Kultūras rondo
- Episódios
- 500
- Publicação
- diária
- Último episódio
- 14 nov 2026
Sobre o podcast
"Kultūras rondo" ir kvalitatīvākais un daudzpusīgākais radio raidījums par kultūras procesiem Latvijā un pasaulē, kas sniedz arī izvērstas anotācijas par aktuāliem notikumiem mūzikā, mākslā, kino, teātrī, literatūrā, arhitektūrā, dizainā u.c. "Kultūras rondo" redzes lokā ir tā kultūrtelpa, kurā pašreiz dzīvojam. Mēs ne tikai palīdzam orientēties kultūras notikumos, bet tiešraides sarunās apspriežam kultūras notikumu un kultūras personību rosinātas idejas. Tās ir diskusijas, kurās satiekas kultūras notikumu radītāji, kultūras dzīves organizatori un kultūras patērētāji. "Kultūras rondo" tiešajās pārraidēs ir klāt svarīgos kultūras notikumos visā Latvijā, kas ļauj nepastarpināti iepazīt kultūras personības un kultūras telpu arī ārpus Rīgas un saglabāt arhīvā būtiskas liecības par notikumiem.
Episódios 500
"Skandiniekiem" -50. Runājam par autentiskumu kā protestu un turpināšanos
Folkloras draugu kopa "Skandinieki" šoruden atzīmē savu 50. jubileju. Par autentiskumu kā protestu; par atmodas laiku, par Staltu ģimeni, kas stāvēja pie starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" pirmsākumiem …
Notas do episódio
Folkloras draugu kopa "Skandinieki" šoruden atzīmē savu 50. jubileju. Par autentiskumu kā protestu; par atmodas laiku, par Staltu ģimeni, kas stāvēja pie starptautiskā folkloras festivāla "Baltica" pirmsākumiem Latvijā, un par turpināšanos saruna studijā ar veciem un jauniem skandiniekiem: Margu Stalti, Julgī Stalti, Ilmāru Mežu un Aiju Virsi.Četros metros ietilpināta 15 gadu pieredze: izstāde "KOMPRESIJA. 15 gadi keramikā"
"KOMPRESIJA. 15 gadi keramikā" ir izstāde, kas aplūkojama Daugavpils cietoksnī – četru metru iestiklotā fiziskā telpā-galerijā “4METRI”. Tā izceļ zīmīgāko no Latvijas Laikmetīgās keramikas centra piecpadsmit …
Notas do episódio
"KOMPRESIJA. 15 gadi keramikā" ir izstāde, kas aplūkojama Daugavpils cietoksnī – četru metru iestiklotā fiziskā telpā-galerijā “4METRI”. Tā izceļ zīmīgāko no Latvijas Laikmetīgās keramikas centra piecpadsmit darbības gados paveiktā. Kā izdevies četros metros ietilpināt 15 gadu pieredzi un kādas nākotnes vīzijas mākslas medijam saredz Latvijas Laikmetīgās keramikas centra Daugavpilī mākslinieki.Kā mūsdienu cilvēks sadzīvo ar tradīciju? Lilijas Liporas izrāde “Vai vieni?”
Laikmetīgi par tradicionālāko no latviešu mūzikas instrumentiem, arī par drosmi mainīt tradīciju liek aizdomāties skaņas un kustību izrāde “Vai vieni?”. Izrāde ir arī ļoti personisks divu izpildītājmākslinieku …
Notas do episódio
Laikmetīgi par tradicionālāko no latviešu mūzikas instrumentiem, arī par drosmi mainīt tradīciju liek aizdomāties skaņas un kustību izrāde “Vai vieni?”. Izrāde ir arī ļoti personisks divu izpildītājmākslinieku Kristīnes Tukres un Dzintara Lipora stāsts, jo abi kokli spēlējuši kopš bērnības. Izrādes režisori un horeogrāfi Liliju Liporu interesē, kā mūsdienu cilvēks sadzīvo ar tradīciju, kā meklē jaunus ceļus.13. novembrī "Dirty Deal Teatro" būs iestudējuma “Vai vieni?” pirmizrāde. Ar kokles skaņām un divu izpildītāju kustību telpā sākas izrāde “Vai vieni?”. Tad abi jaunie mākslinieki apsēžas pie vienas koncertkokles katrs no savas puses un saspēlējas, radot vienotu skaņu pasauli. Izrādē neizskan neviens vārds, ir tikai kustība un kokles skaņas, kas varbūt arī ne tik tradicionālas, kā esam raduši dzirdēt. Izrādi rādīs arī 14.novembrī, pēc tam 21. un 22.janvārī."Krasta līnija". Kopā ar Raimondu Ķirķi lasām viņa otro dzejas krājumu
"Krasta līnija" ir dzejnieka un literatūrkritiķa Raimonda Ķirķa otrais dzejas krājums. Par dzeju un izdevējdarbību saruna ar Raimondu Ķirķi, kurš ir arī izdevniecības "Neputns" galvenais redaktors.
Ciklā “Latvijas kods. Latvija šodien” tapušas četras jaunas īsfilmas
"Latvijas krikets", "Kur jūs esat, lībieši?" "Kas ir mīlestība?"un "SOS mammas" – četras jaunas filmas, kuras demonstrēs Latvijas Televīzija ciklā "Latvijas kods. Latvija šodien". Tiekamies ar projekta vadītāju …
Notas do episódio
"Latvijas krikets", "Kur jūs esat, lībieši?" "Kas ir mīlestība?"un "SOS mammas" – četras jaunas filmas, kuras demonstrēs Latvijas Televīzija ciklā "Latvijas kods. Latvija šodien". Tiekamies ar projekta vadītāju Agnesi Zapāni, Latvijas TV filmu iepirkšanas nodaļas vadītāju Zani Valenieci un filmas "Latvijas krikets" režisori Kristīni Briedi. Jaunas dokumentālās īsfilmas varēs skatīties 17. un 24. novembrī LTV1 un REplay.lv katrā vakarā piedāvājot divu filmu pirmizrādes.Aktieri Ilze Ķuzule-Skrastiņa, Mārtiņš Meiers un Ģirts Krūmiņš. Spēlmaņu nakts nominanti
Turpinām iepazīstināt ar “Spēlmaņu nakts” nominantiem. Šoreiz uzmanības centrā ir Dailes teātra aktieri, kuru vārdi parādās “Gada aktrises” un “Gada aktiera” nominantu rindās. Augstu novērtējumu saņēmusi Ilze …
Notas do episódio
Turpinām iepazīstināt ar “Spēlmaņu nakts” nominantiem. Šoreiz uzmanības centrā ir Dailes teātra aktieri, kuru vārdi parādās “Gada aktrises” un “Gada aktiera” nominantu rindās. Augstu novērtējumu saņēmusi Ilze Ķuzule-Skrastiņa par Dominikas Frankonas lomu izrādē “Pirmavots”. Šajā iestudējumā viņai līdzās ir arī Mārtiņš Meiers, kurš gan nominēts balvai par kādu citu izrādi, par Alana Tjūringa lomu “Orākulā”. Savukārt Ģirts Krūmiņš balvai nominēts par pirmo lomu Dailes teātrī, spēlējot Roaldu Dālu iestudējumā “Milzis”. Lai gan sarunas sākumā aktieri izteica bailes par to, ka varētu gadīties kādi erudīcijas pārbaudes jautājumi, viņus beigās pārsteidza darbadienas rītā aplūkotie emocionālie jautājumi.“Kā es nekļuvu par rakstnieku” - igauņu literāta Anti Sāra jaunākā grāmata bērniem
“Kā es nekļuvu par rakstnieku” ir igauņu literāta Anti Sāra jaunākā latviešu valodā izdotā grāmatu bērniem, ko tulkojusi Maima Grīnberga. Grāmatas galvenais varonis ir vienpadsmitgadīgais Juhans, kurš vairāk …
Notas do episódio
“Kā es nekļuvu par rakstnieku” ir igauņu literāta Anti Sāra jaunākā latviešu valodā izdotā grāmatu bērniem, ko tulkojusi Maima Grīnberga. Grāmatas galvenais varonis ir vienpadsmitgadīgais Juhans, kurš vairāk par visu mīl rakstīt. Anti Sārs pats pirmos dzejoļus uzrakstījis sešu gadu vecumā, savukārt “Kā es nekļuvu par rakstnieku” ideja radusies no dēla ieceres uzrakstīt fantāzijas triloģiju. Latviešu izdevumam ilustrācijas veidojusi māksliniece Rūta Briede. Igauņu autora Anti Sāra grāmatu bērniem “Kā es nekļuvu par rakstnieku” klajā laidusi izdevniecība “Liels un mazs”.Ceļš nekad nebeidzas. Dokumentāls stāsts par leģendāro Latvijas alpīnistu Teodoru Ķirsi
Režisors Viktors Buda un alpīnists Imants Zauls un viņu dokumentālā filma "Ceļš nekad nebeidzas" par leģendāro alpīnistu Teodoru Ķirsi. Kultūras rondo klausāmies viņu stāstu Teodoru Ķirsi, kura dzīvesstāsts …
Notas do episódio
Režisors Viktors Buda un alpīnists Imants Zauls un viņu dokumentālā filma "Ceļš nekad nebeidzas" par leģendāro alpīnistu Teodoru Ķirsi. Kultūras rondo klausāmies viņu stāstu Teodoru Ķirsi, kura dzīvesstāsts cieši saistīts ar Latvijas alpīnisma ceļu uz pasaules augstākajām virsotnēm.Mīklu režģis. Pētnieki aicina atgriezties pie senas latviešu tradīcijas – mīklu minēšanas
Šķetinām jauno „Mīklu režģi” kopā ar spēles radītājām: Latvijas Universitātes (LU) Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāju Sanitu Reinsoni un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilzi …
Notas do episódio
Šķetinām jauno „Mīklu režģi” kopā ar spēles radītājām: Latvijas Universitātes (LU) Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāju Sanitu Reinsoni un LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētniece Ilzi Ļaksu-Timinsku. Spēles digitālā vidē – mīklu minēšana, lībiešu spēle un augu spēle latgaliešu valodā. LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta un LU Humanitāro zinātņu fakultātes Digitālo humanitāro zinātņu centra pētnieki izveidojuši atraktīvu, aizraujošu un arī zināšanas papildinošu rīku, ko ikviens aicināts izmantot garo ziemas vakaru "īsināšanai". Pētnieki aicina atgriezties pie senas latviešu tradīcijas – mīklu minēšanas. Lai folkloras mantojumu iepazītu aizraujošā un mūsdienīgā veidā, izveidota digitāla spēle „Mīklu režģis”, kurā spēlētāji aicināti pārbaudīt savu atjautību, minot latviešu tautas mīklas un meklējot to atminējumus burtu režģī. Spēle piemērota gan individuālai laika pavadīšanai, gan ģimenēm, draugiem un dažāda vecuma spēlētājiem.Aktieri Laura Siliņa un Kārlis Reijers. Spēlmaņu nakts nominanti
Tuvojoties "Spēlmaņu nakts" ceremonijai, sākam jaunu ierakstu sēriju. Šoreiz iztaujājam aktierus, kuri 2025./ 2026. gada sezonā nominēti "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise" un "Gada aktieris" …
Notas do episódio
Tuvojoties "Spēlmaņu nakts" ceremonijai, sākam jaunu ierakstu sēriju. Šoreiz iztaujājam aktierus, kuri 2025./ 2026. gada sezonā nominēti "Spēlmaņu nakts" balvai kategorijā "Gada aktrise" un "Gada aktieris". Pirmie studijā Laura Siliņa un Kārlis Reijers no Nacionālā teātra. Abiem svarīga uzticēšanās un spēja runāt vienā valodā ar režisoru. Uzklausām viņu pārdomas par mūsdienu teātri un lielākajiem izaicinājumiem, arī par lomām, kas šoreiz izvirzījušas aktierus balvai.“Kultūra (iz)dzīvo”: nozares pārstāvju diskusijas pirms gaidāmās akcijas
Jau rīt, 10. novembrī, gaidāma kulminācija akcijai “Kultūra (iz)dzīvo”. Par to pēdējās nedēļās vairākkārt izteikušies nozares pārstāvji. Tostarp, arī Latvijas Leļļu teātrī. Tur kādā diskusijā aktualizēta …
Notas do episódio
Jau rīt, 10. novembrī, gaidāma kulminācija akcijai “Kultūra (iz)dzīvo”. Par to pēdējās nedēļās vairākkārt izteikušies nozares pārstāvji. Tostarp, arī Latvijas Leļļu teātrī. Tur kādā diskusijā aktualizēta neizpratne par to, kā vispār kultūras notikumi veidojas, cik apjomīgs darbs un zināšanas slēpjas zem kāda īslaicīga notikuma, kas, iespējams, pat neienes apjomīgu peļņu. Izcelta arī pašu nozares pārstāvju kļūda, ilgstošā klusēšana par neracionālajiem uzstādījumiem. Kādus vēl secinājumus var izdarīt par šī brīža problēmām?Latvija kultūrai un kultūra Latvijai. Saruna pēc konferences "Kultūras Krustpunkti XX"
Ir beigusies starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti" Latvijas Kultūras akadēmijas auditorijās, mēs esam jau ar vienu kāju kultūras protesta akcijās, kas šonedēļ notiks ar gājienu un koncertu …
Notas do episódio
Ir beigusies starptautiskā zinātniskā konference "Kultūras krustpunkti" Latvijas Kultūras akadēmijas auditorijās, mēs esam jau ar vienu kāju kultūras protesta akcijās, kas šonedēļ notiks ar gājienu un koncertu. Bet ar to jau tas nebeigsies, jo tie jautājumi joprojām paliek: vai kultūrai jāizdzīvo vai jādzīvo, jāklusē vai jārunā? Kā tikt no deklarētām vērtībām līdz reāliem soļiem finansējumā? Kultūras rondo par kultūras ietekmes laukiem un būtiskākajiem secinājumiem pēc Starptautiskās zinātniskās konferences "Kultūras Krustpunkti XX" izvaicājam Latvijas Kultūras akadēmijas vadošās pētnieces Rūtu Muktupāvelu un Ievu Zemīti.Svinam grāmatu daudzveidību: Rīgas Grāmatu svētki Latvijas Nacionālajā bibliotēkā
Kultūras rondo aicina ikvienu godā celt grāmatu un svinēt tās daudzveidību. Ttiešraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur otro dienu norisinās Rīgas Grāmatu svētki. Atklājam plašo grāmatu klāstu, gan …
Notas do episódio
Kultūras rondo aicina ikvienu godā celt grāmatu un svinēt tās daudzveidību. Ttiešraide no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, kur otro dienu norisinās Rīgas Grāmatu svētki. Atklājam plašo grāmatu klāstu, gan tiekoties ar autoriem un viņu darbu izdevējiem, gan uzklausot grāmatmīļus, kuri darbojas grāmatu maiņas punktā.Profesionālais pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne" ir labs kultūrizdzīvošanas piemērs
Pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne" neapšaubāmi ir labs kultūrizdzīvošanas piemērs – cauri laikiem un varām, par spīti allaž ierobežotajiem finanšu resursiem, tas jau 35 gadus darbojas profesionāla kolektīva …
Notas do episódio
Pūšamo instrumentu orķestris "Rēzekne" neapšaubāmi ir labs kultūrizdzīvošanas piemērs – cauri laikiem un varām, par spīti allaž ierobežotajiem finanšu resursiem, tas jau 35 gadus darbojas profesionāla kolektīva statusā, bet tā muzikālās saknes sniedzas vēl krietni senāk, līdz pat pagājušā gadsimta 50. gadiem. Laika gaitā kolektīvs no Tautas pūtēju orķestra izaudzis par profesionālu un jau kopš 2013. gada mājvietu radis Latgales vēstniecībā "Gors". Tieši tur 6. novembra vakarā izskanēs orķestra jubilejas koncerts "Sveika, Rēzekne!". Pirmskoncerta mēģinājumu starplaikā saruna ar pūšamo instrumentu orķestra “Rēzekne” vadītāju un diriģentu Aleksandru Maslovu, Latgales vēstniecības "Gors" Mākslinieciskās un pasākumu nodaļas vadītāju Ilonu Rupaini, kā arī orķestra mūziķiem Anselmu Opincānu un Arni Krancānu.Māksliniece Līga Spunde pārvērš izstāžu telpu par "sirds trenažieru zāli"
Ja jums vajadzētu izvēlēties starp divām uzlīmēm – uz vienas būtu "Sirds", uz otras – omulīgs smadzeņu vīriņš jeb "Prāts", kuru jūs ņemtu? Tieši šādu izvēli pie ieejas "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā varēs …
Notas do episódio
Ja jums vajadzētu izvēlēties starp divām uzlīmēm – uz vienas būtu "Sirds", uz otras – omulīgs smadzeņu vīriņš jeb "Prāts", kuru jūs ņemtu? Tieši šādu izvēli pie ieejas "kim?" Laikmetīgās mākslas centrā varēs izdarīt Līgas Spundes personālizstādes "Prāts, Sirds" skatītāji. Bet pašas "Kim?" izstāžu telpas pārtapušas "sirds trenažieru zālē" – ar saunu, dušu un vietu vingrinājumiem. Un visa centrā jautājums: kāpēc nepārtrauktas informācijas plūsmas un šķietami nebeidzamu krīžu virknes apstākļos ir kļuvis tik grūti izjust patiesas emocijas? Par prātu, sirdi un citiem svarīgiem muskuļiem ar Līgu Spundi sarunājamies Kultūras rondo. Uzklausām arī izstādes kuratoru Johanu Gustavsonu. Garšīga stāstniecība, košas krāsas, humors un organiska dažādu mākslas mediju līdzāspastāvēšana ir tie pamatlielumi, kas asociējas ar Līgas Spundes radošo darbu. Un tie visi ir klātesoši arī Līgas personālizstādē „Prāts, sirds”, kas šovakar vērs durvis "Kim?" Laikmetīgās mākslas centrā Rīgā. Izstāde pirmo reizi bija prezentēta Hāgas mākslas telpā “1646”, un tā bija Līgas Spundes pirmā personālizstāde Nīderlandē. Izstādes kuratori ir šīs galerijas radošie saimnieki, spāņu māksliniece Klāra Paljī Mongiloda un zviedru mākslinieks Johans Gustavsons, kurš būs klāt arī Rīgas izstādes atklāšanā. Galeriju „1646” Hāgā viņš vada jau kopš 2004. gada un ar Līgu Spundi tuvāk iepazinās pērn grupas izstādē "TUR telpā" Rīgā, kuras kurators ir sens Gustavsona draugs Eds Shautens.RIXC Mākslas un zinātnes festivālā domā par mijiedarbību starp dabu un cilvēku
Kādas sajūtas jums rastos, ja atspulgā spogulī ieraudzītu nevis savu seju, bet gan mušas? Šādu pieredzi var gūt RIXC Mākslas un zinātnes festivālā, kur izstādē “Klimata iztēle” ar apmācīta mākslīgā intelekta …
Notas do episódio
Kādas sajūtas jums rastos, ja atspulgā spogulī ieraudzītu nevis savu seju, bet gan mušas? Šādu pieredzi var gūt RIXC Mākslas un zinātnes festivālā, kur izstādē “Klimata iztēle” ar apmācīta mākslīgā intelekta palīdzību apmēram minūtes laikā var novērtēt, kā cilvēka seja transformējas un pārtop par mušu. Tas gan ir matains kukainis, jo saglabā jums raksturīgo matu griezumu. Kā vēl var veidoties mijiedarbība starp dabu un cilvēku?Kā mainās kultūras patēriņa tendences Latvijā?
AKKA/LAA apkopotie dati par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem rāda koncertu un citu muzikālo pasākumu apmeklējuma samazinājuma tendenci salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn. Par kultūras patērētāju un …
Notas do episódio
AKKA/LAA apkopotie dati par šī gada pirmajiem deviņiem mēnešiem rāda koncertu un citu muzikālo pasākumu apmeklējuma samazinājuma tendenci salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn. Par kultūras patērētāju un patēriņa tendencēm Latvijas kultūras telpā saruna ar Latvijas Kultūras akadēmijas profesori Andu Laķi, AKKA/LAA izpilddirektoru Egīlu Šēferu un mūziķi Katrīnu Dimantu. To, ka biļetes uz teātri, koncertiem un citiem kultūras pasākumiem pēdējos gados ir kļuvušas krietni dārgākas, būs pamanījuši visi, kas mēdz tos apmeklēt. Kultūras iestādes tā centās kompensēt lielo inflāciju, lai spētu segt rēķinus, jo no valsts budžeta tam papildu naudas nebija. Tomēr vienlaikus brīdināja – ilgi tā vairs nevarēs turpināt. Vai autoru apvienības AKKA/LAA reģistrētais ievērojamais kritums koncertu un citu mūzikas pasākumu apmeklējumā šajā gadā liecina, ka biļešu cenas kultūras pasākumos ir sasniegušas kritisko robežu?Rīga šogad ir Baltijas Drāmas foruma norises vieta
Pēc diviem Igaunijā un Lietuvā pavadītiem rudeņiem Baltijas Drāmas forums šogad ir atkal Latvijā, pulcējot vienkop Baltijas teātra profesionāļus un šai gadā liekot akcentu tieši uz Latvijas oriģināldramaturģiju …
Notas do episódio
Pēc diviem Igaunijā un Lietuvā pavadītiem rudeņiem Baltijas Drāmas forums šogad ir atkal Latvijā, pulcējot vienkop Baltijas teātra profesionāļus un šai gadā liekot akcentu tieši uz Latvijas oriģināldramaturģiju un tās veiksmīgākajiem iestudējumiem. To pavada arī neformāli tīklošanās pasākumi un akadēmiska konference, stiprinot saikni starp teātra praksi un teoriju. Forums norisināsies no 5. līdz 8. novembrim. Kultūras rondo tiekamies ar Baltijas Drāmas foruma rīkotāju komandu Maiju Pavlovu, Annu Sīli un Laumu Mellēnu-Bartkeviču, runājam gan par šī tikšanās formāta lielo ietekmi uz ciešāku kaimiņvalstu sadarbību, gan to, cik pieticīgos finansiālos apstākļos šoreiz šo starptautisko notikumu nācies rīkot. Un attiecīgi, protams, pieskaramies arī akcijai „Kultūra [iz]dzīvo” un tam, kāpēc tik viegli pazaudēt kaut ko, ko uzskatām par pašsaprotamu. Forumu atklās Šauļu Valsts drāmas teātra viesizrāde “Ovāls”. Izrādes autori ir Latvijas un Lietuvas atzītie mākslinieki – režisors Valters Sīlis un dramaturgs Rimants Kmita.Gaisma, sirsnība un vienkāršība raksturo jaunāko Reiņa Bērziņa personālizstādi
Gaisma, sirsnība un vienkāršība raksturo jaunāko Reiņa Bērziņa personālizstādi “Lietas, kas liek justies labi”. Izstādē ir gan abstraktas gleznas, gan darbi, kuros attēloti konkrētāki priekšmeti, piemēram …
Notas do episódio
Gaisma, sirsnība un vienkāršība raksturo jaunāko Reiņa Bērziņa personālizstādi “Lietas, kas liek justies labi”. Izstādē ir gan abstraktas gleznas, gan darbi, kuros attēloti konkrētāki priekšmeti, piemēram, bērnu izveidoti koka atgriezumi vai ģitāru grifi, kas balsta viens otru. Reiņa Bērziņa izstāde “Lietas, kas liek justies labi” galerijā “Māksla XO” būs skatāma līdz 28.novembrim.Aizvadīts forums “Pulse” dzīvās komunikācijas un pasākumu industrijas profesionāļiem
Pirms pāris dienām Hanzas peronā iemājoja pasākums pasākumu veidotājiem. Jā, nepārklausījāties. Pirmo reizi aizvadīts forums “Pulse”, kur tikās dzīvās komunikācijas un pasākumu industrijas profesionāļi. Ne …
Notas do episódio
Pirms pāris dienām Hanzas peronā iemājoja pasākums pasākumu veidotājiem. Jā, nepārklausījāties. Pirmo reizi aizvadīts forums “Pulse”, kur tikās dzīvās komunikācijas un pasākumu industrijas profesionāļi. Ne tikai koncertu veidotāji, bet arī, piemēram, nozares pārstāvji, kas ēdienreizi spēj pārvērst par pieredzi. Arī tad, ja tas nozīmē, ka no šausmām būs, iespējams, grūti paēst, jo tevi vēros simtiem acu un dramatiskas mūzikas pavadībā būs jāēd no trauka, kas ir kā acs ābols. Kā vēl var dažādot norišu un mākslas darbu pieredzi? Un kādas ieceres un problēmas vēl nes nākotne?Kā rīkoties, ja tavu balsi klonē un izmanto bez paša ziņas?
Tehnoloģiju pieejamība ir radījusi situācijas, kad balsis tiek klonētas bez pašu balss īpašnieku ziņas vai piekrišanas. Kā rīkoties šādā situācijā un ko paredz un nosaka likumdošana? Kad 2021.gada vasarā Rīgas …
Notas do episódio
Tehnoloģiju pieejamība ir radījusi situācijas, kad balsis tiek klonētas bez pašu balss īpašnieku ziņas vai piekrišanas. Kā rīkoties šādā situācijā un ko paredz un nosaka likumdošana? Kad 2021.gada vasarā Rīgas Starptautiskajā autoostā reisus sāka pieteikt tobrīd nesen pensijā aizgājušās Latvijas Radio diktores Sandras Glāzupas balss, daudzi no mums pirmoreiz saskārās ar to, cik reālistiski var skanēt sintezēta balss. Mūsu leģendārā kolēģe vēl pēc vairākiem gadiem smējās, ka cilvēki ik palaikam jautā, vai viņa tagad strādā autoostā. Tā bija uzņēmuma „Tilde” tehnoloģija, saskaņota ar pašu balss īpašnieci, kas izmantoja viņas daudzu gadu garumā lasītās Latvijas Radio ziņas, sintezējot Glāzupas balsi tekstos, ko viņa pati nemaz neierunāja. Tehnoloģijām turpinot strauji attīstīties, sākotnējo eksotikas sajūtu ātri vien nomainīja bažas, ka nākotnē tā var notikt arī bez pašu balss īpašnieku ziņas. Un te nu mēs esam: viena no Latvijā pazīstamākajām reklāmu balsīm Roberts Ošiņš nesen sociālajā tīklā „Facebook” dalījās ar ziņu, ka radio bija izdzirdējis reklāmu savā balsī, ko pats nemaz nebija ierunājis. „Es tiku apzagts,” pirms pāris nedēļām sociālajā medijā „Facebook” ierakstīja pazīstamās radio, filmu un reklāmu balss īpašnieks Roberts Ošiņš. „Nē, man neviens nenozaga maku vai auto. (..) Man nozaga kaut ko daudz personīgāku un profesionālāku - manu balsi.” Ko šādās situācijās darīt, un cik juridiskā ziņā aizsargātas ir vai nav mūsu balsis – par to šodien Kultūras rondo runājam ar Robertu Ošiņu un diviem datu aizsardzības ekspertiem – Agnesi Boboviču-Ilgažu un Lauri Linabergu.Oktobris teātros: izrādes, kuras atkarīgas no skatītāja iztēles un pieredzes
Oktobrī gūtie iespaidi teātros. Mūsu uzmanības lokā šoreiz izrādes, kuras atkarīgas no skatītāja iztēles un pieredzes. Runāsim par kādu starptautisku projektu, par monooperu un par monoizrādi. Pāršķirstīsim arī …
Notas do episódio
Oktobrī gūtie iespaidi teātros. Mūsu uzmanības lokā šoreiz izrādes, kuras atkarīgas no skatītāja iztēles un pieredzes. Runāsim par kādu starptautisku projektu, par monooperu un par monoizrādi. Pāršķirstīsim arī jaunāko žurnāla “Teātra Vēstnesis” numuru. Laima Slava, kura šosezon ir arī „Spēlmaņu nakts” ekspertu lokā, piedāvā savu atskatu uz aizvadītā mēneša teātra notikumiem sarunā ar vēl kādu teātra profesionāli, un šajā reizē tā ir teātra kritiķe un žurnāla „Teātra vēstnesis” galvenā redaktore Juta Ance Ķirķis."Lielā dzintara" jaunā vadītāja Kate Erharde uz Liepāju ņem līdzi pieredzi Dubaijas operā
Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunā vadītāja Kate Erharde ir kultūras menedžmenta profesionāle ar pieredzi Dubaijas operā. Savā pirmajā radio intervijā Kultūras rondo viņa stāsta par iemesliem …
Notas do episódio
Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" jaunā vadītāja Kate Erharde ir kultūras menedžmenta profesionāle ar pieredzi Dubaijas operā. Savā pirmajā radio intervijā Kultūras rondo viņa stāsta par iemesliem atgriezties Latvijā, "Lielā dzintara" starptautiskās redzamības vairošanu un to, kāpēc viena no viņas prioritātēm ir palīdzēt darbiniekiem neizdegt intensīvas slodzes apstākļos. Tieši pirms vienpadsmit gadiem novembra sākumā Liepājā durvis vēra koncertzāle „Lielais dzintars”, sekojot divus gadus agrāk atklātajai Rēzeknes koncertzālei „Gors”. Abas reģionālās koncertzāles šoruden tikušas pie jaunām vadītājām – Antras Skuteles Rēzeknē un Kates Erhardes Liepājā. Kultūras rondo tuvāk iepazīstamies ar vienu no viņām – Kati Erhardi. Viņas vārds pēdējos gados vairāk bijis pazīstams ārpus Latvijas, jo Erharde strādāja Dubaijas operā. Tur attīstīto spēju strādāt plašā mērogā un salāgot intensīvu darba slodzi ar spēju arī atpūsties Kate Erharde ņem līdzi arī uz Liepāju.Šķirstot Rikardas Mesneres romānu "Kur dzīvo vārds", saruna par lielo un mazo vēsturi
Latviski iznācis vācu publicistes, kuratores un žurnāla "Flaneur" līdzdibinātājas Rikardas Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” – personisks atmiņu ceļojums dzimtas vēsturē četrās paaudzēs no mūsdienu …
Notas do episódio
Latviski iznācis vācu publicistes, kuratores un žurnāla "Flaneur" līdzdibinātājas Rikardas Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” – personisks atmiņu ceļojums dzimtas vēsturē četrās paaudzēs no mūsdienu Berlīnes līdz viņas vecvectēvam Salomonam Levitanusam starpkaru Latvijā. Par lielo un mazo vēsturi un spēju saglabāt maigumu, uzlūkojot arī nežēlīgas vēstures lappuses, saruna ar Rikardu Mesneri, tulkotāju Anitu Muitinieci un literatūrzinātnieku Paulu Daiju. Raidījumā Kultūras rondo stāsts par kādu neparastu satikšanos. Par to, kā pietuvoties vietai, kuras valodu vairs nezini, un kā vēstures plaisas paradoksālā kārtā var mūs satuvināt. Rakstniece Rikarda Mesnere piedzima Berlīnē 1989. gadā, dažas nedēļas pirms mūra krišanas. Ģimenē runāja vācu valodā, bet par dzimtas vēsturi Rikardas dzīvē atgādināja vecmāmiņas dziedātā šūpuļdziesma „Aijā, žūžū, lāča bērni” un mammas un vecvecāku sarunas latviešu un krievu valodā. Un dzimtas uzvārds „Levitanus”. Kad nomira viņas vecāmāte – pēdējā šī uzvārda nēsātāja viņas dzimtā, Rikarda sajuta spēcīgu vēlmi šo uzvārdu saglabāt. Un tas kļuva par simbolisku atspērienu personiskam ceļojumam ģimenes vēsturē četrās paaudzēs, kas aizveda Rikardu uz Rīgu, arī uz bijušo Rīgas geto. Romāns izseko dzimtas gaitām – no viņas ikdienas Berlīnē līdz Padomju Latvijai, ko 1971.gadā atstāja viņas mamma un vecvecāki, līdz pat pirmskara Latvijā iecienītā drēbnieka, Rikardas vecvectēva Salomona Levitānusa dzīvei un bojāejai holokaustā. Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” (Wo der Name wohnt) pērn iznāca vācu valodā un saņēma dažādas balvas. Tagad tas iztulkots latviski.Pārskatām oktobra kultūras kalendāru
Kultūras rondo kopā ar kultūras žurnālistiem un speciālistiem pārskatīsim oktobra kultūras kalendāru, kurā daudz kino, teātra, literatūras un arī nemieru pieteikums. Analizē Zane Brikmane no Latvijas …
Notas do episódio
Kultūras rondo kopā ar kultūras žurnālistiem un speciālistiem pārskatīsim oktobra kultūras kalendāru, kurā daudz kino, teātra, literatūras un arī nemieru pieteikums. Analizē Zane Brikmane no Latvijas Televīzijas, teātra kritiķis Atis Rozentāls no laikraksta „Diena”, Raivis Spalvēns no portāla „Delfi” un kinokritiķe, portāla „LSM.lv” autore Dace Čaure, viņa viedojusi arī Riga IFF ceļvedi. Oktobrī ir bijis daudz notikumu Kultūras nozare ceļ trauksmi par neadekvāti mazām algām un protesta akcijas novembrī. Ir atlikts tā dēvētais "Netflix" nodoklis. Ir noslēdzies Rīgas starptautiskais kinofestivāls, kurā varēja noskatīties ļoti daudz labas filmas. Ir bijušas daudzas izrādes, un beidzot ir pieņemts Arhitektūras likums. Tādi daži pieturas punkti oktobra kultūras kalendāram.Radioteātrī skanēs jauns pasaku cikls
Radioteātrī 31. oktobrī sāks skanēt Vilhelma Haufa pasaku cikls, kurā savijas Rietumu un Austrumu motīvi, pamācības papildina asprātīga ironija, bet maģija un burvestība nav vienkārši brīnums, bet gan dzīves …
Notas do episódio
Radioteātrī 31. oktobrī sāks skanēt Vilhelma Haufa pasaku cikls, kurā savijas Rietumu un Austrumu motīvi, pamācības papildina asprātīga ironija, bet maģija un burvestība nav vienkārši brīnums, bet gan dzīves mācība. Vispirms pie klausītājiem nonāks divas pasakas - "Pasaciņa" un "Stāsts par spoku kuģi". Kultūras rondo par jauno iestudējumu stāsta tā režisore Ināra Kolmane un redaktore Nora Micpapa.Latvijas piļu un muižu "Leģendu nakts" aicina ļauties gaismas burvībai
Gaismā – šogad aicina Latvijas piļu un muižu "Leģendu nakts". Gan stāstot par lustrām Latvijas muižās, gan izceļot tikai konkrētajai muižai vai pilij raksturīgos vēstures stāstus un nostāstus un radot savdabīgu …
Notas do episódio
Gaismā – šogad aicina Latvijas piļu un muižu "Leģendu nakts". Gan stāstot par lustrām Latvijas muižās, gan izceļot tikai konkrētajai muižai vai pilij raksturīgos vēstures stāstus un nostāstus un radot savdabīgu tēlu pasauli. Šogad "Leģendu nakts" aicina ļauties gaismas burvībai un tumsā ieraudzīt to, kas ikdienā paliek apslēpts. Par gaismu un lustrām pilīs un muižās Kultūras rondo stāsta mākslas vēsturniece Kristīne Budže, Latvijas piļu un muižu asociācijas prezidentu Roberts Grīnbergs un Dižstendes staļļu saimniece Elīna Miķelsone.“Misija: atrast vecākus” - kriminālfilmas cienīgi piedzīvojumi iepīti komēdijā
Notas do episódio
Filma “Misija: atrast vecākus” stāsta par citādību un burtiski ir kā izaicinājums, lai atrastu pazudušos tuviniekus. Meklējumos dodas sākumskolas vecuma bērni. Viņu starpā ir gan zēns ar autismu, kuru biedē apkārtējā pasaule, gan jaunieši, kuri tikai nesen ir iepazinušies. Kriminālfilmas cienīgi piedzīvojumi iepīti komēdijā visai ģimenei.“5* dramaturģija” - izdots latviešu mūsdienu lugu krājums
Šķiram vaļā mūsdienu latviešu lugu krājumu “5* dramaturģija”, kurā apkopoti piecu mūsdienu latviešu dramaturgu darbi. Šāds izdevums ir rets gadījums Latvijas 21. ģadsimta grāmatniecībā. Dramaturģija mūsdienās …
Notas do episódio
Šķiram vaļā mūsdienu latviešu lugu krājumu “5* dramaturģija”, kurā apkopoti piecu mūsdienu latviešu dramaturgu darbi. Šāds izdevums ir rets gadījums Latvijas 21. ģadsimta grāmatniecībā. Dramaturģija mūsdienās top citādi, dramaturgs strādā kopā ar režisoru un aktieriem, tā top daudzi mūsdienu dramaturģijas teksti. "Krājumā iekļautās lugas iestudētas vadošajos Latvijas teātros un kļuvušas par būtisku laikmeta refleksiju, kas dokumentē sabiedrības domāšanu par varu, ideoloģiju, identitāti, vēstures traumām un indivīda atbildību politisku un sociālu sistēmu priekšā," teikts aprakstā. Izdevumu papildina režisora Valtera Sīļa priekšvārds, kas iezīmēs šo lugu iestudēšanas un uztveres kontekstu mūsdienu Latvijas teātrī, kā arī teātra zinātnieces un kritiķes Līgas Ulbertes pēcvārds ar analītisku skatījumu uz dramaturģijas attīstības tendencēm, autoru balsīm un tekstu vietu Latvijas kultūras telpā. Ar Līgu Ulberti un Valteru Sīli arī tiekamies Kultūras rondo.Artūra Vobļikova grafiskā novele “Varžacis” ir vizuāla dienasgrāmata no Londonas
Grafiskā novele “Varžacis” ir latviešu animatora Artūra Vobļikova pirmā grāmata. Tā ir vizuāla dienasgrāmata no Londonas diasporas latvieša skatpunkta. Grāmatu klajā laidusi izdevniecība “Valters un Rapa”. Līdz …
Notas do episódio
Grafiskā novele “Varžacis” ir latviešu animatora Artūra Vobļikova pirmā grāmata. Tā ir vizuāla dienasgrāmata no Londonas diasporas latvieša skatpunkta. Grāmatu klajā laidusi izdevniecība “Valters un Rapa”. Līdz šim Londonā studējošais Artūrs Vobļikovs guvis panākumus ar plastilīna animācijā veidotām filmām. Pulcējot kuplu draugu un interesentu loku, tika atklāta jaunā animatora Artūra Vobļikova grāmata "Varžacis". Grāmatas atvēršanai bija dots intriģējošs nosaukums "Kad varde uzzina, kas ir varžacis". Saruna ar grāmatas autoru vadīja rakstnieks un publicists Rvīns Varde.
Aqui estão os 40 episódios mais recentes de 500. Os mais antigos estão no feed do podcast.
Podcasts parecidos
Mais podcasts de Artes
Este podcast é seu?
Confirme com uma entrada no seu feed: você recebe um código aqui, adiciona como podcast:txt no canal do seu feed e nós verificamos. Depois disso, seu podcast aparece como “verificado” no SoundNode.