Drošinātājs
NovoUkraina uzlādē vairāk nekā "all-inclusive" I #170
- Episódios
- 310
- Publicação
- semanal
- Último episódio
- 12 nov 2026
Sobre o podcast
Raidierakstā padziļināti aplūkojam un analizējam notikumus un procesus, kas saistīti ar Krievijas agresiju Ukrainā, un to, kā notiekošais ietekmē Latvijas drošības situāciju. Sev interesējošu jautājumu uzdod, rakstot e-pastu uz [email protected]
Episódios 310
Ukraina uzlādē vairāk nekā "all-inclusive" I #170
Braucienos uz Ukrainu ir neērtības, riski un atbildība, bet arī tikšanās ar cilvēkiem, kuru izturība Normundu Kalniņu emocionāli uzlādē. Lauksaimnieks un domubiedru grupas "UA&LV" veidotājs sarunā ar Dīvu …
Notas do episódio
Braucienos uz Ukrainu ir neērtības, riski un atbildība, bet arī tikšanās ar cilvēkiem, kuru izturība Normundu Kalniņu emocionāli uzlādē. Lauksaimnieks un domubiedru grupas "UA&LV" veidotājs sarunā ar Dīvu Reiznieku stāsta, kā viņi atrod uzticamus palīdzības saņēmējus, kāpēc galvenais atbalsts ir mašīnas un ko nozīmē uzņemties atbildību par nogādāto. Viņi runā arī par frontes tuvuma bīstamību, brīvprātīgo nogurumu un šaubām, ko raisa korupcija, kā arī par ukraiņu spēju saglabāt prieku ikdienā. Atzinības krusta virsnieka apbalvojumu valsts svētkos no Latvijas prezidenta saņems Normunds, bet pats to uztver kā atzinību visai "UA&LV" komandai. Savukārt, Rihards Plūme ASV Helsinku Komisijas vecāko politikas padomnieci un drošības politikas eksperti Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Kādas personāliju pārmaiņas pēc vidustermiņa vēlēšanām redzamas Republikāņu nometnē un ko tās nozīmē Ukrainai un Eiropai? Ko Eiropas drošībai nozīmē ASV pastāvīgā bāze Polijā, kuras izveidei Pentagons šonedēļ devis zaļo gaismu? Vai Vācijas kanclera ultimāts ES partneriem par finansējumu Ukrainai sapurinās Eiropu? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs. Epizodes apraksts: 00:29 Ievads: 01:41 Epizodes aktualitātes: ASV politika, drošība Eiropā un Ukrainas finansējums; 04:46 Kā vēlēšanu sekas maina republikāņu vadību un ko tas nozīmē Ukrainas atbalstam? 10:42 Ko Eiropas drošībai nozīmētu pastāvīga ASV militārā bāze Polijā? 17:51 Vai Vācijas kanclera ultimāts var panākt kopīgu ES finansējumu Ukrainai? 20:22 Kāpēc Eiropai Ukrainas atbalsts jāiekļauj daudzgadu budžetā? 23:45 Abū Dabī sarunas ar Ukrainu un Krieviju — plašāk par tām nākamajā epizodē; 24:30 EXPLAINER: kā okupēto vai iznīcināto Ukrainas pilsētu administrācijas turpina darboties pārceltas citos reģionos; 29:32 Intervijas pieteikums: Normunds Kalniņš, domubiedru grupas UA&LV izveidotājs; 30:35 Atzinības krusta virsnieka apbalvojums — novērtējums visai domubiedru grupai; 32:08 Kā izveidojās UA&LV un kas iesaistījās palīdzības sniegšanā? 33:28 Sākotnējais šoks, nogurums un šaubas par palīdzības turpināšanu; 37:33 Kā atrast uzticamus palīdzības saņēmējus un pārliecināties, kur nonāk ziedotais? 41:02 Kā gadu gaitā mainījušies sadarbības partneri un vienības? 42:49 Pēdējais brauciens uz Ukrainu un tas, kas redzams frontē; 43:42 Kādas pārmaiņas frontē Normunds novērojis? 45:07 Karavīru trūkums un noskaņojums frontē; 46:30 Kā Ukrainas vietējās iestādes tiek galā ar cilvēku trūkumu? 48:48 Kā ikdienas prieks palīdz ukraiņiem izturēt karu? 49:33 Vai jaunā armijas vadība sāk vairāk rūpēties par karavīriem? 52:48 Kā ukraiņi uztver Latvijas palīdzību, un kāpēc tā joprojām vajadzīga? 54:59 Kā iesaistīties palīdzībā un atbalstīt UA&LV? 56:39 Kādas mantas vajadzīgas ziemā un ko grupa var aizvest? 58:28 Palīdzības braucieni nav “all-inclusive” — neērtības, atbildība un drošība; 01:03:28 Misijas sajūta un sarežģījumi, vedot palīdzību uz Ukrainu; 01:05:25 Kā Ukrainas ikdiena atšķiras no Latvijas priekšstatiem? 01:08:02 Vai Ukraina pēc kara spēs kļūt citādāka un mazināt korupciju? 01:10:10 Ievainots karavīrs uz kruķiem un viņa pateicība par palīdzību; 01:12:18 Personiskie stāsti, kas Normundu atkal mudina braukt uz Ukrainu; 01:12:43 Kāpēc tikšanās ar ukraiņiem dod spēku un emocionāli uzlādē? 01:13:33 Aizdomīgi notikumi Normunda mājās un iespējamā iebiedēšana; 01:16:22 Drons virs vilciena — pieredze, kas atgādina par drošības riskiem; 01:18:28 Atzinības krusta pasniegšanas ceremonija vēl priekšā; 01:19:06 Normunda iepriekšējās intervijas un sarunas noslēgums; 01:20:00 Dalieties ar epizodi un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].[EN] The Foreigner Who Found His Place in Ukraine I The Fuse #169
Brian Benjamin moved from the United States to Ukraine and founded an English-language academy in Lviv, helping professionals in Ukraine’s technology and defense sectors work in an international environment. In …
Notas do episódio
Brian Benjamin moved from the United States to Ukraine and founded an English-language academy in Lviv, helping professionals in Ukraine’s technology and defense sectors work in an international environment. In conversation with Rihards Plūme, he talks about building a business during wartime, why he believes Ukrainians can overcome obstacles, and how he found his place in Ukraine as a foreigner—and came to feel that he wants to stay there for the rest of his life. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajsSvešinieks, kurš Ukrainā atradis savu vietu I #169
Braiens Bendžamins no ASV pārcēlās uz Ukrainu un Ļvivā izveidoja angļu valodas akadēmiju, kas palīdz Ukrainas tehnoloģiju un aizsardzības nozares profesionāļiem strādāt starptautiskā vidē. Sarunā ar Rihardu …
Notas do episódio
Braiens Bendžamins no ASV pārcēlās uz Ukrainu un Ļvivā izveidoja angļu valodas akadēmiju, kas palīdz Ukrainas tehnoloģiju un aizsardzības nozares profesionāļiem strādāt starptautiskā vidē. Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš stāsta, kā uzņēmumu veidot kara apstākļos, kāpēc tic ukraiņu spējai pārvarēt šķēršļus un kā pats, būdams svešinieks, Ukrainā atradis savu vietu un nonācis līdz sajūtai, ka vēlas tur palikt visu atlikušo mūžu. Savukārt, Dīvs Reiznieks ASV Helsinku Komisijas vecāko politikas padomnieci un drošības politikas eksperti Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Kāda būs ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultātu ietekme uz Ukrainu? Vai Olešku pamiera scenārijs var atkārtoties citur? Ko sagaidīt no Ukrainas-Krievijas un ASV trīspusējās tikšanās, ja tā, kā plānots, notiks nākamndeļ Abū Dabī? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs Epizodes apraksts: 00:29 Ievads. 03:31 Kā ASV vidustermiņa vēlēšanu rezultāti var ietekmēt Ukrainu? 07:10 Kā Kongress var ietekmēt ASV ārpolitiku un atbalstu Ukrainai? 10:26 Vai vēlēšanu rezultāti var mainīt ASV atbalstu Baltijas valstīm? 11:51 Vai citviet Ukrainā iespējams atkārtot ierobežota pamiera un humanitārā koridora scenāriju kā Oleškos? 15:49 Ko sagaidīt no iespējamām ASV, Krievijas un Ukrainas sarunām Abū Dabī? 18:49 Kāpēc Tramps cenšas atjaunot Krievijas ekonomiskās attiecības ar Eiropu? 20:47 Kristīnes Bērziņas komentāra kopsavilkums. 21:29 EXPLAINER: kā Ukrainas "TrophyLab" ļauj pētīt Krievijas ieročus un dalīties iegūtajās zināšanās. 24:00 Kā "TrophyLab" palīdz izsekot Krievijas ieroču piegādes ķēdēm un veicina Ukrainas aizsardzības inovācijas. 26:00 Piesakām šīs epizodes viesi – Braienu Bendžaminu, angļu valodas akadēmijas dibinātāju Ļvivā. 29:19 Kā Braiens nonāca līdz angļu valodas mācīšanai? 31:00 Kā radās akadēmija un kā tā attīstījās bez ārēja finansējuma? 32:30 Kāpēc angļu valoda vajadzīga Ukrainas aizsardzības tehnoloģiju uzņēmumiem? 33:30 Kā Braiens izvēlas pasniedzējus un veido akadēmijas darba kvalitāti? 35:00 Kāpēc Braiens turpina strādāt arī sarežģītos apstākļos? 36:00 Kā angļu valodas prasmes var palīdzēt Ukrainas attīstībai? 37:00 Kāpēc daudzi ukraiņi baidās runāt angliski? 38:30 Kā angļu valodas zināšanas palīdz uzņēmumiem augt un radīt darbavietas? 39:00 Kāpēc uzņēmējdarbībai Ukrainā vajadzīga vietējo cilvēku uzticēšanās? 41:00 Kā Braiens pārvarēja valodas barjeru pēc ierašanās Ukrainā? 43:00 Ko Braiens zināja par Ukrainu un kas viņu pārsteidza? 45:00 Kāpēc viņš izvēlējās Ļvivu un kā viņam patīk Ukrainas pilsētvide? 47:00 Kas ārzemniekiem apgrūtina palikšanu Ukrainā? 48:30 Kā mediji ietekmē priekšstatus par Ukrainu? 51:00 Kā Braiens piedzīvoja pilna mēroga iebrukuma sākumu? 53:00 Kā viņš kopā ar citiem devās prom no Ļvivas? 55:10 Kāpēc Braiens nolēma atgriezties Ļvivā, neraugoties uz tuvinieku brīdinājumiem? 56:00 Kā cilvēki pielāgojas dzīvei kara apstākļos? 56:36 Kā akadēmija māca valodas un palīdz uzņēmumiem sazināties ar ārpasauli? 58:00 Kā veidotas mācību grupas un progresa sistēma? 01:00:10 Kā karš ietekmē akadēmijas darbu un klientu ikdienu? 01:02:13 Kāpēc ukraiņu izturība Braienam liek ticēt Ukrainas nākotnei? 01:03:50 Kurās nozarēs Ukrainā šobrīd ir iespējas uzņēmējdarbībai? 01:06:26 Kāpēc Braiens uzticas Ukrainas profesionāļiem un uzņēmumiem? 01:08:27 Kādi ir akadēmijas nākotnes plāni? 01:09:10 Jauna ukraiņu valodas programma ārvalstniekiem un akadēmijas izaugsme 01:11:16 Braiena brīvprātīgais darbs Ukrainas universitātēs 01:11:30 Kāpēc viņš vēlas veidot dzīvi Ukrainā un palikt tur visu mūžu? 01:13:00 Kā Braiens raksturo ukraiņu pašorganizēšanos un spēju paļauties uz sevi? 01:13:50 “Vai nu es atradīšu ceļu, vai izveidošu to pats”. 01:14:55 Dalieties ar epizodi un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].Mājas Oleškos – tepat, bet nesasniedzamas I #168
No Hersonas līdz Irinas Čuhalovas mājām Oleškos ir tikai 1700 metru, taču Dņepra, mīnētie ceļi un okupācija tās padara nesasniedzamas. Hersonas Mikolas Kuliša teātra soliste sarunā ar Dīvu Reizieku skaidro …
Notas do episódio
No Hersonas līdz Irinas Čuhalovas mājām Oleškos ir tikai 1700 metru, taču Dņepra, mīnētie ceļi un okupācija tās padara nesasniedzamas. Hersonas Mikolas Kuliša teātra soliste sarunā ar Dīvu Reizieku skaidro, kāpēc situācija Oleškos kļuvusi tik kritiska un kādas sekas blokāde atstāj uz tur palikušajiem cilvēkiem. Viņa runā arī par dzīvi starp skatuvi un fronti, ģimeni kara apstākļos un pārmaiņām attieksmē pret krievu valodu. Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Vai humanitārais pamiers Krievijas okupētajos Oleškos noturēsies? Kādēļ šobrīd pieaug diplomātisko manevru skaits, tostarp no Eiropas puses, centienos tuvināties mieram? Vai ASV un Krievija sarunas par enerģētikas darījumiem ir priekšvēstnesis abu pušu nākotnes attiecību veidolam? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs. Epizodes apraksts: 00:29 Ievads; 03:29 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par humāno pamieru, diplomātiju un ASV un Krievijas attiecībām; 05:40 Vai humānais pamiers Oleškos var noturēties, un ko tas nozīmētu pilsētas iedzīvotājiem? 10:09 Melānijas Trampas iesaiste humānajos jautājumos un Krievijas centieni pasniegt sevi kā cietušo; 12:28 Somijas un Norvēģijas līderu sarunas ar Putinu un Eiropas loma diplomātijā; 16:34 Iespējamie ASV un Krievijas enerģētikas darījumi — vai tie varētu ietekmēt miera sarunas? 20:26 Piesakām šīs epizodes viešņu – Irinu Čuhalovu, Hersonas Mikolas Kuliša teātra solisti un bijušo Olešku iedzīvotāju; 22:12 Oleški: iedzīvotāju skaits, ikdienas apstākļi un sauszemes blokāde; 23:20 Palīdzības piegādes ar droniem un to ierobežojumi; 23:50 Pamiers Oleškos un plānotā civiliedzīvotāju evakuācija; 25:39 Irinu Hersonā no mājas Oleškos šķir tikai 1700 metru, bet atgriezties tur nav iespējams; 26:44 Atmiņas par mierīgo dzīvi Oleškos pirms pilna mēroga iebrukuma; 28:02 Pārtikas trūkums Oleškos: cilvēki vāra nezāles un portulaku; 29:30 Dronu piegādātās pārtikas pakas un dārzi, ko iedzīvotāji turpina kopt apšaudēs; 30:20 Mirušo apbedīšana pagalmos un ķermeņi pilsētas ielās; 31:26 Kāpēc situācija Oleškos saasinājusies tieši šogad, ja pilsēta okupēta jau no pilna mēroga iebrukuma sākuma? 32:50 Transporta trūkums, mīnētie ceļi un pārtrauktās piegādes; 34:35 Starptautiskās iniciatīvas, cilvēki kā dzīvais vairogs un cerība uz evakuāciju; 37:21 Ģimenes dzīve okupācijā un mēģinājums izvest bērnus; 40:29 Romāns iestājas Ukrainas Bruņotajos spēkos, bet Irina dodas viņam līdzi; 41:20 Irina sāk strādāt Hersonas teātrī; ģimenes mājas un iedzīve paliek Oleškos; 42:20 “Tie paši mūziķi, tikai nomainījām instrumentus” — no ģitāras līdz ieročiem; 42:40 Izrādes Hersonas patvertnē un kultūras nozīme kara laikā; 43:24 Kā dzīve starp teātri un fronti mainījusi attiecības ar vīru; 44:27 Priekšnojautas un intuīcija kara apstākļos; 46:07 Sievišķība, ikdienas rituāli un dzīves neatlikšana uz vēlāku laiku; 48:54 “Mājas esam mēs, nevis sienas vai logi” — kāpēc ģimene paliek Hersonā; 50:57 Bērni Somijā, atgriešanās Ukrainā un dēla mācības; 52:50 Meitas multiplā skleroze un ārstēšanās Somijā; 54:37 Hipotēka par dzīvokli Oleškos un šķēršļi mājokļa kompensācijas saņemšanai; 57:27 Kā okupācija un karš mainījuši Irinas attieksmi pret krievu valodu; 1:02:16 Olešku himnas autore, pateicība par atbalstu un bailes tikt aizmirstiem; 1:05:31 Intervijas noslēgums; 1:05:39 Pamiers un iespējamie turpmākie centieni apturēt uzbrukumus; 1:07:06 Evakuācijas plāns, pieteikušies 500 cilvēku un tie, kuri varētu palikt Oleškos; 1:09:15 Vai Olešku pamiers var kļūt par piemēru citām vietām? 1:10:20 Dalieties ar šo epizodi un palīdzēt stāstiem par Ukrainu sasniegt jaunus klausītājus; 1:11:27 Rakstiet mums: [email protected].[UKR] Дім в Олешках – зовсім поруч, але недосяжний | Запобіжник #168
Від Херсона до дому Ірини Чухалової в Олешках – лише 1700 метрів, але Дніпро, заміновані дороги й окупація роблять його недосяжним. Солістка Херсонського театру імені Миколи Куліша в розмові з Dīvs Reiznieks …
Notas do episódio
Від Херсона до дому Ірини Чухалової в Олешках – лише 1700 метрів, але Дніпро, заміновані дороги й окупація роблять його недосяжним. Солістка Херсонського театру імені Миколи Куліша в розмові з Dīvs Reiznieks пояснює, чому ситуація в Олешках стала настільки критичною і як блокада впливає на людей, які залишилися там. Вона також говорить про життя між сценою і фронтом, сім’ю під час війни та зміни у ставленні до російської мови. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs.[EN] When Saving Animals Helps People. I The Fuse #167
Why do some people stay in danger rather than leave their animals behind? Ben Hoffman, an American cinematographer, photographer and head of an advertising agency in Kolomyia, documents Animal Rescue Kharkiv’s …
Notas do episódio
Why do some people stay in danger rather than leave their animals behind? Ben Hoffman, an American cinematographer, photographer and head of an advertising agency in Kolomyia, documents Animal Rescue Kharkiv’s work and joins its rescue missions near the front line. Speaking with Rihards Plūme, he explains how drone threats have changed the missions and how the team weighs the risks. He also describes what happens to rescued animals and reflects on how rescuing animals can help people. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajsGlābjot dzīvniekus, palīdz cilvēkiem I # 167
Vai, glābjot dzīvniekus kara zonā, var izglābt arī cilvēkus? Amerikāņu kinooperators, fotogrāfs un Kolomijā strādājošas reklāmas aģentūras vadītājs Bens Hofmans dokumentē “Animal Rescue Kharkiv” darbu un pats …
Notas do episódio
Vai, glābjot dzīvniekus kara zonā, var izglābt arī cilvēkus? Amerikāņu kinooperators, fotogrāfs un Kolomijā strādājošas reklāmas aģentūras vadītājs Bens Hofmans dokumentē “Animal Rescue Kharkiv” darbu un pats dodas glābšanas misijās netālu no frontes, Sarunā ar Rihardu Plūmi viņš stāsta, kā dronu apdraudējums mainījis šīs operācijas, kāpēc cilvēki mēdz palikt apdraudētās vietās savu dzīvnieku dēļ un kas ar dzīvniekiem notiek pēc izglābšanas. Sarunā arī par to, kā šo darbu izstāstīt pasaulei un kāpēc dzīvnieku glābšana var palīdzēt arī cilvēkiem. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: • Divas nedēļas pirms ASV vidustermiņa vēlēšanām Tramps atkal uzbrūk Ukrainai. • ASV iedragā Ukrainas pretgaisa aizsardzības spējas. • Kā protesti Francijā var atsaukties uz palīdzību Ukrainai? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs Epizodes apraksts: 00:29 Ievads. 01:02 Dzīvnieku evakuācija Ukrainā un kā tā palīdz cilvēkiem; 02:16 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs par ASV nostāju pret Ukrainu, militārā atbalsta kavēšanos un protestiem Francijā; 03:01 Kāpēc Trampa administrācijas nostāja pret Ukrainu atkal mainījusies? 08:40 Cik svarīgs Ukrainas jautājums ir ASV vidustermiņa vēlēšanās? 12:09 Vai Trampa asā kritika pret Ukrainu saistīta ar vēlēšanām? 13:34 Kā ASV atbalsta kavēšanās ietekmē Ukrainas pretgaisa aizsardzību un frontes spējas? 16:45 Vai protesti Francijā var vājināt tās atbalstu Ukrainai un Eiropas spēju rīkoties? 20:18 Kāpēc Ukrainas draugiem jāturpina uzturēt uzmanību uz atbalstu Ukrainai? 22:36 EXPLAINER: kā Krievijas elektroniskā karadarbība var novirzīt dronu no kursa un kāpēc tas turpina lidot 28:06 Kas notiek ar dzīvniekiem glābšanas misijās Ukrainā? 28:06 Piesakām šīs epizodes viesi – amerikāņu kinooperatoru un fotogrāfu Benu Hofmanu, kurš dokumentē Animal Rescue Kharkiv darbu; 29:44 Bena Hofmana darbs kino un fotogrāfijā, pirms viņš pārcēlās uz Ukrainu; 31:34 Bena ģimenes saikne ar Ukrainu un pārcelšanās uz Ukrainu; 33:19 Kāpēc Bens nolēma palikt Ukrainā? 35:10 Kā Bens raugās uz Ukrainas cīņu un tās vēsturi? 36:44 Kā Bens vērtē ASV attieksmi pret Ukrainu un sniegto palīdzību? 40:53 Kas Benu pārsteidza, iepazīstot Ukrainu un tās cilvēkus? 44:38 Kāda ir ikdienas dzīve Ukrainas rietumos un cik grūti bija pielāgoties? 48:29 Kas ir "Animal Rescue Kharkiv" un kā Bens pievienojās organizācijai? 52:38 Kā Bens palīdzēja organizācijai sasniegt angliski runājošu auditoriju? 56:19 Kā filmēšana glābšanas misijās atšķiras no ierasta darba filmēšanas laukumā? 1:00:23 Kāda ir spriedze un riski, dokumentējot dzīvnieku glābšanu frontes tuvumā? 1:05:41 Kāds ekipējums nepieciešams glābšanas braucienos? 1:07:24 Kā komanda izvērtē, vai glābšanas misija ir pietiekami droša? 1:10:14 Kādi dzīvnieki nonāk glābēju redzeslokā un kā tos izdodas notvert? 1:12:01 Cilvēki, kuri paliek bīstamās vietās un rūpējas par dzīvniekiem 1:13:21 Kāds ir izglābto dzīvnieku stāvoklis? 1:15:02 Kas notiek ar dzīvniekiem pēc glābšanas – ārstēšana, aprūpe un rehabilitācija 1:16:23 Vai izglābtie dzīvnieki atkal satiekas ar savām ģimenēm? 1:19:18 Kā organizācija finansē glābšanas darbus? 1:21:19 Kas Animal Rescue Kharkiv šobrīd vajadzīgs visvairāk? 1:23:24 Kramatorskā mēneša laikā izvesti 883 dzīvnieki – kā organizācija tiek galā ar tik lielu skaitu? 1:25:18 Kā glābšanas misijas turpināsies ziemā? 1:27:20 Kāpēc Bens riskē, lai glābtu dzīvniekus? 1:31:01 Bena ieceres dokumentālajām filmām par Ukrainu un dzīvnieku glābšanu; 1:34:17 Kur atrast Bena veidotos materiālus un kā ziedot Animal Rescue Kharkiv; 1:35:02 Noslēgums: kā palīdzēt izglābtajiem dzīvniekiem un rakstiet “Drošinātājam” - [email protected].Ukraiņu mēmes – vairāk nekā joki I #166
Vai mēmes var brīdināt par karu vēl pirms pirmā šāviena? Ukraiņu mēmu pētniece, Harkivas Nacionālās universitātes profesore Jevgenija Bondarenko uzskata, ka kara tuvošanos var paredzēt ne tikai militārie …
Notas do episódio
Vai mēmes var brīdināt par karu vēl pirms pirmā šāviena? Ukraiņu mēmu pētniece, Harkivas Nacionālās universitātes profesore Jevgenija Bondarenko uzskata, ka kara tuvošanos var paredzēt ne tikai militārie eksperti. Sarunā ar Dīvu Reiznieku viņa atklāj, kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai un ar ko tās atšķiras no krievu mēmēm. Tāpat viņa skaidro, ko no šiem digitālajiem brīdinājuma signāliem var mācīties Latvija, kā melnais humors karā kļūst par psiholoģiskajām "bruņām" un vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk. Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Kam izdevīga Putina un Trampa vienošanās par dīzeļdegvielas piegādēm? Eiropa meklē veidus, kā brīdināt Krieviju, lai tā pārtrauktu hibrīdkativitātes Rietumos . Ko par NATO nostāju pret Krieviju pasaka alianses spēku komandiera Eiropā jaunākie izteikumi? Epizodes apraksts: 00:29 Ievads – kāpēc ukraiņu mēmes ir vairāk nekā joki? 04:14 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs. 04:17 Trampa un Putina dīzeļdegvielas darījums – ko iegūst ASV un Krievija? 05:28 Kā ASV vēlēšanas un degvielas cenas ietekmē Trampa politiku? 07:34 Ko ASV un Krievijas darījums nozīmē Ukrainai? 09:36 Trampa pretrunīgie izteikumi un spiediens uz Ukrainu. 12:09 Dronu uzbrukumi un iespējamās sabotāžas Eiropā. 13:57 NATO komandiera vēstījums Varšavā – vai alianse ir gatava rīkoties? 17:15 Kā bailes no eskalācijas un Krievijas kodolieročiem ietekmē NATO nostāju? 19:50 EXPLAINER: kā mēmes palīdz vākt atbalstu Ukrainai un uzrunāt pasauli. 25:30 Piesakām šīs epizodes viesi – Harkivas Nacionālās universitātes profesori un mēmu pētnieci Jevgeniju Bondarenko. 26:43 Kas notiek ar humora izjūtu, karam ieilgstot? 28:26 Ko pēta mēmu pētniece, un kā mēmes ietekmē auditoriju? 30:13 Kas ukraiņu mēmēs ir īpašs, un kāpēc tās bieži nav domātas uzjautrināšanai? 32:27 Kā nāves tuvums maina tās uztveri un atspoguļojas mēmēs? 34:56 Krievijas karakuģis – kā viens vēstījums pārtop daudzās mēmju versijās. 36:22 Kā karš mainījis saulespuķu nozīmi ukraiņu mēmēs? 38:29 Jaunākās mēmes – kā kijivieši joko par pārvietošanos starp Dņepras krastiem. 40:13 Vai humors palīdz pasargāt cilvēku emocionālo pasauli? 41:27 No sākotnējā šoka līdz apņēmībai turpināt dzīvot. 42:38 Gaisa trauksmes, atvērtas kafejnīcas un festivāli – ikdiena Harkivā turpinās. 45:29 Joki par pašiem un domstarpības sabiedrībā – kas patiesībā vieno ukraiņus? 47:21 Kā ukraiņu mēmes uzrunā ārvalstu auditoriju un kļūst par tautas diplomātiju? 49:30 Ukrainas kara mēmu arhīvs – kāpēc ārvalstniekiem vajadzīgs konteksta skaidrojums? 50:38 Ar ko ukraiņu mēmes atšķiras no krievu mēmēm? 51:50 Ko Latvija var mācīties no naidīgiem vēstījumiem Krievijas informācijas telpā? 53:45 Vai pēc kara ukraiņi spēs smieties tāpat kā agrāk? 56:19 Vai Ukraina bez humora joprojām būtu brīva? 58:36 Sarunas atziņas – kā ieraudzīt ciešanas aiz šķietama joka? 1:00:00 “Saint Javelin” – raidījuma vadītāju pieredze ar Ukrainas atbalsta zīmolu. 1:02:10 Kāpēc saruna par humoru atkal un atkal atgriežas pie izdzīvošanas? 1:04:20 Kāpēc Latvijā jāseko tam, ko par mums vēsta Krievijas propaganda? 1:05:41 Dalieties ar savām iecienītākajām mēmēm un rakstiet “Drošinātājam” – [email protected]. 1:07:37 Lielo interviju lasiet arī LSM portālā. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[EN] Ukrainian Memes — More Than Just Jokes I The Fuse #166
Can memes warn us of war before the first shot is fired? Ukrainian meme researcher Ievgeniia Bondarenko, a professor at Kharkiv National University, believes military experts are not the only ones who can see …
Notas do episódio
Can memes warn us of war before the first shot is fired? Ukrainian meme researcher Ievgeniia Bondarenko, a professor at Kharkiv National University, believes military experts are not the only ones who can see war coming. In conversation with Dīvs Reiznieks, she explores what makes Ukrainian memes distinctive, why they are often not meant to amuse, and how they differ from Russian memes. She also explains what Latvia can learn from these digital warning signs, how dark humour becomes psychological “armour” during wartime, and whether Ukrainians will ever be able to laugh as they did before the war. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs[UKR] Між виноградними лозами та лінією фронту | Запобіжник #165
Виноградник неможливо спакувати й перевезти в безпечне місце. На Сумщині, приблизно за 15 кілометрів від зони бойових дій, Артем Яценко разом із батьком продовжує працювати на сімейній виноробні «Enko Winery» …
Notas do episódio
Виноградник неможливо спакувати й перевезти в безпечне місце. На Сумщині, приблизно за 15 кілометрів від зони бойових дій, Артем Яценко разом із батьком продовжує працювати на сімейній виноробні «Enko Winery». У розмові з Ріхардсом Плуме Артем розповідає про ведення бізнесу в умовах загрози дронів і постійної невизначеності, рішення залишитися та досвід, з якого можуть повчитися й латвійські підприємці. (Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.) Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajsStarp vīnogulājiem un frontes līniju I #165
Vīna dārzu nevar sakravāt un pārcelt kaut kur citur drošībā. Sumu apgabalā, aptuveni 15 kilometru no kaujas darbībām, Artjoms Jacenko ar tēvu turpina darbu ģimenes vīna darītavā “Enko Winery”. Sarunā ar Rihardu …
Notas do episódio
Vīna dārzu nevar sakravāt un pārcelt kaut kur citur drošībā. Sumu apgabalā, aptuveni 15 kilometru no kaujas darbībām, Artjoms Jacenko ar tēvu turpina darbu ģimenes vīna darītavā “Enko Winery”. Sarunā ar Rihardu Plūmi Artjoms stāsta par uzņēmējdarbību dronu un nemitīgas nenoteiktības apstākļos, izvēli palikt un pieredzi, no kuras mācīties arī Latvijas uzņēmējiem. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: • Krievija kļūst arvien bezkaunīgāka – saasina situāciju un grib testēt Baltiju. • Mercs apsola vairāk nekā miljardu lielu palīdzību Ukrainai un apmeklē Kijivu klātienē, Kādēļ tas ir nozīmīgi? • Krievija uzbrūk Kijivas tiltiem. Kāpēc? Epizodes apraksts: 00:29 Ievads – starp vīnogulājiem un frontes līniju. 02:57 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs: kā Krievija paplašina eskalāciju ārpus Ukrainas? 06:51 Kā Krievija pārbauda NATO gatavību un reakciju? 09:11 Vācijas palīdzība Ukrainai un abu valstu sadarbība aizsardzības industrijā. 12:16 Kāpēc Krievija uzbrūk Kijivas tiltiem? 13:50 Kā Ukrainas iedzīvotāji gatavojas ziemai ārpus lielajām pilsētām? 15:18 Kā Kijiva aizsargā tiltus pret dronu uzbrukumiem? 16:15 Ko Ukrainas pieredze atklāj par ASV armijas spēju pielāgoties mūsdienu karam? 18:40 EXPLAINER: kā darbojas Ukrainas divu līmeņu gaisa trauksmes sistēma? 19:40 Ar ko atšķiras dzeltenais un sarkanais trauksmes līmenis? 20:30 Kā trauksmes līmeņi ietekmē Kijivas sabiedrisko transportu? 21:05 Kāpēc skolas un starptautiskie uzņēmumi turpina pārtraukt darbu pie jebkuras trauksmes? 21:55 Dzeltenā trauksme un līdzsvars starp cilvēku drošību un ekonomikas darbību. 23:06 Piesakām šīs epizodes viesi – Artjomu Jacenko, ģimenes vīna darītavas “Enko Winery” līdzīpašnieku. 25:25 Kā frontes tuvošanās ietekmē vīna darītavas darbu? 26:59 FPV droni un aizsargtīkli Sumu apkārtnē. 28:39 Apšaude kara sākumā un pašreizējie draudi saimniecībai. 29:55 Ģimenes pieredze kara sākumā un ikdiena Sumu apgabalā. 31:15 Karavīri kā vietējo uzņēmumu klienti un vīna pircēji. 32:14 Piegāžu grūtības – šoferi baidās braukt uz vīna darītavu. 33:20 Aviācijas bumbu draudi un bažas par ziemu bez apkures. 34:50 Vīna darīšanas sezonas ritms un vīnogulāju sagatavošana ziemai. 36:11 Cik plaša ir ģimenes saimniecība? 36:55 Kā elektrības pārrāvumi un degvielas cenas ietekmē ražošanu? 38:23 Kas raksturīgs “Enko Winery” vīniem? 39:33 Kā mainījusies pircēju interese par Ukrainas vīnu? 40:56 Nākotnes mērķis – ģimenes uzņēmums ar 20000 pudeļu gadā. 42:06 Kā tēva hobijs kļuva par kopīgu vīna biznesu? 44:42 Klimata pārmaiņas un vīnogu audzēšana Ukrainas ziemeļos. 46:23 Ukrainas vīna darīšanas vēsture un nozares atdzimšana. 47:30 Palikt vai aizbraukt – uzņēmēju izvēle kara laikā. 49:35 Nenoteiktība, komandas nogurums un kara ietekme uz uzņēmējdarbību. 52:03 Padomi Latvijas uzņēmējiem: autonomija, piegāžu alternatīvas un finanšu rezerves. 53:20 Pirmās palīdzības prasmes un komandas rīcība krīzē. 55:29 Rakstiet mums [email protected], novērtējiet epizodi un dalieties ar to. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.[EN] Searching for a Sense of Home in Rural Ukraine I The Fuse #164
During the full-scale war, some Ukrainians have chosen not to live in big cities or abroad, but to move to small towns and rural areas. YouTuber Ivanka Diachuk herself returned to Ukraine after nine months in …
Notas do episódio
During the full-scale war, some Ukrainians have chosen not to live in big cities or abroad, but to move to small towns and rural areas. YouTuber Ivanka Diachuk herself returned to Ukraine after nine months in Canada and now uses her documentary-style videos to tell the stories of people who restore old houses, build new lives in the countryside, and bring change to local communities. In her conversation with Dīvs Reiznieks, Ivanka talks about “tired millennials”, fundraising for the Ukrainian Armed Forces, the impact of the war on western Ukraine, and what it means to feel at home during wartime. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajsMeklējot māju sajūtu Ukrainas laukos I #164
Pilna mēroga kara laikā daļa ukraiņu izvēlas nevis dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, bet pārceļas uz mazpilsētām un laukiem. Jūtūbere Ivanka Djačuka pati pēc deviņiem mēnešiem Kanādā atgriezās Ukrainā un tagad …
Notas do episódio
Pilna mēroga kara laikā daļa ukraiņu izvēlas nevis dzīvi lielpilsētā vai ārzemēs, bet pārceļas uz mazpilsētām un laukiem. Jūtūbere Ivanka Djačuka pati pēc deviņiem mēnešiem Kanādā atgriezās Ukrainā un tagad savos dokumentālajos video stāsta par cilvēkiem, kuri atjauno vecas mājas, veido jaunu dzīvi laukos un maina vietējās kopienas. Sarunā ar Dīvu Reiznieku Ivanka stāsta gan par “nogurušajiem mileniāļiem”, gan līdzekļu vākšanu bruņotajiem spēkiem, kara ietekmi uz Ukrainas rietumiem un to, ko kara laikā nozīmē sajūta, ka esi mājās. Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Kādēļ Ukrainai šobrīd ir svarīgi paplašināt Starlink izmantošanu? Vai Putina parakstītais dekrēts ir sākums mobilizācijai? Ko ASV sūtņa Baltkrievijā piedāvājums mīkstināt sankcijas pret Krieviju, apmaiņā pret politieslodzīto apmaiņu, liecina par Vašingtonas politiku pret Maskavu? Epizodes apraksts: 00:29 Ievads. 01:35 Piesakām Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentāru un šīs nedēļas aktualitātes. 03:50 Cik augstu Ukrainas jautājums bija ANO Ģenerālās asamblejas darba kārtībā? 05:40 Vai iespējama uguns pārtraukšana pret enerģētikas infrastruktūru pirms ziemas? 06:30 Kāpēc Ukraina vēlas paplašināt Starlink izmantošanu virs Krievijas teritorijas? 09:18 Sabotāžas Polijā un Igaunijā – kā izpaužas Krievijas hibrīddraudi? 12:20 Kiberdraudi un mēģinājumi pārbaudīt Rietumu noturību. 13:30 Vai Krievijas armijas palielināšana liecina par mobilizācijas sākumu? 15:55 Politieslodzīto atbrīvošana apmaiņā pret sankciju mīkstināšanu – ko apsver Vašingtonā? 18:45 Sankciju pastiprināšana vai mīkstināšana – pretrunīgās pieejas ASV politikā. 20:50 EXPLAINER: kā runāt ar ievainotu kara veterānu un kāpēc Ukrainā to māca jau bērniem. 22:20 Kā piedāvāt palīdzību un ievērot cilvēka ar protēzi personīgās robežas? 25:15 Piesakām šīs epizodes viesi – Ivanku Djačuku, ukraiņu YouTube satura veidotāju. 27:05 Kā radās kanāls par cilvēkiem, kuri pārceļas no pilsētām uz laukiem? 28:54 Evakuācija no Kijivas, deviņi mēneši Kanādā un atgriešanās Ukrainā. 31:21 Kāpēc dzīve Kanādā šķita kā divas nepilnīgas dzīves? 32:53 Kā pieņemt kara riskus un vēlmi dzīvot kopā ar saviem cilvēkiem? 35:14 Ivankas ikdiena ciematā – darbs, pilsētas tuvums un laiks dabā. 38:14 Mazpilsēta kā kompromiss starp laukiem un lielpilsētu. 40:10 “Nogurušie mileniāļi” – kas izvēlas pārcelties uz Ukrainas laukiem? 42:23 Vai pārcelšanās uz laukiem ir visiem pieejama? 44:04 Kā jaunpienācēji palīdz attīstīties vietējām kopienām? 45:44 Kāpēc Ivanka rāda pozitīvus stāstus, lai gan daudzi Ukrainas ciemi izmirst? 47:22 Kā iekšzemē pārvietotie cilvēki mainījuši Ukrainas rietumu mazpilsētas? 49:18 Ziedojumu vākšana armijai kā pašsaprotama atbildība. 50:50 Kā mierīgie lauku dzīves video palīdz skatītājiem kara laikā? 52:56 Saikne ar ukraiņiem ārzemēs – vai video var pamudināt atgriezties? 54:53 Ko Ivankai nozīmē mājas, un kā atgūt māju sajūtu? 57:15 Sarunas kopsavilkums – vai Latvijā ir līdzīgi stāsti par pārcelšanos uz laukiem? 58:38 Ivankas video skatīties un atbalstīt Ukrainas armiju var viņas YouTube kanālā. 59:40 Aicinām rakstīt mums uz [email protected] un ieteikt interviju viesus un skaidrojamās tēmas. 1:00:29 Lielo interviju lasiet arī LSM portālā. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajsEvakuācija: kur palikt pēc tam? I #163
Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" …
Notas do episódio
Iepriekšējā Drošinātāja epizodē runājām par ukraiņiem, kuri kara dēļ devušies uz ārzemēm. Šoreiz — par tiem, kuri pamet mājas, bet paliek Ukrainā. Rihards Plūme sarunā ar organizācijas "Crisis Insight" līdzdibinātāju Jūliju Matvičuku meklē atbildes uz jautājumu, kāpēc cilvēki vilcinās evakuēties pat no bīstamām vietām un kas viņus sagaida pēc aizbraukšanas, ja pagaidu mājvieta var kļūt par dzīvesvietu gadiem ilgi. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Ko vēl bez mobilizācijas gaidīt no Kremļa pēc Krievijā notikušajām “vēlēšanām”? Vai Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai pieņemsies spēkā? Kāpēc vēlēšanas Zviedrijā iepriecina Ukrainu, vēlēšanas Vācijā - dara bažīgus. Epizodes gaita: 00:30 Ievads 02:10 Kāpēc Ukrainas pieredze cilvēku evakuācijā ir nozīmīga arī Baltijas valstīm? 05:28 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 05:54 Ukrainas pastiprinātie triecieni Krievijas enerģētikas infrastruktūrai un iespējamā vienošanās par to pārtraukšanu. 08:44 Ko pēc Krievijas Valsts domes “vēlēšanām” gaidīt no Kremļa? 11:25 Vai pēc vēlēšanām varētu pastiprināties Krievijas hibrīduzbrukumi Eiropai? 14:26 Zviedrijas jaunās valdības iespējamā ietekme uz diskusijām par iesaldēto Krievijas aktīvu izmantošanu. 16:58 Vācijas labējās partijas AfD panākumi Austrumvācijas reģionālajās vēlēšanās un iespējamā ietekme uz Ukrainas atbalstu. 21:51 EXPLAINER: kas ir iekšzemē pārvietotie cilvēki un kāpēc evakuācija nebeidzas ar nokļūšanu drošākā vietā? 23:49 Piesakām šīs epizodes viešņu – Jūliju Matvičuku, organizācijas “Crisis Insight” līdzdibinātāju. 26:30 Kāpēc organizācija “Crisis Insight” pievērsusies civiliedzīvotāju evakuācijai un palīdzībai pēc tās? 29:30 Kā droni ir mainījuši cilvēku evakuāciju no frontes tuvumā esošajām teritorijām? 30:10 Kāpēc Ukrainā trūkst vietu evakuēto cilvēku izmitināšanai? 31:40 Kādēļ evakuācijas viļņi joprojām ir lieli, lai gan frontes līnija vairs nemainās tik strauji? 32:30 Kā uzbrukumi elektrības, apkures, gāzes un ūdensapgādes sistēmām izraisa jaunus evakuācijas viļņus? 34:44 Kā FPV droni paplašinājuši bīstamo zonu līdz pat lielajām pilsētām? 35:35 Kāpēc cilvēki nevēlas pamest savas mājas pat tad, kad palikt vairs nav droši? 39:30 “Ja līdz šim nekas nav noticis, nenotiks arī turpmāk” – kā pieradums pie briesmām ietekmē lēmumu palikt? 39:56 Kāpēc daļa ģimeņu ar bērniem atsakās evakuēties? 43:17 Kāpēc “Crisis Insight” iebilst pret bērnu piespiedu evakuāciju bez vecākiem? 46:45 Kādēļ bērnu evakuācija bez ģimenes praksē izmantota tikai dažos gadījumos? 48:27 Kas ar cilvēkiem notiek pēc evakuācijas, un cik ilgs ir ceļš līdz jaunai dzīvesvietai? 49:09 Kāpēc pagaidu izmitināšanas vieta var kļūt par mājvietu gadiem ilgi? 50:26 Vai Ukrainas valsts spēj pāriet no reaģēšanas ārkārtas situācijās uz ilgtermiņa plānošanu? 52:22 Cik grūti iekšzemē pārvietotajiem cilvēkiem ir atrast darbu jaunajā dzīvesvietā? 54:52 Vai ziemā gaidāms jauns iedzīvotāju pārvietošanās vilnis arī no lielajām pilsētām? 57:47 Jūlijas Matvičukas personīgā evakuācijas pieredze un lēmums palīdzēt citiem. 1:00:20 Sarunas kopsavilkums par cilvēku atšķirīgajām izvēlēm un bailēm no nezināmā. 1:01:10 Rakstiet mums, dalieties ar savām pārdomām un idejām: [email protected] 1:01:40 Interviju lasiet portālā LSM.lv. 1:02:22 Lūdzu dalīties ar raidierakstu. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.[EN] Evacuation: Where Do You Go Next? | The Fuse #163
In the previous episode of “Drošinātājs”, we spoke about Ukrainians who had fled abroad because of the war. This time, we turn to those who have left their homes but remain in Ukraine. Rihards Plūme speaks with …
Notas do episódio
In the previous episode of “Drošinātājs”, we spoke about Ukrainians who had fled abroad because of the war. This time, we turn to those who have left their homes but remain in Ukraine. Rihards Plūme speaks with Yuliia Matviichuk, co-founder of Crisis Insight, about why people hesitate to evacuate even from dangerous areas — and what happens after they leave, when a temporary place to stay can become home for years. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.[EN] The Paradoxes of Ukrainian Emigration. | The Fuse #162
For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and …
Notas do episódio
For several years, millions of Ukrainians have been living between the safety of Europe and their ties to a homeland where the war continues. In conversation with Dīvs Reiznieks, social anthropologist and migration researcher Svitlana Odynets explains how displacement reshapes families, careers and decisions about returning; why some women feel more at peace in unsafe Kyiv than in the safety of Western Europe; and why Ukraine should view its diaspora not as a loss, but as a source of strength. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajsUkrainas emigrācijas paradoksi I #162
Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda …
Notas do episódio
Miljoniem ukraiņu jau vairākus gadus dzīvo starp drošību Eiropā un saikni ar mājām, kur turpinās karš. Sarunā ar Dīvu Reiznieku sociālā antropoloģe un migrācijas pētniece Svitlana Odineta skaidro, kā trimda maina ģimenes, karjeru un lēmumus par atgriešanos, kāpēc dažām sievietēm nedrošajā Kijivā ir mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā un kāpēc Ukrainai uz diasporu jāraugās nevis kā uz zaudējumu, bet gan kā uz spēka avotu. Savukārt Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Ukraiņu apbrīnojamā spēja pielāgoties nemitīgajiem Krievijas triecieniem. Agresora radītās nemitīgās spriedzes sekas uz sabiedrību un ekonomiku. Un Rietumvalstu partneru vizīšu nozīme ukraiņiem. Epizodes gaita: 00:30 Ievads 03:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas iespaidi pēc pirmās vizītes Ukrainā kara laikā. 07:10 Kā reaktīvo dronu uzbrukumi dienas laikā maina Kijivas iedzīvotāju ikdienu? 08:20 Gaisa trauksmju ietekme uz skolām, vecāku darbu un Ukrainas ekonomiku. 12:30 Krievijas uzbrukums vilcienam pie Polijas robežas un Rietumu partneru iebiedēšana. 16:10 Vai Ukraina un Krievija varētu pārtraukt triecienus enerģētikas infrastruktūrai? 17:50 Kijivas gatavošanās ziemai un bažas par apkuri, elektrību un degvielas pieejamību. 21:50 Kāpēc ukraiņi skeptiski vērtē iespējamās vienošanās ar Krieviju? 23:30 Krievijas uzbrukumi grāmatu noliktavām un Ukrainas kultūrai. 27:20 EXPLAINER: kas ir Eiropas Savienības pagaidu aizsardzība Ukrainas kara bēgļiem? 29:10 Kāpēc pagaidu aizsardzība nav automātisks ceļš uz pastāvīgu dzīvi Eiropā? 30:10 Iepazīšanās ar sociālo antropoloģi un migrācijas pētnieci Svitlanu Odinetsu. 31:30 Ukraiņu migrācija sākās ilgi pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma. 33:40 Kāpēc kara izraisītā migrācija nav tikai cilvēku aizbraukšana no Ukrainas? 34:40 Dzīve starp divām valstīm un transnacionālās migrācijas modelis. 36:30 Kā agrākā migrācijas pieredze un kontakti palīdzēja ukraiņiem pēc iebrukuma? 39:20 Ukraiņu pārvietošanās posmi, atgriešanās un grūtības noteikt precīzu emigrantu skaitu. 42:10 Ukraiņu ātrā iekļaušanās darba tirgū un pagaidu aizsardzības radītā tiesiskā nenoteiktība. 46:00 Transnacionālās ģimenes un gadiem atliktie lēmumi par nākotni. 50:50 Eiropas Savienības un pašu ukraiņu ģimeņu atšķirīgais skatījums uz atgriešanos. 52:40 Augsti izglītotu ukraiņu sieviešu profesionālo ambīciju upurēšana trimdā. 54:10 Kāpēc mātes mēdz atgriezties Ukrainā, bet viņu pieaugušie bērni paliek ārzemēs? 55:20 Kā dzīve dažādās valstīs veicina ukraiņu ģimeņu izjukšanu? 59:30 Kāpēc dažas sievietes nedrošajā Kijivā jūtas mierīgāk nekā drošajā Rietumeiropā? 1:02:40 Vai veiksmīga integrēšanās Latvijā nozīmē saišu saraušanu ar Ukrainu? 1:05:20 Kāpēc Ukrainas valdībai būtu jāmaina attieksme pret ārzemēs dzīvojošajiem ukraiņiem? 1:07:10 Kā Ukrainā vērtē cilvēkus, kuri kara laikā pametuši valsti? 1:08:50 Diaspora nevis kā zaudēta iedzīvotāju daļa, bet Ukrainas spēka avots. 1:11:20 Kā Baltijas valstu vēsturiskā pieredze palīdz ukraiņiem justies saprastiem? 1:13:00 Sarunas kopsavilkums par ģimeņu izvēlēm, bērnu nākotni un iespējamo atgriešanos. 1:15:20 Nākamās epizodes pieteikums. Rakstiet mums: [email protected] 1:17:30 Iespēja interviju izlasīt portālā LSM.lv. 1:18:00 Noslēgums. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs.[EN] Why Russia Fears Ukrainian Books I The Fuse #161
Russia’s war against Ukraine is also a war against its language, history and identity. Libraries and millions of books have been destroyed across Ukraine, while in the occupied territories Ukrainian literature …
Notas do episódio
Russia’s war against Ukraine is also a war against its language, history and identity. Libraries and millions of books have been destroyed across Ukraine, while in the occupied territories Ukrainian literature is being replaced with Russian textbooks and Russia’s version of history. In a conversation with Liusiena Shum, head of the “Library Country” Charitable Foundation, and Rihards Plūme discusses why books have become a target of war and how libraries are helping people preserve not only knowledge, but also their Ukrainian identity. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“the Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajs.Ukraiņu grāmatas – Krievijas bieds I #161
Krievijas karš pret Ukrainu ir arī karš pret tās valodu, vēsturi un identitāti. Ukrainā iznīcinātas bibliotēkas un miljoniem grāmatu, bet okupētajās teritorijās ukraiņu literatūru aizstāj ar Krievijas mācību …
Notas do episódio
Krievijas karš pret Ukrainu ir arī karš pret tās valodu, vēsturi un identitāti. Ukrainā iznīcinātas bibliotēkas un miljoniem grāmatu, bet okupētajās teritorijās ukraiņu literatūru aizstāj ar Krievijas mācību grāmatām un tās vēstures versiju. Rihards Plūme, sarunā ar labdarības fonda “Bibliotēku valsts” vadītāju Ljusjenu Šumu, apspriež, kāpēc grāmatas kļuvušas par kara mērķi un kā bibliotēkas kara laikā palīdz cilvēkiem saglabāt ne tikai zināšanas, bet arī savu ukraiņu identitāti? Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Donalda Trampa īpašie sūtņi Vitkofs un Kušners pēc astoņām vizītēm Maskavā, beidzot pabijuši arī Kijivā. Vizītēm beidzoties un krievijai atsākot masīvu Ukrainas bombardēšanu, rodas jautājums - kāda jēga diplomātijai? Ungārija izraida 10 krievijas diplomātus. Jauna ēra savstarpējās attiecībās Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajsNesalaužamais zemnieks I #160
Pirms gada Viktors Hordienko Krievijas drona triecienā zaudēja tēvu, bet pirms nedēļas – savu pēdējo kombainu. Viņš ir viens no tikai diviem zemniekiem, kuri palikuši strādāt Hersonas apgabala Berislavas rajonā …
Notas do episódio
Pirms gada Viktors Hordienko Krievijas drona triecienā zaudēja tēvu, bet pirms nedēļas – savu pēdējo kombainu. Viņš ir viens no tikai diviem zemniekiem, kuri palikuši strādāt Hersonas apgabala Berislavas rajonā pie pašas frontes līnijas, kur lauksaimniekiem jābūt arī sapieriem, REB operatoriem un dronu medniekiem. Hersonas apgabala Zemnieku asociācijas vadītājs stāsta par Krievijas dedzinātajiem labības laukiem un mērķtiecīgajiem uzbrukumiem cilvēkiem un tehnikai, tēva Oleksandra Hordienko zaudējumu un ukraiņu zemnieku spītu, izdomu un spēju pielāgoties karam. “Ja vajadzēs, mēs iemācīsimies arī ar F-16 lidot,” – sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Viktors. Savukārt, Rihards Plūme drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Kāda bijusi karadarbība Ukrainā kopš Jāņiem? Kā lūkoties uz gaidāmajām “vēlēšanām” krievijā? Vai pēdējo nedēļu laikā drošības situācija Eiropā un Baltijā krievijas draudu dēļ ievērojami pasliktinājusies? Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[UKR] “Незламний фермер.”| Запобіжник #160
Рік тому Віктор Гордієнко втратив батька внаслідок удару російського дрона, а тиждень тому — свій останній комбайн. Сьогодні він один із лише двох фермерів, які досі працюють у Бериславському районі Херсонщини …
Notas do episódio
Рік тому Віктор Гордієнко втратив батька внаслідок удару російського дрона, а тиждень тому — свій останній комбайн. Сьогодні він один із лише двох фермерів, які досі працюють у Бериславському районі Херсонщини, біля самої лінії фронту, де аграріям доводиться бути не лише хліборобами, а й саперами, операторами РЕБ та мисливцями на дрони. Голова Асоціації фермерів Херсонщини розповідає про спалені Росією поля, цілеспрямовані атаки на людей і техніку, втрату батька Олександра Гордієнка та про незламність, винахідливість і здатність українських фермерів пристосовуватися до війни. «Якщо буде потрібно, ми навчимося літати і на F-16», — каже Віктор. (Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо «Drošinātājs» («Запобіжник»), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією.) Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajs.Nogurums neaptur: latvieši turpina palīdzēt Ukrainai! | #159
"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas …
Notas do episódio
"Mēs jau nevaram atbalstīt ar visu, bet svarīgi ir tur būt, braukt un parādīt, ka neesam aizmirsuši viņus. Tas ir ne mazāk būtiski kā tās mantas un lietas, ko tu atved," sarunā ar Rihardu Plūmi saka šīs nedēļas "Drošinātāja" viesis - domubiedru grupas "UA un LV" izveidotājs Normunds Kalniņš. Kopš pilna mēroga iebrukuma viņš kopā ar citiem Ukrainas atbalstītājiem ar apbrīnojamu regularitāti uz kara plosīto valsti nogādā automašīnas un citas nepieciešamās lietas. Sarunā arī par dronu kara jauno realitāti un apņēmīgo noskaņojumu Ukrainā. Savukārt Dīvs Reiznieks drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu iztaujā par šādām tēmām: Tramps un Ukrainas panākumi; Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar? Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē; Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi. Epizodes gaita: 00:30 Ievads. 02:00 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:23 Ukraina pārņem iniciatīvu karā un diplomātijā. 06:30 Tramps un Ukrainas panākumi. 08:47 Kas frontē un diplomātijā gaidāms šovasar? 11:55 Ukrainas ceļš uz Eiropas Savienību sāk pārtapt realitātē. 14:24 Iespējamais pamiers un pēckara izaicinājumi. 20:12 Piesakām šīs epizodes viesi – zemnieku, domubiedru grupas Ukrainas atbalstam “UA & LV” izveidotājs Normunds Kalniņš 21:33 Neteicās, ka tik ilgi izdevies noturēt to palīdzību. 22:30 Kā izmainījusies latviešu brīvprātīgo darbība pēdējo 2 laikā. 23:10 Kā mainījies pieprasījums pēc automašīnām, to sagāde un nogāde Ukrainā? 26:45 Šis ir milzīgs darbs. Ne visi iztur. 28:35 Visu nevaram atbalstīt, bet ne mazāk svarīgi ir braukt, lai parādītu, ka neesam viņus aizmirsuši. 28:45 Brauc vidēji reizi mēnesī. 29:50 koncentrējamies uz pazīstamu vienību, kas ierauta aktīvās cīņās, bet palīdzam arī citiem. 30:50 Lielākā daļa no mašīnām ir ierindā. 31:40 Par problēmām uz robežas – poļi cenšas sarežģit pārbraukšanu. 37:46 Par drošību neko īpaši prognozēt nevar. Visa ukraina ir sarkanā zona. 38:50 Dronu apdraudējums pie frontes. 40:24 Par okupētajām teritorijām, kur reiz tika vesta palīdzība. 42:34 Karavīru noskaņojums, līdz ar nesenajiem panākumiem, ievērojami uzlabojies. 44:04 Ainava pie frontes krietni mainījusies, visu mēģina ierakt zemē. Jebkura kutība var nest letālu iznākumu. 46:16 Esmu pieradis, ka lauksaimniecībā visu laiku ir ekstremāli apstākļi, tāpat arī Ukrainā. 47:17 Par kritušajiem. 48:17 Visi pāriet uz robotizētām sistēmām un droniem. Labā ziņa ir straujā tehnoloģiskā attīstība. 50:05 Kā Latvija tiek galā ar dronu apdraudējumu? 51:47 Ukrainā visi noguruši, bet nedomā piekāpties. 52:47 Sarunas beigas. 54:20 EXPLAINER: kādi cilvēki intervēti Drošinātāja 4.sezonā. 57:58 Rakstiet mums: [email protected] 58:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[EN] Folk Songs as a Weapon. Marichka’s Story | The Fuse #158
A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs …
Notas do episódio
A Ukrainian ethnomusicologist and musician living in Canada, Marichka has, since the Maidan, devoted her voice, songs and knowledge of Ukrainian traditions to the struggle for freedom. In conversation with Dīvs Reiznieks, the former member of “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” and “Balaklava Blues” talks about her current project “Daughters of Donbas”, which reached No. 1 on the World Music Charts Europe in April 2026, Ukrainian children abducted by russia, her experience on the front line as a volunteer combat medic, and why Ukrainian folk songs seem dangerous to the russian regime. This is a conversation about music as testimony, about switching language after the Maidan, about the Ukrainian roots of Donbas, and about the responsibility of an artist at a time when culture becomes a form of resistance. This is a complete interview without translation from the Latvian Radio’s podcast "Drošinātājs" (“The Fuse”), dedicated to the people of Ukraine and their fight against Russian aggression. Links to the full version of the podcast can be found here: linktr.ee/drosinatajsTautasdziesmas kā ierocis. Maričkas stāsts | #158
Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu …
Notas do episódio
Kanādā dzīvojošā ukraiņu etnomuzikoloģe un mūziķe Marička kopš Maidana laika savu balsi, dziesmas un zināšanas par Ukrainas tradīcijām veltījusi cīņai par brīvību. Sarunā ar Dīvu Reiznieku bijusī grupu “Божичі”, “Lemon Bucket Orkestra” un “Balaclava Blues” dalībniece stāsta par savu projektu “Daughters of Donbas”, kas 2026. gada aprīlī ieņēma 1. vietu “World Music Charts Europe”, krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem, pieredzi frontē kā brīvprātīgā kaujas mediķe un to, kāpēc ukraiņu tautasdziesmas krievijas režīmam šķiet bīstamas. Šī ir saruna par mūziku kā liecību, par valodas maiņu pēc Maidana, par Donbasa ukraiņu saknēm un par mākslinieka atbildību laikā, kad kultūra kļūst par pretošanās formu. Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās? Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē un vai sankcijas Krievijai drīzumā gaidāmas arī no ASV? Un vai miljardiera Abramoviča viesošanās Kijivā liecina par Kremļa vēlmi izbeigt karu? Epizodes gaita: 00:30 Ievads 01:53 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:53 Ko par Eiropas militārās industrijas attīstību liecina Vācijas un Francijas kopīgā iznīcinātāja projekta izgāšanās? 08:16 Ko Eiropa sagatavojusi jaunajā sankciju pakotnē 11:58 ASV pēc ilga pārtraukuma sakustējusies sankciju noteikšanai pret krieviju. 14:15 Ukraina uzņemas iniciatīvu diplomātiskajos centienos. Kremlis meklē iespējas sarunāt mieru? 19:11 Aizsaulē devies Ukrainas aizstāvis no Latvijas Uldis Volmārs. 19:40 EXPLAINER: Krievijas nolaupītie Ukrainas bērni – cik daudz to ir un cik daudzi atgūti? Cik daudz bērnu cietuši karā kopumā? 21:22 Piesakām šīs epizodes viesi – mūziķi Maričku, kura starptautisku atzinību viņa guvusi ar tādiem projektiem kā Божичі, Lemon Bucket Orkestra, Balaklava Blues un jaunāko apvienību Daughters of Donbas, kuras debijas albums “Songs of Stolen Children” 2026. gada aprīlī sasniedza pirmo vietu Eiropas pasaules mūzikas topā. Viņa ir arī kaujas mediķe un aktīviste. 23:35 Pirms Maidana, Marička bija viens no cilvēkiem, kura uzskatīja, ka māksliniekiem jāpaliek ārpus politikas. Taču viss mainījās 2014.gadā. 25:11 Mūzika ir ideāls veids, lai savienotos no sirds uz sirdi. Ar jauno projektu “Daughters of Donbas“ Marička cenšas pasaulei nodot informāciju par krievijas nolaupītajiem Ukrainas bērniem. 26:45 Projektā iesaistījusies arī meitene Liza, kura izgājusi cauri filtrācijas nometnēm Mariupolē. 29:43 Regulāri brauc uz fronti. 30:20 Par krievijas nolaupītajiem ukraiņu bērniem un kāds ir viņu liktenis? 34:18 Bērniem krievijā tiek skalotas smadzenes un, ja šo procesu nevar apturēt, tad tas ātri uzrāda rezultātus. 37:30 Kāpēc krievijai vajadzīgi Ukrainas bērni? 38:58 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par nolaupītajiem bērniem: “Daughters of Donbas” – “Who Am I” 39:19 Par pagrieziena punktu Maidanā, 2014.gadā un pievēršanos aktīvismam. 41:10 Kā Maša kļuva par Maričku un par pāriešanu no krievu uz ukraiņu valodu. 44:40 2014.gadā gribēja pievienoties bruņotajiem spēkiem, bet folkloras zināšanu dēļ, komandieris nepieņēma. 46:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Maidana notikumiem: Hilka – “Не ходи улане” 46:37 2023.gadā pievienojās tanku vienībai kā brīvprātīgā kaujas mediķe un žurnāliste. 50:23 Kā tikt galā ar emocionālo izaicinājumu būt tanku vienības “mammai” un 4 bērnu mātei Kanādā? 52:18 Kāpēc karavīri jāparāda arī civlēciskās situācijās? 53:20 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par brīvprātīgo iesaistīšanos armijā: Daughters of Donbas – “4.5.0.” 54:12 Karš nav kā filmās. Tas ir šausmīgs, taču tur var saskatīt arī skaistumu. 55:45 Folkloras ekspedīcijās Donbasā atklāja šī reģiona ukrainiskumu. 58:17 Muzikālais pavadījums sarunas daļai par Donbasa ukrainiskumu: Божичі – “Червона калина” 58:52 Par krievijas centieniem iznīcināt Maričkas izveidoto folkloras ierakstu arhīvu. 1:01:10 Marička ir mūsdienu kobzars 1:01:56 Marička iesaka grupas, kuras vērts paklausīties. 1:03:59 Par spēlēšanu Igaunijā un saspēle ar vietējiem mūziķiem dažādās pasaules valstīs. 1:05:13 Vēlas apmeklēt Latviju. 1:05:49 Dziesma, kas veltīta Meževoju ģimenei: Daughters of Donbas – “Remember, I Believe in You” 1:07:06 Par Ukraiņu mūzikas panākumiem pasaulē. Mūziķiem jāizmanto pastiprinātā interese par Ukrainu, lai nodotu svarīgus vēstījumus 1:10:23 Pateicība Latvijai. 1:11:08 Sarunas beigas. 1:11:17 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:15:05 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:16:00 Rakstiet mums: [email protected] Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet – Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[UKR] На війні проти ворога й упереджень | Запобіжник #157
Українські жінки в армії воюють не лише проти російського вторгнення, а й проти упереджень та радянської спадщини всередині самої системи. Ріхардс Плуме розмовляє зі співзасновницею та очільницею Українського …
Notas do episódio
Українські жінки в армії воюють не лише проти російського вторгнення, а й проти упереджень та радянської спадщини всередині самої системи. Ріхардс Плуме розмовляє зі співзасновницею та очільницею Українського Жіночого Ветеранського Руху "Veteranka" Катериною Приймак - про жінок на фронті, боротьбу із сексуальними домаганнями у військовій службі та новий закон, який має допомогти зробити українську армію безпечнішою і справедливішою. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajsKarā pret ienaidnieku un aizspriedumiem | #157
Ukrainas sievietes armijā karo ne tikai pret Krievijas iebrukumu, bet arī pret aizspriedumiem un padomju mantojumu pašas sistēmas iekšienē. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības …
Notas do episódio
Ukrainas sievietes armijā karo ne tikai pret Krievijas iebrukumu, bet arī pret aizspriedumiem un padomju mantojumu pašas sistēmas iekšienē. Rihards Plūme sarunā ar Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāju un vadītāju Katerinu Prijmaku par sievietēm frontē, cīņu pret seksuālu uzmākšanos militārajā dienestā un jauno likumu, kam jāpalīdz padarīt Ukrainas armiju drošāku un taisnīgāku. Savukārt Dīvs Reiznieks iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Par ukraiņu sekmēm apdraudot krievu apgādes ceļus Krimā un Krievijas noziedzīgajiem triecieniem pa Ukrainas civiliedzīvotājiem; Kādi varētu būt priekšnosacījumu, lai notiktu miera sarunas? Par Ukrainas virzību uz dalību ES. Epizodes gaita: 00:30 Ievads 01:40 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 02:23 Par ukraiņu sekmēm apdraudot krievu apgādes ceļus krimā un krievijas noziedzīgajiem triecieniem pa Ukrainas civiliedzīvotājiem 05:23 Krievijas spēkos ir turpināt terorizēt Ukrainu, taču tā šobrīd nav spējīga iegūt jaunas teritorijas. 07:41 Ukrainai ir jauni panākumi, taču tas nenozīmē, ka nebūs zaudējumi tuvākajā laikā. 10:27 Kādi varētu būt priekšnosacījumi, lai notiktu miera sarunas. 14:07 krievija gribēs, lai sarunās iesaistās trešās puses. 15:19 krievija sāk domāt par sev pieņemamām izejas stratēģijām. 15:25 Kā sarunu iespējamo procesu ietekmē atšķirības Ukrainas un krievijas politiskajā uzbūvē? 18:01 Par Ukrainas virzību uz dalību ES 20:59 EXPLAINER: Ukrainas divlīmeņu triecienu stratēģija. 28:06 Piesakām šīs epizodes viesi – Ukrainas sieviešu veterāņu kustības "Veteranka" līdzdibinātāju un vadītāju Katerinu Prijmaku. 31:25 kāpēc un kad radās kustība “Veteranka” 33:56 Kas motivē sievietes apvienoties? 36:47 Ar kādiem izaicinājumiem šobrīd saskaras sievietes Ukrainas bruņotajos spēkos? 39:20 Seksisms armijā kā padomju mantojums armijā. 41:41 Uzmākšanās – lielākā problēma. 42:46 Šādu noziegumu izmeklēšana. 46:48 Mēs šo darām, jo zinām problēmas no iekšienes 47:43 Runājot par sieviešu tiesībām, salīdzinot ar citām valstīm, Ukraina ir daudzus soļus priekšā. 50:40 Sarunas beigas. 50:54 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 52:01 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 53:09 Rakstiet mums: [email protected] Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[UKR] З лазерами заради збереження історії України | Запобіжник #156
"Ми оцифровуємо минуле, щоб творити майбутнє. Збереження та популяризація культурної спадщини України завжди були й залишаються нашою головною метою, але ми ніколи не думали, що наша робота стане корисною також …
Notas do episódio
"Ми оцифровуємо минуле, щоб творити майбутнє. Збереження та популяризація культурної спадщини України завжди були й залишаються нашою головною метою, але ми ніколи не думали, що наша робота стане корисною також для документування злочинів російської федерації", так у розмові з Дівсом Рейзнієксом каже гостя цього тижня в подкасті "Drošinātājs" Надія Гаврилишин, яка представляє експертів із 3D-сканування компанії Skeiron зі Львова, Україна. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajsAr lāzeriem par Ukrainas vēstures saglabāšanu | #156
"Mēs digitalizējam pagātni, lai veidotu nākotni. Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana vienmēr ir bijusi un joprojām ir mūsu galvenais mērķis, taču nekad nedomājām, ka mūsu darbs kļūs …
Notas do episódio
"Mēs digitalizējam pagātni, lai veidotu nākotni. Ukrainas kultūras mantojuma saglabāšana un popularizēšana vienmēr ir bijusi un joprojām ir mūsu galvenais mērķis, taču nekad nedomājām, ka mūsu darbs kļūs noderīgs arī krievijas federācijas noziegumu dokumentēšanā" tā sarunā ar Dīvu Reiznieku saka "Drošinātāja" šīs nedēļas viešņa Nadija Havrilišina, kura pārstāv 3D skenēšanas ekspertus no uzņēmuma "Skeiron" Ļvivā, Ukrainā. Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Ukrainai frontē labas pārmaiņas; Nespējot apturēt Ukrainu, Krievija dod priekšroku psiholoģiski sāpīgiem triecieniem. Uzbrukumam Baltijai šobrīd trūkst spēku. Dezinformācijas kampaņas turpināsies; Baltkrievija starp ASV un Krievijas spiedienu. Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs[UKR] Намагаючись утримати війну за парканом. Історія Київського зоопарку | Запобіжник
"Коли до нас у зоопарк приходять військові з родинами або привозять дітей із прифронтових територій, і після відвідин ти бачиш, як у їхніх очах спалахує іскра надії, тоді розумієш, що ми робимо добру справу" …
Notas do episódio
"Коли до нас у зоопарк приходять військові з родинами або привозять дітей із прифронтових територій, і після відвідин ти бачиш, як у їхніх очах спалахує іскра надії, тоді розумієш, що ми робимо добру справу", так у розмові з Dīvs Reiznieks каже генеральний директор Київського зоопарку Кирило Трантін. Зоопарк став місцем, яке не лише дозволяє бодай на мить відчути себе у нормальному світі, а й активно долучається до реабілітації військових, дітей із прифронтових територій та багатьох інших людей, яких зачепила війна. Водночас для відвідувачів невидимою залишається щоденна боротьба за безпеку тварин і намагання зробити все, щоб війна залишалася по той бік зоопаркового паркану. Це повне інтерв’ю без перекладу з подкасту Латвійського радіо "Drošinātājs" ("Запобіжник"), присвяченого народу України та його боротьбі з російською агресією. Посилання на повну версію подкасту можна знайти тут: linktr.ee/drosinatajsMēģinot karu noturēt aiz žoga. Kijivas Zoo stāsts | #155
"Kad pie mums zoodārzā ierodas karavīri ar ģimenēm vai atved bērnus no frontes, un pēc viesošanās tu viņu acīs redzi iemirdzamies cerības dzirksti, tad saproti, ka darām labu lietu," sarunā ar Dīvu Reiznieku …
Notas do episódio
"Kad pie mums zoodārzā ierodas karavīri ar ģimenēm vai atved bērnus no frontes, un pēc viesošanās tu viņu acīs redzi iemirdzamies cerības dzirksti, tad saproti, ka darām labu lietu," sarunā ar Dīvu Reiznieku saka Kijivas Zoo ģenerāldirektors Kirilo Trantins. Zoodārzs kļuvis par vietu, kas ne tikai ļauj kaut uz mirkli sajusties kā normālā pasaulē, bet arī aktīvi iesaistās karavīru, frontes bērnu un daudzu citu kara skarto cilvēku rehabilitācijā. Taču apmeklētājiem neredzama paliek ikdienas cīņa par dzīvnieku drošību un centieni panākt, lai karš paliktu zoodārza žoga otrā pusē. Savukārt Rihards Plūme iztaujā Vācijas Māršala fonda Ziemeļu novirziena vadītāju un drošības politikas pētnieci Kristīni Bērziņu par šādām tēmām: Cik būtiska ir Ukrainas spēja dot triecienus objektiem Krievijā ilgtermiņā un kāda varētu būt Maskavas atbilde? Vai Eiropai nepieciešamas sarunas ar Krieviju un kas būtu piemērotākā persona, kurai pārstāvēt Eiropu? Kas Ukrainai un Eiropai secināms pēc Putina un Trampa vizītēm pie Ķīnas prezidenta? Epizodes gaita: 00:30 Ievads 01:37 Drošinātāja ekspertes Kristīnes Bērziņas komentārs šoreiz par šādām aktualitātēm: 03:15 Darbojoties ļoti mērķtiecīgi, Ukraina pārņem iniciatīvu. Kādi būs tās tuvākie plāni un kādas ir krievijas spējas? 08:40 Krievija pagaidām nopietnas sarunas nepiedāvā. Kurš sarunās varētu pārstāvēt Eiropu? Rietumeiropa izrāda augstprātību, Kallasu svītrojot jau šobrīd. 15:23 Kas Ukrainai un Eiropai secināms pēc putina un Trampa vizītēm pie Ķīnas prezidenta? 21:52 EXPLAINER: Ukraina izstrādājusi savu pirmo iekšzemē ražoto vadāmo planējošo bumbu – kas par to jāzina un kāpēc tas svarīgi? 26:48 Piesakām šīs epizodes viesi – Kijivas Zoo ģernerāldirektoru Kirilo Trantinu. 28:42 Lielāko apdraudējumu rada dronu atlūzas un sprādzienu viļņi. 30:17 Kas Zoo notiek, kad atskan pretgaisa aizsardzības sirēnas. 31:52 Stikla logus neatjaunosim līdz pat kara beigām. Siena izmantošana. 33:40 Niknais lemurs. Īpašie izaicinājumi ar atvestajiem dzīvniekiem no citām vietām. 36:25 Kuplo formu īpašnieks lūsis Stepans atklāj problēmas, kas saistītas ar nepareizu dzīvnieku turēšanu privātās rokās. 38:49 Zoodārzs nav patversme, tā ir zinātniska iestāde. Taču šobrīd nākas strādāt arī kā patversmei. 40:40 Kā Zoo pārziemoja īpaši auksto ziemu? Svarīgi būt energoneatkarīgiem. 42:00 Nedrīkst nodoties grūtsirdībai. 42:52 Neviens dzīvnieks aukstuma dēļ nav gājis bojā. 43:41 Eiropas Zoodārzu palīdzība ar naudu un barības sūtījumiem. 45:18 Ieteikumi Baltijas zoodārziem, ja atnāktu karš. 47:12 Uz Zoo atvestie dzīvnieki parasti ir citādāki nekā zoodārzā mājojošie. 49:08 Ne visus zvērus varam uzņemt. Taču, esam apvienojušies ar aktīvistiem un parasti izeja tiek atrasta. 56:27 Zoodārza modernizācija, ko apturējis karš. Taču uzlabojumi tāpat tiek īstenoti. 52:05 Ieviešam Eiropas standartus. 52:30 reintrodukcijas programmas turpina darboties, lai arī to īstenošana kļuvusi sarežģītāka. 54:00 Kijivas Zoo karā zaudējis sešus darbiniekus. Šobrīd strādājam par sevi un par tiem, kuri krituši vai ir frontē. 55:28 Zoo sociālie projekti kara veterāniem un bērniem. 57:25 Zoo ik gadu apmeklē pusmiljons apmeklētāju – kāda ir ikdiena zoodārzā un kā to ietekmē pretgaisa aizsardzības trauksmes. 58:58 Pateicība Eiropas, Rīgas Zoo par izrādīto atbalstu. 1:00:40 Sarunas beigas. 1:01:08 Rihards un Dīvs pārspriež interviju. 1:02:00 Padalieties ar šo interviju un epizodi. 1:02:28 Rakstiet mums: [email protected] Viss svarīgākais par karu Ukrainā ir un būs vienuviet - Latvijas Radio raidieraksta “Drošinātājs” jaunākajā epizodē. Ja vēlies, lai izskaidro kādu tev interesējošu jautājumu par notiekošo Ukrainā vai vēlies ieteikt intervijas varoni, raksti: [email protected] vai ver vaļā linktr.ee/drosinatajs
Aqui estão os 40 episódios mais recentes de 310. Os mais antigos estão no feed do podcast.
Podcasts parecidos
Mais podcasts de Sociedade e cultura
Este podcast é seu?
Confirme com uma entrada no seu feed: você recebe um código aqui, adiciona como podcast:txt no canal do seu feed e nós verificamos. Depois disso, seu podcast aparece como “verificado” no SoundNode.