
Vai zini, ka loča amats savulaik bija visbīstamākā nodarbošanās Rīgas ostā?
Shownotes
Daugavas lejteces mainīgajā gultnē kuģotājiem izsenis bijis nepieciešams vietējo ūdeņu pazinēju – loču – atbalsts. Jūrniecības vēstures entuziasts Haralds Apogs izpētījis, ka pirmās rakstiskās liecības par loču nepieciešamību atrodamas jau 1221. gadā, bet 17. gadsimtā izveidojās pirmās pastāvīgās loču vienības, kuru apmetnes lika pamatus vēlākajai Bolderājai. Loču darbs bija ne vien atbildīgs, bet arī bīstams – viņi varēja zaudēt dzīvību gan atsakoties ievest kuģi ostā, gan izpildot savu pienākumu, turklāt par pārkāpumiem līdz pat 1904. gadam tika piemēroti arī miesas sodi. Laika gaitā loču darbība kļuva arvien stingrāk reglamentēta, tika noteikta pakalpojumu maksa, amata prasības un atalgojums, bet 1680. gadā Daugavgrīvā jau bija uzbūvēts trīsstāvīgs loču tornis kuģu novērošanai. Mainoties Daugavas un Lielupes gultnei, mainījās arī loču darba vietas, bet pats senais arods atstājis pēdas Latvijas vēsturē un pat uzvārdos – latvieši ločus savulaik dēvēja par lasmaņiem. Pārraides producente – Gunda Vaivode.