
Šķirstot Rikardas Mesneres romānu "Kur dzīvo vārds", saruna par lielo un mazo vēsturi
Notas do episódio
Latviski iznācis vācu publicistes, kuratores un žurnāla "Flaneur" līdzdibinātājas Rikardas Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” – personisks atmiņu ceļojums dzimtas vēsturē četrās paaudzēs no mūsdienu Berlīnes līdz viņas vecvectēvam Salomonam Levitanusam starpkaru Latvijā. Par lielo un mazo vēsturi un spēju saglabāt maigumu, uzlūkojot arī nežēlīgas vēstures lappuses, saruna ar Rikardu Mesneri, tulkotāju Anitu Muitinieci un literatūrzinātnieku Paulu Daiju. Raidījumā Kultūras rondo stāsts par kādu neparastu satikšanos. Par to, kā pietuvoties vietai, kuras valodu vairs nezini, un kā vēstures plaisas paradoksālā kārtā var mūs satuvināt. Rakstniece Rikarda Mesnere piedzima Berlīnē 1989. gadā, dažas nedēļas pirms mūra krišanas. Ģimenē runāja vācu valodā, bet par dzimtas vēsturi Rikardas dzīvē atgādināja vecmāmiņas dziedātā šūpuļdziesma „Aijā, žūžū, lāča bērni” un mammas un vecvecāku sarunas latviešu un krievu valodā. Un dzimtas uzvārds „Levitanus”. Kad nomira viņas vecāmāte – pēdējā šī uzvārda nēsātāja viņas dzimtā, Rikarda sajuta spēcīgu vēlmi šo uzvārdu saglabāt. Un tas kļuva par simbolisku atspērienu personiskam ceļojumam ģimenes vēsturē četrās paaudzēs, kas aizveda Rikardu uz Rīgu, arī uz bijušo Rīgas geto. Romāns izseko dzimtas gaitām – no viņas ikdienas Berlīnē līdz Padomju Latvijai, ko 1971.gadā atstāja viņas mamma un vecvecāki, līdz pat pirmskara Latvijā iecienītā drēbnieka, Rikardas vecvectēva Salomona Levitānusa dzīvei un bojāejai holokaustā. Mesneres debijas romāns „Kur dzīvo vārds” (Wo der Name wohnt) pērn iznāca vācu valodā un saņēma dažādas balvas. Tagad tas iztulkots latviski.