Radio mazā lasītava
NovoKloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" ir Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus
- Episódios
- 322
- Publicação
- semanal
- Último episódio
- 8 nov 2026
Sobre o podcast
„Ir ļaunāki noziegumi par grāmatu dedzināšanu. Piemēram – to nelasīšana,” tā teicis Josifs Brodskis. Mēs aicinām lasīt un tikties „Radio mazajā lasītavā”, kad jaunāko grāmatu fragmentus priekšā lasa aktieris Gundars Āboliņš. Studijā žurnālistes Ingvildas Strautmanes un Gundara Āboliņa saruna ar grāmatu autoriem, tulkotājiem un redaktoriem, kuri neformālā gaisotnē atbild uz viņu jautājumiem. Mūs atbalsta Borisa un Ināras Teterevu fonds.
Episódios 322
Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" ir Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus
Kloda Levī-Strosa "Skumjos tropus" varam lasīt kā ceļojuma piezīmes, kā antropoloģisku pētījumu, filozofiski poētikas pārdomas ceļā no Francijas uz Brazīliju. "Skumjie tropi" ir sava laika Rietumu koloniālisma …
Notas do episódio
Kloda Levī-Strosa "Skumjos tropus" varam lasīt kā ceļojuma piezīmes, kā antropoloģisku pētījumu, filozofiski poētikas pārdomas ceļā no Francijas uz Brazīliju. "Skumjie tropi" ir sava laika Rietumu koloniālisma kritika un poēzija vienlaikus. Daudz kas mūsu priekšstatos kopš 50. gadiem, kad iznāca Levī-Strosa gramata, ir mainījies, bet, kā norāda sociālantropoloģe, šīs grāmatas pēcvārda autore Dace Dzenovska, ne vienmēr ir jāiedomājas, ka tagad mēs kaut ko saprotam labāk vai pareizāk. Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" pārsteidzošā kārtā ir grāmata, pie kuras teksta gribas apstāties, pārlasīt, pat pasvītrot un izrakstīt atsevišķas domas, piemēram, šo: "Indiāņu apdzīvotajā Amerikā manu sirdi silda atspulgs, kaut arī visai blāvs, no laikmeta, kad pasaulei bija cilvēka mērogs un valdīja pienācīgs samērs starp iespējām īstenot savu brīvību un tās izpausmēm." Kloda Levī-Strosa "Skumjie tropi" izdoti Jāņa Rozes apgāda sērijā "Theoria". No franču valodas tulkojusi Inta Šmite. Pēcvārda autore – sociālantropoloģe Dace Dzenovska. Raidījumu atbalsta:Marks Dž. Saifers piedāvā iepazīt pretrunīgo ģēniju, radio pionieri Nikolā Teslu
Latvijas Radio dzimšanas dienā atcerēsimies vienu no radio pionieriem. 1891. gadā amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla savās lekcijās publiski aprakstīja radiosignālu bezvadu pārraides principus, bet 1893. gadā …
Notas do episódio
Latvijas Radio dzimšanas dienā atcerēsimies vienu no radio pionieriem. 1891. gadā amerikāņu izgudrotājs Nikola Tesla savās lekcijās publiski aprakstīja radiosignālu bezvadu pārraides principus, bet 1893. gadā izgatavoja un patentēja radioraidītāju ar 200 kW jaudu, kā arī masta antenu. Bez Teslas mūsu šodien pierastā pasaule būtu citāda. Nikola Tesla ir serbu izcelsmes izgudrotājs, fiziķis, elektrotehniķis un vizionārs, kurš dzīves lielāko daļu pavadīja Amerikā, taču Teslas muzejs ir Belgradā. Tur atrodas arī Teslas arhīvs, kurā ir unikāla rokrakstu, fotogrāfiju, zinātnisko un patentu dokumentu kolekcija, tas iekļauts UNESCO pasaules mantojuma sarakstā. Pretrunīgo ģēniju tagad var iepazīt Marka Dž. Saifera grāmatā "Burvis. Nikola Tesla.Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija". Tulkotājs Zigurds Skābardis grāmatas autoru Marku Dž. Saiferu raksturo kā "apbrīnojami erudītu zinātnieku, kurš turklāt ir arī rokrakstu analīzes speciālists. Šim pētījumam viņš veltījis vairāk nekā desmit gadus, strādājis arhīvos un intervējis Teslas radiniekus, draugus un laikabiedrus, kā arī to pēctečus. Rezultāts ir dziļi empātiska, tomēr arī asa un godprātīga biogrāfija, kas palīdz iepazīt nevis leģendu, bet cilvēku aiz tās." Marka Dž. Saifera grāmatu "Burvis. Nikola Tesla. Viņa dzīve un laiks. Ģēnija biogrāfija" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus". Ansis Ataols Bērziņš
Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus", kuros skan vismaz četras valodas – latviešu, latgaliešu, krievu un lietuviešu. Kāds teica, ka viņš ir spītīgākais cilvēks pasaulē. Iespējams. To …
Notas do episódio
Viņam patīk izdomāt jaunus vārdus un pierakstīt domu "plaikšņus", kuros skan vismaz četras valodas – latviešu, latgaliešu, krievu un lietuviešu. Kāds teica, ka viņš ir spītīgākais cilvēks pasaulē. Iespējams. To grūti pārbaudīt, bet savs viedoklis viņam ir skaidri izteikts. Ar Ansi Ataolu Bērziņu tiekamies Jaunajā Rīgas teātrī, Smiļģa kabinetā, un uzreiz vienojamies, ka Gundars Āboliņš lasīs latviski, bet Ansis – latgaliski, lai nesanāk tāda mēdīšanās. Man, Ingvildai Strautmanei, līdz šim bija zināms, ka Ansis ir Ulža Bērziņa dēls un viņš piedalījās 2009. gada 13. janvāra Vecrīgas nemieros. Tagad, pēc mūsu sarunas es jau zinu, ka viņš nodarbojas datorlingvistiku, un pirms mūsu sarunas atgriezies no etnomuzikologu konferences Palangā. Protams, viņš arī spēlē un dzied, viņam ir "Maskačkas spēlmaņi". Viņa mājas lapā var lasīt: "Es esmu programmētājs, skaitļotājvalodnieks, muzikants, folklorists un arī lauksaimnieks." Par pārējo klausieties mūsu sarunā un lasiet "Plaikšņos". Raidījumu atbalsta:Romānā "Atdotā" var meklēt divas mātes, divas māsas un divas identitātes
"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru …
Notas do episódio
"L'Arminuta". Tulkotāja Dace Meiere atgādinās šī romāna oriģinālo nosaukumu itāļu valodā, kuram nācās meklēt atbilstošāko vārdu latviski. Tas ir "Atdotā". Donatellas Di Pjetrantonio romāns ir par meiteni, kuru atdod atpakaļ bioloģiskajai ģimenei kādā Dienviditālijas ciematā. Nekādu paskaidrojumu nav, bet dzīves apstākļi tagad ir visai atbaidoši. Romāna dialogos autore izmanto itāļu valodas dialektu, kā runā Abruco reģionā. Romānā "Atdotā" varam meklēt divas mātes, divas māsas, divas identitātes. Mūsdienu itāļu rakstniece Donatella Di Pjetrantonio literatūrā ienākusi samērā vēlu, viņas profesija ir bērnu zobārste. Ar romānu "Atdotā" viņa ieguva starptautisku atzinību, darbs tika ekranizēts un tulkots daudzās valodās. Nākamais Donatellas Di Pjetrantonio romāns "Borgo Sud" turpina romānā "Atdotā" sākto stāstu par māsu attiecībām, atmiņām un izvēlēm. Viņas spēks ir apvienot lokālo ar universiālo. Donatellas Di Pjetrantonio romānu "Atdotā" no itāļu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:Absurdā situācija nemaz nav tik absurda. Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja"
Viņa ievēro vienas stundas principu dienā un par grāmatām runā sērijās. Tas, protams, ir saistīts ar Leldes Kovaļovas darbu kino, kur tapuši vairāki seriāli, no kuriem pirmais "Bezvēsts pazudušās" uzņemts pēc …
Notas do episódio
Viņa ievēro vienas stundas principu dienā un par grāmatām runā sērijās. Tas, protams, ir saistīts ar Leldes Kovaļovas darbu kino, kur tapuši vairāki seriāli, no kuriem pirmais "Bezvēsts pazudušās" uzņemts pēc viņas tāda paša nosaukuma romāna. Būs arī vēl citas paralēles ar kino un kastinga aģentūrām, bet šoreiz uzmanības centrā ir Leldes Kovaļovas romāns "Maksas sērotāja. Dālbergu lieta". Savukārt tikko pabeigta filmēšana seriālam "Ķīlnieki 2", ko skatītāji varēs redzēt ziemas vakaros. Režisors ir Leldes vīrs Vlads Kovaļovs, bet Lelde ir producente. Grāmatā ir daži teikumi, kurus gribas pasvītrot vai izrakstīt, tēli kinematogrāfiski zīmējas acu priekšā, bet iesākumā absurdā situācija, kad uz bērēm vairs nav, kam atnākt un jānolīgst "maksas sērotāji", nemaz tik absurda nav, ņemot vērā, cik daudz cilvēku arī no Latvijas dzīvo plašajā pasaulē un kad radinieku bēres nav pietiekams iemesls, lai iegrieztos dzimtenē. Tātad – Leldes Kovaļovas "Maksas sērotāja" 1. sērija "Dālbergu lieta", izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Terija Pračeta romāns "Bruņojušies"
Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām. Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas …
Notas do episódio
Varbūt Terija Pračeta "Diska pasaules romānus" vajadzēja palasīt pirms 3. oktobra, bet šoreiz Pračets mūs sagaida pēc vēlēšanām. Angļu rakstnieks sers Terijs Pračets arī fotogrāfijā izskatās, kā no citas – savas pasaules. Viņa "Diska pasaules romāni" ir komiska, ironiska fantāzijas pasaule par mūsu mazumu, lielumu, īpašībām un darbībām. Ja nu izdodas iesērfot tajā pasaulē, tad tas ir pa īstam. Tā bijis arī izdevniecības "Prometejs" vadītājam Andrim Bekmanim, kurš izdod fantāzijas un fantastikas grāmatas. Šis ir jau otrais romāns, kuru no angļu valodas tulkojusi Māra Poļakova. Šoreiz romāns "Bruņojušies". (Romāna "Sardze! Sardze!" tulkojums tika nominēts Latvijas literatūras gada balvai). Pilsētas Sardze meklē Vīrus! Taču tās rīcībā ir kaprālis Burkāns (teorētiski – rūķis), jaunākais konstebls Kadijs (patiešām rūķis), jaunākais konstebls Grauslis (trollis), jaunākā konsteble Angua (sieviete… lielākoties) un kaprālis Smalkais (diskvalificēts no cilvēces par mēģinājumu tajā iestāties). "Bruņojušies" ir otrais "Diska pasaules romāns", bet tos var lasīt arī jebkādā secībā. Oriģinālā ir 41 komiskas fantāzijas romānu sērija. Par savu mūža ieguldījumu Terijs Pračets saņēmis Pasaules Fantāzijas balvu. Terija Pračeta "Diska pasaules romāna" izdevums latviešu valodā ir iemesls tikties ar izdevniecības "Prometejs" vadītāju Andri Bekmani. Raidījumu atbalsta:Kopā ar Dairu Āboliņu pāršķirstām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms"
Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja …
Notas do episódio
Jāņa Streiča 90. dzimšanas diena 26. septembrī ir tikai pieturas punkts, lai turpinātu skatīties Streiča filmas, gleznas, lasītu grāmatas, lai gaidītu jaunas interpretācijas. Arī mūzikā. Mums ir bijusi iespēja paviesoties Streiča Visumā, jo vismaz pāris reizes esam devušies Svētceļojumā uz Lietuvu, kur Jānis un Vida dzīvoja pēdējos gadus. Tā kā esam Radio mazā lasītava, tad mums kaut kas vērtīgs ir jālasa. Šoreiz lasām grāmatu "Jāņa Streiča maģiskais reālisms", kuras autore Daira Āboliņa teiks, ka tā ir grāmata, kas tapusi kopā ar Jāni Streiču, runājot par visām 22 Streiča filmām, sākot ar "Kapteiņa Enriko pulksteni" un beidzot ar "Rūdolfa mantojumu". Jāņa Streiča Visumam tagad pievienojas arī izstāde "Cilvēka bērns – Jānis Streičs" un katalogs "Veca mīlestība nerūs…". Raidījumu atbalsta:Gangas Hanas romāns "Veģetāriete": Ildze Šķestere to tulkojusi no korejiešu valodas
Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut …
Notas do episódio
Korejiešu rakstnieces, Nobela prēmijas laureātes Gangas Hanas slavenāko romānu "Veģetāriete" tulkojusi Ildze Šķestere. Tā ir pirmā grāmata, kas latviski tulkota no korejiešu valodas bez starpniekvalodām. Kaut arī romānā ir diezgan daudz par ēdienu, tas ir tikai fons sarunai par neiekļaušanos, neiederību, pretošanos vispārpieņemtajām sabiedrības tradīcijām. Ildze Šķestere atzīst, ka viņu ļoti interesē arī Gangas Hanas romāns "Zēns nāk". "Rakstot romānu, es sapratu, ka laiktelpa "Gvangdžu", kurā paralēli eksistē cilvēku cietsirdība un godprātība, vairs nav vienkārši pilsēta, bet gan vārds, kas no īpašvārda kļuvis par sugas vārdu. Pāri laikam un telpai tas turpina atgriezties pie mums tagadnes formā. Arī tieši šajā brīdī." Tā Ganga Hana teikusi savā Nobela lekcijā. Radio mazajā lasītavā šoreiz skan arī korejiešu valoda, lasa tulkotāja Ildze Šķestere. Gangas Hanas romānu "Veģetāriete" izdevusi "Zvaigzne ABC". Ja iznāk būt Hamburgā, tur "Thalia teātrī" gaidāms iestudējums, kura pamatā ir romāns "Veģetāriete". Raidījumu atbalsta:Evas Vežnavecas romānā ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā
"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad …
Notas do episódio
"Kam nāci tu, vilks?" ir pirmā rindiņa no baltkrievu tautasdziesmas. Eva Vežnaveca šo rindiņu likusi grāmatas nosaukumā. Autore strādāja neatkarīgajā žurnālistikā, kad tas bija iespējams Baltkrievijā, tad aizbrauca uz Varšavu un tur arī nodzīvoja vairākus gadus. Arī grāmata "Kam nāci tu, vilks?" iznāca ārpus Baltkrievijas – izdevniecībā, kurā izdod tikai sieviešu radītus romānus. Šajā grāmatā nav aktuālu politisku ideju, taču ir vilku vārdi un maģiskie akmeņi, ir tāls ciems Baltkrievijā, uz kuru brauc galvenā varone Irina – Rina, jo jāapbērē vecmāmiņa, kas viņu uzaudzinājusi. Priekšvārda autors Andrejs Hadanovičs "Kam nāci tu, vilks?" velk paralēles un atšķirības ar "alkoholiskajām Odisejām", taču tulkotājai Mārai Poļakovai ir citas literārās paralēles. Un tagad laiks atklāt arī baltkrievu tautasdziesmas otro rindiņu: "Kam nāci tu, vilks? Pēc tā pēdējā." Evas Vežnavecas grāmatu "Kam nāci tu, vilks?" Māras Poļakovas tulkojumā izdevuši "Latvijas Mediji". Raidījumu atbalsta:Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas krājums raisa viļņošanos
"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru …
Notas do episódio
"Man varbūt ir slikta atmiņa, bet sen neesmu lasījusi tik lielu viļņošanos par kādu grāmatu,” tā mazliet pārfrāzēts skan kāds ieraksts sociālajos tīklos. Tā grāmata ir "Franas Lībovicas lasāmgrāmata", kuru latviski tulkojusi Jana Bērziņa, izdevis "Aminori". Iesakām labāk palasīt un nonākt pie saviem secinājumiem. Nav nācies tikties ar šerpo ņujorkieti, taču Skorsēzes filmā "Iedomājies, ka tā ir pilsēta” gan nejauši var iekrist "Netflix". Grāmatas redaktors Arturs Hansons raksta: "Tulkot asprātības un valodas spēles ir grūts un nepateicīgs darbs, it sevišķi, ja tā ir Lībovica, kas izvirza augstas prasības gan sev, gan citiem un jau ar izteiksmes līdzekļiem atlasa tos, kuri spēs turēties līdzi." Un galu galā, neviens jau neliedz pēc šīs grāmatas lasīt oriģinālus, braukt uz Ņujorku vai skatīties filmas. Frana Lībovica joprojām dzīvo Ņujorkā, jo netic, ka viņai ļauts dzīvot kādā citā vietā. Ekscentriskās Ņujorkas intelektuāles Franas Lībovicas eseju krājuma "Franas Lībovicas lasāmgrāmata" apkopoti darbi "Lielpilsētas dzīve" un "Sabiedrības studijas". Tagad viņa vairs neraksta, bet ir publiskās uzstāšanās meistare. Raidījumu atbalsta:Ieskats Raimonda Staprāna grāmatas "46 epizodes ar un bez ironijas” atklāšanā
Raimonds Staprāns "46 epizodes ar un bez ironijas”. Viņš ir gleznotājs, kurš gleznoja lēni. Viņš ir dramaturgs, kurš rakstīja lugas sava drauga Laimoņa Siliņa teātrim Sanfrancisko. Savus topošos memuārus viņš …
Notas do episódio
Raimonds Staprāns "46 epizodes ar un bez ironijas”. Viņš ir gleznotājs, kurš gleznoja lēni. Viņš ir dramaturgs, kurš rakstīja lugas sava drauga Laimoņa Siliņa teātrim Sanfrancisko. Savus topošos memuārus viņš lasīja priekšā draugiem bezgala skaistā mājā pie okeāna Sīrančā. Viņš rakstīja, bet vispirms – ļoti daudz lasīja. Rakstīja un šaubījās, līdz beidzot grāmatā ir šīs "46 epizodes ar un bez ironijas”. Grāmatas literārā redaktore Ieva Struka uzsver – ir ļoti svarīgi, ka šie stāsti ir nonākuši līdz publicēšanai, kaut gan no trim autors tomēr ir atteicies. Dzimis 1926. gadā Rīgā, ārsta un sociāldemokrāta Teodora Staprāna ģimenē, kara gados caur Vācijas bēgļu nometnēm nonācis Amerikā, skolojies glezniecībā un dramaturģijā, dzīves lielāko daļu pavadījis Sanfrancisko, Raimonds Staprāns aizgāja mūžībā šā gada janvārī. Ironisks un pašironisks ir viņa skats gan uz savām gleznotāja gaitām, gan uz trimdas sabiedrību, gan uz izstāžu atklāšanām, gan vadonības idejām, gan iespaidiem padomju un vēlāk – atjaunotajā Latvijā. Raimonda Staprāna grāmatu "46 epizodes ar un bez ironijas” izdevis "Aminori”. Tās atvēršana notika, kā jau duālistam Staprānam pieklātos, viņa izstādē „Klusuma arhitektūra”. Raidījumu atbalsta:Džona Faulza “Daniels Mārtins”. Saruna par romānu ar kino pētnieci Danielu Zacmani
Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" …
Notas do episódio
Tam, ka "Radio mazā lasītava ceļo” ir tālejošs efekts – reālajā dzīvē un vidē satikti savi klausītāji, iegūti jauni; radušās jaunas idejas. Ja apstākļi būs labvēlīgi, tad nākamajā gadā "Radio mazās lasītavas" ceļojumi pa izglābto grāmatu vietām varētu turpināt vismazākās Latvijas bibliotēkās vai tālās zemēs, kur cilvēkiem ir svarīga latviešu valoda. Šoreiz sarunai Briselē ar tulkotāju Aini Ulmani, kurš iztulkojis angļu rakstnieka Džona Faulza apjomīgo romānu "Daniels Mārtins”’, ir turpinājums – tiekamies ar kādu šīs grāmatas lasītāju, kino pētnieci Danielu Zacmani. Tātad – grāmatas galvenais varonis Daniels Mārtins ir kinoscenārists, kurš raksta Holivudai, bet ir nemierā arī amerikānisko kinovidi, taču šī kinovide ir arī fons dažādām attiecību figūrām Eiropā un Amerikā. Latviešu lasītājam varētu būt pazīstams Džona Faulza romāni "Burvis”, „Kolekcionārs”, "Franču leitnanta sieviete” ( paša tulkotāja nosaukuma variants), kā arī filma pēc šī romāna, kuras nosaukums varētu arī atšķirties latviešu versijā. Tagad arī "Daniels Mārtins". Džona Faulza romānu ‘’Daniels Mārtins” Aiņa Ulmaņa tulkojumā izdevis ‘’Aminori”. Raidījumu atbalsta:Vilis Lācītis "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Grāmatai ir vismaz trīs slāņi
Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu …
Notas do episódio
Autors ienāca Latvijas grāmatu pasaulē lāča kostīmā ar pseidonīmu Vilis Lācītis. Toreiz viņa debijas romāns bija "Stroika ar skatu uz Londonu", tagad jaunākais darbs – "Dzīve, narkotikas un rokenrols". Pa vidu ir vēl daži rakstu darbi un antropoloģijas studijas Oksfordā. Tagad viņš novilcis lāča masku, labprāt atbild uz jautājumiem, tikai mīt kaut kur tālu pasaulē. Un viņam tas nenoliedzami piestāv. Šī ir septiņu gadu laikā tapusi grāmata, kurā ir vismaz trīs slāņi. Autobiogrāfiskais slāni ar sviestroku, mūzikas klubiem un draugiem; tad slānis ar Ūdrīti (Rolands Ūdris, grupas "The Hobos" līderis, kuru 2016. gada janvārī notrieca automašīna un kurš kopš tā laika ir paralizēts); tad seko mūsu nesenā vēsture no 80. gadu vidus līdz 2006. gadam – pirmās pieredzes Rietumos ar autostopiem, ielu muzicēšanu, pilniem veikalu plauktiem… un bez naudas. Viļa Lācīša autobiogrāfisko romānu "Dzīve, narkotikas un rokenrols" izdevusi "Dienas Grāmata". Mūsu sarunai (tāpat kā grāmatai) noderētu skaņu celiņš ar pieminētajā dziesmām. Raidījumu atbalsta:Gatis Līdums grāmatā apkopojis stāstus, kas viņu pavadījuši kopš bērnības
Alvīne šorīt bija mundra un priecīga. Ances karš… Eņģelis. Astoņgadīgais Valters… Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām. Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā …
Notas do episódio
Alvīne šorīt bija mundra un priecīga. Ances karš… Eņģelis. Astoņgadīgais Valters… Revolūcijas un kari skar kurzemniekus, ietekmē viņu likteņus un aizved arī prom no mājām. Gatis Līdums, kuru līdz šim pazinām kā ģimenes psihoterapeitu un vairāku ar emocijām un attiecībām saistītu grāmatu autoru, tagad pierakstījis "Mirušo kurzemnieku stāstus". Tā ir viņa pirmā daiļliteratūras grāmata. Tajā apkopotie stāsti autoru pavadījuši kopš bērnības. Tie dzimuši vakara sarunās Kurzemes lauku mājās, kad pēc dienas darbiem ģimene sanāca kopā un stāstīja dažādus atgadījumus. Izšķirošais brīdis pienācis pēc vecāku aiziešanas mūžībā. Pirms tam viņš paspējis ierakstīt garas videointervijas ar māti un tēvu: "Viss, kas no šiem stāstiem ir palicis, ir divas videointervijas, vairāk nav nekā”, tā saka autors Gatis Līdums. Gata Līduma "Mirušo kurzemnieku stāstus" izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:Gudberga Bergsona "Gulbis". Kādas deviņgadīgas pilsētnieces vasara laukos
Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar …
Notas do episódio
Islandiešu folklorā gulbis saistīts ar noslēpumainību, skaistumu un sievišķību. Leģenda vēsta, ka skaistu sieviešu placentas ir gulbja formā. Par gulbjiem islandiešu folklorā un pasaules literatūrā runājam ar tulkotāju Denu Dimiņu, lasot Gudberga Bergsona grāmatu "Gulbis". Pretnostatījums lauki un pilsēta rada fonu kādas meitenes vasarai. Viņa iepazīst lopus, civēkus, seksualitāti un dabu, bet tulkotājam Denam Dimiņam nākas meklēt zirgu nokrāsas latviešu valodā. "Zirgu bars ganījās ļoti dziļi purvā. Tik tālu spilgtajā saulē izskatījās nereāli, citā pasaulē, kurā viņas ķermenī valdīja savādi skaista trauksme, un pa gabalu tie it kā mirdzoši dzirksteļoja. " Tie ir tikai pāris teikumi no Gudberga Bergsona romāna "Gulbis", ko no islandiešu valodas tulkojis Dens Dimiņš. Bergsons nāk no "Eiropas malas" – Grindavīkas, viņa misticismu ietekmē Tereze no Avilas, arī Francs Kafka. Un visbeidzot – meitenei romānā "Gulbis" ir tikai deviņi gadi. Gudberga Bergsona romānu "Gulbis" izdevis "Aminori". Raidījumu atbalsta:Grāmatu kopā tur jūrasgovs kauli dažādos laikos. Īdas Turpeinenas "Ardievu, teiksmainie!"
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs noteikti meklēsiet, kāda izskatījās Stellera jūrasgovs, kartēs – visu, kas saistīts ar Bēringa vārdu, bet Helsinkos – dabaszinātņu kolekcijas. Tēlaini izsakoties, šo grāmatu …
Notas do episódio
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas jūs noteikti meklēsiet, kāda izskatījās Stellera jūrasgovs, kartēs – visu, kas saistīts ar Bēringa vārdu, bet Helsinkos – dabaszinātņu kolekcijas. Tēlaini izsakoties, šo grāmatu kopā tur jūrasgovs kauli dažādos gadsimtos, pētnieku aizrautība un cilvēku negausība. Somu rakstnieces Īdas Turpeinenas grāmata "Ardievu, teiksmainie!" ir par sugu izzušanu, zinātnieku centieniem tās glābt un komerciāliem uzbrukumiem dabai. Vai daudz kas ir mainījies kopš 18. gadsimta? Lasām kopā ar tulkotāju no somu valodas Maimu Grīnbergu. Raidījumu atbalsta:Īsts hipijs nemaz neatzīst, ka ir hipijs. Šķirstām Līvas Zolnerovičas "Hipiji Latvijā"
Kas biji hipiji Rietumos? Un – kas padomju Latvijā? Kā hipiju subkultūras nonāca aiz dzelzs priekškara? Kur strādāja hipiji, lai būtu iespējami mazākā saskarē ar padomju varu? Kādas bija viņu attiecības ar …
Notas do episódio
Kas biji hipiji Rietumos? Un – kas padomju Latvijā? Kā hipiju subkultūras nonāca aiz dzelzs priekškara? Kur strādāja hipiji, lai būtu iespējami mazākā saskarē ar padomju varu? Kādas bija viņu attiecības ar reliģiju, folkloru un mūziku? Kā varēja pastāvēt hipiju nometnes Gaujā? Līva Zolneroviča uz šiem un citiem jautājumiem meklē atbildes grāmatā "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi”. Viņas mērķis bija dot balsi cilvēkiem, kuri pieskaitāmi šai hipiju paaudzei, tāpēc grāmatā blakus pētījuma daļai ir arī intervijas. Starp citu – īsts hipijs nemaz neatzīstot, ka ir hipijs, tā sarunā saka grāmatas autore Līva Zolneroviča, bet pētnieks un grāmatas redaktors Jānis Daugavietis hipiju stāstam piedod plašāku subkultūru kontekstu. Līvas Zolnerovičas grāmatu "Hipiji Latvijā. 20. gadsimta 60.–90. gadi" izdevusi biedrība "Bolderāja". Raidījumu atbalsta:Brisele: Aiņa Ulmaņa tulkotais Džona Foulza romāns; atgādinām par sēriju "Es esmu..."
Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Tā bija arī Briselē, kur pēc mūsu sarunas Ilze Vesere …
Notas do episódio
Grāmatu lasīšanai un sarunām nav ne sākuma, ne gala – viena ved pie nākamās, aizvedot arī uz citām vietām, laikiem un jauniem kultūras notikumiem. Tā bija arī Briselē, kur pēc mūsu sarunas Ilze Vesere interesējās par brāļu Kaudzīšu ceļojumu aprakstiem, lai salīdzinātu, kā viņi 19. gadsimta beigās redzēja Eiropas pilsētas. Viņa pati tikko pabeigusi pētījumu par latviešiem Briselē 20. gadsimta sākumā. Jau 1897. gadā tur studēja Augusts Bija, vēlāk viņam pievienojās Ģederts Eliass (Luiss Lilovs), viņa brāļi un māsa, kā arī Karolīna Kriņģele un Fēlikss Cielēns. Cielēns Briseli raksturoja kā tēlniecības un rožu pilsētu. 1914.gadā Briselē Miķelis Valters izdeva darbu par Latvijas nākotni. Pēc vairāk nekā simts gadiem mēs redzam citu Briseli – Eiropas institūciju un vēsturiskā centra līdzāspastāvēšanu. Ar šo pieturu Briselē Radio mazā lasītava noslēdz vasaras ceļojumu. Tur jau piecarpus gadus darbojas grāmatu klubs, Latvijas pārstāvniecībā izveidota latviešu bibliotēka, un Ainis Ulmanis nupat tulkojis Džona Foulza romānu "Daniels Mārtins". Briselē mums bija svarīgi atgādināt par romānu un monogrāfiju sēriju "Es esmu...", kurā iznākusi arī Arno Jundzes diloģijas otrā grāmata. Pirmā – "Es nemiršu nekad" – veltīta Eduardam Veidenbaumam, savukārt otrā, "Kārļa grāmata", stāsta par viņa brāli Kārli, kurš arī rakstīja dzeju. Raidījumu atbalsta:Parīzei viņas krājumā ir būtiska nozīme. Lasām Kristīnes Jučkovičas stāstus "Viņa nāk"
Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu. Parīze …
Notas do episódio
Parīze. Monsurī parks. Vasaras karstums, kas pievakarē sasniedz 41 grādu pēc Celsija. Šajā vidē norisinās tikšanās, sarunas un Jāņu piknika kopā būšana, kas kļūst par neatņemamu ceļojuma pieredzes daļu. Parīze katram atklājas citādi. Tā bija arī brāļiem Reinim un Matīsam Kaudzītēm, kuri 19. gadsimta beigās to iepazina, ieceļojot no Briseles. Mūsu maršruts ved pretējā virzienā – no Parīzes uz Briseli. Kaudzīšu ceļojumu apraksti, kas savulaik publicēti presē, simboliski pavada arī Radio mazās lasītavas Eiropas braucienus, sasaistot vēsturisko pieredzi ar mūsdienu skatījumu. Šajā reizē ceļojumā piedalās rakstniece Kristīne Jučkoviča. Viņas stāstu krājumā "Viņa nāk", ko izdevuši "Latvijas Mediji", Parīzei ir būtiska nozīme. Patlaban autore strādā pie jauna romāna par rozēm un dzīvi, kura noskaņa un noslēgums vēl ir tapšanas procesā. Piknika laikā turpinās sarunas ar klausītājiem un notiek autogrāfu sniegšana. Pēc tam ir iespēja individuāli iepazīt Parīzes kultūras un arhitektūras piedāvājumu – apmeklēt Anrī Matisa retrospektīvu, iepazīt modes pasauli Versačes izstādē, apskatīt franču mākslinieka JR interpretācijā pārveidoto Jauno tiltu vai doties uz tādiem nozīmīgiem objektiem kā Parīzes Dievmātes katedrāle, Šekspīra grāmatnīca, Luksemburgas dārzs un Eifeļa tornis. Raidījums turpinās ceļā uz Briseli. Raidījumu atbalsta:Luksemburgā lasām Agneses Kasparovas sastādīto mūsdienu franču lugu izlasi
Radio mazā lasītava turpina meklēt jaunus ceļus un klausītājus. Izceļojusies pa Latvijas rakstnieku muzejiem un kultūrvietām, Radio mazā lasītava ceļoja pie latviešiem Minsterē un Freiburgā, Kastaņjolā svinēja …
Notas do episódio
Radio mazā lasītava turpina meklēt jaunus ceļus un klausītājus. Izceļojusies pa Latvijas rakstnieku muzejiem un kultūrvietām, Radio mazā lasītava ceļoja pie latviešiem Minsterē un Freiburgā, Kastaņjolā svinēja Aspazijas dzimšanas dienu, bet šovasar dodas pie Parīzes un Briseles latviešiem. Pirmā pieturvieta jau 21. jūnija vakarā bija Luksemburgā, kur lasījām Agneses Kasparovas tulkoto un sastādīto mūsdienu franču lugu izlasi "Lasīt un spēlēt". Tā ir pirmā no trim iecerētajām mūsdienu franču lugu izlasēm. Šogad būs arī otrā ar frankofono autoru lugām, proti, beļģu, kanādiešu un franciski rakstošo autoru lugām. Trešā grāmata būs veltīta bērnu lugām. Tā kā Luksemburgā ir vairākas valsts valodas – luksemburgiešu, franču un vācu, un Luksemburgā strādā daudzi Latvijas juristi un tulkotāji, sarunas noteikti būs arī par tulkošanu, valodām un grāmatām, protams. Mūsdienu franču lugu izlasi ar Francijas institūta atbalstu izdod "Omnia mea". Raidījumu atbalsta:"Mezglu kalendārs" – meitas veltījums vecākiem – Valdai un Zigmundam Skujiņiem
"Mezglu kalendārs" ir tapis kā veltījums Valdai un Zigmundam Skujiņiem. Autore ir viņu meita Inga Skujiņa, tekstilmāksliniece, kas stelles nolika malā, lai daudz sava laika veltītu tēva – rakstnieka Zigmunda …
Notas do episódio
"Mezglu kalendārs" ir tapis kā veltījums Valdai un Zigmundam Skujiņiem. Autore ir viņu meita Inga Skujiņa, tekstilmāksliniece, kas stelles nolika malā, lai daudz sava laika veltītu tēva – rakstnieka Zigmunda Skujiņa –pēdējiem mūža gadiem. Un šai grāmatai. "Ļoti strauji mainījās laikmeta krāsas. Nebija šaubu, ka vecie laiki aiziet. Nav runa par padomju laikiem, Latvijas valsts laikiem, krievu caru vai vācu muižnieku laikiem. Vecie laiki šoreiz ir 35 gadi kopš Latvijas otrā valstiskuma atzīšanas. Viss liecināja, ka uz priekšu, visticamāk, nebūs ne valstu, ne tautību, ne nacionālu vērtību. Būs kaut kas cits", tā Inga Skujiņa raksta grāmatas "Mezglu kalendārs" ievadā, pieminot arī, ka grāmatas tapšanā būtiska loma ir mākslas zinātniecei Ingrīdai Burānei. Radio mazā lasītava studijā tiekas ar Ingrīdu Burāni, bet ar Ingu Skujiņu sazinās viņas lauku mājās. Lasot šo grāmatu par cilvēkiem un lietām, kas veido mūžu, rodas sajūta ne tikai par Ingas vecākiem, bet par paaudzi, par pārmaiņām, "jaunām dekorācijām" un Rīgu, kuras ielās rakstnieks Zigmunds Skujiņš bija neapšaubāms elegances etalons. Ingas Skujiņas "Mezglu kalendāru" izdevis "Jāņa Rozes apgāds". Raidījumu atbalsta:Migela Bonfuā maģiski reālistiskais "Jaguāra sapnis" balstīts viņa dzimtas dzīvesstāstā
Marakaibo apkārtnē dzīvojošie tic, ka ikreiz kaķēnu metienā ir kāds jaguārs, kurš aug un attīstītās citādi. No jaguāra sapņa ir cēlusies šī pilsēta – tā viņi tic Marakaibo apkārtnē. Franču rakstnieka Migela …
Notas do episódio
Marakaibo apkārtnē dzīvojošie tic, ka ikreiz kaķēnu metienā ir kāds jaguārs, kurš aug un attīstītās citādi. No jaguāra sapņa ir cēlusies šī pilsēta – tā viņi tic Marakaibo apkārtnē. Franču rakstnieka Migela Bonfuā romāns "Jaguāra sapnis" ir maģiski reālistisks, tas balstīts viņa vecvecāku un mātes dzīvesstāstā. Venecuēla romānā ir gan valsts, gan sievietes vārds. Venecuēlas vēsture kopš "naftas buma” līdz mūsdienām, ģimenes sāga no atradeņa uz baznīcas kāpnēm līdz pirmās ārstes bērēm un noslēpumainajiem pierakstiem. Ja "Jaguāra sapnī" iedomāsiet par Markesa "Simts vientulības gadiem", tad jūs nebūsit vienīgie. Migela Bonfuā romānu "Jaguāra sapnis” no franču valodas tulkojusi Inta Šmite, izdevusi "Zvaigzne ABC". Raidījumu atbalsta:Džambatistas Baziles pasakas - 17. gadsimta barokālie laika kavēkļa labirinti
Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu …
Notas do episódio
Pats autors šo grāmatu nav saucis par "Pentameronu", bet pēc analoģijas ar "Dekameronu" šis Džambatistas Baziles "Stāstu stāsts jeb Laika kavēklis mazajiem" ir iegājis pasaules literatūrā tieši ar šādu nosaukumu. Vai šīs pasakas radušās no mutvārdu stāstiem? Vai Baziles fantāzijā? Un kā šie pasaku tēli, tipi un sižeti ceļojuši laikā un telpā? Tie ir jautājumi, par kuriem diskutē pasaku pētnieki. "Pentameronā" piecās dienās sievietes ar dīvainiem vārdiem stāsta pasakas. "Pentameronam" ir mānīgs apakšvirsraksts, ka tie ir stāsti mazajiem. Barokālās asprātības, gan augstie, gan viszemākie valodas slāņi, reālas un izdomātas ģeogrāfiskas vietas, seksualitāte un incests – tas, protams, nemaz nav viss "Pentamerona" arsenāls. "Pentameronu" no senneapoliešu un itāļu valodas tulkojusi Dāce Meiere, skrupulozais redaktors Arturs Hansons šoreiz mazliet arī lasa par blusu; bet pasaku pētnieks Guntis Pakalns, kurš rakstījis zinātniskos komentārus, ieskicē pasaku "biogrāfijas" un brīnumainos ceļus pasaulē. Džambatisatas Baziles "Pentamerona" latviešu izdevuma smalko ietērpu veidojis mākslinieks Aleksejs Muraško, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Starp citu – klausītājiem ar ļoti smalkām ausīm iesakām klausīties tikai Baziles augstās valodas slāņus (ja tas vien būtu iespējams). Smalki ļaudis var klejot šajos tekstos kopā ar Hērakleitu un Zaratustru, jo autors ir izglītots cilvēks un galminieks. Visiem pārējiem dota iespēja klejot pa visiem 17. gadsimta barokālajiem laika kavēkļa labirintiem. Raidījumu atbalsta:Deivida Nikolsa romānā “Tu esi šeit” galvenie varoņi dodas neplānotā pārgājienā
Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots …
Notas do episódio
Ceļa romāni vai ceļa filmas ir īpašs žanrs. Šoreiz uz Radio mazās lasītavas galda ir Deivida Nikolsa pārgājiena romāns “Tu esi šeit”, jo galvenie varoņi dodas kopīgā pārgājienā, kaut gan tā nemaz nav plānots. Pārgājiens un pāreja ir romāna “Tu esi šeit” galveno varoņu (piecdesmitgadnieku) vitāla nepieciešamība, lai arī viņi to sākumā nemaz nenojauš. Ģeogrāfijas skolotājs un redaktore. Viņa vienatnē strādā savā Londonas dzīvoklī, vienatnē pavada garas pēcpusdienas un jūt, ka dzīve paiet viņai garām. Viņš zaudējis virzienu pēc tam, kad viņu pametusi sieva, viņš arvien vairāk noslēdzas sevī un arvien biežāk dodas garās, vientulīgās pastaigās pa tīreļiem un pakalniem. Mārniju un Maiklu saved kopā kāda uzstājīga draudzene un tipiskie Anglijas laikapstākļi. Deivids Nikolss ir angļu rakstnieks un scenārists. Debijas romānu “Viena diena” viņš publicēja 2009. gadā un iemantoja milzīgu atzinību: grāmata ir tulkota 40 valodās, pasaulē pārdots miljoniem tās eksemplāru. Latviešu valodā izdots arī viņa romāns “Mēs”, kas bija iekļauts Bukera balvas garajā sarakstā. Deivida Nikolsa romānu “Tu esi šeit” no angļu valodas tulkojusi Silvija Brice. Izdevusi “Zvaigzne ABC”. Raidījumu atbalsta:"Klēpja dievs" - Māris Bērziņš atklāti stāsta, ko dara rakstnieks, kad nerakstās
"Kaķu ziņā šī ir dokumentāla grāmata," saka autors. Un viņš jau zina, ko runā. Šoreiz nopietnais Māris Bērziņš ir apvienojis spēkus ar savu alter ego Gūtennmorgenu, jauno grāmatu "Klēpja dievs" parakstot kā …
Notas do episódio
"Kaķu ziņā šī ir dokumentāla grāmata," saka autors. Un viņš jau zina, ko runā. Šoreiz nopietnais Māris Bērziņš ir apvienojis spēkus ar savu alter ego Gūtennmorgenu, jauno grāmatu "Klēpja dievs" parakstot kā Māris Gūtenmorgens Bērziņš. Jūs būsit pārsteigti, cik atklāti rakstnieks stāsta par to, ko dara rakstnieks, kad nerakstās. Garas pastaigas, mājas darbi un kaķkopība, izrādās, palīdz uzrakstīt grāmatu. Protams, neiztikt bez interneta dzīlēs atrastām garīgajām praksēm, no kurām rakstniekam vislabāk iepatikušies advaitisti. "Protams, tur ir klāt pievienots Gūtenmorgens, lai tas būtu tā brīvāk un jautrāk. Jo nav daudz lietu pasaulē, par ko nevarētu pasmieties, un garīgās prakses arī ir tādas, par kurām var pasmaidīt. Mani interesē lasītāju reakcija, jo tur tiek noliegta brīvā griba, un, man liekas, 90 procenti cilvēku, ja pateiks, ka viņiem nav brīvās gribas, vienkārši kļūs dusmīgi. Tur tādi izaicinoši pasaules uzskati ir. Viens otrs," saka autors Māris Gūtenmorgens Bērziņš. Grāmatu "Klēpja dievs" izdevusi "Dienas Grāmata". Raidījumu atbalsta:"Viena mūža grāmata". Dzejnieka un diplomāta Jāņa Petera mūžs 1072 lappusēs
".. pietiktu, ja viņš būtu tikai dzejnieks. Pietiktu, ja viņš būtu tikai esejists. Pietiktu, ja viņš būtu tikai mūsu Atmodas tēvs. Pietiktu, ja viņš būtu tikai Tautas frontes dibinātājs," tā reiz par Jāni …
Notas do episódio
".. pietiktu, ja viņš būtu tikai dzejnieks. Pietiktu, ja viņš būtu tikai esejists. Pietiktu, ja viņš būtu tikai mūsu Atmodas tēvs. Pietiktu, ja viņš būtu tikai Tautas frontes dibinātājs," tā reiz par Jāni Peteru dokumentālajā filmā "Jānis Peters un mūsu laiks” teikusi Māra Zālīte. Uz tikko izdotās ļoti biezās (1072 lpp.) grāmatas "Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks" zelta vāka ir Vitolda Svirska darbs ar dzejnieka portretu, bet grāmatas sastādītājas Initas Saulītes-Zanderes pēcvārdā liktās rindas "Uzturiet debesis spēkā pat tad, ja to vispār nav” ir no dzejnieka atlasītās mūža izlases pēdējā dzejoļa, kuru viņš lūdzis izcelt treknākiem burtiem. Pats dzejnieks uzrunājis Initu Saulīti-Zanderi grāmatu sastādīt, jo viņam patikusi viņas veidotā "Elegantā Rīga", un izdevniecību "Aminori", jo viņam patikusi grāmata par Juri Jurjānu. Pats dzejnieks 2024. gadā sastādījis savu dzejoļu mūža izlasi "Savu balsi meklējot", tagad tā ir biezās viena mūža grāmatas sastāvdaļa. Pārējais – publikācijas, fragmenti no citiem izdevumiem, atmiņas, paša dzejnieka rakstītais un akcentētais, piemēram, viņa sadarbība ar Leļļu teātri un līdzdarbība kino daudziem varētu būt atklājums. Viņš ir "revolūcijā iesauktais dzejnieks", jo sabiedriskajā darbībā un diplomātijā pavadītajos gados praktiski dzeju nerakstīja. "Viena mūža grāmata. Jānis Peters. Dzejnieks. Diplomāts. Cilvēks". Sastādītāja Inita Saulīte-Zandere, izdevis "Aminori". Pats viņš gan grāmatu nepieredzēja, jo aizgāja mūžībā 2025. gadā. Raidījumu atbalsta:Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme
Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Tas ir ceļojums no vienas valodas uz otru un atpakaļ. Tas ir …
Notas do episódio
Lietuviešu rakstnieces Akvilinas Cicēnaites romānā "Angļu valodas vārdnīca" pilsētām ir būtiska nozīme, jo tas ir ceļojums no Sidnejas uz Brokenhilu. Tas ir ceļojums no vienas valodas uz otru un atpakaļ. Tas ir arī ceļojums no pandēmijas aizslēgtas pasaules. Sarunā ar tulkotāju Daci Meieri uzzinām, ka šajā gadījumā visgrūtāk tulkojamais bija saistīts ar pilsētu nosaukumiem, proti, latviešu valodā pilsētas parasti ir sieviešu dzimtē (Rīga, Viļņa, Sidneja), bet lietuviski – vīriešu. Akvilina Cicēnaite ir rakstniece, tulkotāja, reliģijas studiju zinātņu doktore, kuras kontā ir septiņas grāmatas pusaudžiem un diviromāni pieaugušajiem. Romāns "Angļu valodas vārdnīca" ir saņēmis Lietuvas literatūras gada balvas. Vārdnīca veido romāna struktūru, bet mēģinājumi iztulkot neiztulkojamus vārdus ir arī autores tulkotājas pieredzē balstīts teksts. Starp citu – pati autore dzīvojusi Austrālijā, bet tagad atriezusies Viļņā. Akvilinas Cicēnaites romānu "Angļu valodas vārdnīca" no lietuviešu valodas tulkojusi Dace Meiere, izdevis Jāņa Rozes apgāds. Raidījumu atbalsta:"Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis" un viņa "Dzīvesstāsts"
Leonam Briedim bijis teiciens par "šķidriem dzejoļiem". Tā viņš saucis pats savus "’ierindas dzejoļus". Dzejnieks, atdzejotājs un kulturoloģisko žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs XXI" izdevējs Leons Briedis skolā …
Notas do episódio
Leonam Briedim bijis teiciens par "šķidriem dzejoļiem". Tā viņš saucis pats savus "’ierindas dzejoļus". Dzejnieks, atdzejotājs un kulturoloģisko žurnālu "Grāmata" un "Kentaurs XXI" izdevējs Leons Briedis skolā gājis Siguldā, studējis un izslēgts no universitātes, nonācis Moldovā, saticis savu Mariju un atgriezies. Par to viņš pats raksta "Dzīvesstāstā". Nav nejaušība, ka literatūrzinātnieka Viestura Vecgrāvja sastādītā piemiņas grāmata "Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis" tika atvērta tieši Siguldā. Iespējams, šī grāmata ir tikai sākums, kuru varētu turpināt arī Leona Brieža 100 dzejoļu izlase, kurā nebūs neviena "šķidrā dzejoļa". Viestura Vecgrāvja sastādīto piemiņas grāmatu "Romantiskais brīvības bruņinieks Leons Briedis" izdevusi "Laika Grāmata". Raidījumu atbalsta:Traka grāmata trakai pasaulei – Armina Koemegi romāns "Debesis"
"Traka grāmata trakai pasaulei", tā teica tulkotāja no igauņu valodas Daila Ozola. Tā trakā grāmata ir Armina Koemegi romāns "Debesis". Skats uz pasauli no pasaules lidostām, no lidmašīnu ekonomiskajām un …
Notas do episódio
"Traka grāmata trakai pasaulei", tā teica tulkotāja no igauņu valodas Daila Ozola. Tā trakā grāmata ir Armina Koemegi romāns "Debesis". Skats uz pasauli no pasaules lidostām, no lidmašīnu ekonomiskajām un biznesa klasēm, no baltā vīrieša skatu punkta un caur spiedzošu korejiešu meiteņu foto objektīviem. Pa vidu – pazudusi identitāte un aizmirstas valodas vārdi, smaržas, smakas, garšas un sajūtas, mākslīgi korāļu rifi un lidostai speciāli selekcionēti īpatņi lietus mežos. Un kad jau šķiet, ka pasaules trakums ir sasniedzis savu robežu, izrādās, ka var būt vēl trakāk. Vai arī – mākslīgās ainavas pēkšņi izzūd visparastākajā mākonī, bet pamostas ekoloģiskais ekonomists. Starp citu – autors Armins Keomegi ir veiksmīgs uzņēmējs, kurš kļuvis par rakstnieku, "Debesis" ir viņa ceturtais romāns, viņam pieder arī trakas idejas – piemēram, katru gadu izdot igauņu noveļu krājumu vai katru ceturtdienu bezmaksas aplikācijā uzdāvināt pa skaistam dzejolim igauniski. Un vēl tulkotāja Daila Ozola piebilst, ka igauņiem nav tāda teiciena, ka "lasītājs to nesapratīs". Iespējams, tāpēc viņu literatūrā ir vairāk melna humora, politnekorektu salīdzinājumu un traku grāmatu. Armina Koemegi romānu "Debesis" no igauņu valodas tulkojusi Daila Ozola, izdevis "Aminori". Raidījumu atbalsta:Komponists Andris Dzenītis esejās pārsteidz ar ļoti privātām atklāsmēm
Andris Dzenītis ir mūsdienu latviešu komponists, kuram tagad pieder arī eseju krājums "Es esmu, manis nav". Andra Dzenīša esejas izdevis "Neputns". Nav jau tā, ka komponisti nav bijuši arī literāti – pārskatāmā …
Notas do episódio
Andris Dzenītis ir mūsdienu latviešu komponists, kuram tagad pieder arī eseju krājums "Es esmu, manis nav". Andra Dzenīša esejas izdevis "Neputns". Nav jau tā, ka komponisti nav bijuši arī literāti – pārskatāmā pagātnē izcils piemērs ir Marģeris Zariņš, bet mūsdienās – Gundega Šmite, kaut gan Andris Dzenītis pārsteidz ar ļoti privātām atklāsmēm. Viņa esejās ir gan sāpe par mūsdienu mūzikas vienīgo atskaņojumu un rutīnu, kas ar laiku iezogas komponēšanā, pieredze vizuālā mākslā, sākot no Dārziņskolas gaiteņiem līdz Ventspils izstādei un darbu transportēšanai pēc izstādes, amatiersociālantropologa pētījums par tinderi. Lasītavā Gundars Āboliņš lasa pa gabaliņam no katras nosacītās eseju tēmas. Ir arī neliels ekskurss M6 vēsturē (kolorītākie apmeklētāji, cenas, radošo ļaužu paradumi un personīgie novērojumi). Pie tam, grāmatas vāks pieļauj nosaukumu izlasīt arī citādā kārtībā... Raidījumu atbalsta:
Aqui estão os 40 episódios mais recentes de 322. Os mais antigos estão no feed do podcast.
Podcasts parecidos
Mais podcasts de Sociedade e cultura
Este podcast é seu?
Confirme com uma entrada no seu feed: você recebe um código aqui, adiciona como podcast:txt no canal do seu feed e nós verificamos. Depois disso, seu podcast aparece como “verificado” no SoundNode.