. Saruna noslēdzas ar īsu ieskatu Virzas reliģiskajā sinkrētismā un “latviskās dzīvesziņas” izpratnē.
Literatūra:
Virza, Edvarts. Raksti. 7 sēj. Sast. Anda Kubuliņa. Rīga: Zinātne, 2005–2018.
Upīts, Andrejs. Zaļā zeme: kultūrvēsturisks romāns. Rīga: VAPP, 1945.
Bērziņš, Alfrēds. Labie gadi: pirms un pēc 15. maija. Rīga: Lauku Avīze, 2014.
Bērziņš, Alfrēds. Nepublicētas atmiņas: laiks, kas negaist. Zin. red. Ēriks Jēkabsons. Rīga: Lauku Avīze, 2015. 239 lpp.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par 15. Saeimas vēlēšanām
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe sarunājas par Latvijas 15. Saeimas vēlēšanām ar politologu Andi Kudoru un politisko norišu vērotāju Arti Šlosbergu …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe sarunājas par Latvijas 15. Saeimas vēlēšanām ar politologu Andi Kudoru un politisko norišu vērotāju Arti Šlosbergu (x.com/tikums). Sarunbiedri dalās ar savām prognozēm un intuīcijām pirms vēlēšanu dienas, komentē iznākumu un lielākos pārsteigumus, kā arī, salīdzinot partiju ranžējumu ar 14. Saeimu, aplūko pārmaiņas nacionālās suverenitātes asī un sociālo vērtību asī. Diskusijā apskatīts arī “populisms” un citi bieži lietoti apzīmējumi, konservatīvisma stabilitāte Latvijas sabiedrībā, Eiropas Parlamentā ievēlēto deputātu balsojumi, liberāls/konservatīvs pozicionēšanās un dažādas pārbīdes, kā arī kritiski nozīmīgais zemās dzimstības jautājums.
Atgādne: 14. Saeima (2022): Jaunā Vienotība (premjera kandidāts K. Kariņš) – 26 mandāti; Zaļo un Zemnieku savienība (premjera kandidāts A. Lembergs) – 16; Apvienotais saraksts (U. Pīlēns) – 15; Nacionālā apvienība (U. Mitrevics) – 13; Stabilitātei! (A. Rosļikovs) – 11; "Progresīvie" (K. Briškens) – 10; Latvija Pirmajā Vietā (A. Šlesers) – 9.
15. Saeima (2026): Apvienotais saraksts (premjera kandidāts A. Kulbergs) – 41; Latvija Pirmajā Vietā (A. Šlesers) – 17; Suverēnā vara/Apvienība Jaunlatvieši (J. Stepaņenko) – 15; Nacionālā apvienība (I. Indriksone) – 10; "Progresīvie" (A. Šuvajevs) – 10; Jaunā Vienotība (A. Ašeradens) – 7.
Literatūra:
https://telos.lv/rezolucija-sievietem-par-sievietem/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Homēru
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par sengrieķu dzejnieku Homēru (8. gs. p. m. ē.) un viņa diviem līdz mūsdienām …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par sengrieķu dzejnieku Homēru (8. gs. p. m. ē.) un viņa diviem līdz mūsdienām saglabājušamies epiem “Īliada” un “Odiseja”. Saruna sākas ar samudžināto jautājumu par Homēra un abu epu autorību, tad saskata izteiktas un mērķtiecīgas viena cilvēka mākslinieciskās izvēles “Īliadas” uzbūvē, salīdzina “Īliadu” ar “Odiseju” tieši mākslinieciskās izstrādātības ziņā un pieskaras veidam, kā vēlāk klasiskā grieķu perioda autori (5.–4. gs. p. m. ē.) lasa, citē un saprot Homēru, sākot ar Platona nosacīto kritiku līdz Aristotela slavinājumiem. Irbe skaidro Lācim, kāpēc, viņasprāt, “Īliada” un “Odiseja” ir “tikai” literāri darbi, kuri kā mākslas veikums vienlaikus interpretē un pārstrādā senāka laika mutvārdu, vēstures un mitoloģisko materiālu un tomēr neapšaubāmi ietekmējuši un pat virzījuši visu klasisko hellēņu civilizāciju, tās pašizpratni un attiecīgi arī Rietumu kultūru. Sarunā arī apskatīts jautājums, vai senie hellēņi ticēja Homēra piesauktajiem dieviem, kā arī aplūkots epa morālais vēstījums, kura galējo, pārprasto un jau tolaik daudzu hellēņu nosodīto veidolu uzņēmās iemiesot Makedonijas Aleksandrs. Nobeigumā apspriestas nesenākās Homēra ekranizācijas Holivudā – Volfganga Pītersena 2004. gada filma “Troja” un šī gada Kristofera Nolana “Odiseja” –, kritiski raugoties uz šo darbu pienesumu, bet arī izceļot un aicinot nākamos režisorus un stāstniekus mācīties no paša Homēra “modernās”, pašreflektīvās un mākslinieciski augstvērtīgās pieejas arhaiskā un Bronzas laikmeta hellēņu mantojumam.
Literatūra:
Homērs. Īliada. No sengrieķu valodas atdzejojis Augusts Ģiezens. Ābrama Feldhūna ievads; Ābrama Feldhūna un Augusta Ģiezena komentāri. Rīga: Latvijas Valsts izdevniecība, 1961.
Homērs. Odiseja. No sengrieķu valodas atdzejojis Augusts Ģiezens. Ābrama Feldhūna ievads un komentāri. Rīga: Liesma, 1967.
Paul Veyne, Les Grecs ont-ils cru à leurs mythes ? Paris : Éditions du Seuil, 1983. Did the Greeks Believe in Their Myths? An Essay on the Constitutive Imagination. Translated by Paula Wissing. Chicago: University of Chicago Press, 1988.
Walter Burkert, Greek Religion. Cambridge: Harvard University Press, 1985.
Jurģis Liepnieks, Uldis Tīrons, Saruna par Nolana "Odiseju", Puaro redakcija: https://www.youtube.com/watch?v=tKVm961o_MA&t=3998s
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Donu Kihotu
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Juri Rudevski par Migela Servantesa de Saavedras 17. gadsimta sākumā tapušo divdaļīgo …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Juri Rudevski par Migela Servantesa de Saavedras 17. gadsimta sākumā tapušo divdaļīgo romānu “Dons Kihots”, kuru nereti apraksta kā pirmo modernās literatūras darbu. Sarunbiedri apspriež romāna nevīstošo popularitāti visā pasaulē, tad iztirzā spāņu pasauli un viņu pašizpratni no rekonkistas sākumiem, īstajiem bruņiniekiem un idalgo līdz izšķirošajam 1492. gadam, spāņu zelta laikmetam un Zelta armādas sagrāvei pie Anglijas krastiem. “Dons Kihots” šķiet vērīga un ieturēta tālaika spāņu sabiedrības kritika. Sarunā apspriestas Servantesa valodas spēles, joki, romāna literārā forma, metalīmeņi, dažādie vēstītāju slāņi, kā arī Servantesa iecerētā atriebība tā laika spāņu teātrim. Pirmā romāna daļa turas spāņu bruņinieku romanču un tās karnivāliskas kariķēšanas robežās, savukārt otrajā daļā, Servantesam atbildot uz Avaljanedas parodiju, jau radies niansēts, pašreflektīvs stāsts, kurā varoņi attīstās un mainās, Donam Kihotam tuvojoties Sančo Pansam, bet Pansam – kihotizējoties. Nobeigumā runāts par Sančo Pansu kā veselā saprāta vēstnesi un slavēts Servantesa dziļais humānisms, iejūtība un mīlestība uz veco, labo Donu Kihotu.
Literatūra:
Migels de Servantess Saavedra, Atjautīgais idalgo Lamančas Dons Kihots, tulk. Mirdza Ķempe, Apgāds Zvaigzne ABC, Rīga, 2025.
Miguel de Unamuno. Our Lord Don Quixote: The Life of Don Quixote and Sancho, with Related Essays (Vida de Don Quijote y Sancho, según Miguel de Cervantes Saavedra, explicada y comentada, 1905). Transl. by Anthony Kerrigan, with an introduction by Walter Starkie. Selected Works of Miguel de Unamuno, vol. 3. Bollingen Series LXXXV.3. Princeton, NJ: Princeton University Press, 1967.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Aristotela Valstslietām
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi un LU pētnieci, pasniedzēju Līvu Rotkali par jaunajā “Peripatos” apgādā izdoto Aristotela …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi un LU pētnieci, pasniedzēju Līvu Rotkali par jaunajā “Peripatos” apgādā izdoto Aristotela "Valstslietu" tulkojumu, kuru sagatavojušas Agnese Irbe un Aija van Hofa. Sarunā iezīmēti Aristotela darba galvenie apgalvojumi, piemēram, par valsts dabiskumu, tās mērķi, rašanās cēloņiem, rakstītās un nerakstītās satversmes un paražu nozīmi. Tāpat apskatīti daži paša Aristotela šajā un citos pētījumos izmantotie metafiziskie pieņēmumi – lietu un būtņu veidola saistība teleoloģiju, veseluma pirmējums pār daļu, kā arī sniegts ieskats Aristotela bioloģiskās, organiskās klasifikācijas metodē. Sarunā iztirzāta arī tikuma loma pilnīgotā, cilvēka iedabai atbilstošā laimīgā dzīvē, uzdots jautājums par lauvu tikumiem un iedzimtības lomu iepretim labas izglītības sasniegumiem, īsi salīdzinātas Spartas un Latvijas satversmes, kā arī apskatīti valstu sairuma cēloņi, kad valstiskajā veselumā zūd daļu līdzsvars un pilsoņi ir zaudējuši vēlmi uzturēt savu valsts iekārtu un likumus.
Literatūra:
https://telos.lv/latviski-iznakusas-aristotela-valstslietas/
https://telos.lv/valstslietu-pamati/
Grāmatu var iegādāties: www.peripatos.lv
Aristotelisko pieeju sabiedrības saliedētības politikai skatīt: https://telos.lv/klasiska-pilsoniska-vienpratiba/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Livoniju II
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe turpina sarunu ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Livonijas agrīno vēsturi un tās mantojumu mūsdienu …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe turpina sarunu ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Livonijas agrīno vēsturi un tās mantojumu mūsdienu Latvijā un Eiropā. Tā iesākas ar jautājumiem par pašu Livonijas politisko un tiesisko būtību – leģitimitātes trūkumu, zemes tiesību konfliktiem starp vietējiem un atnācējiem, kā arī jautājumu, vai kristīgās ticības pieņemšana nozīmēja brīvības zaudēšanu vai tomēr jaunu tās formu. Tiek meklēts pamatojums tam, kā notika zemes kungu maiņa un uz kādas tiesiskās bāzes bija iespējams integrēt vietējās politiskās elites. Kāds īsti bija 13. gadsimta vietējo vadoņu un valdnieku statuss un vai viņu vadoņus var saukt par ķēniņiem (reges)? Sarunā skaidroti tādi jēdzieni kā lēņa tiesības, vasalis un viņa padomdevēja loma zemes miera uzturēšanā. Tiek aplūkots, ko pamatiedzīvotāji zaudēja atnācējiem, vai jaunkristītie vietējie patiešām ieguva līdzvērtīgu balsi pārējiem Eiropas kristiešiem un vai nekristiešu sabiedrības Livonijā varēja pretendēt uz kādu tiesisko aizsardzību. Levāns uzsver, ka 13. gs. Romu un arī Livoniju caurvij samērā plaša tolerance, kas pakārtota divējādajam mieram – zemes mieram un Dieva mieram. Sarunā pievērsta īpaša uzmanība Livonijas varas struktūrai – dalītajai varai starp Rīgas arhibīskapu, Livonijas ordeni, mūku ordeņiem, Rīgas pilsētu un citām arhibīskapijām, to vasaļiem un vietējiem zemeskungiem. Tiek analizēts, kā Zobenbrāļu ordenis pārkāpa savu likumisko ietvaru un piešķirto mandātu, uzņemoties vienlaikus misionārisku un policejisku lomu, kā arī tas, vai Vācu ordenis Livonijā pakļāvās tieši pāvestam vai tomēr Rīgas arhibīskapam kā galvenajam zemes kungam. Kurš patiesībā bija galvenais Livonijā? Sarunas noslēgumā apspriestas politiskās un tiesiskās peripetijas, kuras pavadīja dominikāņu un franciskāņu ordeņu uzaicināšanu, – ordeņu, kuriem bija ārkārtīgi nozīmīga loma gan Livonijas vēsturē, gan vietējā misijā un sludināšanā. Vents Zvaigzne noslēgumā jautā: vai tautasdziesmās sastopamais gar rudzu laukiem ejošais Dieviņš ar pelēko mēteli gadījumā nav kāds franciskāņu ordeņbrālis sludinātājs?
Sarunas pirmo daļu klausieties šeit: https://telos.lv/saruna-par-livoniju-i/
Literatūra:
Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.–1995., Rīga: LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, 1996
Andris Levāns, Māris Zanders, Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?, Rīga: Aminori, 2021
Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis viduslaikos”, https://telos.lv/viduslaiku-balti/
Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis agrīnajos vēstures avotos”, https://telos.lv/baltu-ciltis/
Ēriks Kristiansens, “Balti pirms krusta kariem”, https://telos.lv/balti-pirms-krusta-kariem/
Eric Christiansen, The Northern Crusades, the Baltic and the Catholic Frontier, 1100–1525. Macmillan, 1980
Francis Young, Silence of the Gods: The Untold History of Europe’s Last Pagan Peoples, Cambrige: Cambridge University Press, 2025
Aleksander Pluskowski, The Black Cross: A History of the Baltic Crusades, Yale: Yale University Press, 2026.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Livoniju I
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Agnese Irbe sarunājas ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem viduslaikos, agrīnajā …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe sarunājas ar vēsturnieku Andri Levānu un Ventu Zvaigzni par Latvijas teritoriju un tās iedzīvotājiem viduslaikos, agrīnajā Livonijas veidošanās periodā un kristianizācijas procesu. Levāns iesāk sarunu ar tēzi, ka “nav nekā svarīgāka par Livoniju – vietu un kontinentu, kur mēs, tagadnē pazaudējušies, varam sevi atrast”, savukārt Zvaigzne pastāsta, kādā veidā Livonija dzīvo viņā. Sarunas sākumā aplūkota daba, ainava un agrīnie ceļi, kā arī versijas par H. Stroda citēto hipotēzi, ka “senlatviešu” bija skaitā ap 135 000. “Senlatviešu” pieminējums aizsāk diskusiju par šī jēdziena lietošanas pieņemamību, Levānam argumentējot, ka tā ir prāta konstrukcija, kas radusies 19. gadsimtā, Irbei sūdzoties, ka tā mūsu priekšteči, kuru valodā mēs sarunājamies, tiek izdzēsti no vēstures, savukārt Zvaigznem norādot, ka pastāv, cita starpā, nozīmīgi ģeopolitiski iemesli kaut kādā veidā uzsvērt, ka mēs, latvieši, esam šīs zemes pamatiedzīvotāji, kurus ar četrām senajām ciltīm – latgaļiem, sēļiem, zemgaļiem un kuršiem – saista teritoriāla, valodiska un vismaz daļēji ģenētiska nepārtrauktība. Tad sarunbiedri pievēršas Romas latīņu kristietības ienākšanai no morālā skatpunkta, analizējot vardarbības aspektus un tās morālās un tiesiskās problēmas, kā arī latviešiem piedēvēto pagānismu un veidu, kā viņu pretošanās kristietības pieņemšanai saprasta un izmantota dažādos laikos, no reformācijas perioda pamfletiem pret “pāvestiešu elkdievību” līdz 21. gadsimta neopagāniskajām interpretācijām. Sarunas pēdējā daļā apskatīta šodien latviešu apdzīvotās teritorijas nonākšana Rietumu kultūras telpā, iepretim dāņu ķēniņistes ambīcijām un austrumslāvu kņazistes ietekmei.
Literatūra:
Heinrihs Strods, Latvijas Katoļu baznīcas vēsture, 1075.–1995., Rīga: LU žurnāls “Latvijas Vēsture”, 1996
Andris Levāns, Māris Zanders, Aizmirstā Livonija: savējā vai svešā, tumšā vai romantiskā?, Rīga: Aminori, 2021
Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis viduslaikos”, https://telos.lv/viduslaiku-balti/
Marija Gimbutiene, “Baltu ciltis agrīnajos vēstures avotos”, https://telos.lv/baltu-ciltis/
Ēriks Kristiansens, “Balti pirms krusta kariem”, https://telos.lv/balti-pirms-krusta-kariem/
Eric Christiansen, The Northern Crusades, the Baltic and the Catholic Frontier, 1100–1525. Macmillan, 1980
Francis Young, Silence of the Gods: The Untold History of Europe’s Last Pagan Peoples, Cambrige: Cambridge University Press, 2025
Aleksander Pluskowski, The Black Cross: A History of the Baltic Crusades, Yale: Yale University Press, 2026.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par moderno morāles filozofiju
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par mūsdienu morāles filozofijas iekšējām pretrunām, par pamatu ņemot ievērojamās britu …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par mūsdienu morāles filozofijas iekšējām pretrunām, par pamatu ņemot ievērojamās britu filozofes Elizabetes Enskombas (1919–2001) 1958. gada rakstu “Modernā morāles filozofija”, kuru uzskata par vienu no tikumu ētikas kā atsevišķas morāles teorijas atdzimšanas stūrakmeņiem. Pēc iepazīstināšanas ar Enskombas dzīvi un darbiem sarunbiedri pievēršas raksta galveno tēžu apskatam, proti, 1) ka bez adekvātas psiholoģijas filozofijas šodien nav vērts nodarboties ar morāles filozofiju; 2) ka visi galvenie mūsdienu morāles jēdzieni (pienākums, tiesības, pārkāpums, amorāla rīcība, jābūtība u. tml.) ir paliekas no agrīnākas morāles filozofijas, kura modernajā sekulārajā pasaules uzskatā vairs nav spēkā; 3) ka atšķirības starp pēdējo divu gadsimtu anglosakšu morāles filozofu uzskatiem ir nebūtiskas un nav analīzes vērtas. Sarunas gaitā abi šķetina, ko īsti Enskomba saprata ar psiholoģijas filozofiju, kā arī apskata kristīgās dievišķā likuma ētikas milzīgo ietekmi uz Rietumu cilvēka domāšanu un būtiskās atšķirības starp likuma ētiku un klasisko teleoloģisko tikumu ētiku. Abi sarunbiedri piekrīt Enskombai, ka Deivida Hjūma novērojumam par plaisu starp esamību un jābūtību ir kāds svars, jo pat ar perfektu morāles teorijas un aptverošu lietas apstākļu, pienākumu un saistību izklāstu tik un tā nav skaidrs, kas – sabiedrībā, kura noraida Dieva likumu spēku un autoritāti, – būtu tas izšķirošais motivējošais spēks, kas cilvēkam liktu darīt labu un nedarīt ļaunu, kā arī atzīt šī spēka autoritāti. Sarunas noslēgumā uzsvērta Enskombas skepse attiecībā uz jebkādiem hipotētiskiem domu eksperimentiem, kas iztirzā morāles dilemmas, un apskatīti citi iespējami morāles avoti – tādi kā tradīcija, senču tikumi, dabas kārtība un “līgumattiecības” starp dabiskajiem procesiem un cilvēku kā šo procesu daļu.
Literatūra:
G.E.M. Anscombe, "Modern Moral Philosophy", Philosophy 33, Nr. 124, 1958, https://sites.pitt.edu/~mthompso/readings/mmp.pdf
G.E.M. Anscombe, Intention, Oxford: Blackwell, 1957.
G.E.M. Anscombe, Peter T. Geach, Three Philosophers: Aristotle, Aquinas, Frege. Cornell University Press, 1961.
Daniel Kaufman, "Course notes on Anscombe's Modern Moral Philosophy": https://theelectricagora.com/2017/04/15/course-notes-g-e-m-anscombes-modern-moral-philosophy/
Daniel Kaufman & Spencer Case, "Debating Moral Realism", Sophia, 2019, https://www.youtube.com/watch?v=dffDO-q9rn0
Saruna par Kanta ētiku: https://telos.lv/saruna-kanta-etika/
Saruna par Alesdēru Makintairu: https://telos.lv/saruna-par-makintairu/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par Stendāla "Sarkano un melno"
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/ Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par franču rakstnieka Stendāla 1830. gada romānu “Sarkanais un melnais”. Sarunas sākumā iezīmēts …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par franču rakstnieka Stendāla 1830. gada romānu “Sarkanais un melnais”. Sarunas sākumā iezīmēts Stendāla dzīvesstāsts un galvenie darbi, īpaši uzsverot viņa karjeru Napoleona armijā, kā arī literāro ražīgumu un grūtības viennozīmīgi novietot autoru kādā viņa laika literārajā strāvojumā. Kā agrīns psiholoģiskais reālists apvienojumā ar ironisku toni Stendāls uzskatāms par modernu autoru laikā, kad lielās formas franču romāns vēl īsti nebija dzimis. Tālāk sarunā izsekots romāna norisēm, vienlaikus iztirzājot darba galvenās tēmās – virzīšanos augšup pa sabiedriskā statusa kāpnēm, zemo slāņu, buržuāzijas un aristokrātijas, liberāļu un reakcionāru, kā arī garīdzniecības savstarpējo mijiedarbību, īpatnēji komisko Napoleona figūras lietojumu, galvenā varoņa Žiljēna Sorela pievilcību un riebīgumu, cilvēknīšanas ietekmi uz raksturu, spēcīgos sieviešu tēlus Stendāla darbā un faktu, ka par spīti – vai arī pateicoties – dažādām peripētijām visi galvenie varoņi galu galā ieguva to, ko sirdī dziļi kāroja. Sarunas noslēgumā uzdots jautājums par Stendāla romāna galveno mērķi, ieceri un morāli, atbildi meklējot romāna apakšvirsrakstā kā stāstā par 19. gadsimtu, īpaši pēc Franču revolūcijas, kura brīvības un vienlīdzības vārdā parasto ierindas cilvēku atbrīvoja no baznīcas, karaļa un senu tradīciju varas, par atsevišķa indivīda izaugsmes paraugu stādot vai nu anarhiju, vai arī harizmātisku militāro vadoni. Abi sarunbiedri īsi pievēršas arī Latvijas Nacionālā teātra 2021. gada izrādei “Sarkanais un melnais”.
Literatūra:
Stendāls, Sarkanais un melnais, Valters un Rapa: Rīga, 2007.
Bloom, Harold, ed. Stendhal: Comprehensive Research and Study Guide. Infobase Publishing, 2009.
https://teatris.lv/izrade/sarkanais-un-melnais/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par cilvēktiesībām II
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski turpina iztirzāt mūsdienu cilvēktiesību vēsturiskos, filozofiskos un teoloģiskos pamatus, šoreiz cenšoties skaidri atbildēt uz jautājumu, kas tieši pēdējās desmitgadēs ir aizgājis greizi. Saruna atgriežas pie galvenā cilvēktiesību jautājuma – kas atšķir cilvēku no dzīvnieka? Saprāts un brīvā griba vai abi kā gars? Vai cilvēktiesības aizstāv garu, miesu vai abus kopā? Ja cilvēka būtība rodama tikai mentālās spējās, cieņa balstās gara dominēšanā pār miesu. Aristoteliski tomistiskā pieeja, kuru Cilvēktiesību deklarācijas tapšanas laikā centās virzīt Žaks Maritēns, aizstāv cilvēku kā iemiesotu dvēselisku veselumu ar spējām un mērķiem, bet modernā – tikai gara pārākumu pār ķermeni, dažādus cilvēkus vērtējot atkarībā no gara dominēšanas spējas. No tā likumsakarīgi izriet “cilvēktiesības” uz mākslīgo abortu un eitanāziju, cieņai pret indivīdu balstoties gara valdīšanā pār ķermeni. Rudevskis moderno cilvēktiesību deformāciju aplūko kā gnosticisma herēzi: matērija ir ļauna, gars – labs, bet iesprostots miesā. Tālāk sarunā apspriesta vienlīdzības ideja no iemiesotības un neiemiesotības skatpunkta, cilvēku, tautību, rasu un dzimumu atšķirības vērtējot gnosticiskā aspektā, un Trešās atmodas laika naivais skatījums uz cilvēktiesībām, kuras galu galā tikpat nevarēja izmantot, lai risinātu padomju kolonizācijas jautājumu okupētajā Latvijā. Saruna noslēdzas ar pārdomām par iemiesotā cilvēka mērķi, apmierinātiem un dumpīgiem gariem, kā arī cilvēktiesību statusu mākslīgā intelekta laikmetā.
Literatūra:
Michel Villey, Le droit et les droits de l’homme, 2e édition, Paris : P.U.F., 2014, 180 pages.
Grégor Puppinck, La famille, les droits de l'homme et la vie éternelle, Paris : Éditions de l’Homme Nouveau, 2015,92 pages.
Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesas judikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.: https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/52394/298-77154-Rudevskis_Juris_TieZB95010.pdf?sequence=1&isAllowed=y
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris):
Tulkojums latviešu valodā:
https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/
Eiropas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (1950. gada 4. novembris) ar papildprotokoliem latviešu valodā:
https://www.echr.coe.int/documents/d/echr/Convention_LAV
Eiropas Padomes Parlamentārās Asamblejas Rezolūcija 1580 (2007) par kreacionisma draudiem izglītībā (angļu valodā):
https://assembly.coe.int/nw/xml/XRef/Xref-XML2HTML-en.asp?fileid=17592&lang=en
Kairas deklarācija par cilvēktiesībām islāmā (Islāma sadarbības organizācija, 1990. gada 5. augusts) (angļu valodā):
https://hrlibrary.umn.edu/instree/cairodeclaration.html
2020. gadā labotā versija:
https://www.oic-oci.org/upload/pages/conventions/en/CDHRI_2021_ENG.pdf
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības “Skanda” atbalstu.
Saruna par cilvēktiesībām I
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis divdaļīgā sarunā ar Francijā dzīvojošu juristu Juri Rudevski izseko cilvēktiesību vēsturei no senākajiem laikiem līdz mūsdienām, aplūkojot mūsdienu cilvēktiesību filozofiskos un teoloģiskos pamatus, kā arī aizvien jūtamākos trūkumus un deformācijas. Saruna sākas ar Irbes novērojumu, cik neskaidri un pretrunīgi cilvēktiesību jēdziens tiek lietots Latvijas mediju telpā. Tas vedina Rudevski iztirzāt jēdziena izcelsmi. Viņš apšauba, ka cilvēktiesības būtu sastopamas jau senās Romas laikmetā. Viduslaikos Graciāna dekretā gan parādās tādas tiesības, kas neizriet no kārtu privilēģijām, bet no pašas cilvēka dabas, tomēr toreizējā tiesiskā kārtība bija skaidra un hierarhiska. Starptautisko tiesību tolaik nebija, līdzīgi kā nebija “cilvēktiesību” mājsaimniecības locekļu iekšējās attiecībās. Jaunās pasaules atklāšana un Reformācija radīja jaunas problēmas: vairs nevarēja apelēt pie pāvesta, tāpēc bija jāmeklē cita pārnacionāla instance, kas nodrošinātu mierīgu sadzīvošanu starp valstīm. Rudevskis cilvēktiesību ģenealoģijā kā izšķirošu min 16.–17. gadsimtā nostiprināto suverenitātes nojēgumu, kas lika pamatus 20. gs. tiesību pozitīvismam. Otrais pasaules karš un totalitāro režīmu noziegumi kļuva par pagrieziena punktu moderno cilvēktiesību izcelsmē. ANO izveide bija mēģinājums pārvarēt valstu absolūto iekšējo suverenitāti, lai aizsargātu cilvēku pret pašu valsti un “atmakjavelliskotu” starptautiskās attiecības, balstot tās cilvēka cieņas atzīšanā. Tālāk saruna pievēršas lomai, kādu ANO Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas izstrādē spēlēja franču filozofs Žaks Maritēns, vienlaikus apspriežot kanādiešu filozofa Šarlu de Koninka publicēto Maritēna pieejas kritiku. Koninks pamatoti jautāja, kāda ir atšķirība starp “indivīdu” un “personu” un kas ir primārs – personas labums vai kopīgais labums. Maritēns apelēja pie sirdsapziņas, bet Koninks norādīja, ka sirdsapziņa var maldīties. No abām pozīcijām izriet diametrāli pretēja izpratne par cilvēka cieņu un to, kas citiem vai sabiedrībai cilvēkā būtu “jāciena” un attiecīgi legāli jāaizsargā. Sarunas pirmā daļa noslēdzas ar 1948. gada Deklarācijas tapšanas apskatu: Deklarācija bija kompromisa auglis starp dažādām filozofiskām un politiskām frakcijām. Ja cilvēku no citiem dzīvniekiem atšķir saprāts un brīvā griba, proti, gars, vai tieši tajā slēpjas “cilvēka cieņa”? Vai, apelējot pie cilvēka tiesībām, mēs godājam cilvēkā tikai garu vai tomēr gara un miesas vienību?
Literatūra:
Grégor Puppinck, Les droits de l’homme dénaturé (Atcilvēciskotā cilvēka tiesības), Paris : Cerf, 2018, 304 pages.
Jean-Louis Harouel, Les droits de l’homme contre le peuple (Cilvēktiesībaspret tautu), Paris : Desclée de Brouwer, 146 pages.
Charles de Koninck, De la primauté du bien commun contre lespersonnalistes (Par kopējā labuma prioritāti, pretēji personālistiem),Montréal : Éditions de l’Université Laval, 1943, 195 pages:
http://salve-regina.com/images/a/a5/De_la_primauté_du_bien_commun_contre_les_personnalistes.pdf
Juris Rudevskis, Subsidiaritātes princips Eiropas cilvēktiesību tiesasjudikatūrā (promocijas darbs), Rīga: Latvijas Universitāte, 2020, 326 lpp.:
ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācija (1948. gada 10. decembris):
https://www.tiesibsargs.lv/resource/ano-vispareja-cilvektiesibu-deklaracija/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
Saruna par T. Manna "Nāve Venēcijā"
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Noslēdzot pagājušā gadā plaši atzīmētās vācu rakstnieka Tomasa Manna 150 gadu jubilejas svinības, Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par 1912. gadā iznākušo garstāstu “Nāve Venēcijā” – visos laikos publikai vislabāk zināmo un visvairāk lasīto Manna darbu. Sarunā sniegts pārskats par garstāsta uzbūvi un tā mākslinieciski noslīpēto formu, Manna lietotās vācu valodas smalkumiem, romāna rašanās autobiogrāfisko fonu un paša Manna nopietnību un rūpību, ar kādu teksts izstrādāts. Tāpat sarunā iztirzātas dažādas literārās alūzijas un lietotie simboli, sengrieķu estētiskā redzējuma centralitāte, Platona un Šopenhauera savīšanās, kā arī Manna ierastā aizraušanās ar slimībām, nāvi, sairumu, pašdisciplīnu, izkoptas formas un radošās brīvības savstarpējo cīņu, pašapmānu un pakāpenisku samaitāšanos, šajā gadījumā arī galvenā varoņa krišanu dēmoniskas apmātības nagos. Lācis piedāvā romānu lasīt kā Manna komentāru F. Nīčes darbam “Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara”, Bičevskis uzsver stabilitātes sabrukumu un izšķīšanu arhetipos, savukārt Irbe pievērš uzmanību Manna sākotnējam nolūkam rakstīt par Gētes vecumdienu fascināciju ar nepilngadīgu sievieti un literāro tēmas “kļūšana par muļķi” izstrādi. Noslēgumā apspriesta romāna ietekmīgākā ekranizācija, itāļu režisora Lukīno Viskonti 1971. gada filma “Nāve Venēcijā”, gan izceļot tās estētisko kvalitāti, gan kritizējot režisora apzinātos Manna nolūku pārpratumus, gan kategoriski noraidot tekstu kā “kvīru literatūru”.
Literatūra:
Tomass Manns, Nāve Venēcijā, tulk. Valdis Bisenieks. Rīga: Jumava, 2007.
Frīdrihs Nīče, Traģēdijas dzimšana no mūzikas gara jeb Grieķi un pesimisms, tulk. Ivars Ījabs. Rīga: Tapals, 2005.
Otru T. Manna jubilejas aplādi var klausīties šeit: https://telos.lv/saruna-par-budenbrokiem/
Fragmentus no Manna “Budenbrokiem” skat. šeit: https://telos.lv/muzikas-stundas/ un šeit: https://telos.lv/vasara-pie-juras/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
Saruna par Jāni Poruku
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par latviešu eiropeiski modernās literatūras aizsācēja Jāņa Poruka morālajiem un reliģiskajiem uzskatiem viņa slavenākajos īsstāstos, tēlojumos un lugā “Hernhūtieši”. Saruna iezīmē Poruka vietu Eiropas modernitātē ārpus sociālisma ideoloģijas literatūras un romantiska nīčeānisma strāvojumiem, apskata hernhūtisma un piētisma ietekmi uz viņa ētiskajiem ideāliem, kas pretojas jaunlaiku materiālismam, lielpilsētu vilinājumiem un izstudējušo, kulturālo laikabiedru praktiskajam apsviedīgumam. Tāpat sarunā izcelta spriedze starp kristīgo pazemību, svētdzīves ideālu (“baltajām drānām”, “sirdsšķīstajiem ļaudīm”), skarbu grēkapziņu un nespēju pieņemt piedošanu, kas īpaši parādās, mēģinot atbildēt uz mūžīgo latviešu literatūras jautājumu par Cibiņa nāves iemeslu stāstā “Kauja pie Knipskas”. Sarunbiedri diskutē arī par Poruka varoņu ciešanām, labā un ļaunā izpratni un latviešu lauku pasaules simbolisko nozīmi un skaidro, kāpēc Poruku ir svarīgi lasīt šodien, domājot par 19. un 20. gs. latviešu – mūsu senču – dzīvesziņu un tikumiskajiem principiem, kā arī par sevi.
Literatūra:
Jānis Poruks, Kopoti raksti, sēj. I-XX, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 1929.
Inga Žolude, Vendenes lotospuķe, Rīga: Dienas grāmata, 2021.
Viesturs Vecgrāvis, Pie augstā loga, Rīga: Dienas grāmata, 2023.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Youtube, Apple, Spotify vai Google podcasts
Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
Saruna par Džonu Serlu
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par šoruden mirušā amerikāņu filozofa Džona Rodžera Serla (1932–2025) dzīvi, galvenajiem darbiem …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par šoruden mirušā amerikāņu filozofa Džona Rodžera Serla (1932–2025) dzīvi, galvenajiem darbiem, uzskatiem par cilvēka apziņas iedabu un mākslīgo intelektu. Sarunas sākumā īsi apskatīta Serla, nozīmīga pēckara amerikāņu filozofa, akadēmiskā karjera, viņa novietojums anglo-sakšu analītiskajā tradīcijā, vispārējā Serla nepatika pret sliktu filozofisko tekstu stilu, neizkoptu valodu un izplūdušu, nesaturīgu domāšanu, īpaši Serla polemikā ar Žaku Deridā, kā arī ar seksuālo uzmākšanos saistīti skandāli Serla mūža nogalē. Tālāk apspriests Serla epistemoloģiskais un metafiziskais reālisms, viņa uzskati par cilvēka apziņas intencionalitāti un saistību ar ķermeniskiem, materiāliem, bioķīmiskiem priekšnosacījumiem dažādos strīdos ar citu amerikāņu materiālistu un apziņas filozofu Danielu Denetu. Sarunas beigu daļā iztirzāti Serla uzskati par mākslīgā intelekta neiespējamību, viņa t. s. "ķīniešu istabas" arguments, kā arī argumenti pret skaitļošanas un datorzinātņu metaforu pārnešanu uz cilvēka apziņas – pēc Serla domām, nereducējamas dabas parādības – aprakstu.
Literatūra:
John R. Searle, “Minds, Brains, and Programs,” Behavioral and Brain Sciences, 3, 1980, pp. 417–424.
John R. Searle, The Rediscovery of the Mind, Cambridge, MA: The MIT Press, 1992.
John R. Searle, “Is the Brain a Digital Computer?”, Philosophy in a New Century: Selected Essays. Cambridge, UK: Cambridge University Press, 2008.
John R. Searle, Minds, Brains and Science. Harvard University Press, 1986.
John R. Searle, The Mystery of consciousness, New York: The New York Review of Books, 1997.
https://www.nybooks.com/articles/1990/12/06/the-storm-over-the-university/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
Saruna par Velbeka "Pakļaušanos"
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Agnesi Irbi par godalgotā franču rakstnieka Mišela Velbeka pirms 10 gadiem iznākušo romānu …
Shownotes
Ja vēlies atbalstīt Telos ar ziedojumu: https://telos.lv/ziedot/
Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni un Agnesi Irbi par godalgotā franču rakstnieka Mišela Velbeka pirms 10 gadiem iznākušo romānu “Pakļaušanās”, izvērtējot romāna nezūdošo aktualitāti un autora trāpīgos paredzējumus pieaugošas Eiropas islamizācijas un sarūkošas pašpārliecības apstākļos. Saruna pievēršas dažādiem veidiem, kā Velbeks vienlaikus pārprot patiesas reliģiozitātes nozīmi un tomēr saprot reliģijas centrālo lomu jebkādas sabiedriskās kārtības balstīšanā, kā arī apskatot Velbeka apcerēto radikālo politisko pārmaiņu ticamību šodienas Francijā un citās Eiropas valstīs. Sarunā apskatīti romāna galvenie notikumi, Velbeka rakstības stils, valoda un iecere, grāmatas skandalozā reputācija, kā arī 19. gs. franču literatūras lielo autoru centrālā loma stāstījumā un vēstījumā. Lācis abiem sarunas biedriem un sev jautā, vai Velbeka iezīmētā reliģisko tradicionālistu sabiedrība gadījumā nesakrīt ar katoļu un protestantu tradicionālistu ideāliem. Sarunas beigu daļā runātāji pievēršas Velbekam tik svarīgajam jautājumam par seksualitāti, sievietēm, feminismu un bērnu radīšanu, apskatot gan paša Velbeka pieeju tēmai kā šobrīd novecojušu, gan mūsdienu transseksualitātes, digitālā satura un mākslīgā intelekta kompanjonu lielo attālumu no veselīgas, iemiesotas dzimumtieksmes.
Literatūra:
Mišels Velbeks, Pakļaušanās, tulk. Dens Dimiņš, Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2016.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts ar biedrības "Skanda" atbalstu.
Saruna par Manna "Budenbrokiem"
Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski un Krišjāni Lāci par pirms 150 gadiem dzimušā vācu rakstnieka Tomasa Manna (1875-1955) ar Nobela prēmiju godalgoto, 1901. gadā izdoto romānu “Budenbroki”. Romānā trīs …
Shownotes
Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski un Krišjāni Lāci par pirms 150 gadiem dzimušā vācu rakstnieka Tomasa Manna (1875-1955) ar Nobela prēmiju godalgoto, 1901. gadā izdoto romānu “Budenbroki”. Romānā trīs paaudžu garumā izsekots kādas Lībekas vācu tirgotāju dzimtas uzplaukumam un sairumam uz 19. gadsmita notikumu fona. Sarunā apskatīti romāna tapšanas apstākļi garā 19. gs. izskaņā, pievēršoties gan vācu kultūras tā brīža šaubām par dekadenci savu augstāko sasniegumu virsotnē, gan Tomasa Manna mainīgajiem politiskajiem uzskatiem no konservatīvā revolucionāra līdz demokrātiskam liberālim, kā arī analizējot romāna šķietamo “modernumu” jeb atvērtos jautājumus bez skaidrām atbildēm iepretim 19. gs. klasiskajiem garās formas didaktiskajiem romāniem. Tāpat sarunā iztirzātas romānā krāšņi iezīmētās 19. gs. vācu kultūras alternatīvas – apgaismības humānisms, romantiskie dzīves kāpinājumi, radošo un māksliniecisko garu meklējumi, sekošana kārtīgumam, prātīgumam, pienākumam un tikumam, Šopenhauera un Nīčes vilinājumi, kā arī tradicionālā kristīgā dievbijība, vienlaikus jautājot, vai Manns šajā darbā līdzjūtīgi un saprotoši kritizē konservatīvo pasaules uzskatu, vai tomēr atzīst tā sasniegumus, kuri mēdz prasīt lielus personīgus un pat kolektīvus upurus.
Literatūra:
Tomass Manns, Budenbroki, no vācu valodas tulkojuši L. Skalbe, K. Štrāls un Z. Krodere. Rīga: Grāmatu draugs, 1929.
https://telos.lv/vasara-pie-juras/
Gētes institūts par T. Mannu: https://www.goethe.de/ins/lv/lv/kul/sup/lit/26438079.html
T. Manna 150 gadu jubilejas pasākumu programma: https://mann2025.de/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Makintairu
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par skotu–amerikāņu filozofu Alesdēru Makintairu (1929–2025) – vienu no nozīmīgākajiem 20. gs. morāles filozofijas pārstāvjiem, tikumu ētikas un akadēmiskā aristotelisma …
Shownotes
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par skotu–amerikāņu filozofu Alesdēru Makintairu (1929–2025) – vienu no nozīmīgākajiem 20. gs. morāles filozofijas pārstāvjiem, tikumu ētikas un akadēmiskā aristotelisma atjaunotāju. Saruna sākas, uzsverot akadēmiskās vides vispārējo cieņu pret Makintairu, ierakstot viņu plašākā pēckara liberālisma kritiķu tradīcijā, kā arī pievēršot uzmanību Makintaira centieniem pāraudzināt politiski kreisos lasītājus, vienlaikus pašam brīnoties, kāpēc dedzīgākie viņa darbu lasītāji ir atrodami starp amerikāņu kristīgajiem konservatīvajiem. Tālāk īsi apskatīti Makintaira intelektuālās darbības svarīgākie pavērsieni – aktīvā darbība raibajā britu pēckara marksisma publicistikā, lūzuma punkts pēc PSRS iebrukuma Ungārijā un destaļinizācijas procesa, tad Makintaira augošā interese par Aristotelu, kas vainagojās jau klasiskajā 1981. gada darbā “Pēc tikuma”, un tālāka pievēršanās kristietībai, tomismam un politisko risinājumu noraidījumam dzīves pēdējā cēlienā. Sarunā ieskicētas arī galvenās atziņas no Makintaira darbiem “Pēc tikuma” un “Kā taisnīgums? Kura racionalitāte?” – modernās morāles domāšanas saskaldītība un iekšējā pretrunība, atgriešanās pie tikumu ētikas un teleoloģiskas morālās domāšanas, morāles izcilības prakšu novietojums konkrētās sociālās institūcijās, cilvēcisko un sabiedrisko attiecību nonivelēšana līdz ekonomiskam utilitārismam, naratīvā identitāte un tradīciju racionalitāte, kā arī apgaismības un liberālās tradīcijas neitralitātes neiespējamība. Noslēgumā iztirzāta Makintaira pievēršanās tomismam, kā arī jautāts par Makintaira alerģiju pret politisko procesu un pārlieku historicisko pieeju idejām.
Literatūra:
https://telos.lv/liberalisma-kultura
Alasdair MacIntyre, After Virtue, University of Notre Dame Press, 2007.
Alasdair MacIntyre, Whose Justice? Which Rationality? University of Notre Dame Press, 1988.
Émile Perreau-Saussine, Alasdair MacIntyre: An Intellectual Biography (translated by Nathan J. Pinkoski) Notre Dame University Press, 2024.
https://www.compactmag.com/article/postliberalisms-reluctant-godfather/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par F. S. Ficdžeralda romānu "Ir maiga nakts"
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu rakstnieka Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. gada romānu “Ir maiga nakts”, kuru pats autors uzskatīja par savu labāko darbu. Lai gan šis gads Latvijā un …
Shownotes
Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par amerikāņu rakstnieka Frēnsisa Skota Ficdžeralda 1934. gada romānu “Ir maiga nakts”, kuru pats autors uzskatīja par savu labāko darbu. Lai gan šis gads Latvijā un pasaulē aizvadīts, svinot “Lielā Getsbija” – vēl viena kanoniskā amerikāņu romāna – simtgadi, dažādi literatūras apskatnieki un pētnieki izcēluši tieši “Ir maiga nakts” noapaļotību un atbilstību Ficdžeralda mākslinieciskajam un saturiskajam briedumam. Sarunas sākumā Lācis un Irbe pievēršas iemesliem, kāpēc lielās ekonomiskās krīzes laikā amerikāņu publika nesaprata it kā kārtējo Ficdžeralda stāstu par amerikāņu džeza laikmeta bagātnieku pārmērībām, ballēm un smalkajām mentālajām kaitēm, kas tiek ārstētas Eiropas privātajās sanatorijās, lai gan īstenībā Ficdžeralds kinematogrāfiski detalizētā un vienlaikus psiholoģiski trāpīgā valodā apraksta lēni izirstošas mīlestības attiecības un laulību 12 gadu garumā, pakāpenisku galvenā varoņa degradāciju, pieaugošu alkoholismu, pašdestruktīvu izvēļu sekas, psihisko slimību mistēriju un citas pārlaicīgi aktuālas augsti attīstītas, pārtikušas un pašapmierinātas kultūras blaknes. Sarunā arī aplūkota Ficdžeraldam piedēvētā mizogīnija, vīrieša un sievietes attiecību dinamika, emocionālas neuzticības sekas, Ficdžeralda grūtās attiecības ar psihiski slimo sievu Zeldu, kas tieši iedvesmoja romānu, un slavēts autors, kurš spējis sniegt skaidru, brīžiem sāpīgu brīdinājumu no dekadentas dzīves un jēgas zuduma, pilnībā atturoties no pamācoša vai moralizējoša toņa.
Literatūra: Frensiss Skots Ficdžeralds. Ir maiga nakts. Tulk. Valda Kumuška. Rīga: Liesma, 1976.gads.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Dievišķo komēdiju 2
Turpinot divdaļīgo sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”, šoreiz pievēršoties paša darba saturam, tēliem …
Shownotes
Turpinot divdaļīgo sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”, šoreiz pievēršoties paša darba saturam, tēliem, vēstījumam un galvenajām tēmām. Saruna sākas ar Dantes simbolisko maldīšanos dzīves mežā 35 gadu vecumā, kur viņš satiek romiešu dzejnieku Vergīliju, epa “Eneīda” autoru, kurš kļūst par Dantes pavadoni viņsaulē. Dantes ceļa mērķis ir dvēseles glābšana, parādot trīs dvēseles stāvokļus. Abi runātāji Dantes darbu raksturo kā simbolisku pasaules karti, kur Dante ar apbrīnojamu topogrāfisku precizitāti apraksta elles, šķīstītavas un paradīzes līmeņus. Sarunā analizēta elles struktūra, tās piltuvveida uzbūve un morālā loģika, kas sakņota Aristotela “Nīkomaha raksturmācībā”, sodus proporcionāli pielāgojot grēkiem un netikumiem. Apspriesti arī konkrēti elles iemītnieki: nožēlojamie, miesaskārie, vardarbīgie, pašnāvnieki, sodomīti, augļotāji, meļi un nodevēji. Šķīstītavu Dante apraksta kā laikā ierobežotu pārejas posmu, kurā svētās dvēseles tiek šķīstītas mīlestības ugunī, līdz tās nonāk zemes Ēdenē. Sarunas beigu daļā apskatīti iemesli, kāpēc daudzi lasītāji pamet grāmatu, pirms tikuši līdz “Paradīzei”, un uzsvērts, ka šī teksta daļa, pat ja sarežģīta ar savu kontemplatīvo sholastiku un pieskaršanos valodas un saprāta robežām, var kalpot kā ietekmīgs evaņģelizācijas līdzeklis. Paradīzi Dante attēlo kā dzīvu, gaismas caurstrāvotu un mistisku atklāsmju pilnu – ar dvēseļu un debesu sfēru hierarhijām, ar ķermenisku klātbūtni un pat poētiski attēlotu iemiesotu prieku. Sarunas noslēgumā raksturots Dantes darba mērķis, kas ir dziļi praktisks: pārveidot cilvēku, mācot viņam no haosa nonākt līdz gudrībai.
Literatūra:
Dante Alighieri, La Divina Commedia, Milano: BUR Grandi classici, 2007, 654 p.
Dante’s Divine Comedy, Translated and Annotated by Anthony Esolen, New York City: Modern Library, 2005, 560 p.
Paul A. Pearson. Spiritual Direction from Dante, Volume 1: Avoiding the Inferno. Gastonia, NC: TAN Books, 2019, 372 p.; Volume 2: Ascending Mount Purgatory, Gastonia, NC: TAN Books, 2020, 390 p.; Volume 3: Yearning for Paradise, Gastonia, NC: TAN Books, 2022, p. 512.
Sarunas pirmo daļu var noklausīties šeit: https://telos.lv/saruna-par-dievisko-komediju/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Dievišķo komēdiju
@Aizsākot divdaļīgu sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”. Saruna iesākas ar Dantes personīgās un …
Shownotes
@Aizsākot divdaļīgu sarunu ciklu, Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par itāļu literāta un domātāja Dantes Aligjēri 1321. gada poēmu “Dievišķā komēdija”. Saruna iesākas ar Dantes personīgās un pasaulvēsturiskās nozīmes apcerēšanu, uzsverot Dantes noturīgo vietu gan rietumu tradīcijas kanonā, gan pāvestu apustuliskajās proklamācijās. Tad Rudevskis pievēršas 13. gs. Florencei kā Dantes mājām un izraidītājām, apskata Itālijas sašķeltību, Dantes ģimeni un izcelsmi, kā arī skaidro gvelfu un gibelīnu ideoloģiskās atšķirības un cīņu par Itālijas nākotni starp dažādām pāvestu, Vācu svētās Romas imperatoru un Itālijas pilsētvalstiņu interesēm. Tālāk apskatīta Dantes dalība aptiekāru ģildē, Florences valdībā, bērnības iemīlēšanās Beatričē Portināri, kas iedvesmoja Dantes pirmās darbības posma vainagojumu, dzejojumu “Jaunā dzīve” (La Vita Nuova). Saruna turpinās par Francijas intervenci un režīma maiņu Florencē un Dantes nelaimīgās, bet literāri auglīgās Veronas trimdas sākumu 1301. gadā, pēc kura līdz pat nāvei no malārijas Ravennas apkārtnē viņš tā arī vairs nekad nedrīkstēja atgriezties Florencē. Tālāk Rudevskis pievēršas trimdas laikā sarakstītajiem Dantes traktātiem par laimi, itāļu tautas valodas aizstāvību aristoteliskas argumentācijas gaismā un monarhiju. Irbe pievērš uzmanību “Dievišķās komēdijas” tapšanas garīgajiem priekšnosacījumiem Dantes dzīvē, izceļot laikmeta reliģiskās kustības un paša autora piedzīvotās politiskās sakāves izraisīto sarūgtinājumu. Rudevskis atgādina, kāpēc bija trīs, nevis viena renesanse un kāpēc robežšķirtne starp viduslaikiem un renesansi ir diskusiju priekšmets: trešo jeb 15. gs. humānistisko renesansi noteica kritiskā attieksme pret “barbaru” radīto pārrāvumu starp antīkās pasaules mantojumu un kristietību, savukārt Dante uzskatāms par otrās jeb viduslaiku sholastiskās renesanses pārstāvi, kas savā dzejā izsaka Akvīnas Toma teoloģiski-filozofisko sistēmu, tātad pārstāvot sintezētu pēctecību starp antīko un kristīgo mantojumu. Sarunas pirmās daļas noslēgumā Rudevskis paskaidro, kāpēc darba nosaukumā ir gan “dievišķā”, gan “komēdija” un raksturo darba uzbūvi, skaitļu simboliku un Dantes izvēlēto tolaik eksperimentālo trīsrindu pantu – tercu.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par laulības šķiršanu
Agnese Irbe sarunājas ar ģimenes tiesību juristu Kasparu Herbstu un pāru mentoringa programmas izstrādātāju, kādreizējo sociālo darbinieci Elīnu Kārklu, sarunā apskatot laulību šķiršanas statistiku Latvijā un …
Shownotes
Agnese Irbe sarunājas ar ģimenes tiesību juristu Kasparu Herbstu un pāru mentoringa programmas izstrādātāju, kādreizējo sociālo darbinieci Elīnu Kārklu, sarunā apskatot laulību šķiršanas statistiku Latvijā un galvenos cēloņus; Civillikuma liberalizāciju, to pielāgojot “sociālajai realitātei” un lielākam respektam pret cilvēka izvēles brīvību; attiecību kopšanas izpratnes un prasmju trūkumu; negatīvās sociālās sekas, ko rada nereti naidpilns šķiršanās process un augstais ārlaulībā augošo bērnu skaits; preventīvu pasākumu trūkumu; pētījumus par vecāku šķiršanos kā traumu bērniem un uzaugšanu ar abiem bioloģiskajiem vecākiem kā “privilēģiju”, kas bērnam sniedz reālas priekšrocības dzīvē, kā arī iemeslus, kāpēc konfesionālie pirmslaulību kursi tiem, kas tos apmeklē, pilda nozīmīgu informatīvu funkciju.
Literatūra
Judith Wallerstein, Julia Lewis, Sandra Blakeslee, The Unexpected Legacy of Divorce. A 25 Year Landmark Study, USA: Grand Central Publ., 2001.
Melissa S. Kearney, The Two-Parent Privilege: How Americans Stopped Getting Married and Started Falling Behind, Chicago: University of Chicago Press, 2023.
Bridget Phetasy, “How divorce never ends. It will affect your kids for the rest of their lives”, The Spectator, June 17, 2024: https://thespectator.com/topic/how-divorce-never-ends/
Sarunu par šo eseju var noskatīties šeit: https://www.youtube.com/watch?v=9q6ORVMseI4
No Telos arhīva iesakām noklausīties arī:
https://telos.lv/saruna-par-gramatu-kas-ir-lauliba/
https://telos.lv/saruna-par-gramatu-berni-vispirms/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par liturģiju
Agnese Irbe iztaujā Andri Amoliņu un Ventu Zvaigzni par kristīgās liturģijas vēsturi, sarunā vispirms apskatot upurēšanas tradīciju un prasību pagānu tautās un Vecajā Derībā, augsto priesteri Melhisedeku kā …
Shownotes
Agnese Irbe iztaujā Andri Amoliņu un Ventu Zvaigzni par kristīgās liturģijas vēsturi, sarunā vispirms apskatot upurēšanas tradīciju un prasību pagānu tautās un Vecajā Derībā, augsto priesteri Melhisedeku kā simbolisku tiltu starp Veco un Jaunu derību, kaujamo “Lieldienu jēru” jūdiem un kristiešiem, izmaiņas, kuras atnes Kristus upuris, un tad pievēršoties liturģijas vēstures galvenajiem punktiem no 7. gs. liturģijas grāmatām caur Tridentas koncilu (16. gs.) līdz Vatikāna II koncilam (1962–1965) un tā pēctecībā konstatējamai situācijai, kuru atzinis arī pāvests Francisks, ka reāli katoļu baznīcā pastāv divi riti – vecais un jaunais. Sarunā apskatītas atšķirības starp šiem ritiem un noslēgumā runāts gan par personīgajiem iemesliem, kāpēc daļa ticīgo interesējas par senākām liturģijas formām, gan arī par ārpus Latvijas nereti piedzīvoto liturģisko patvaļu baznīcās un tās iespējamiem cēloņiem un sekām.
Literatūra:
Erick Ybarra, Melchizedek and the Last Supper: Biblical and Patristic Evidence for the Sacrifice of the Mass. Classical Christian Thought Publishing Company, 2022.
Saruna par romantismu
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par romantismu kā revolucionāru 18. gs. nogales un 19. gs. pirmās puses idejvēsturisku periodu, kas spēcīgi ietekmējis un turpina ietekmēt modernā …
Shownotes
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Raivi Bičevski par romantismu kā revolucionāru 18. gs. nogales un 19. gs. pirmās puses idejvēsturisku periodu, kas spēcīgi ietekmējis un turpina ietekmēt modernā cilvēka pašizpratni. Aplādes sākumā runātāji iezīmē romantisma vēsturiskās robežas un meklē kopīgo visiem dažādajiem nacionālajiem un eiropeiskajiem romantismiem. Bičevskis romantisma kodolu saskata jaunu mitoloģiju veidošanā un ironijā. Romantisma filozofiskais pamats, pēc Bičevska domām, meklējams Johana Gotlība Fihtes filozofijā, kurā pašradošais un darbīgais absolūtais “Es” pašrefleksijā atrod savu brīvību. Lācis norāda uz romantisma paradoksu: no vienas puses Hēgelis romantismu definē kā “absolūto iekšējību”, bet no otras puses romantiķi meklē jaunu un nepastarpinātāku pieeju īstenībai un lietām. Lācis un Bičevskis apcer romantismā vienlaikus dzimušo ārējā un iekšējā ceļojuma ideju, kas ļauj apzināt un poetizēt arī cilvēka tumšās dziņas, tomēr Irbe runātājus atgriež uz zemes, norādot uz romantisma metafizisko un epistemoloģisko nabadzību, iestigšanu neatrisināmā paradoksā, kas ir krasā pretstatā klasiskajai filozofijai. Bičevskis izceļ romantiķiem raksturīgo visu atbilžu nepilnību, paša universa ironiju un neizzināmību, kas tomēr neļauj romantismu pilnībā vienādot ar postmodernismu. Sarunas otrajā pusē apskatītas romantisma pasaules uzskata pozitīvās un negatīvās puses – nacionālās identitātes ciešā saistība ar tautas kultūras atklāšanu, agrīno romantiķu kultivētās cildenās izjūtas un pietāte pret pasauli kā noslēpumu, izsmalcināta mākslinieciska gaume un romantisma paradigmas milzīgā ietekme uz mūsdienu izpratni par mīlestību.
Literatūra:
Berlin, Isaiah. The Roots of Romanticism. Princeton University Press, 2013.
Blanning, Tim. The Romantic Revolution. Hachette UK, 2012.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Šekspīra Makbetu
Turpinot sarunu sēriju par Šekspīra lugām, Krišjānis Lācis ar Agnesi Irbi analizē drāmu "Makbeta traģēdija" (1606), sarunu sākot ar lasītāju un kritiķu nepārejošo mīlestību uz šo pašu īsāko no Šekspīra lugām …
Shownotes
Turpinot sarunu sēriju par Šekspīra lugām, Krišjānis Lācis ar Agnesi Irbi analizē drāmu "Makbeta traģēdija" (1606), sarunu sākot ar lasītāju un kritiķu nepārejošo mīlestību uz šo pašu īsāko no Šekspīra lugām, patiku skaidrojot gan ar vēstījuma morālo viennozīmību, gan lugas un galveno varoņu "modernumu", gan arī aktīvo lomu, kuru tajā spēlē pārdabiski spēki. Pēc lugas satura pārstāsta Lācis uzsver, ka Makbets ir nešķīsto spēku upuris un salīdzina raganu darbu ar sātana kārdinājumiem Vecās Derības Ījaba grāmatā. Irbe turpretī uzskaita trīs paša Makbeta pieņemtus lēmumus, kuri visi bija brīvi, un atgādina par Benkvo klātbūtni, kurš, dzirdot tos pašus spocīgos pareģojumus, nepievērsa tiem uzmanību. Lācis paceļ jautājumu par sievas nelietīgo ietekmi savtīgos nolūkos, bet Irbe domā, ka lēdijas Makbetas motivācija ir atstāta neskaidra, tāpēc dažādi lugas ekranizētāji un uzvedēji ir mēģinājuši to papildināt ar tekstā neatrodamiem elementiem. Abi analizē Makbetu laulātā pāra attiecības, pieminot kritiķi Haroldu Blūmu, kurš Makbetus nosauca par "iespējams, laimīgāko laulību Šekspīra lugās".
Saruna pievēršas teksta vēsturiskajai dimensijai: Anglijas karalis Džeimss I sēdēja zālē lugas pirmizrādē, un, lugu skatoties, nevienam nebija iespējams nedomāt ne par Šaujampulvera sazvērestību pret Angijas troni, kas notika tikai gadu iepriekš, ne par smago pēcreformācijas posmu, kura sakarā garāmejot pieminēts arī interesantais jautājums par paša Šekspīra konfesionālo piederību. Analizējot raganu un raganošanas dimensiju lugā, Irbe īsi komentē tolaik svaigo Skotijas raganu tiesāšanas prāvu, kurā jau minētais karalis Džeimss, darba "Demonoloģija" autors, spēlēja centrālo lomu. Sarunas nobeigumā abi slavē japāņu režisora Akiras Kurosavas ekranizāciju "Asiņu tronis" (1957) un skaidro, kāpēc mūsdienu anglosakšu mēģinājumi uzņemt Makbeta filmu lielākoties izgāžas.
Literatūra:
1) Viljams Šekspīrs. Kopoti raksti, V sējums, “Makbets”. Sast. Kārlis Egle, tulk. Fricis Adamovičs. Rīga: Liesma, 1965.
2) https://en.wikipedia.org/wiki/Witch_trials_in_early_modern_Scotland
3) Critical Essays on Macbeth, William Shakespeare, Harlow: Longman, 1988.
4) Twentieth Century Interpretations of Macbeth: A Collection of Critical Essays, ed. by Terence Hawkes, Englewood Cliffs, N.J.: Prentice-Hall, 1977.
5) Harold Bloom, Macbeth: A Dagger of the Mind, Scribner, 2019.
6) Peter Lake. How Shakespeare put politics on the stage: Power and succession in the history plays. Yale University Press, 2016.
7) Throne of Blood, dir. by Akira Kurosawa, 1957: https://www.imdb.com/title/tt0050613/
8) The Tragedy of Macbeth, dir. by Joel Coen, 2021: https://www.imdb.com/title/tt10095582/
9) Macbeth, dir. by Justin Kurzel, 2015: https://www.imdb.com/title/tt2884018/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Mērnieku laikiem
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu 1879. g. romānu “Mērnieku laiki” – pirmo mākslinieciski augstvērtīgi nostrādāto latviešu lielapjoma romānu. Sarunu …
Shownotes
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar Ventu Zvaigzni par brāļu Reiņa un Matīsa Kaudzīšu 1879. g. romānu “Mērnieku laiki” – pirmo mākslinieciski augstvērtīgi nostrādāto latviešu lielapjoma romānu. Sarunu aizsāk Zvaigznes skaidrojums, ko īsti nozīmē kāda klasiska darba pārcelšana “vieglajā valodā”. Tad Zvaigzne iepazīstina ar pašiem vēsturiskajiem mērnieku laikiem Vidzemes laukos un dažādiem zemes izpirkšanas aspektiem laikā pēc dzimtbūšanas atcelšanas. Tālāk sarunā no dažādām pusēm aplūkotas atbildes uz jautājumu, vai un kāpēc “Mērnieku laiki” uzskatāmi par Eiropas klasiķu mēroga romānu, iztirzājot darba unikālo sentimentalitātes, mīlas un blēžu romāna, asredzīga humora un skolmeistariskas nopietnības sakausējumu, ko pavada panorāmisks divu Vidzemes pagastu sadzīves, tikumu un netikumu traktējums veselas paaudzes garumā, lielu laikmeta pārmaiņu mijā. Sarunā arī uzdots jautājums, vai liberāļi pamatoti izmanto Oļiņietes kopumā traģisko tēlu, lai kritizētu Latvijas reliģiski konservatīvos, un apspriests brāļu Kaudzīšu veikuma izteikti kristīgais gaišums iepretī franču un krievu laikabiedru romānu eksistenciāli drūmajai cīņai ar nihilismu. Noslēgumā Lācis, citējot Edvarta Virzas pret Kaudzītēm izteikto kritiku, jautā, vai darbs savā naturālismā un kriticismā “nepārspīlē”, uz ko Irbe atbild, ka darbs tikai vairo mīlestību pret latviešu tautu, savukārt Zvaigzne aicina pievērst uzmanību romāna sākuma ainai, sarunai starp diviem lauku skolotājiem, kas kalpo kā atslēga visa pārējā stāsta saprašanai.
Literatūra:
Kaudzīte, R. un M. Kaudzīte, "Mērnieku laiki", 5. izdevums, "Latvijas" grāmatu un nošu spiestuve, Rīga, 1923.
Skat. arī: https://kulturaskanons.lv/archive/brali-kaudzites/
Virza, E. Jauniznākušās grāmatas: R. Kaudzīte “Izjurieši”, Brīvā Zeme, 1929., 1 februāris, nr. 26.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Trampa uzvaru
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar politologu Andi Kudoru par Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā un tās nozīmi ASV, Eiropas un Latvijas konservatīvajiem. Saruna par Trampa fenomenu …
Shownotes
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis sarunājas ar politologu Andi Kudoru par Donalda Trampa atgriešanos ASV prezidenta amatā un tās nozīmi ASV, Eiropas un Latvijas konservatīvajiem. Saruna par Trampa fenomenu iepretim citiem republikāņu un demokrātu kandidātiem, liberāļu radikālismu un politiskā piedāvājuma trūkumu, dažādām par Trampu nobalsojušām demogrāfiskajām grupām un to apsvērumiem, kā arī par politiskās retorikas lomu un mēģinājumiem saprast vidusmēra amerikāņa ģeopolitiskā izolacionisma tendences.
Skatīt arī:
https://edwardfeser.blogspot.com/2024/09/trump-buyers-guide.html
Frēnsiss Fukujama par Trampa uzvaru: https://www.ft.com/content/f4dbc0df-ab0d-431e-9886-44acd4236922
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Ernstu Gliku
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar baznīcas vēsturnieku Uģi Sildegu par Baltijas vācu luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika dzīvi, darbību un devumu latviešu tautai, pieminot Glika jubilejas 360. gadu …
Shownotes
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar baznīcas vēsturnieku Uģi Sildegu par Baltijas vācu luterāņu mācītāja Johana Ernsta Glika dzīvi, darbību un devumu latviešu tautai, pieminot Glika jubilejas 360. gadu. Sarunā apskatīts Glika darbības Vidzemē konfesionālais un politiskais ietvars robežjoslā starp luterisko Zviedriju, pareizticīgo Maskaviju un katolisko Poliju, Glika izglītība Vitenbergā un Leipcigā un Glika nopietnā pievēršanās grieķu, senebreju un latviešu valodas studijām. Izvērtētas gan Glika latviešu valodas īpatnības, gan viņa teoloģiskais novietojums starp luterisko ortodoksiju un piētismu. Tāpat apskatīta Zviedrijas karaļa aizgādība par latviešu zemnieku garīgo un tiesisko stāvokli, Glika aktīvā iesaiste latviešu zemnieku tautskolu izveidē, kā arī viņa pārraudzītā pirmās rietumnieciskās ģimnāzijas nodibināšana Maskavā.
Literatūra:
Helmut Glück, Ineta Polanska. Johann Ernst Glück (1654-1705): Pastor, Philologe, Volksaufklärer im Baltikum und in Russland. Wiesbaden: Harrassowitz, 2005.
Christiane Schiller, Mara Grudule (Hrsg.) "Mach dich auf und werde Licht. Celies nu un topi gaišs": Zu Leben und Werk Ernst Glücks (1754-1705). Akten der Tagung anlässlich seines 300. Todestages vom 10. bis 13. Mai in Halle (Saale). Wiesbaden: Harrassowitz, 2010.
L. Bērziņš, Ernsts Gliks. Rīga: Latvijas ev.-lut. Baznīcas virsvalde, 1935.
E. Dunsdorfs, Pirmās latviešu Bībeles vēsture. Minneapolis: Latviešu Ev.-lut. Baznīca Amerikā, 1979.
G. Hilners, Ernsts Glucks, latviešu Bībeles tulks, miera darbos un kara briesmās, Rīga: W. F. Häcker, 1918.
K. Karulis, Glika Bībeles valoda un stils: https://telos.lv/glika-bibeles-valoda-un-stils/
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Kanta ētiku
Atzīmējot vācu filozofa Imanuela Kanta 300. jubilejas gadu, Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Kanta ētiku, lasot 1785. gadā izdoto “Tikumu metafizikas pamatojumu.” Sarunas iesākumā Irbe izceļ Kanta …
Shownotes
Atzīmējot vācu filozofa Imanuela Kanta 300. jubilejas gadu, Krišjānis Lācis sarunājas ar Agnesi Irbi par Kanta ētiku, lasot 1785. gadā izdoto “Tikumu metafizikas pamatojumu.” Sarunas iesākumā Irbe izceļ Kanta vēsturisko nozīmi un abi norāda, ka daudzi tradicionālistu un konservatīvo iebildumi Kanta ētikai “aizšauj garām”, jo nepietiekami pievērš uzmanību tam, ko Kants pats mēģina aizstāvēt savā tekstā. Turpinot aizstāvēt Kantu pret mūsdienu kristiešu kritiku, Irbe uzsver Kanta sirdsapziņu kā prāta, nevis jūtu daļu, savukārt Lācis pielīdzina Kanta radikāli iekšējo labās gribas noteiksmi viduslaiku ētikas teorijām. Abi apspriež Kanta izcelšanos no piētistu vides, viņa izglītību un iespējamos iemeslus, kāpēc Kants nepārzināja klasiskās grieķu filozofijas avotus un argumentus. Tālāk Irbe izklāsta “Tikumu metafizikas pamatojuma” galvenās domas, pievēršoties Kanta uzskatiem par pašvērtīgi labo, gribas brīvību, prāta valdīšanu pār jūtām un kaislībām, kā arī rīcības maksimām un morālo pienākumu universālumu. Irbe kritizē Kanta pārspīlēto duālismu, un Lācis kritizē Kanta pretestību cilvēka dabas nojēgumam, kas paredz no iemiesotības izrietošo bioloģisko vajadzību labumu. Turpmākajā sarunā Irbe skaidro kategorisko imperatīvu, bet Lācis vairākkārt jautā, kas tieši cilvēkam liek paklausīt šim imperatīvam. Aizstāvot Kantu pret tomistiem tradicionālistiem, Irbe uzsver, ka prāts kā likumdevējs Kanta sistēmā neparedz indivīda “personīgās morāles” uzburšanu no zila gaisa, jo cilvēks nerada racionalitāti un tās formu. Tā kā amorāla rīcība Kanta izpratnē ir nesaprātīga un loģiski pretrunīga, Lācis mēģina iebilst, ka cilvēka ētisko rīcību diez vai var motivēt loģikas likumi. Tāpat Lācis piespēlē Alisdēra Makintaira novērojumu, ka Kanta ētika parazitē uz jau dotas sociālo un morālo pienākumu sistēmas, savukārt Irbe izceļ Kanta vēlmi pārformulēt un piedāvāt racionālu, “uzlabotu” morāles zelta likuma formulu. Tuvojoties sarunas noslēgumam, Lācis bažījas, vai Kanta priekšrakstītā saprāta autoritāte gadījumā nerelativizē Jēzus Kristus dievišķo morālo imperatīvu autoritāti. Irbe mierina Lāci, ka morālais likums mūsos jau ir, cilvēki to jau zina, ļaundara sirdsapziņa jau liecina pret viņu, un Kristus šo aprioro morāles balsi tikai izvērš uz āru. Noslēgumā Irbe kritizē modernos 21. gadsimta kantiešus, kuri bez tradicionālās metafizikas un sociālo pienākumu seguma nonāk pie diametrāli pretējām rīcības maksimām nekā pats Kants, savukārt Lācis slavē Kanta lielāko sasniegumu: apgaismības absolūtā skepticisma un visa apšaubīšanas apstākļos nonākt līdz absolūti validajam, nepieciešamajam un neapšaubāmajam. Saruna noslēdzas uz Kanta pazemības, misticisma un robežu ierādīšanas nots, kopā ar Kantu brīnoties, kā vispār iespējama brīvība.
Literatūra:
Imanuels Kants, Tikumu metafizikas pamatojums. No vācu val. tulkojis R. Kūlis. Rīga: Zinātne, 2020.
Agnese Irbe, Pavadonis Kanta ētikā, Telos: https://telos.lv/pavadonis-kanta-etika/
Edward Feser, "The Catastrophic Spider", https://edwardfeser.blogspot.com/2010/10/catastrophic-spider.html
MacIntyre, Alasdair. A short history of ethics: a history of moral philosophy from the Homeric age to the 20th century. Routledge, 2003.
Gilson, Etienne, The Spirit of Medieval Philosophy, University of Notre Dame Press, 1991.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par kristietību
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis iztaujā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) ilggadēju arhibīskapu Jāni Vanagu. Saruna par baznīcu šodien un padomju gados; par kristietības atšķirīgo stāvokli Rietumu …
Shownotes
Agnese Irbe un Krišjānis Lācis iztaujā Latvijas Evaņģēliski Luteriskās Baznīcas (LELB) ilggadēju arhibīskapu Jāni Vanagu. Saruna par baznīcu šodien un padomju gados; par kristietības atšķirīgo stāvokli Rietumu kultūras areālā no vienas puses un Āfrikā un Āzijā no otras; par Rietumos jūtamā naidīguma pret kristietību cēloņiem un izpausmēm; par kreisajām kustībām, neopagānismu un okultismu; par teoloģisko spriedzi starp bauslību un bezgalīgu pieņemšanu; par dažādām konfesijām, baznīcas disciplīnu un mazajām draudzēm laukos; par latvietības attiecībām ar kristietību; un visbeidzot par Vanaga emeritēšanos un to, kas ar luterāņu baznīcu notiks pēc tam.
Sarunā pieminētie avoti:
Louise Perry: https://www.firstthings.com/article/2023/10/we-are-repaganizing
Robert Barron: https://www.youtube.com/watch?v=bBMOwZFpZX0
Demos konferences pirmā sesija: https://www.youtube.com/watch?v=qSrt0M6B940
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Saruna par Mobiju Diku
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par amerikāņu rakstnieka Hermaņa Melvila 1851. gada episko romānu “Mobijs Diks jeb baltais valis”. Pēc īsa satura atstāsta sarunas biedri piemin karaļa …
Shownotes
Krišjānis Lācis un Agnese Irbe sarunājas ar Juri Rudevski par amerikāņu rakstnieka Hermaņa Melvila 1851. gada episko romānu “Mobijs Diks jeb baltais valis”. Pēc īsa satura atstāsta sarunas biedri piemin karaļa Džeimsa Bībeles tulkojuma, Viljama Šekspīra un Džona Miltona ietekmi uz Melvila neatkārtojamo stilu, salīdzina romānu ar 19. gs. lielajiem eiropiešu romāniem un to ievieto 19. gs. amerikāņu vēstures un literatūras kontekstā, vienlaikus pamatojot, kāpēc vēriena un dziļuma dēļ “Mobijs Diks” nav uzskatāms par Džeka Londona piedzīvojumu romānu agrīnāku versiju. Tālāk saruna pievēršas darba galvenajām tēmām, mēģinot noskaidrot paša autora attapīgi slēptos uzskatus, kas nav vienādojami ar romāna galveno varoņu – melanholiski apcerīgā skolmeistara un matroža Ismaēla daudzveidību pieņemošo panteismu un fanātiskā kapteiņa, vaļu mednieka Ahāba viengabalaino un duālistisko gnosticismu. Saruna pievēršas gan ļaunuma problēmai, gan atbildes meklējumiem Ījaba grāmatā, gan vaļu medību nozīmībai un Melvila aprakstītās dabas krāšņumam un milzīgumam, kā arī amerikāņu kalvinisma ietvaros neizbēgamajam jautājumam par iepriekšnolemtību, likteni un providences visu vadošo roku. Sarunas noslēgumā runātāji atgriežas pie jautājuma par “Mobiju Diku” kā lielo amerikāņu eposu, uzsverot Melvila “amerikāņu romāna” sasaisti ar eiropeiskās kultūras stāstu, tā atverot jaunu, radošu šīs pašas kultūras lappusi otrā okeāna malā. Savukārt modernie gnostiķi tiek aicināti atturēties no Mobija Dika medībām un mācīties no Melvila saprātīgu un līdzsvarotu attieksmi pret dzīvo dabu.
Literatūra:
Melvils, Hermanis, Mobijs Diks, jeb, Baltais Valis, tulk. Dagnija Dreika, Rīga: Daugava, 2003.
Fragmentu var lasīt šeit: https://telos.lv/magiskais-udens-atspidums/
Huntington, Samuel P. Who are we?: The challenges to America's national identity. Simon and Schuster, 2004.
Chesterton, Gilbert Keith. Introduction to the Book of Job. Ravenio Books, 1916.
Ja gribat šo un citas aplādes klausīties savā telefonā, ceļojot vai pārvietojoties, mājas darbus darot vai strādājot, piesakieties Telos aplādēm kādā no šīm vietnēm: Spotify vai Google podcasts.
Ierakstīts studijā “Ambona”.
Hier stehen die neuesten 40 von 88 Folgen. Ältere Folgen findest du im Feed des Podcasts.
Ähnliche Podcasts
Mehr Gesellschaft und Kultur-Podcasts
Ist das dein Podcast?
Bestätige es mit einem Eintrag in deinem Feed: Du bekommst hier einen Code, trägst ihn als podcast:txt in den Kanal deines Feeds ein, und wir prüfen ihn. Danach steht dein Podcast als „verifiziert“ bei SoundNode.