Pular para o conteúdo

Mākslīgā intelekta matemātiskās prasmes var būt bīstamas kiberodrošības jomā

5 de novembro de 2026 · 59 min

Notas do episódio

Mākslīgā intelekta laikmetā ir kāda zinātnes nozare, kurai teju regulāri pasludina bēres – vismaz tā dažkārt lasāms mediju virsrakstos. Matemātika gadu tūkstošiem ilgi veidojusies kā unikāls cilvēka prāta pīlārs – valoda, ap kuru esam būvējuši sev apkārt esošo pasauli. Vai tiešām nākotnē cilvēks paies nostāk un visas neatrisinātās matemātikas problēmas atstās mākslīgā intelekta varā? Vai mašīna patiešām saprot skaitļus? Kādi radoši risinājumi aizvien ir zināntieku trumpis pētniecībā un kāpēc mākslīgā intelekta matemātiskās prasmes var būt bīstamas kiberodrošības jomā? Par to raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta matemātiķis pēcdoktorantūras studijās Latvijas Universitātē (LU) Jānis Lazovskis un daļiņu fiziķis, LU vadošais pētnieks Rūdolfs Treilis. * Jāņa Lazovska pētniecību līdzfinansē Eiropas Savienība (Eiropas Reģionālās attīstības fonds), Nr. 1.1.1.9/LZP/1/24/125 “Efektīvi topoloģiski invarianti reprezentāciju atklāšanai attēlu diagnostikā. Zinātnes ziņas par to, ka vikingu laikmets, iespējams, sācies citā brīdī, nekā esam pieraduši domāt. Pagājušajā nedēļā 25 pētnieki no astoņām Eiropas valstīm pulcējās vienkopus Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī konferencē “Cilvēki un kopienas I: Arheoloģija un aizvēsture.”. Konferencē kopīgi tika meklētas atbildes uz jautājumiem par to, kā veidojušās cilvēku kopienas, kā tās mainījušās un kā cilvēku savstarpējās saites, pārvietošanās, valoda un kultūra ietekmējusi mūsu reģiona vēsturi. “Cilvēki un kopienas” ir konferenču cikls, kas paralēli šogad jaunatklātajai ekspozīcijai “Straumējot laiku” vēl turpināsies ar citiem notikumiem, un pirmajā konferencē pirms nedēļas viens no ļoti gaidītiem viesiem bija arheologs, Gotorfas pilī izvietotā Šlēsvigas-Holšteinas Arheoloģijas muzeja direktora vietnieks Folkers Hilbergs (Volker Hilberg) no Vācijas. Savā referātā viņš runāja par vikingiem un Skandināvijas ietekmi uz Austrumbaltijas sabiedrībām vēlajā dzelzs laikmetā. Viens no Folkera stāsta būtiskiem atskaites punktiem bijis fakts, ka vikingu laikmets ir sācies agrāk nekā esam pieņēmuši uzskatīt. Interesanti, ka tieši šajā laikā parādījusies arī zinātnes preses vēsts “Science Daily” par to, ka Skandināvijas muzeji cenšas mainīt ierasto priekšstatu par vikingiem kā ar zobeniem bruņotiem karotājiem vīriešiem, tā vietā izceļot sievietes, zemkopjus, tirgotājus un daudz sarežģītāku sabiedrību. Tikšanās brīdī ar Folkeru Hilbergu vaicāju viņa viedokli gan par šāda priekšstata maiņu, gan vikingu laikmetu kopumā.

Todos os episódios de Zināmais nezināmajā

Configurações

Exibição

Idioma

Define quais estações você vê primeiro na página inicial.

Histórico

As rádios e episódios ouvidos recentemente e suas últimas buscas ficam só neste navegador.

Avisos

Um aviso rápido quando um podcast que você segue tem um episódio novo. Desative podcasts individuais pelo sino na página deles.

Conta

Salve favoritos – no app e no site.

Atalhos de teclado

/
Abrir busca
Espaço
Reproduzir ou pausar
← →
No player: voltar 15 s, avançar 30 s (episódios) · na fileira: próximo bloco
↑ ↓
Na fileira: alvo dentro do bloco
Home / End
Na fileira: primeiro ou último bloco
Esc
Fechar janela ou menu
?
Esta visão geral
Tocando agora

Ir para a estação

A seguir

    Adicione episódios com “A seguir” – eles tocam depois do episódio atual.