Zināmais nezināmajā
NovoPrecīzijas metodes ir lietderīgas arī darbā ar bitēm
- Episódios
- 500
- Publicação
- diária
- Último episódio
- 12 nov 2026
Sobre o podcast
Populārzinātnisks radiožurnāls, kas aptver dažādas zinātnes nozares, izzina dabu, ekoloģiju, ģeogrāfiju, ornitoloģiju, zooloģiju, astronomiju, arheoloģiju, vēsturi, ielūkojas zinātnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personību dzīvē un darbībā. Īpaša uzmanība veltīta latviešu zinātnieku sasniegumiem pasaulē un Latvijā. Katrā raidījumā kopā ar pētniekiem iztirzājam „galveno tematu”, uz sadarbību aicinot arī savus klausītājus, vai kā citādi uzklausot cilvēku viedokļus un jautājumus.
Episódios 500
Precīzijas metodes ir lietderīgas arī darbā ar bitēm
Par precīzijas medicīnu droši vien būs dzirdējuši daudz, kā individuālāka pieeja diagnostikā un terapijas izvēlē palīdz dāžadu slimību tostarp onkoloģijas ārstēšanā. Izrādās precīzijas metodes var izmantot …
Notas do episódio
Par precīzijas medicīnu droši vien būs dzirdējuši daudz, kā individuālāka pieeja diagnostikā un terapijas izvēlē palīdz dāžadu slimību tostarp onkoloģijas ārstēšanā. Izrādās precīzijas metodes var izmantot dažādās jomās, arī darbā ar bitēm. Izrādās, jēdzienu precīzijas biškopība savulaik radījuši tieši latviešu zinātnieki. Kā dažādas iekārtas, modeļi un dati var palīdzēt uzlabot bišu saimes veselību un saražotā medus daudzumu? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes tenūrprofesors, Bioinformātikas grupas Skaitļojošās sistēmbioloģijas komandas vadītājs Egils Stalidzāns, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Valters Bursbārdis un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes profesors Aleksejs Zacepins.Ziemeļu gulbis - ne tikai cēls putns, bet arī skaļākais gulbis Eiropā
Balts, graciozs, liels putns, kura estētika iedvesmojusi ne tikai glezniecību un mūziku, bet arī daudzu tautu folkloru, kurā šo putnu saista ar ko tīru un cēlu. Par ziemeļu gulbi stāsta Latvijas Ornitoloģijas …
Notas do episódio
Balts, graciozs, liels putns, kura estētika iedvesmojusi ne tikai glezniecību un mūziku, bet arī daudzu tautu folkloru, kurā šo putnu saista ar ko tīru un cēlu. Par ziemeļu gulbi stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Ziemeļu gulbis ir skaļākais gulbis Eiropā. Viņa sauciens skan kā tāla trompete vai taure miglā," iepazīstina Agnis Bušs. "Ar balsi gulbis iezīmē savu teritoriju, un balss palīdz to arī atšķirt no mūsu pierastā paugurknābja gulbja, īpaši lidojumā. Paugurknābja gulbis lidojumā nu tā kā dzied vai skan ar spārniem, to spārni skaļi švīkst. Savukārt ziemeļu gulbju spārni ir krietni klusāki. Toties pats gulbis ir skaļš. Un, ja var redzēt knābi, tad ziemeļu gulbim tas ir dzeltens ar melnu galu."[pilnā versija] "Atgriešanās Eiropā", ekspozīcijas "Straumējot laiku" noslēdzošā sadaļa
Ar stāstu par atmodas laiku noslēdzam iepazīšanos ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju "Straumējot laiku". Pēc garajiem okupācijas gadiem 20. gadsimtā mēs beidzot atgriezāmies uz tā ceļa, kam jau …
Notas do episódio
Ar stāstu par atmodas laiku noslēdzam iepazīšanos ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju "Straumējot laiku". Pēc garajiem okupācijas gadiem 20. gadsimtā mēs beidzot atgriezāmies uz tā ceļa, kam jau reiz kā valsts bijām piederējuši. Latvija atgriezās Eiropā. Par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un tiekšanos atkal piederēt demokrātiskajai Eiropai un Rietumu pasaulei vēstī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” devītā - noslēdzošā - sadaļa “Atgriešanās Eiropā”. Ceļš uz piederību Rietumu vērtību kopienai ir vedis gan caur Atmodas laika cerībām un ideāliem, gan sociālekonomiskiem un politiskiem sarežģījumiem deviņdesmitajos gados. Šos sarežģījumus radījis arī okupācijas nospiedums, un iepriekšējās sadaļas “Totalitārisma žņaugā” pēdējais elements - Stūra mājas modelis - visai zīmīgi noraugās uz “Atgriešanos Eiropā”. Par šo ekspozīcijas sadaļu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja Anna Zeibārte.Latviskie ēdieni senāk: ko ēda karavīri ierakumos, cīnoties par Latvijas brīvību?
Pievēršamies kulinārijas vēsturei un konkrētāk tam, kā mūsu virtuvē ienākuši patriotiski ēdieni. Zirņi ar speķi, cūkas cepetis, kābu kāpostu zupa, pīrāgi un rupjmaizes kārtojums – šodien tos sauktu par …
Notas do episódio
Pievēršamies kulinārijas vēsturei un konkrētāk tam, kā mūsu virtuvē ienākuši patriotiski ēdieni. Zirņi ar speķi, cūkas cepetis, kābu kāpostu zupa, pīrāgi un rupjmaizes kārtojums – šodien tos sauktu par patriotiskiem ēdieniem mūsu svētku galdā. Bet kas tika uzskatīti par latviskiem ēdieniem senāk? Kā starpkaru laiks veidoja Latvijas tradicionālo ēdienu sarakstu un ko ēda karavīri ierakumos, cīnoties par Latvijas brīvību? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ēdiena kultūras pētniece Astra Spalvēna un Ziemassvētku kauju muzeja vadītājs Dagnis Dedumietis. Ar stāstu par atmodas laiku noslēdzam iepazīšanos ar Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju "Straumējot laiku". Pēc garajiem okupācijas gadiem 20. gadsimtā mēs beidzot atgriezāmies uz tā ceļa, kam jau reiz kā valsts bijām piederējuši. Latvija atgriezās Eiropā. Par Latvijas valstiskuma atjaunošanu un tiekšanos atkal piederēt demokrātiskajai Eiropai un Rietumu pasaulei vēstī Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcijas “Straumējot laiku” devītā - noslēdzošā - sadaļa “Atgriešanās Eiropā”. Par šo ekspozīcijas sadaļu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Tautas frontes muzeja nodaļas vadītāja Anna Zeibārte. -- Balts, graciozs, liels putns, kura estētika iedvesmojusi ne tikai glezniecību un mūziku, bet arī daudzu tautu folkloru, kurā šo putnu saista ar ko tīru un cēlu. Ko zinām par ziemeļu gulbi? Stāsta Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.Latvijas ainavu izmaiņas: kā tās ietekmējis cilvēks un kuras vietas palikušas neskartas
Patriotu nedēļai sākoties, raidījumā palūkojamies Latvijas dabā – uz ainavām, kas mainījušās gadsimtu gaitā. Ja Latvijas dabu pārveidotu par lielu audeklu, tad raksti tajā būtu raibāki par dzeņa vēderu – daži …
Notas do episódio
Patriotu nedēļai sākoties, raidījumā palūkojamies Latvijas dabā – uz ainavām, kas mainījušās gadsimtu gaitā. Ja Latvijas dabu pārveidotu par lielu audeklu, tad raksti tajā būtu raibāki par dzeņa vēderu – daži raksti būtu tūkstošiem gadu seni, citi – pārveidoti pavisam nesenās desmitgadēs. Kas un kā mainījis Latvijas seju – vēsturē un ģeogrāfijā? Kā ainavu izmaiņas ietekmējis cilvēks un kuras vietas palikušas neskartas? Raidījumā Zināmais nezināmajā analizē ģeogrāfs, Latvijas Universitātes profesors Oļģerts Nikodemus un vēsturnieks, Vidzemes Augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš.Kā laikapstākļi un klimats ietekmējis Latvijas vēsturi? Vērtē Dainis Poziņš
Lāčplēša diena un 18. novembris, Patriotu nedēļa parasti saistās ar pelēcīgu un tumšu, bieži arī miglainu laiku, bet šogad, izrādās, saules ir vairāk nekā parasti. Kopš 1. oktobra saules lielā daļā Latvijas ir …
Notas do episódio
Lāčplēša diena un 18. novembris, Patriotu nedēļa parasti saistās ar pelēcīgu un tumšu, bieži arī miglainu laiku, bet šogad, izrādās, saules ir vairāk nekā parasti. Kopš 1. oktobra saules lielā daļā Latvijas ir par 15-30 % vairāk nekā pērn šajā pašā laika periodā, arī šodien, 10. novembrī, daudzviet laiks ir saulains. Bet asociācijas ar pelēku un drūmu laiku tomēr sasaucas ar vēsturiskajiem datiem, kas patiesi rāda, ka novembra vidus Latvijā bieži ir vēl bez sniega, bieži apmācies un arī miglains. Šajā mūsu vēstures atceres un svētku laikā arī saruna ar vēsturnieku par to, vai un kā laikapstākļi un klimats ir ietekmējis Latvijas vēsturi. Vērtē Latvijas Kara muzeja vēsturnieks Dainis Poziņš.Arvien ir interesanti iepazīt un pētīt zvaigznes
Spožākās, karstākās, tālākās un senākās – Piena ceļa galaktikā vien ir simtiem miljardiem zvaigžnu. Šos skaitļus ir grūti aptvert, iedomājoties, ka daļa no šiem miljardiem ir zvaigznes, kas līdzīgas mūsu …
Notas do episódio
Spožākās, karstākās, tālākās un senākās – Piena ceļa galaktikā vien ir simtiem miljardiem zvaigžnu. Šos skaitļus ir grūti aptvert, iedomājoties, ka daļa no šiem miljardiem ir zvaigznes, kas līdzīgas mūsu Saulei. Astronomi šajā milzīgajā "zvaigžņu zupā" ir atraduši gan spožākās, gan karstākās zvaigznes, gan tādas, kas pastāv no pašiem Visuma pirmsākumiem. Kas ir šī zvaigzne un kā tik milzīgā distancē tās varam izpētīt? Nesen raidījumā iepazinām pirmos ķīmiskos pamatelementus, kuri ir pamatā visiem debess ķermeņiem un arī dzīvībai uz Zemes. Un te īpašs un interesants stāsts ir par zvaigznēm, kas ir teju tikpat senas kā Visums. Kuras ir ne tikai vecākās, bet arī spožākās, karstākās un mums tuvākās zvaigznes? Visu par zvaigznēm zina Lundas universitātes Zviedrijā profesors, astronoms Dainis Draviņš, "Starspace" observatorijas saimniece, astronomijas entuziaste Anna Gintere un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš. Pirms tam vēl iepazīstam tuvāk kādu ļoti neparastu Saules aptumsumu. 1919. gadā varēja novērot īpašu Saules aptumsumu, kuram saistība ar Alberta Einšteina teorijām. Šis saules aptumsums Einšteinu padarīja slavenu. Kopā ar astronomu un pedagoģijas zinātņu doktoru Ilgoni Vilku pievēršamies šim saules aptumsumam. Viss sākās 1915. gadā, kad Einšteins publicēja savu relativitātes teoriju, proti, ka telpa, laiks un gravitācija darbojas kopā, un Visumā tas ir savstarpēji saistīts. Bet tolaik cilvēkus vairāk nomāca Pirmā pasaules kara radītās problēms un šai teorijai arī trūka zinātnisku pierādījumu. Par laimi, pierādījums nāca no debesīm, jo 1919. gada. 29. maijā notika saules aptumsums.Mākslīgā intelekta matemātiskās prasmes var būt bīstamas kiberodrošības jomā
Mākslīgā intelekta laikmetā ir kāda zinātnes nozare, kurai teju regulāri pasludina bēres – vismaz tā dažkārt lasāms mediju virsrakstos. Matemātika gadu tūkstošiem ilgi veidojusies kā unikāls cilvēka prāta …
Notas do episódio
Mākslīgā intelekta laikmetā ir kāda zinātnes nozare, kurai teju regulāri pasludina bēres – vismaz tā dažkārt lasāms mediju virsrakstos. Matemātika gadu tūkstošiem ilgi veidojusies kā unikāls cilvēka prāta pīlārs – valoda, ap kuru esam būvējuši sev apkārt esošo pasauli. Vai tiešām nākotnē cilvēks paies nostāk un visas neatrisinātās matemātikas problēmas atstās mākslīgā intelekta varā? Vai mašīna patiešām saprot skaitļus? Kādi radoši risinājumi aizvien ir zināntieku trumpis pētniecībā un kāpēc mākslīgā intelekta matemātiskās prasmes var būt bīstamas kiberodrošības jomā? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē (LU) Jānis Lazovskis un daļiņu fiziķis, LU vadošais pētnieks Rūdolfs Treilis. * Jāņa Lazovska pētniecību līdzfinansē Eiropas Savienība (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/125 “Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā. Zinātnes ziņas par to, ka vikingu laikmets, iespējams, sācies citā brīdī, nekā esam pieraduši domāt. Pagājušajā nedēļā 25 pētnieki no astoņām Eiropas valstīm pulcējās vienkopus Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī konferencē “Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture.”. Konferencē kopīgi tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā veidojušās cilvēku kopienas, kā tās mainījušās un kā cilvēku savstarpējās saites, pārvietošanās, valoda un kultūra ietekmējusi mūsu reģiona vēsturi. “Cilvēki un kopienas” ir konferenču cikls, kas paralēli šogad jaunatklātajai ekspozīcijai “Straumējot laiku” vēl turpināsies ar citiem notikumiem, un pirmajā konferencē pirms nedēļas viens no ļoti gaidītiem viesiem bija arheologs, Gotorfas pilī izvietotā Šlēsvigas-Holšteinas Arheoloģijas muzeja direktora vietnieks Folkers Hilbergs (Volker Hilberg) no Vācijas. Savā referātā viņš runāja par vikingiem un Skandināvijas ietekmi uz Austrumbaltijas sabiedrībām vēlajā dzelzs laikmetā. Viens no Folkera stāsta būtiskiem atskaites punktiem bijis fakts, ka vikingu laikmets ir sācies agrāk nekā esam pieņēmuši uzskatīt. Interesanti, ka tieši šajā laikā parādījusies arī zinātnes preses vēsts “Science Daily” par to, ka Skandināvijas muzeji cenšas mainīt ierasto priekšstatu par vikingiem kā ar zobeniem bruņotiem karotājiem vīriešiem, tā vietā izceļot sievietes, zemkopjus, tirgotājus un daudz sarežģītāku sabiedrību. Tikšanās brīdī ar Folkeru Hilbergu vaicāju viņa viedokli gan par šāda priekšstata maiņu, gan vikingu laikmetu kopumā.Sīlis – krāšņs putns un talantīgs balsu atveidotājs
Šis putns ne reizi vien raisījis apjukumu – kas ir šis eksotiski krāšņais vārnas izmēra putns ar neparasto balsi? Un balss nudien viņam mainās, sākot no smiekliem un beidzot ar suņu rejām – sīlis ir talantīgs …
Notas do episódio
Šis putns ne reizi vien raisījis apjukumu – kas ir šis eksotiski krāšņais vārnas izmēra putns ar neparasto balsi? Un balss nudien viņam mainās, sākot no smiekliem un beidzot ar suņu rejām – sīlis ir talantīgs balsu atdarinātājs. Par to stāsta Latvijas Ornioloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. Sīlis ir neparasti krāšņs putns Latvijas dabā – sārti brūns, ar melnu bārdas svītru, baltu virsasti un zilu, melni svītrainu laukumu uz spārna. Tas ir viskrāsainākais no mūsu vārnu dzimtas putniem. "Kad siļu bars pamana pūci, vistu vanagu vai caunu, mežā sākas traka kņada, un to dzird visi meža iedzīvotāji," stāsta Agnis Bušs. "Sīlis ļoti labprāt atdarina citu putnu balsis. Bet var iemācīties arī, piemēram, suņu rejas, durvju čīkstēšanu un pat cilvēka balsi – ir dzirdēts "čau!"."Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu?
Pēc plaušu mēra izraisītā nāves gadījuma Irkutskā, sabiedrībā uzjundījušas bažas par kādreiz tik biedējošās baktērijas "Yersinia Pestis" atgriešanos. Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu un kāpēc mūsdienās …
Notas do episódio
Pēc plaušu mēra izraisītā nāves gadījuma Irkutskā, sabiedrībā uzjundījušas bažas par kādreiz tik biedējošās baktērijas "Yersinia Pestis" atgriešanos. Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu un kāpēc mūsdienās saslimšana ar mēri nav obligāts nāves spriedums? Pasaules vēsturi ietekmējuši civlizācijas sasniegumi, kari un konflikti, dabas stihijas un, protams, slimības un šķiet, ka grūti atrast otru tādu slimību, kas būtu atstājusi tik lielu ietekmi uz vēstures gaitu, kā mēris. Pēc plaušu mēra izraisītā nāves gadījuma Irkutskā, Krievijas austrumos, sabiedrībā uzjundījušas diskusijas par kādreiz tik biedējošās baktērijas "Yersinia Pestis" atgriešanos. Situāciju vēl sarežģītāku padara fakts, ka Krievija noliedz mēra izraisīto nāves gadījumu un skaidru ziņu par notikušo nav. Tas mūs šoreiz mudinājis pievērsties mērim kā slimībai. Kā mēris mainījis pasaules vēstures gaitu un kāpēc mūsdienās saslimšana ar mēri nav obligāts nāves spriedums? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Stradiņa universitātes profesore, ārste-infektoloģe, Latvijas Infektoloģijas centrs galvenā ārste Baiba Rozentāle un vēsturnieks Latvijas Universitātes profesors Gvido Straube. -- Vēl stāsts par indēm, kuras savulaik izmantoja, lai izrēķinātos ar pretiniekiem. Kādas indes bija dažādu vēstures periodu arsenālā? Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs 2020. gada 20. augustā lidoja no Omskas uz Maskavu, un lidojuma laikā viņam kļuva slikti. Sākotnēji opozicionārs nonāca Krievijas klīnikā un vēlāk tika pārvests uz slimnīcu Berlīnē, kur mediķi konstatēja saindēšanos ar nervus paralizējošu vielu - Krievijā izstrādātu indi. "Novičok". Toreiz Navaļnijs izdzīvoja. Indēšana ir ļoti sena vēsture - zinām Lokustu, kas ir dzīvojusi mūsu ēras 1. gadsimtā un noindējusi Romas imperatoru Klaudiju. Renesanses laikmeta Bordžu dzimtas pārstāvji bija izslavēti indētāji. Sarunā ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Intensīvās terapijas klīnikas vadītāju, ilggadēju ārstu toksikologu Robertu Stašinski interesējamies par indēšanas gadījumem jaunāko laiku vēsturē.Kā zivis zina, kurp tām jādodas?
Ja cilvēkam būtu jāveic tūkstošiem kilometru garš ceļs bez kartēm un citām navigācijas iespējām, visticamāk, tālu mēs netiktu. Taču ir kādi organismi dabā, kas ir attīstījuši unikālu prasmi pārvietoties lielos …
Notas do episódio
Ja cilvēkam būtu jāveic tūkstošiem kilometru garš ceļs bez kartēm un citām navigācijas iespējām, visticamāk, tālu mēs netiktu. Taču ir kādi organismi dabā, kas ir attīstījuši unikālu prasmi pārvietoties lielos attālumus, spītējot tumsai, sliktai redzamībai, magnētiskā lauka svārstībām un straumēm. Tās ir zivis. Rudens ir laiks, kad daļai zivju ir aktīvā nārsta migrācija. Kā zivis zina, kurp tām jādodas? Kā iedzimtās zināšanas, ūdens parametru svārstības un zivs fizioloģija kalpo par kompasu ceļā starp jūru un saldūdeņiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta ihtiologs, zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Ivars Putnis un zinātniskā institūta BIOR Zivju resursu pētniecības departamenta pētnieks Jānis Bajinskis.Vissezonu peldētāja Zane Mače gaida aukstumu, lai noķertu īsto ziemas peldēšanas kaifu
Novembris klāt, pagaidām gan joprojām silts rudens. Tikko aizvadītais oktobris bijis trešais siltākais novērojumu vēsturē. Bet lai arī rudens ir silts, par karstumu runāt šķiet pārspīlēti. Tāpēc arī kāds vēsāks …
Notas do episódio
Novembris klāt, pagaidām gan joprojām silts rudens. Tikko aizvadītais oktobris bijis trešais siltākais novērojumu vēsturē. Bet lai arī rudens ir silts, par karstumu runāt šķiet pārspīlēti. Tāpēc arī kāds vēsāks stāsts par cilvēkiem, kas peldas visu gadu – „roņiem”. Saruna ar vissezonu peldētāju, mūsu kolēģi žurnālisti Zani Mači, kura peldas teju ik dienu un ar nepacietību gaida, kad kļūs vēl aukstāks, lai noķertu īsto ziemas peldēšanas kaifu.Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par pētījumiem makroekonomikas stabilizēšanai
Veikali nesteidz mainīt cenas līdz ar pirmajām ziņām par krīzi, un iedzīvotāji ekonomisko satricinājumu gadījumā vispirms atsakās no neregulāriem izdevumiem - šie ir tikai daži no secinājumiem, ko savos …
Notas do episódio
Veikali nesteidz mainīt cenas līdz ar pirmajām ziņām par krīzi, un iedzīvotāji ekonomisko satricinājumu gadījumā vispirms atsakās no neregulāriem izdevumiem - šie ir tikai daži no secinājumiem, ko savos pētījumos par makroekonomiku un mikroekonomiku guvuši šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti Roberts Hals un Maikls Vudfords. Viņu pētījumi palīdz labāk izprast, kā mājsaimniecību un uzņēmumu lēmumi un finanšu uzvedība ietekmē ekonomikas ciklus, recesijas un inflāciju. Ko tas nozīmē un kāpēc bankām un valsts ekonomikai ir tik svarīgi zināt mūsu paradumus un paredzēt mūsu ekonomisko uzvedību? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns profesors Jānis Priede. Ierakstā uzklausām profesoru, sociālo psihologu Ivaru Austeru. Eksperti meklē risinājumus, kā mazināt izmesto apģērbu kaudzes poligonos “Vienkāršas lietas var darīt citi cilvēki. Eiropiešiem jānodarbina smadzenes, tā ir mūsu lielākā pievienotā vērtība, tāpēc mēs darām sarežģītas lietas.” Tā intervijā saka Lucs Valters (Lutz Walter), kurš ir Beļģijā bāzētās organizācijas “Eiropas Tehnoloģiju platforma tekstila un apģērbu nozares nākotnei” (European Technology Platform for the Future of Textiles and Clothing) ģenerālsekretārs. Oktobra sākumā viņš bija viens no Ziemeļvalstu un Baltijas tekstila aprites foruma (Nordic-Baltic Textile Circularity Forum 2026) dalībniekiem Rīgā. Forums pulcēja tekstila aprites ekspertus, uzņēmumus, pētniekus, politikas veidotājus un pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus no Baltijas, Ziemeļvalstīm un citām vietām Eiropā. Katrs sniedza savu redzējumu sarežģīto tekstila aprites un ilgtspējas jautājumu risināšanā. Ar Lucu Valteru un vēl vienu foruma dalībnieci - Somijas Tehnisko pētījumu centra (VTT Technical Research Centre of Finland) vadošo zinātnieci Pirjo Heikili (Pirjo Heikkilä) - tiekamies pēc foruma ar katru atsevisķi klātienes un attālinātā formātā, un es interesējos, cik veiksmīgi tekstila šķirošana un pārstrāde attīstījusies citviet Eiropā. Nē, zāle citur nebūt nav zaļāka.Kas liek cilvēkam pastrādāt ļaunu: Vai tas ir iedzimts vai to "izauklē" vides apstākļi?
Šoreiz no dažādiem aspektiem palūkosimies uz cilvēkas dabas tumšajām izpausmēm – noziedzību. Likumi, morāles normas, vērtības un empātija mudina mūs respektēt citu cilvēku robežas un nedarīt otram to, ko …
Notas do episódio
Šoreiz no dažādiem aspektiem palūkosimies uz cilvēkas dabas tumšajām izpausmēm – noziedzību. Likumi, morāles normas, vērtības un empātija mudina mūs respektēt citu cilvēku robežas un nedarīt otram to, ko negribētu izjust pats. Taču šķiet, ka sabiedrībā nekad nav bijis brīdis, kad mums nebūtu jāsaskarās ar noziedzību.Kas liek cilvēkam pastrādāt ļaunu – zagt, laupīt, slepkavot, izvarot? Vai ļaunums ir iedzimts vai to "izauklē" vides apstākļi? Kas notiek mūsu smadzenēs, kad pārkāpjam likumu, un kas notiek, kad tiekam sodīti? Vai sods paredzēts kā pārmācīšana, labošana vai noziedznieka izolēšana no sabiedrības, lai tā būtu drošībā? Raidījumā Zināmais nezināmajā diskutē vēsturniece, Latvijas Nacionālā arhīva vadošā pētniece, Latvijas Universitātes zinātniskā asistente Aiga Bērziņa-Kite, kriminoloģijas un tiesu psiholoģijas docētāja Rūta Treija un Ieslodzījuma vietu pārvaldes īstenotā Eiropas Sociālā fonda projekta vadītājs Māris Luste.Baltpieres zoss – putns, kas dzīves prasmes apgūst lidojumā
"Ja rudens debesīs dzird zosis un to balsis skan daudz augstāk, skanīgāk un gandrīz kā smiekli, visticamāk, tās ir baltpieres zosis. Angļu valodā to reizēm sauc arī par smejošo zosi," iepazīstina Latvijas …
Notas do episódio
"Ja rudens debesīs dzird zosis un to balsis skan daudz augstāk, skanīgāk un gandrīz kā smiekli, visticamāk, tās ir baltpieres zosis. Angļu valodā to reizēm sauc arī par smejošo zosi," iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. Latvijā tās neligzdo. Viņas ir ceļinieces no Krievijas ziemeļu tundras, kas Latviju šķērso divreiz gadā - rudens pusē ceļā uz ziemošanas vietām un pavasarī atpakaļ uz ziemeļiem. Kopā ar baltpieres zosīm bieži baros ir arī sējas zosis. Reizēm barā ir arī meža zosis. Baltpieres zosi pazīt nav grūti, ja zini, kur skatīties. Pieaugušajiem putnam pie knābja pamata ir balts laukums - tā pati baltā piere, tāpēc viņu sauc par baltpieres zosi. Knābis ir sārts, kājas oranžas, bet uz vēdera ir melnas šķērssvītras, it kā kāds būtu ar otu tur pārvilcis un nokrāsojis. Turklāt šīs svītras lidojumā var redzēt pat bez binokļa. Tātad svītrainas zosis ir baltpieres zosis. Bet barā ir arī zosis bez baltās pieres un svītrām. Tie ir jaunie putni.Latvijas reljefa pētījumi ļauj ielūkoties tūkstošiem gadu senos dramatiskos notikumos
Ainavas, ko redzam Latvijā, lielā mērā veido ne tikai meži, pilsētas un lauku teritorijas, bet arī reljefs, kas pētniekiem kalpo par milzīgu ģeoloģisko arhīvu. Tajā ielūkojoties var atrast ziņas par tūkstošiem …
Notas do episódio
Ainavas, ko redzam Latvijā, lielā mērā veido ne tikai meži, pilsētas un lauku teritorijas, bet arī reljefs, kas pētniekiem kalpo par milzīgu ģeoloģisko arhīvu. Tajā ielūkojoties var atrast ziņas par tūkstošiem gadu seniem, visai dramatiskiem notikumiem, kad Latviju vēl klāja ledājs. To aktīvi pēta Latvijas Universitātes ģeologi. Raidījumā plašāk stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors un vadošais pētnieks Kristaps Lamsters un LU doktorantūras students Hugo Huberts Puriņš. Koksnes "sega" ledāju kušanas mazināšanai Kā vēstīts vietnē “Nature”, kāds Kanādas jaunuzņēmums izstrādā metodi, lai novērstu siltumnīcefekta gāzu emisijas no mūžīgā sasaluma augsnes Arktikā. Kā tas izpaužas? Sasalusī augsne tiek apsegta un stabilizēta ar izolējošu koksnes materiālu “segu”. Ja šī metode izrādīsies veiksmīga, tā varētu kļūt par pirmo līdzekli, kas tiešā veidā novērš siltumnīcefekta gāzu izdalīšanos no mūžīgā sasaluma, Arktikai sasilstot. “Sega” ir veidota no koksnes šķeldām un kokosa šķiedrām, tā jau tiek izmēģināta Kanādas ziemeļrietumu teritorijās, un, tā kā sasalušās augsnes atkūst un veidojas zemes nogruvumi, izraisot vēl tālākas sekas, jaunuzņēmums ar sevis izstrādāto paklāju vieš jaunas cerības. Cik visaptverošs ir šis risinājums un kas par to sakāms pašmāju pētniekam? Savu komentāru sniedz Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes asociētais tenūrprofesors Raimonds Kasparinskis. -- Baltpieres zoss - putns, kas dzīves prasmes apgūst lidojumā. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.Viedie risinājumi pilsētās un uz ceļiem
Lai pilsētas ritms būtu gluds un bez "pārsitieniem", talkā nāk viedie risinājumi, kas ļauj ar dažādiem sensoriem un reāllaika datiem gan pārraudzīt satiksmi, gan drošību, gan gaisa kvalitāti un daudz ko citu …
Notas do episódio
Lai pilsētas ritms būtu gluds un bez "pārsitieniem", talkā nāk viedie risinājumi, kas ļauj ar dažādiem sensoriem un reāllaika datiem gan pārraudzīt satiksmi, gan drošību, gan gaisa kvalitāti un daudz ko citu. Cik viedas ir Eiropas ir pilsētas un ko jau šobrīd inženieri dara pilsētu labā? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultāte Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta vadošais pētnieks Jānis Braunfelds, RTU Datorzinātnes, informācijas tehnoloģijas un enerģētikas fakultātes Fotonikas, elektronikas un elektronisko sakaru institūta pētnieks Nauris Silkāns un Rīgas digitālās aģentūras direktora pienākumu izpildītāja Laine Celma.Kapteinis Artis Ozols: Ja tālās jūras nav redzētas, arī Baltijas jūra ir gana skarba
Kamēr pie mums rudens rāms un silts, Rietumeiropa aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvoja pirmās divas šī rudens vētras, Skotijā vēja brāzmām sasniedzot pat 40-50 metrus sekundē. Bet saruna šoreiz par jūras …
Notas do episódio
Kamēr pie mums rudens rāms un silts, Rietumeiropa aizvadītajā nedēļas nogalē piedzīvoja pirmās divas šī rudens vētras, Skotijā vēja brāzmām sasniedzot pat 40-50 metrus sekundē. Bet saruna šoreiz par jūras skarbajiem apstākļiem ar pieredzējušu kuģi kapteini Arti Ozolu. Viņš jūrā sāka iet jau 90. gadu sākumā, Engures jūrskolā 1992. gadā praksē Rīgas līcī strādāja uz nelieliem zvejas kuģiem, bet vēlāk pieredzē ir lieli zvejas kuģi okeānā, pasažieru kuģi, konteineru un refrižeratorkuģi, un ķimikāliju tankuģi. Izbraukājis visas pasaules okeānus un labi zina, cik būtiski kuģniecībā ir laikapstākļi. Kuģa kapteiņa darbs ir arī ar sabiedrībā ar zināmu romantiku apvīts, ka ceļojot sanāk redzēt daudz dažādas zemes, bet realitātē tomēr lielākā daļa darba mūža aiziet tālu no visa jūru un okeānu vidū. Bet arī okeāna un jūras vidū mēdz būt interesantas lietas, ko redzēt. Piemēram, delfīni patiešām mēdzot peldēt ap kuģiem un spēlēties, tie nav tikai Holivudas vai dabas dokumentālo filmu kadri, tā notiek arī dzīvē. Baltijas jūru gan kateinis raksturo kā maigu un mājīgu. Mūsu teikās un pasakās ne reizi vien pieminētas mežonīgās jūras vētras un bangas, bet uz citu jūru fona Baltijas jūra tomēr ir tāds liels ezers.LU aicina interesentus palīdzēt mācīt mākslīgo intelektu lasīt senus rokrakstus
Ne viens vien kādreiz lauzījis galvu lasot svešu rokrakstu – kas ar to domāts? Pavisam cita mēroga galvas lauzīšana ir, ja jālasa 200 gadu sens rokraksts. Tas var kļūt par azartu un vērtīgu pienesumu …
Notas do episódio
Ne viens vien kādreiz lauzījis galvu lasot svešu rokrakstu – kas ar to domāts? Pavisam cita mēroga galvas lauzīšana ir, ja jālasa 200 gadu sens rokraksts. Tas var kļūt par azartu un vērtīgu pienesumu pētniekiem, tāpēc Latvijas Universitātes (LU) bibliotēka aicina ikvienu, kuram ir prasmes un interese lasīt dažādus rokrakstus, palīdzēt apmācīt mākslīgā intelekta rīkus saprast cilvēka rokrakstu. Vai tās būtu vēstules, senas dienasgrāmatas vai pat manuskripti – tie visi nākotnē noderētu pētniekiem atšķetināt, ko mūsu priekšgājējuši vēlējušies pateikt. Par projektu raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Annija Berzinska, Latvijas Universitātes bibliotēkas Krājuma saglabāšanas un digitalizācijas nodaļas vadītāja, Sanita Reinsone, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes asociētā tenūrprofesore, LU Digitālo humanitāro zinātņu centra vadītāja, un Enija Rubina, Latvijas Valsts vēstures arhīva Fondu analītikas un uzziņu sistēmu nodaļas vadītāja. Izstāde "Straumējot laiku" - sadaļa "Totalitārisma šņaugā" Sižetu sērijā par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja ekspozīciju “Straumējot laiku” pamazām tuvojamies izskaņai, un šoreiz kārta vēstures drūmām lappusēm - ekspozīcijas astotajai tēmai “Totalitārisma žņaugā”, kas parāda Latvijas okupācijas laiku 20. gadsimtā. Otrajā pasaules karā notiek lielvaru diktatoru cīņa, un tās dēļ Latvija zaudē veselas kopienas un iespēju attīstīties kā neatkarīga valsts. Tas nav Latvijas karš, tas nav ne sākts, ne gribēts, bet cieš visi - civiliedzīvotāji, karā mobilizētie, infrastruktūra. Līdzi nāk arī svešo varu ideoloģija. Stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors un viens no ekspozīcijas veidotājiem Toms Ķikuts un muzeja Vēstures departamenta galvenā krājuma glabātāja Sabīne Vītola.Nobela prēmija fizikā piešķirta par neitrīno izpēti un observatorijas izveidi Dienvidpolā
Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta beļģu izcelsmes ASV zinātniekam Frensisam Halzenam (Francis Halzen) par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un "IceCube" neitrīno observatorijas izveidošanu Dienvidpolā …
Notas do episódio
Šī gada Nobela prēmija fizikā piešķirta beļģu izcelsmes ASV zinātniekam Frensisam Halzenam (Francis Halzen) par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un "IceCube" neitrīno observatorijas izveidošanu Dienvidpolā. Pateicoties Halzena idejām, zinātniekiem izdevies atklāt jaunu veidu astrofiziskas izcelsmes neitrīno. Kā tapa šis neparastais eksperiments un ko zinām par neitrīno? Nobela prēmija fizikā šogad piešķirta beļģu izcelsmes ASV zinātniekam Frensisam Halzenam par viņa ieguldījumu neitrīno izpētē un "IceCube" observatorijas izveidošanā Dienvidpolā. Šī nav pirmā reize, kad neitrīno pētījumi izpelnās Nobela komisijas uzmanību. Par to saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Daļiņu fizikas un paātrinātāju tehnoloģiju centra direktoru Kārli Dreimani un daļiņu fiziķi Rūdolfu Treili.Dzērve ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu atgādina par ziemas tuvošanos
Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs …
Notas do episódio
Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Vēl pirms pusgadsimta dzērves dziesmu varēja dzirdēt tikai lielo sūnu purvu dziļumā. Dzērve bija bikls putns, kas vairījās no cilvēka. Tad kaut kas mainījās. Kopš pagājušā gadsimta 80. gadiem dzērvju Latvijā kļūst arvien vairāk. Tagad ligzdo līdz pat 10000 pāru, un tās vairs nemeklē tikai purvus. Ligzdas ir atrastas pat bebru applūdinātos mežos, zivju dīķos un arī pat nelielās, slapjās lauku ieplakās. Dzērves barojas laukā arī pat pāris desmitu metru no ceļa un nebaidās no garāmbraucošām mašīnām. Tāpēc mēs viņas tik bieži arī varam redzēt," stāsta Agnis Bušs. Dzērve prot ne tikai meistarīgi slēpties, bet arī mainīt krāsu. Pavasarī tās spalvas ir tīri pelēkas, bet vasarā mugura bieži kļūst rūsgani brūna. Tās nav jaunas spalvas, vienkārši dzērves spalvas iekrāso purvā dzelžainais ūdens un dūņas, putnam tīrot spalvas, Un brūnganu dzērvi ligzdā ir vēl grūtāk pamanīt. Rudenī var dzirdēt dzērvju balsis, kad tās dodas uz dienvidiem. Un starp pieaugušo putnu "trompetēm" var saklausīt arī smalkākas. Tie ir šīs vasaras jaunie putni. Tie lido kopā ar vecākiem un ceļu mācās no viņiem. Jau pirms gandrīz 3000 gadu Homērs "Iliādā" salīdzināja karapulka troksni ar dzērvju klaigām debesīs. Tik skaļas un tālu dzirdamas tās ir.Starptautiskā sadarbība putnu pētniecībā: kāpēc tā nepieciešama
Notas do episódio
Atšķirībā no cilvēka putni nepazīst robežas, tie ir brīvi savā kustībā un var pavadīt pusi dzīves vienā kontinentā un pusi otrā. Par to putnus ne reizi vien apskauduši dzejnieki un rakstnieki, taču realitātē – pētniecībā – tas ir zināms izaicinājums. Sākot ar putnu uzskaiti, beidzot ar atsevišķu indivīdu apgredzenošu vai aprīkošanu ar raidītājiem – Eiropā putnu ceļam seko līdzi visdažādākajos veidos. Tas palīdz nosargāt arī īpaši apdraudētu putnu populācijas. Kā putnu izpētē notiek starptautiskā sadarbība un kāpēc bez tās nevar, lai saprastu, kas notiek ar putniem visā to dzīves garumā? Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta ornitologi Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvji Viesturs Ķerus un Pēteris Daknis. Pasta baložu neparastās spējas Arheoloģiskie pētījumi liecina, ka jau Senajā Ēģiptē, baloži bija vieni no pirmajiem dzīvniekiem un paši pirmie putni, ko cilvēki pieradināja. Un šie spārnotie ziņneši līdz pat 20. gadsimtam tika izmantoti kā pasta sakarnieki. Bet pirms runājam tieši par pasta baložu spējām veikt garas distances lidojumus un nogādāt paredzēto ziņu konkrētā vietā, bioloģijas zinātņu doktors, Latvijas Universitātes vadošais pētnieks un Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Oskars Keišs stāsta par visu savvaļas putnu orientēšanas maņām. -- Kurš gan nepazīst šo putnu – visai liels, graciozs, ar skanīgu, nedaudz sērīgu kliedzienu, kas atgādina par ziemas tuvošanos. Tās ir dzērves. Iepazīstina Latvijas Ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs.Dabas parādība "El Ninjo" varētu radīt ekstremālus laikapstākļus nākamajā gadā
Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd …
Notas do episódio
Medijos izskan biedējošas prognozes par dabas parādības "El Ninjo" radītiem ekstremāliem laikapstākļiem nākamajā gadā. Tā rodas Klusajā okeānā, bet ietekmē laikapstākļus viscaur uz planētas. Jau šobrīd atseviškās terirotijās, piemēram, Kalifornijā šo El Ninjo dēvē par rekordspēcīgu, kas vienā vietā var izrausīt ilgstošo sausumu, citā - postošus plūdus. Arī Eiropai sola vairāk nokrišņu un lielākas vētras, bet planētas dienvidu puslode jau šobrīd izjūt "El Ninjo" sekas plūdos vai sausuma viļņos. Kas īsti ir šī Klusā okeāna dabas parādība un kā tā ietekmē laikapstākļus uz planētas? Vai arī Latvijā ir jāraizējas, ka ziema būs vējaināka vai aukstākā? Skaidro Latvijas Vides ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs Prognožu un klimata daļas vadītājs, meteorologs Andris Vīksna un Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes profesore Agrita Briede.Arī rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu. Stāsta vilciena vadītājs
Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu …
Notas do episódio
Sācies skolēnu brīvlaiks, kas vismaz Rīgas ielās no rītiem un vakaros atslogo satiksmi un mazina sastrēgumus, taču rudens un ziema jebkurā gadījumā visiem satiksmes dalībniekiem rada sarežģījumus ar miglu, nokrišņiem, apledojumu. Šoreiz saruna par vienu no parasti uzticamākajiem sabiedriskā transporta veidiem – vilcienu. Ja salīdzina ar pilsētas sabiedrisko transportu – tramvajiem, trolejbusies un autobusiem vai starppilsētu autobusiem vai vēl jo vairāk aviāciju, vilciens parasti šķiet uzticamāks, ka to mazāk ietekmē slikti laikapstākļi, bet izrādās, ka arī dzelzceļš gana bieži cieš ne tikai lielām stihijām, bet pat rudens lapas var ietekmēt vilciena pārvietošanās ātrumu. Bet visvairāk bažu protams, ir par tuvojošos ziemu. Atceramies, ka jaunie elektrovilcieni bija ļoti cimperlīgi, kad iestājās krietnāks sals un sniga. Saruna ar “Pasažieru vilciena”, ko pazīstam ar zīmolu "ViVi" vilciena vadītāju Artūru Šiškovu.RSU studenti pievēršas mūmiju pētniecībai Latvijā
Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu …
Notas do episódio
Vairākus gadsimtus seni cilvēka pīšļi diezin vai būs pirmais, kas nāk prātā, kad iedomājamies, kā pēta cilvēku slimības, uzturu, dzīvesveidu senatnē, taču tieši aizgājēju mirstīgās atliekas ir vesela zināšanu bagāža. Latvijā nevaram lepoties ar mūmijām kapenēs, taču arī pie mums dievnamos un kapenēs apglabāti cilvēki, kuru mumificēto mirstīgo atlieku pētīšana sniedz unikālu informāciju par attiecīgā laika slimībām, dzīvesveidu, dzīves apstākļiem un daudz ko citu. Jaunie medicīnas studenti apņēmušies apzināt mumificētās atliekas Latvijā un pētīt tās ar mūsdienīgām metodēm. Par ieceri Zināmais nezināmajā plašāk stāsta Rīgas Stradiņa universitātes Anatomijas muzeja vadītāja, medicīnas vēsturniece Ieva Lībiete un Rīgas Stradiņa universitātes medicīnas studenti Aleksis Ķeviņš un Madara Uzula. "Purva līķis" - dabiskā veidā mimificējies cilvēka ķermenis kūdras purvā Purva klimatiskie apstākļi ļauj vēstures liecībām saglabāties gadsimtiem ilgi; tostarp arī senajiem cilvēkiem. Kas purva vidē ir tik īpašs un neparasts, kas ļauj arheologiem palūkoties pat tūkstošiem gadu senā pagātnē? Kas īsti ir "purva līķi" un ko par tiem var atklāt vēl neizstrādos vērtīgos Latvijas purvos? Pavisam drīz, 22. oktobrī, kinoteātrī "Splendid Palace" pirmizrādi piedzīvos režisora Reiņa Kalviņa filma "Klajumā aiz meža". Darbs pieteikts kā psiholoģisks detektīvs par atradumu purvā, kas sašūpo mazpilsētas iedzīvotāju attiecības. Režisors teicis, ka ideja radusies, kad viņš uzzinājis par purva līķu fenomenu. Proti, laiku pa laikam Eiropā purvos tiek uzietas senas cilvēku mirstīgās atliekas, kas purva apstākļos ir iebalzamētas. Tāpēc šajā stāstā palūkosim no bioloģiska skatu punkta šo tematu, kā šādā vidē var saglabāties dažādi organismi, kuras ir senākas atradnes un kādu informāciju biologam sniedz "purva līķis"? Stāsta Latvijas Universitātes Eksakto zinātņu un tehnoloģiju fakultātes Ģeogrāfijas nodaļas vadošā pētniece Laimdota Kalniņa.Dzīvības pamatelementi: kas bija pirmie elementi Visuma būvniecības pašā sākumā
Astronoms Karls Seigans reiz teicis, ka "mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem". Tas nav pārspīlēts, jo dzīvības pamatā patiesi ir elementi, kuri radušies un "izsējušies" mežonīgajā zvaigžņu dzimšanas un …
Notas do episódio
Astronoms Karls Seigans reiz teicis, ka "mēs visi esam radušies no zvaigžņu putekļiem". Tas nav pārspīlēts, jo dzīvības pamatā patiesi ir elementi, kuri radušies un "izsējušies" mežonīgajā zvaigžņu dzimšanas un bojāejas rezultātā. Kas tie ir? Kā šie elementi veidojušies sarežģītākās kombinācijās, lai radītu dzīvību uz planētas Zeme? Un kas bija pirmie elementi Visuma būvniecības pašā sākumā? Par Zināmais nezināmajā sarunājas ķīmiķis, astronomijas entuziasts Jānis Jaunbergs un astronoms, Meteorītu muzeja vadītājs Kārlis Bērziņš. Zinātnes ziņās stāsts par šķīdinātājiem, ko pētnieki nereti izmanto savās laboratorijās. Ķīmijas nozare jau ilgāku laiku cenšas pāriet zaļā, videi draudzīgākā virzienā, taču aizvien izmanto šķīdinātājus, bez kuriem daudzi laboratorijas darbi nebūtu iespējami, bet kas nav nedz cilvēkam, nedz dabai draudzīgi. Analīze, kurā aplūkoti 1,3 miljoni ķīmisko reakciju, kas 40 gadu laikā minētas patentos, liecina, ka ķīmiķi joprojām savā darbā izvēlas bīstamus šķīdinātājus. Runa ir par šķīdinātājiem, ko izmanto, piemēram, ķīmisko vielu šķīdināšanai reakciju laikā, reakcijas produktu ekstrakcijai un attīrīšanai. Šī izvēle par labu bīstamiem šķīdinātājiem, no kuriem vairums tiek iegūti no naftas vai dabasgāzes, vērojama, neskatoties uz to, ka gandrīz 30 gadus notiek centieni ķīmiju padarīt “zaļāku” ar drošākām un videi draudzīgākām alternatīvām. Starptautiskas pētnieku grupas veiktā patentu izpēte ir visapjomīgākā un visaptverošākā šajā jomā. Pārskats publicēts žurnālā “Angewandte Chemie”, un pētnieku vidū ir ne tik daudz pārsteigums par rezultātiem, bet drīzāk vilšanās, un tiek pausts arī viedoklis, ka tas mazina entuziasmu, jo gribētos redzēt progresu “zaļajā” ķīmijā. Viedokli par šo patentu analīzi izsaka Rīgas Tehniskās universitātes vadošā pētniece, docente Inese Mieriņa.Ķīvīte - putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu
Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. "Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka …
Notas do episódio
Ķīvīte - mazs putniņš, kas ar lielu neatlaidību sargā savu ligzdiņu. "Ķīvītes pavasaros atgriežas ļoti agri, vidēji februāra beigās, kad lauki vēl ir pelēki. Un tad arī sākas izrāde. Tēviņš zemu virs lauka kūleņo, metas uz sāniem, paceļas un krīt lejā, tādējādi izrādoties," stāsta Latvijas ornitoloģijas biedrības pārstāvis Agnis Bušs. "Bet ķīvīte nav tikai akrobāte, tā ir arī drosmīgi sargātāja. Ja pie lauka, kur ligzdo vairāki pāri, pielido vārna, gaisā saceļas visas ķīvītes un kopīgi dzen projām. Un viņu spalgais sauciens nozīmē: "Tu esi par tuvu mūsu ligzdām!"" Ķīvītes ligzda ir vienkārša bedrīte zemē ar četrām olīvu zaļām, raibām olām. Un tāpēc ķīvītes drosme beidzas tur, kur sākas traktors. "Kopš Latvijā sarūk pļavas un ganības, ķīvītes arvien biežāk ligzdo aramzemē. Tur pavasara lauku darbos ligzdas diemžēl iet bojā, un, kā Latvijā pētītas jau deviņdesmitajos gados, aramzemē ķīvītes izaudzē mazāk mazuļu nekā zālājos," turpina Agnis Bušs. Lai gan ķīvīte joprojām ir viens no parastākajiem lauku putniem, kas ir Latvijā, tomēr jaunajā "Sarkanajā grāmatā" tā ir atzīta par jutīgu sugu. Tas tāpēc, ka trīs paaudžu laikā viņu skaits ir palicis par trešdaļu mazāks. Ķīvītes atlido vienas no pirmajām, bet aizlido vienas no pēdējām.Balss slodze, atjaunošanās un slimības. Skaidro otolaringologs Dins Sumerags
Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam? Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr …
Notas do episódio
Kas īsti notiek ar cilvēka balsi, kad dziedam profesionālā līmenī – un vai profesionāla dziedāšana balsij ir kaut kas līdzīgs profesionālam sportam? Kāpēc vienam balss ir augsta, citam – zema? Kāds vienmēr čerkst, bet cits ir ļoti spalgs? Balss atšķirības novērojamas gan tiem, kas runā maz, gan tiem, kuru balss ir darba instruments. Otolaringologs Dins Sumerags aizstāvējis disertāciju par balss tipiem un bieži sastopamu veselības problēmu – balss saišu mezgliņiem. Arī latviešu tautasdziesmu pierakstos var atrast ziņas par rīkles dziedājumiem Rīkles dziedājumi raksturīgi daudzām pasaules tautām. Rīkles dziedāšanu bieži apraksta kā tādu, kas rada sajūtu par vairākām skaņām vienlaikus, ko uztver klausītāja auss – zems, dūcošs pamata tonis, virs kura skaidri dzirdama otra – augstāka, svilpjoša vai stabulei līdzīga melodija. Tradicionāli šo vokālo mākslu asociējam ar tjurku tautām, bet kā sarunā atklāj etnomuzikologs, mūziķis, mākslas zinātņu doktors un Latvijas Universitātes profesors Valdis Muktupāvels, tad arī mūsu tautasdziesmās var atrast pierakstus par šāda veida dziedāšanu. Ierakstā arī skan dziedājumu fragmenti no Valda Muktupāvēla kolekcijas. Sākumā etnomūzikas speciālists skaidro, kā šīs skaņas spēj izdot cilvēka balss aparāts un ko sadzird mūsu auss.Izsmēķos esošie smagie metāli dabā rada paliekošu piesārņojumu
Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas …
Notas do episódio
Pasaulē visbiežāk zemē nomestais atkritums nav plastmasas pudele vai polietilēna maisiņš, bet gan cigarešu izsmēķi. Šķietami mazs un nevainīgs, tas patiesībā ir bīstamu ķīmisku savienojumu kokteilis, kas nonākot saskarē ar ūdeni var radīt paliekošas sekas videi. Latvija šajā ziņā nav izņēmums. Latvijā katru gadu tiek pārdots vairāk nekā pusotrs miljards cigarešu, un aptuveni 330 miljoni izsmēķu nonāk apkārtējā vidē. Līdz ar izsmēķiem dabā nonāk arsēns, kadmijs, svins. Ko viens mazs izsmēķis var nodarīt apkārtējai videi un kāpēc izsmēķi rada galvassāpes atkritumu apsaimniekotājiem? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro organizācijas "Latvijas Zaļais punkts" valdes loceklis Kaspars Zakulis un Vides izglītības fonda pārstāvis Jānis Ulme. "Pilsētās kopumā situācija uzlabojas, arvien vairāk cilvēku izsmēķus izmet atkritumu urnās, tomēr dabā arvien nonāk daudz," norāda Kaspars Zakulis. Arī pludmalēs izsmēķu daudzums samazinās, piekrīt Jānis Ulme.Drīz sāksies lašu nārsts. Kā šai sugai klājas Latvijas upēs?
Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved …
Notas do episódio
Uz Siguldu rudenī cilvēki mēdz doties ne tikai, lai baudītu krāsaino ainavu. Drīz sāksies arī lašu nārsts un labā laikā to var vērot no Gaujas tilta Siguldā un vēl citās mazākās lašupēs, gar kuru krastiem ved pastaigu takas. Laši un taimiņi upēs jau ir sanākuši lielā skaitā, šobrīd nogaida, kad ūdens temperatūra būs mazliet vēsāka un piemērota nārstam. Bet kā šogad laši upēs jūtas, kā siltie rudeņi maina nārstu un vai dažādi lašveidīgo aizsardzības un populācijas atjaunošanas pasākumi dod rezultātu, par to saruna ar Dabas Aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības daļas kontroles un uzraudzības sektora vadītāju Jāni Bušu.
Aqui estão os 40 episódios mais recentes de 500. Os mais antigos estão no feed do podcast.
Este podcast é seu?
Confirme com uma entrada no seu feed: você recebe um código aqui, adiciona como podcast:txt no canal do seu feed e nós verificamos. Depois disso, seu podcast aparece como “verificado” no SoundNode.